Court orders sale stop and land registry entry removal based on spousal community property rights under Civil Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to halt the forced sale of real estate and remove specific entries from the land registry. The plaintiff argued that the property was community property and should be exempt from the creditor's seizure, citing the Civil Procedure Law. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the sale to stop and the relevant land registry records to be erased.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 633; Civil Law Art. 100: When property is community property, a spouse may request exemption from seizure, and the court shall order the sale to be halted and registry entries removed upon proof of community ownership.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C17133713
Lietas arhīva Nr.C-0380-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā, 2014.gada 16.aprīlī
Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese B.Horuna,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Šumsku - Krūmiņu,
piedaloties prasītājas /pers. A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/, atbildētājam /pers. C/ un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas
Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei /pers. E/,
izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par nekustamā
īpašuma pārdošanas apturēšanu, izslēgšanu no aprakstes akta un piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā,
Aprakstošā daļa
2013.gada 3.oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesā ierosināta civillieta /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) prasībā pret /pers. C/ (turpmāk -
atbildētājs) un Latvijas Republikas Finanšu ministriju (turpmāk – atbildētājs vai VID). Prasītāja lūdz tiesu pieņemt lēmumu par
nekustamā īpašuma /adrese/, ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs
B/pārdošanas apturēšanu; izslēgt no aprakstes akta 1/2domājamo daļu no nekustamā īpašuma/adrese/, ierakstīts Jūrmalas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs C/un dzēst piedziņas atzīmi, kas ierakstīta Jūrmalas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/. Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 633.panta pirmo un otro daļu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 22.aprīlī prasītāja saņēma Rīgas apgabaltiesas 34.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja
Ulda Zepa Paziņojumu par nekustamā īpašuma izsoli Nr.3893, izpildu lietā Nr.817-2012. Ar minēto paziņojumu Rīgas apgabaltiesas
34. iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps prasītāju informē, ka 2013.gada 7.maijā plkst.12.00 rīkos parādniekam /pers. C/
piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs D/, pirmo izsoli. Paziņojumā norādīts, ka piedzinēja ir valsts. Saskaņā
ar Civillikuma 100.pantu viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām un, ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz
otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 27.maijā prasītāja iesniedza Jūrmalas pilsētas tiesā prasības pieteikumu par mantas
atzīšanu par laulāto kopīgo mantu un sadalīšanu, īpašuma tiesību atzīšanu uz 1/4domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese B/,
kadastra Nr. /numurs E/un uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs D/. 2010. gada 22. decembrī
Jūrmalas pilsētas tiesa civillietā Nr.C17127910 (CA-1423-12/7) taisīja papildspriedumu, ar kuru nosprieda: atzīt nekustamo īpašumu
/adrese/, kadastra numurs /numurs D/, par laulāto /pers. A/ un /pers. C/ kopīgo mantu un sadalīt to; atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz
¥2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, Jūrmalā, kadastra numurs /numurs D/, grozot attiecīgu
ierakstu zemesgrāmatu nodalījumā; piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. A/ valsts nodevu Ls 1196,17. Papildspriedums netika
pārsūdzēts apelācijas instances tiesā līdz ar ko ir stājies spēkā. Tikai 2013.gada 17.aprīlī prasītāja saņēma Jūrmalas pilsētas tiesas
2010.gada 22.decembra papildspriedumu civillietā Nr.C17127910 (CA-1423-12/7), bet 2013.gada 22.aprīlī Jūrmalas pilsētas tiesas
Zemesgrāmatu nodaļā iesniedza nostiprinājuma lūgumu saskaņā ar tiesas spriedumu nostiprināt īpašuma tiesības uz nekustamā
īpašuma /adrese/ 1/2 domājamo dalu.
Prasītājas ieskatā fakts, ka zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašuma /adrese/, ierakstītu
Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra numurs /numurs D/, un pārdodot to izsolē, aizskāris prasītājas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.
2013.gada 4.novembrī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts /pers. C/ paskaidrojums, kurš pēdējais norāda, ka pret celto prasību
iebildumu nav.
2013.gada 2.decembrī Jūrmalas pilsētas tiesā saņemts Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums par celto
prasību, norādot, ka attiecībā uz prasītājas izteikto lūgumu, 2013.gada 3.oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesa jau pieņēmusi lēmumu
Nr.C17133713 par prasītājas pieteikumu. No Zemesgrāmatas publiski pieejamā reģistra redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese/,
kadastra Nr./numurs D/, īpašnieki no 2013.gada 2.maija i r /pers. C/ (1/2domājamās daļas) un prasītāja (1/2domājamās daļas).
Zemesgrāmatas nodalījumā, attiecībā uz minēto īpašumu, II daļas 2.iedaļā 6.1.punktā reģistrēta piedziņas atzīme Ls 75 043,94
apmērā. Saskaņā ar minēto atzīmi kā prasītājs norādīta Latvijas Valsts, pamatojums - 2009.gada 25.marta zvērināta tiesu izpildītāja
K.Jansones nostiprinājuma lūgums pēc 2008.gada 11.jūnija LR VID Rīgas reģionālās iestādes Lēmuma Nr.l4.1.4./31192 par
nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Savukārt, minētās iedaļas 9.1.punktā reģistrēta piedziņas atzīme Ls 3 630,35 apmērā.
Saskaņā ar šo atzīmi kā prasītājs norādīta Valsts, pamatojums - zvērināta tiesu izpildītāja U.Zepa 2012.gada 13.novembra
nostiprinājuma lūgums pēc Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 6.novembra izpildu raksta lietā Nr.C04370011 C-997-12/21.
Paskaidrojumā norādīts, ka saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju nekustamā īpašuma /adrese/ (1/2domājamās daļas)
īpašniecei - prasītājai uz 2013.gada 1.novembri netiek konstatēti VID administrēto, nokavētie nodokļu maksājumi. Attiecībā uz minētā
nekustamā īpašuma (1/2domājamās daļas) īpašnieku /pers. C/ paskaidro, ka 2013.gada 1.novembrī VID Nodokļu parādu piedziņas
pārvaldes Otrās piedziņas daļas Ventspils nodaļa nosūtīja zvērinātam tiesu izpildītājam vēstuli Nr.4.1.2.3-4/115825 ar lūgumu izbeigt
lietvedību izpildu lietā Nr.161/A3.2/2009, dzēst pēc 2009.gada 25.marta zvērināta tiesu izpildītāja K.Jansones nostiprinājuma lūguma
reģistrēto piedziņas atzīmi nekustamam īpašumam /adrese/ un izsniegt izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam. Kā pamatojumu
šādam lūgumam nodokļu administrācija norādījusi, ka ar 2011.gada 17.februāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā
A42574808 ir atcelts 2008.gada 24.aprīļa VID ģenerāldirektora lēmums Nr.19/11824 uz kura pamata bija pieņemts 2008.gada
11.jūnija lēmums Nr.14.1.4/31192 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Tādējādi, 2008.gada 11.jūnija lēmums Nr.
14.1.4/31192 ir zaudējis spēku.
Ņemot vērā minēto, Zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese/, II daļas 2.iedaļā 6.1. punktā reģistrētā
piedziņas atzīme Ls 75043,94 apmērā, saskaņā, ar kuru kā prasītājs norādīta Latvijas Valsts, tiks dzēsta.
Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju /pers. C/ 2013.gada 1.novembrī ir VID administrēto nokavēto nodokļu maksājumu parāds
Ls 11 735,89 apmērā (t.sk., iedzīvotāju ienākuma nodoklis - Ls 5 655,74, pievienotās vērtības nodoklis - Ls 6 003,79 un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Ls 76,36), attiecībā pret kuru šobrīd netiek uzsākta piedziņa bezstrīda kārtībā.
Izvērtējot Zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļā 9.1.punktā reģistrētas piedziņas atzīmes Ls 3 630,35 apmērā pamatojumu, VID
konstatē. Ar piedziņas atzīmi kā prasītājs norādīta Valsts, piedziņas atzīmi reģistrējis zvērināts tiesu izpildītājs U.Zeps, pamatojoties
u z 2012.gada 13.novembra nostiprinājuma lūguma pēc Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 6.novembra izpildu raksta lietā
Nr.C04370011 C-997-12/21. Saskaņā ar minēto izpildu rakstu, tiesa nolēma piedzīt no /pers. C/ valsts labā valsts nodevu Ls 3
630,35 apmērā, kā parādnieks norādīts /pers. C/, savukārt piedzinējs - Valsts kase.
Paskaidrojumā norādīts, ka VID ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem,
pamatojoties uz likumu ,,Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā. Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 11.punktā ir noteikts
VID pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts
noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā. Savukārt minētā likuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļu
maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai
pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti
nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk - nokavētie nodokļu
maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda
kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
VID nesamaksātos nodokļu maksājumus, nokavējuma naudas, soda naudas piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu
par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Atbilstoši Zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļā 9.1.punktā reģistrētajai piedziņas
atzīmei, kā pamatojums, norādīts Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 6.novembra izpildu raksta lietāNr.C04370011 C-997-12/21.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 2.pantā noteikto zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas
likumā noteiktās darbības. Tiesu izpildītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 549.panta pirmajā daļā noteiktajam, uzsāk izpildu darbības
pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās
iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.
VID uz prasības pieteikumā izteiktajiem lūgumiem: izslēgt no aprakstes akta 1/2domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese E/
pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/ kadastra numurs /numurs F/un dzēst piedziņas atzīmi, kas ierakstīta Jūrmalas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, norāda, ka VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Otrās piedziņas daļas
Ventspils nodaļa zvērinātam tiesu izpildītājam 2013.gada 1.novembrī lūgusi izbeigt lietvedību izpildu lietā Nr.l61/A3.2/2009 un dzēst
pēc 2009.gada 25.marta zvērināta tiesu izpildītāja K.Jansones nostiprinājuma lūguma reģistrēto piedziņas atzīmi. Tādejādi līdz ar
minētās izpildu lietvedības izbeigšanu zūd prasības pamats attiecībā uz Zemesgrāmatas nodalījumā II daļas 2.iedaļā 6.1. punktā
reģistrēto piedziņas atzīmi Ls 75 043,94 apmērā. Savukārt par prasītājas lūgumu dzēst piedziņas atzīmi, kas ierakstīta Jūrmalas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs G/II daļas 2.iedaļā 9.1.punktā Ls 3630,35 apmērā, paskaidrojumā norādīts, ka VID
prasību neatzīst, jo minētā atzīme reģistrēta, saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja U.Zepa 2012.gada 13.novembra nostiprinājuma
lūguma pēc Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 6.novembra izpildu raksta lietā Nr.C04370011 C-997-12/21 un līdz valsts nodevas
samaksai, nav dzēšama. Attiecībā uz prasītājas izteikto lūgumu izslēgt no aprakstes akta 1/2domājamo daļu no nekustamā īpašuma
/adrese E/ pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs H/, VID neiebilst un paskaidro, ka zvērinātam
tiesu izpildītājam saņemot izpildu rakstu, jāuzsāk izpildu darbības, vēršot piedziņu Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā uz fiziskās
personas (parādnieka) mantu. Konkrētajā gadījumā uz Zemesgrāmatu nodaļā reģistrēto /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem apstākļiem un lūdza to
pilnībā apmierināt. Paskaidroja, ka prasītāja, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas tiesas nolēmumu, saņēma sev labvēlīgu spriedumu,
ieguva no minētā īpašuma 1/2 domājamo daļu. Prasītājai nekad nav bijuši parādi vai citi finanšu pārkāpumi. Parādsaistības ir tikai
atbildētājam /pers. C/. Tiesu izpildītājs, veicot darbības, rīkojies prettiesiski, jo nebija pamata piedziņas vēršanai uz prasītājas 1/2
domājamo daļu.
Tiesas sēdē atbildētājs /pers. C/ prasību atzina pilnībā, norādot, ka Tiesu izpildītājs Uldis Zeps kļūdaini vērsis piedziņu uz
atbildētājam nepiederošu mantu. Pamatojoties uz Civillikumu, laulātais neatbild par otra laulātā saistībām, tādējādi piedziņas vēršana
pret trešās personas mantu ir pretlikumīga.
Tiesas sēdē atbildētāja - Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā pārstāve /pers. E/
norādīja, kaprasība netiek atzīta par pamatotu. Paskaidroja, ka 2013.gada 5.novembrī tiesā tika sniegti rakstveida paskaidrojumi par
celto prasību. Papildus norādīja, ka zemesgrāmatas nodalījumā, nekustamā īpašuma /adrese/, II daļas, 2.iedaļas 6.1.punktā reģistrētā
piedziņas atzīme Ls 75 043,94 apmērā ir dzēsta. Šobrīd saskaņā ar Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra datiem /pers. C/
pasludināts maksātnespējas process, tādējādi VID šobrīd apturējis piedziņu un nokavējuma naudas aprēķināšanu. Savukārt,
attiecībā uz Zemesgrāmatas nodalījuma II daļas, 2.iedaļas 9.1.punktā reģistrēto piedziņas atzīmi Ls 3 630,35 apmērā, kā piedziņas
atzīmi reģistrējis zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps, pamatojoties uz 2012.gada 13.novembra nostiprinājuma lūgumu. Prasītājas
lūgums par nekustamā īpašuma 1/2 domājamās daļas izslēgšanu no aprakstes akta apmierināms.
Motīvu daļa
Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka nekustamā īpašuma /adrese/, 1/2 domājamās daļas īpašnieks saskaņā ar
Zemesgrāmatu apliecību (11. – 12.lietas lapa) ir /pers. C/ un 1/2 domājamās daļas īpašnieks – prasītāja. /pers. C/ īpašumtiesības
nostiprinātas uz 2007.gada 15.marta Pirkuma līguma pamata. Uz 2007.gada 16.marta Pirkuma līguma pamata /pers. C/ domājamā
daļa palielinājusies par 1/2. Ar 2010.gada 22.decembra Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu, lietā Nr.C17127910, /pers. C/
nekustamā īpašuma domājamā daļa sastāda 1/2 un prasītājas – 1/2 domājamo daļu. Minētās tiesības par 1/2 domājamās daļas
nostiprināšanu zemesgrāmatā uz /pers. C/ un prasītājas vārda, reģistrētas 2013.gada 2.maijā.
No lietā esošā 2013.gada 18.aprīļa Rīgas apgabaltiesas 34.iecirkņa Zvērināta tiesu izpildītāja U.Zepa paziņojuma (9.lietas lapa)
redzams, ka pēdējais informē prasītāju par nekustamā īpašuma /adrese/ pārdošanu pirmajā izsolē.
No Tiesu informatīvajā sistēmā esošā 2010.gada 22.decembra Jūrmalas pilsētas tiesas papildsprieduma lietā Nr.C17127910
secināms, ka tiesa nosprieda atzīt nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs I/, par laulāto - prasītājas un /pers. C/
kopīgo mantu un sadalīt to; atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/, kadastra
numurs /numurs I/, grozot ierakstu attiecīgā zemesgrāmatas nodalījumā.
No 2012.gada 12.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma lietā Nr.C17127910 secināms, ka ar
2010.gada 29.oktobra publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” prasītāja atsaukusi /pers. C/ 2004.gada 16.septembrī izsniegto
piekrišanu saskaņā ar, kuru pēdējais bija tiesīgs brīvi rīkoties kopumā vai pa daļām ar jebkuriem viņam piederošiem nekustamiem
īpašumiem, tajā skaitā pārdod tos par cenu un noteikumiem pēc saviem ieskatiem, dāvināt, ieķīlāt, mainīt vai jebkādā citādā veidā
apgrūtina tos ar lietu un saistību tiesībām, norādot, ka materiāla un cita rakstura pretenzijas saistītas ar norādītajiem īpašumiem
prasītājai nav. Prasītājas un /pers. C/ laulība noslēgta 2003.gada 30.augustā.
Civillikuma 100.pants nosaka, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Ja par viena laulātā parādiem vērsta
piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas. (..)
Lietas izskatīšanas gaitā, konstatēts , ka VID neatzīst prasību daļā par piedziņas atzīmes dzēšanu nekustamajam īpašumam
/adrese/, pamatojoties uz 2012.gada 13.novembra nostiprinājuma lūguma. Savukārt, prasījums daļā par minētā nekustamā īpašuma
1/2 domājamās daļas izslēgšanu no aprakstes akta, ir apmierināms.
Tiesa secina, ka tādējādi, VID pārstāves tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos ir pretruna, jo, ja prasītājas prasība par
nekustamā īpašuma 1/2 domājamās daļas izslēgšanu no aprakstes akta pēc VID ieskata būtu apmierināma, tad secināms, ka
nepastāv saistības, uz kā pamata nekustamais īpašums būtu ierakstāms aprakstes aktā. Savukārt, ja VID ieskatā, prasība daļā par
nekustamā īpašuma /adrese/ piedziņas atzīmes dzēšanu Ls 3 630,35 apmērā nav apmierināma, VID jānorāda, uz kāda pamata
atzīme būtu atstājama noteiktajā apmērā.
Civillikuma 90.pants nosaka, ka abu laulāto kopīgo mantu (..) laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem
vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana. Trešo
personu interesēs pieņemams, ka rīcībai ar kustamo mantu šāda piekrišana bijusi, izņemot gadījumus, kad trešās personas
zināja vai tām vajadzēja zināt, ka piekrišanas nav bijis vai ka manta, ar kuru viens laulātais rīkojies, ir tāda, kas acīmredzami
pieder otram laulātajam.
Tiesa konstatē, ka prasītāja ar 2010.gada 29.oktobra publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” atsaukusi /pers. C/ 2004.gada
16.septembrī izsniegto piekrišanu. Ievērojot to, ka Latvijas Republikas oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis” uzskatāms par valstī
atzītu oficiālu izdevumu publicējamai informācijai, tad pieņemams, ka prasītājas atsauktā piekrišana, kas tiesas ieskatā pēc tiesību
apjoma varētu būt uzskatāma par pilnvaru, uzskatāma par publiski zināmu, t.sk., VID. Savukārt, nostiprinājuma lūgums saskaņā, ar
kuru uzlikta atzīme Ls 3 630,35 apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedzis (datējis) ar 2012.gada 13.novembri.
Civillikuma 1478.pants nosaka, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku (..).
Prasītāja norāda, ka 2013.gada 17.aprīlī prasītāja saņēma Jūrmalas pilsētas tiesas 2010.gada 22.decembra papildspriedumu
civillietā Nr.C17127910 (CA-1423-12/7), bet 2013.gada 22.aprīlī Jūrmalas pilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļā iesniedza
nostiprinājuma lūgumu, nostiprinot īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma /adrese/ 1/2 domājamo daļu.
Tiesas rīcībā nav pierādījumu, ka atbildētājs vai VID būtu pārsūdzēji minēto spriedumu vai apstrīdējuši korroborācijas veikšanu.
Tāpat fakts, ka prasītāja nekavējoties nav nostiprinājusi šo tiesību, to neatceļ, bet gan nepadara publisku.
Tāpat, tiesas rīcībā nav pierādījuma, kas apliecina uz kāda pamata zemesgrāmatā ierakstīta atzīme Ls 3 630,35 apmērā uz
nekustamo īpašumu /adrese/, jo no lietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka piedziņa būtu vēršama uz 1/2 domājamo daļu no
nekustamā īpašuma /adrese/, piederošu /pers. C/.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato pēdējās tiesības prasīt nekustamā
īpašuma /adrese/ pārdošanas apturēšanu, 1/2 domājamās daļas izslēgšanu no aprakstes akta un piedziņas atzīmes dzēšanu uz 1/2
domājamo daļu no nekustamā īpašuma, ņemot vērā to, ka ne atbildētājs, ne VID nav iesnieguši tiesai pretēji ticamus pierādījumus.
Tādējādi, prasītājas prasība apmierināma.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas
Republikā ar 2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 LVL,
tādējādi prasītāja norādītās summas ir konvertējamas euro valūtā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. (..) Tādējādi, piedzīt solidāri no /pers. C/ un VID par labu prasītājai valsts nodevu euro 142,29
(LVL 100,00) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 7,83 (LVL 5,50).
Bez tam, no Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem un lietas materiāliem pievienotās izziņas par ar lietas izskatīšanu
saistītajiem izdevumiem izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu ir radušies izdevumi euro 16,29 (LVL 11,45) apmērā.
Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 7,83 (LVL 5,50) apmērā,
tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda euro 8,46(LVL 5,95), kas solidāri piedzenama no /pers. C/
un VID par labu valstij.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem
labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 92.-
97.pantu, 189.-195.pantu un 204.1pantu, tiesa
Nosprieda
/pers. A/ prasību apmierināt.
Izslēgt no aprakstes akta 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs D/, kas ierakstīts Jūrmalas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.
Dzēst Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, zvērināta tiesu izpildītāja U.Zepa nostiprināto piedziņas atzīmi
Ls 3 630,35 apmērā.
Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, reģistrācijas
Nr.90000014724, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu euro 142,29 (LVL 100,00) un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus euro 7,83 (LVL 5,50), kopā euro 150,12 (viens simts piecdesmit euro un 12 euro centi) (LVL 105,50 (viens
simts pieci lati un 50 santīmi)).
Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, reģistrācijas
Nr.90000014724, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 8,46 (astoņi euro un 46 euro centi) (LVL 5,95
(pieci lati un 95 santīmi)).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Reģ.Nr.LV90001672316
Saņēmēja iestāde: Valsts kase
BIC kods TRELLV22
Konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0.
Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Jūrmalas pilsētas tiesas
2014.gada 16.aprīļa spriedumu lietā Nr.C17133713 (C-0380-14/7). Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas
izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
/pers. C/ un Latvijas Republikas Finanšu ministrija tiesīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgi samaksāt
/pers. A/ - euro 150,12 (LVL 105,50) un par labu valstij – euro 8,46 (LVL 5,95).
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.
Pārsūdzības termiņš skaitāms no pilna tiesas sprieduma sastādīšanas dienas, t.i., no 2014.gada 28.aprīļa.
Tiesnese B.Horuna