Court dismisses fine against Latvian Post for procedural violation of statute of limitations in administrative offense case.

Lietas arhīva Nr. 1A-0272-20/22

ECLI:LV:RIRT:2020:0605.1A33081919.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 5.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ingrīda Bite

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu VAS “Latvijas Pasts”, reģistrācijas Nr.40003052790, sūdzībā par Jūrmalas pilsētas

Pašvaldības policijas 2019.gada 26.marta lēmumu Nr.1-14.1/1387.

Aprakstošā daļa

2019.gada 14.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Ainars Brūveris sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.753056 par to, ka 2018.gada 27.jūlijā, plkst.05.27, VAS “Latvijas Pasts” transportlīdzekļa Renault Master, ar valsts reģistrācijas numuru LJ8122,

vadītājs caur “Priedaines satiksmes mezgls”, Jūrmalā, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir

pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Protokols sastādīts bez juridiskās personas pārstāvja klātbūtnes. VAS “Latvijas Pasts” uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā (lietas 32.lapa).

Par minēto lēmumu VAS “Latvijas Pasts” iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam (lietas 39.-40.lapa).

Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka Valda Kivkucāna 2019.gada 26.marta lēmumu Nr.1-14.1/1387 ar Pašvaldības policijas

2019.gada 14.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.753056 pieņemtais lēmums – naudas sods 50,00 euro atstāts negrozīts, bet sūdzība

noraidīta (lietas 41.-44.lapa).

2019.gada 18.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemta VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības

policijas (turpmāk – iestāde) 2019.gada 26.marta lēmumu Nr.1-14.1/1387 (turpmāk – Lēmums) (lietas 7.-8.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantā noteiktos administratīvo pārkāpumu likumdošanas

uzdevumus un 32.pantā minētos vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Lēmumā norādītais, ka nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus attiecībā uz soda piemērošanu, ir pretrunā

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.marta spriedumā lietā Nr.SKA-89/2007 ietvertajai atziņai par līdzsvaru starp

indivīda un sabiedrības interesēm, ko ne vienmēr spēj panākt likumdevējs, pieņemot tiesību normas, tāpēc pienākums ievērot līdzsvaru gulstas uz tiesību

piemērotājiem, kas izvērtē katru gadījumu individuāli. Turklāt iestādei bija jāievēro arī Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmumā lietā Nr.2006-

41-01 norādītais, ka tiesisko seku samērība (saprātīgums) jāapsver vienmēr, proti, katra administratīvā akta izdošanas gadījumā.

Norādīts, ka sūdzības iesniedzējas transportlīdzekļi ik darba dienu iebrauc Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā, lai Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem

nodrošinātu pasta pakalpojumu pieejamību par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā, nevis tranzītā šķērso Jūrmalas pilsētas teritoriju. Turklāt

norādīts, ka sūdzības iesniedzēja kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izmanto videi draudzīgus transportlīdzekļus. Ņemot vērā minēto, sūdzības

iesniedzēja uzskata, ka tiek ievērotas tiesiskās intereses, kas noteiktas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 2.punktā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tās kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējas statuss atbilst “specializētā dienesta” pazīmēm, kura

transportlīdzekļi ir atbrīvoti no nodevas samaksas un var iebraukt bez caurlaides atbilstoši Saistošo noteikumu 20.punktam.

Norādīts, ka iestāde attiecībā uz pierādījumiem konkrētajā lietā nav ņēmusi vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244.pantu,

kā arī nav ievērojusi 272.pantā noteiktos apstākļus, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, ņemot vērā tās kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējas statusu, tai nebūtu veicami maksājumi par

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, līdz ar ko saskatāms pamats atteikumam uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantam, kā arī saskatāmi apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantam. Turklāt sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ir pamats attiecīgu grozījumu veikšanai Saistošajos

noteikumos, lai nostiprinātu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez nodevas samaksas un

caurlaides noformēšanas.

Norādīts, ka iestādes faktiskā rīcība nesasniedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, jo

sūdzības iesniedzējai nebija savlaicīgi zināms par pārkāpumu un tādējādi nebija iespējams to novērst, vēršoties Jūrmalas pilsētas domē ar likumdošanas

iniciatīvu – rosināt papildināt Saistošo noteikumu 20.pantu.

Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja ir universālā pasta pakalpojuma sniedzēja un transportlīdzekļa Renault Master, ar valsts reģistrācijas numuru

LJ8122, turētāja, un minētais transportlīdzeklis tiek izmantots pasta pakalpojumu sniegšanai, un tam Satiksmes ministrija 2018.gada 28.maijā ir izsniegusi

caurlaidi Nr.0337, ar kuru atļauts neievērot transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju “Braukt aizliegts”, “Mehāniskajiem

transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas 1.punktu,

sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt lietu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 29.aprīļa lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu. Līdz tiesas

noteiktajam termiņam – 2019.gada 27.maijam – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus un tajā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā

sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

No administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.753056 redzams, ka pārkāpums izdarīts 2018.gada 27.jūlijā, tādējādi secināms, ka lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā uzsākama ne vēlāk kā līdz 2019.gada 27.janvārim.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantu lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī

sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo

pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav atrodams lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu nedz

atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, nedz rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Turklāt

administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2019.gada 14.februārī, proti, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā

noteiktā sešu mēnešu termiņa.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta, neievērojot termiņu, kas noteikts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā, tādējādi pieļaujot būtisku procesuālu pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Turklāt norādāms, ka lietas materiālos esošā izdruka no Dokumentu un procesu vadības sistēmas “DocLogix” un šajā sistēmā izveidotie dokumenti

nevar tikt atzīti par lēmumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē. Rezolūcija par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kas

fiksēta minētajā sistēmā, ko iestāde izmanto iekšējās lietvedības kārtošanai, neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā

daļā noteiktajam par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, jo attiecīgā rezolūcija ir fiksējama uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par

iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums un sākotnējais lēmums par Saistošo noteikumu 49.punktā paredzētā administratīvā soda

uzlikšanu ir atceļami, bet administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Pastāvot minētajiem apstākļiem, tiesa neatzīst par nepieciešamu vērtēt sūdzībā norādīto.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 26.marta lēmumu Nr.1-14.1/1387, atcelt administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ

Nr.753056 ietverto lēmumu par naudas soda piemērošanu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret VAS “Latvijas Pasts” (administratīvā

pārkāpuma protokols ZZ Nr.753056).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 5.jūnijā.

Tiesnese Ingrīda Bite