Court dismissed appeal against traffic fine for running red light, upholding police evidence and penalty.

Lieta Nr. 115003816/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2016. gada 7. aprīlī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L. Fogele,

ar tiesas sēdes sekretāri I. Revinu, D. Šulci-Eiduku,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajam /pers. B/,

iestādes pārstāvei L. Daukšti, B. Dedeli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP Rīgas RP KPP) priekšnieka vietnieka A. Pumpura 2015. gada 29. decembra lēmumu Nr. 2726

“Par apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF 651292” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

2015. gada 9. oktobrī VP Rīgas RP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 6. rotas jaunākais inspektors seržants (turpmāk –

jaunākais inspektors) E. Maksimovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 6512292 (turpmāk – protokols-lēmums Nr. PF 6512292)

par to, ka 2015. gada 9. oktobrī plkst. 13.33 vadītājs /pers. B/ vadīja pasažieru autobusu “MAN” ar numura zīmi /TL numurs/ Rīgā pa Brīvības gatvi no

Dzērbenes ielas puses Lielvārdes ielas virzienā un krustojumā ar Lielvārdes ielu neievēroja luksofora papildsekciju (zaļu bultu), veica kreiso pagriezienu

uz Lielvārdes ielu laikā, kad tā nedega. /pers. B/ par Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk

– CSN) (kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) 56.6. punkta prasību pārkāpumu uzlika naudas sodu 40 EUR apmērā pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5 panta otrajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Nepiekrītot protokolam-lēmumam Nr. PF 6512292, Viesturs Etkins to pārsūdzēja.

Ar VP Rīgas RP KPP priekšnieka vietnieka A. Pumpura (turpmāk – augstāka iestāde) 2015. gada 29. decembra lēmumu Nr. 2726 “Par

apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF 651292” (turpmāk – lēmums Nr. 2726), pamatojoties uz LAPK 287. panta pirmās

daļas 1. punktu, atstāts negrozīts protokols-lēmums Nr. PF 6512292 , bet /pers. B/ sūdzība noraidīta kā nepamatota.

Augstākas iestādes lēmumā Nr. 2726 norādīti sekojoši apsvērumi.

Protokols-lēmums Nr. PF651292 /pers. B/ sastādīts par CSN (kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) 56.6. punkta prasību

pārkāpumu.

CSN 56.4. punkts cita starpā nosaka, ka sarkans signāls aizliedz kustību.

CSN 56.6. punkts cita starpā nosaka, ka, ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir

aizliegta.

CSN 4. punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa

zīmju un ceļa iezīmējumu prasības.

LAPK 149.5panta otrās daļas sankcija par CSN 56.6. punkta prasību pārkāpumu, t.i., par braukšanu, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās

bultas signāls uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 euro līdz 55 euro.

Lai iestātos LAPK 149.5panta otrajā daļā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atradās kustībā un šķērsoja

krustojumu, kad luksofora papildsekcija nedega.

Lietā ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) protokols-lēmums Nr. PF 651292, kurā sākotnēji fiksēta pārkāpuma būtība;

2) policijas darbinieka E. Maksimova dienesta ziņojums;

3) /pers. B/ iesniegums, kurā viņš nenoliedz, ka vadīja pasažieru autobusu “MAN 292” protokolā-lēmumā Nr. PF 651292 norādītajā laikā un

vietā;

4) policijas darbinieka E. Maksimova papildus dienesta ziņojums un sniegtais shematiskais atspoguļojums;

5) policijas darbinieka M. Juknas dienesta ziņojums.

Izvērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus to kopsakarā, augstāka iestāde secināja, ka /pers. B/ vaina konstatētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā ir pilnībā pierādīta, kas pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ vadīja pasažieru autobusu “MAN 292”, protokolā-lēmumā Nr. PF 651292 norādītajā laikā un vietā.

Lietā ir noskaidrojams jautājums, pie kāda luksofora papildsekcijas signāla /pers. B/ šķērsoja krustojumu.

No lietas materiāliem izriet, ka policijas darbinieks E. Maksimovs atradās autobusu pieturā un nebija aizņemts ar citiem autovadītājiem, vēroja

satiksmi. Krustojums un luksofora signāls uz Lielvārdes ielas bija labi paredzams. Policijas darbinieks M. Jukna norāda, ka luksofora, kurš atrodas

Lielvārdes ielas un Brīvības gatves krustojumā, tā papildsekcija, kura ļauj veikt labo pagriezienu no Lielvārdes ielas uz Brīvības gatvi virzienā uz Juglu,

darbojas sinhroni ar papildsekciju, kura ļauj veikt kreiso pagriezienu no Brīvības gatves uz Lielvārdes ielu.

Augstākas iestādes rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki E. Maksimovs un M. Jukna būtu neobjektīvi vai

nekompetenti /pers. B/ administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Augstākas iestādes ieskatā nav iespējams rast skaidrojumu tam, kāpēc policijas

darbinieki būtu ieinteresēti apturēt tieši /pers. B/ vadīto transportlīdzekli par neesošu pārkāpumu un sniegtu apzināti nepatiesus paskaidrojumus tieši par

/pers. B/ izdarīto pārkāpumu.

Augstāka iestāde apšauba /pers. B/ iesniegumā norādīto, kas ir pretrunā ar materiālos esošo.

Nav neviena objektīva pierādījuma, kas liecinātu par pretējo un radītu pamatotas šaubas par iesniedzēja vainu.

Augstāka iestāde atzina, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, lai varētu secināt, ka /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru saukts pie

administratīvās atbildības. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, augstāka iestāde atzina, ka ir pierādīts, ka /pers. B/ 2015. gada

9. oktobrī plkst. 13.33 Rīgā vadīja pasažieru autobusu “MAN 292”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ pa Brīvības gatvi no Dzērbenes ielas puses,

Lielvārdes ielas virzienā un krustojumā ar Lielvārdes ielu neievēroja luksofora papildsekciju (zaļu bultu), veica kreiso pagriezienu uz Lielvārdes ielu laikā,

kad tā nedega, tādējādi izdarot LAPK 149.5panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF 651292 ir norādīti apstākļi, kas, saskaņā ar LAPK 34. panta otro daļu, pastiprina atbildību par

izdarīto pārkāpumu, t.i., ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums līdz ar to augstāka iestāde uzskatīja /pers. B/ uzlikto

sodu par samērīgu.

Augstāka iestāde uzskatīja, ka lietā nav neviena objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai samazinātu vai atceltu /pers. B/ piemēroto sodu.

Nepiekrītot augstākas iestādes lēmumam Nr. 2726, /pers. B/ to pārsūdzēja Jelgavas tiesā.

/pers. B/, pamatojoties uz LAPK 239. panta pirmo daļu, 240. pantu, 288. pantu, 289. panta pirmo daļu, 289.1 pantu un 289.6 pantu, lūdz atcelt

augstākas iestādes lēmumu Nr. 2726, un lietvedību izbeigt. Lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Sūdzību /pers. B/ pamato ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Lietā nav strīda par to, ka 2015. gada 9. oktobrī viņš vadīja autobusu “MAN 292” pa Brīvības gatvi virzienā uz centru.

Brauca pa Brīvības gatves trešo kustības joslu, lai nogrieztos pa kreisi uz Lielvārdes ielu. Priekšā pirms krustojuma bija maršruta trolejbuss Nr. 16,

kurš arī veica kreiso pagriezienu, kad iedegās zaļās gaismas signāls, kopā ar bultu, kas atļāva veikt kreiso pagriezienu, uzsāka kustību un aiz trolejbusa

iebrauca krustojumā. Trolejbuss nesaprotamu iemeslu dēļ neieņēma noteiktu braukšanas joslu, līdz ar to aizkavēja /pers. B/ vadīto autobusu. Kad

nogriezās pa kreisi, pabeidzot manevru, neredzēja kāda gaisma dega luksoforā, jo to aizsedza trolejbusa korpuss.

Uzskata, ka viņa rīcībā nav saskatāms CSN 56.6. punkta pārkāpums, jo /pers. B/ rīkojās saskaņā ar šo noteikumu 143. punktu, kas nosaka, ka

transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā

luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas

ceļā, ir 541. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

Administratīvā apgabaltiesa 2011. gada 13. jūnija spriedumā lietā Nr. A42677609 norāda, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai lietā ir iegūti pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā minētos faktus un dod pamatu secināt, ka izdarīts (..)

pārkāpums. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešamas iegūt un apzināt visus lietā esošos pierādīšanas līdzekļus, proti, atzīstot

personu par vainīgu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jāņem vērā visi iespējamie lietā esošie pierādījumi.

LAPK 243. pants noteic, kas ir pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā un ar kādiem līdzekļiem tos konstatē.

Augstāka iestāde pieņemot lēmumu, nav izprasījusi, izvērtējusi un pievienojusi Rīgas satiksmes departamenta izziņu ar krustojuma luksoforu

darbības shēmu, laikiem (laiks sekundēs, kad pārslēdzas, un kādu iemeslu dēļ pārslēdzas dotais luksofors), u.tml., kas liecina par nevēlēšanos izskatīt

lietu objektīvi, kā rezultātā tika pieņemts neobjektīvs lēmums.

Augstāka iestāde nav ņēmusi vērā /pers. B/ pausto viedokli par lietas faktiskajiem apstākļiem, priekšroku dodot inspektora apgalvojumiem.

Uzskata, ka lietā nav savākti visi nepieciešamie pierādījumi, lai nešaubīgi konstatētu pārkāpuma esamību un /pers. B/ vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā. Par pierādījumu nevar kalpot inspektora M. Juknas dienesta ziņojums, jo viņš neredzēja ne pārkāpumu, ne apturēšanas brīdi.

Lietā ir tikai divu pušu liecības. Policijas izklāstītie fakti bija jāvērtē kā viņu viedoklis, kuru neapstiprina neviens pierādījums. Šādos apstākļos

policistu sniegto informāciju nevar uzskatīt par ticamāku, vienīgi policijas darbinieka statusa dēļ, kas rada absurda situācija, ka automātiski pieņemot

policijas sniegto informāciju kā vairāk ticamu, nav jēgas apstrīdēt policijas pieņemtos lēmumus, kas ir pretēji Latvijā pastāvošās tiesību sistēmas

pamatnostādnēm - tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz lietu izskatīšanu vismaz divās instancēs.

Ir pārkāpta LAPK 243. panta astotā daļa, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, un LAPK 240. pantā noteiktais vienlīdzības

princips. Ja lietā nav ticamu un objektīvu pierādījumu pārkāpumam, tad lietvedība ir izbeidzama.

Tiesas sēdē /pers. B/ sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem. Savu vainu neatzina, norādot, ka neapstrīd protokolā – lēmumā Nr. PF

651292 fiksētos apstākļus par autobusa “MAN 292” vadīšanu, bet apstrīd, ka krustojumā iebrauca, kad luksofora papildsekcijā nedega atļaujošais

signāls – papildsekcijas zaļā bultiņa. Uzskata, ka krustojumā iebrauca pie degošas luksofora papildsekcijas - zaļās bultiņas, bet nezin, kāds signāls dega

luksoforā, kad pabeidza nogriešanās manevru. Uzskata, ka viņa tiesības un pienākums bija pabeigt uzsākto manevru, ko aizkavēja priekšā braucošais

trolejbuss.

Tiesas sēdē augstākas iestādes pārstāve I. Daukste izteica viedokli, ka policijas darbinieks E. Maksimovs no savas atrašanās vietas varēja labi

pārredzēt krustojumā notiekošo, jo krustojums ir labi pārskatāms, turklāt luksofora papildsekcijas bultiņa sinhroni darbojas gan virzienam no Brīvības

gatves uz Lielvārdes ielu (pagriezienam pa kreisi), gan no Lielvārdes ielas uz Brīvības gatvi (pagriezienam pa labi). Uzskata, ka pirms autobusa “MAN

292” braucošais trolejbuss varēja aizšķērsot visu krustojumu un tajā nevarēja vēl iebraukt autobuss “MAN 292”.

Tiesas sēdē augstākas iestādes pārstāve B. Dedele apliecināja, ka policijas darbinieks E. Maksimovs no savas atrašanās vietas varēja labi

pārredzēt krustojumā notiekošo. Iesniedza papildus dokumentus par luksoforu darbību Brīvības gatves un Lielvārdes ielas krustojumā.

Tiesas sēdē liecinieks E. Maksimovs liecināja, ka 2015. gada 9. oktobrī pildīja dienesta pienākumus, atradās uz Lielvārdes ielas pie starppilsētu

autobusu pieturas pretī Kuršu ielai, vēroja satiksmi. Ielas krustojums (Lielvārdes ielas ar Brīvības gatvi) bija labi pārredzams. Lielvārdes ielas krustojumā

luksofora papildsekcija uz Brīvības gatvi, un otrā virzienā darbojas sinhroni. Redzēja, ka transportlīdzeklis (Rīgas satiksmes autobuss vai trolejbuss)

pabeidza nogriešanās manevru no (Brīvības gatves pa kreisi), pie mirgojoša signāla. Iedegās luksofora pamatsignāls, transporta taisnas kustības

virzienam. Vieglais transportlīdzeklis uzsāka kustību, bet tad sāka signalizēt, jo pēkšņi aiz Rīgas satiksmes transportlīdzekļa krustojumā iebrauca

autobuss “MAN 292”, radot avārijas situāciju, jo transportlīdzekļi strauji bremzēja, palaižot /pers. B/ vadīto autobusu “MAN 292”.

Tiesas sēdē lieciniece /A/liecināja, ka 2015. gada 9. oktobrī atradās autobusā “MAN 292”, kuru vadīja /pers. B/. Sēdēja priekšējā pasažiera

vietā, labajā pusē. Vēroja luksofora gaismas. Redzēja, ka laikā, kad tika veikta nogriešanās pa kreisi, priekšā luksoforā deg zaļās gaismas signāls un

zaļas gaismas bultiņa. Nemanīja, ka iebraucot krustojumā autobuss “MAN 292” būtu bremzējis, jo tas visu laiku brauca lēnām. Atceras, ka autobuss

“MAN 292” sāka bremzēt pēc brītiņa, kad viņa mēģināja salasīt ielas, uz kuru nogriezās, nosaukumu. Autobuss “MAN 292” sāka bremzēt tikai uz

Lielvārdes ielas, kad autobusu stādināja policijas darbinieks, lai apstātos ielas labajā pusē. Nedzirdēja, ka kāda automašīna būtu signalizējusi, ka kāds

priekšā braucošs transportlīdzeklis nogriežoties būtu traucējis autobusam “MAN 292”.

M o t ī v u d a ļ a

Uzklausījusi /pers. B/, iestādes pārstāvju viedokļus un liecinieku liecības, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos

pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka /pers. B/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet augstākas iestādes lēmums Nr. 2726 kā

likumīgs un pamatots atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

CSN (kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) 4. punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras

pilnvarotas regulēt satiksme, kā arī jāievēro luksoforu signāli, ceļu zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav

pieļaujamas.

CSN (kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) 56.6. punkts noteic, ka zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt

norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī

apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir

aizliegta.

Saskaņā ar LAPK 149.5 panta otro daļu administratīvā atbildība iestājas transportlīdzekļa vadītājam par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja

luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls.

Tiesību norma skaidri noteic aizliegumu transportlīdzekļu braukšanai, ja attiecīgajā virzienā luksofora papildsekcijā nedeg zaļās bultas signāls.

Savukārt CSN 143. punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma

iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem,

kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme (apstāšanās vieta), transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora

signāli.

2015. gada 9. oktobrī jaunākais inspektors E. Maksimovs, sastādot /pers. B/ protokolu-lēmumu Nr. PF 651292, par CSN (kas bija

spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) 56.6. punkta prasību pārkāpšanu un uzlika viņam naudas sodu 40.00 EUR apmērā par LAPK

149.5panta otrajā daļā paredzēta pārkāpuma izdarīšanu, par to, ka 2015. gada 9. oktobrī plkst. 13.33 vadītājs /pers. B/ vadīja pasažieru

autobusu “MAN” ar numura zīmi /TL numurs/ Rīgā pa Brīvības gatvi no Dzērbenes ielas puses Lielvārdes ielas virzienā un krustojumā ar

Lielvārdes ielu neievēroja luksofora papildsekciju (zaļu bultu), veica kreiso pagriezienu uz Lielvārdes ielu laikā, kad tā nedega.

Ar augstākas iestādes lēmumu Nr. 2726 atstāts negrozīts protokols-lēmums Nr. PF 6512292 , bet /pers. B/ sūdzība noraidīta kā

nepamatota.

Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, /pers. B/ liecības, liecinieku liecības un iestādes pārstāvju viedokļus, konstatē, ka lietā nav

strīda par to, ka 2015. gada 9. oktobrī plkst. 13.33 /pers. B/ vadīja pasažieru autobusu “MAN 292” Rīgā pa Brīvības gatvi no Dzērbenes ielas

puses Lielvārdes ielas virzienā un krustojumā ar Lielvārdes ielu, kurš tiek regulēts ar luksoforu, kam ir papildsekcija ar bultas signālu, nogriezās pa

kreisi uz Lielvārdes ielu.

Šādus secinājumus izdarīja arī augstāka iestāde un tie apstiprinās ar visiem lietā esošajiem pierādījumiem kopumā. Līdz ar to tiesa izvērstāk

šos apstākļus neargumentē.

/pers. B/ apstrīd apstākļus, ka, nogriežoties no Brīvības gatves pa kreisi uz Lielvārdes ielu, viņš neievēroja luksofora papildsekciju (zaļu

bultu), proti, nogriezās, kad tā nedega.

/pers. B/ norāda, ka krustojumā iebrauca, kad dega atļaujošais (zaļās bultas) signāls, kustību pabeidza, neredzot luksofora signālu. Uzskata,

ka rīkojās atbilstoši CSN 143. punkta noteikumiem.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīts, ka augstākas iestādes lēmumā Nr. 2726 ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to tiesa saskaņā ar LAPK

289. panta trešo daļu pievienojas augstākas iestādes lēmumā Nr. 2726 izteiktajiem argumentiem un secinājumiem par /pers. B/ vainīgumu

izdarītajā administratīvajā pārkāpumā un tos neatkārto.

Papildus augstākas iestādes lēmumā Nr. 2726 norādītajiem argumentiem un motivācijai tiesa norāda turpmāk minēto.

Tiesai neradās šaubas, ka policijas darbinieks E. Maksimovs, atrodoties Lielvārdes ielas malā, varēja pārredzēt Lielvārdes ielas un Brīvības

gatves krustojumu un redzēja luksoforu un tā papildsekciju (zaļas gaismas bultu), kas atrodas uz Lielvārdes ielas un Brīvības gatves krustojuma un

regulē transportlīdzekļa kustību virzienā no Lielvārdes ielas uz Brīvības gatvi (šķērsojošā iela) un uz Džutas ielu (iela, kas ir turpinājums Lielvārdes

ielai aiz krustojuma ar Brīvības gatvi).

Ar augstākas iestādes pārstāves B. Dedeles iesniegtajiem pierādījumiem (satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu (RTL) izvietojuma shēmas,

kustības organizēšanas shēmu un luksoforu darbības režīma laika diagrammu) ir pierādīts, ka luksofora, kas novietots uz Lielvārdes ielas,

krustojumā ar Brīvības gatvi, bija redzams policijas darbiniekam, stāvot uz Lielvārdes ielas, papildsekcija (zaļas gaismas bultiņa), kas atļauj

transportlīdzekļu kustību no Lielvārdes ielas uz Brīvības gatvi, nogriežoties pa labi, un luksoforam, kas novietots uz Brīvības gatves, krustojumā ar

Lielvārdes ielu, papildsekcija (zaļas gaismas bultiņa), kas atļauj transportlīdzekļu kustību no Brīvības gatves uz Lielvārdes ielu, nogriežoties pa

kreisi, zaļās gaismas bultiņas signāla darbība sakrīt, tātad tā darbojās vienlaicīgi. Līdz ar to, policijas darbiniekam, redzot no sava skatu punkta

zaļās gaismas bultiņu, kas ļauj transportlīdzekļa kustību veikt no Lielvārdes ielas uz Brīvības gatvi, nogriežoties pa labi, nebija šaubas, ka tāds pats

atļaujošais signāls ir transportlīdzekļiem, kuri no Brīvības gatves veic pagriezienu pa kreisi uz Lielvārdes ielu. Kas norāda, ka policijas darbinieks

varēja arī redzēt un konstatēt, ka minēto kustību atļaujošais signāls nedega un, ka kustību uzsāk transportlīdzekļi, kustībā uz priekšu un, ka šajā

brīdī krustojumā iebrauc autobuss “MAN 292”.

Tiesa konstatē, ka /pers. B/ paskaidrojumi ir pretrunā ar liecinieces /A/liecībām, jo /pers. B/ norādīja, ka viņam priekšā brauca trolejbuss,

kurš traucēja izbraukt krustojumu. No kā secināms, ka /pers. B/ krustojumā bija jābremzē un, iespējams, pat jāapstājas un tad jāuzsāk kustība,

ko nevarētu nepamanīt lieciniece, kura atradās autobusā. Taču /A/liecināja, ka autobuss kustējās lēni, “skaisti”, nebremzēja krustojumā, ka

bremzēt sāka tikai uz Lielvārdes ielas. No kā secināms, ka autobuss “MAN 292” iebrauca krustojumā, visticamāk, kad trolejbuss jau bija

izbraucis krustojumu, bet /pers. B/ to izbrauca vienmērīgā ātrumā, nebremzējot. No kā, savukārt, secināms, ka vienīgie transportlīdzekļi, kuri

krustojumā bija bremzējuši, kā to liecināja policijas darbinieks E. Maksimovs, bija transportlīdzekļi, kuri uzsāka kustību, kad tiem luksofora

pamatsekcijas iedegās taisnas kustības atļaujošais signāls.

Tiesa ņem vērā, ka lieciniecei /A/nav speciālās zināšanas transportlīdzekļu vadīšanā, ka viņa norāda, ka skaidri atceras kāds signāls dega

luksoforā, taču citus būtiskus notikuma apstākļus atceras slikti vai neatceras vispār, kas liecina, ka, visticamāk, viņas liecības ir bijušas ietekmētas

vai radušās vispārpieņemtu priekšstatu iespaidā, ka vadītājam var uzticēties, ka viņš zina un pienācīgi izpilda Ceļu satiksmes noteikumus.

Līdz ar to ir ticamas tieši policijas darbinieka E. Maksimova liecības, kas apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem un ir loģiskas.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka ir pilnībā pierādīts, ka /pers. B/ pārkāpa CSN (kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi)

56.6. punkta noteikumus un ar savu rīcību izdarīja LAPK 149.5 panta otrās daļas pārkāpumu, viņa rīcība pareizi juridiski kvalificēta un par izdarīto

administratīvo pārkāpumu viņš saucams pie administratīvās atbildības, jo nav konstatēti apstākļi, kas viņu atbrīvotu no administratīvās atbildības,

vai ka likums nepieļautu viņa sodīšanu.

Tiesa nekonstatē augstākas iestādes pieļautus likumpārkāpumus administratīvās lietas izskatīšanā, kas varētu būt par pamatu pieņemtā

lēmuma Nr. 2726 atcelšanai vai grozīšanai un uzskata, ka tas ir likumīgs un pamatots.

Augstāka iestāde konstatēja atbildību pastiprinošos apstākļus saskaņā ar LAPK 34. panta otro daļu – ceļa un laika apstākļi, satiksmes

intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums.

Augstāka iestāde nekonstatēja atbildību mīkstinošos apstākļus, ko arī tiesa nekonstatē.

LAPK 149.5 panta otrās daļas sankcija paredz transportlīdzekļa vadītājam piemērot naudas sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit euro.

/pers. B/ par LAPK 149.5 panta otrās daļas pārkāpumu, konstatējot atbildību pastiprinošos apstākļus un nekonstatējot atbildību mīkstinošos

apstākļus, piemērots naudas sods četrdesmit euro apmērā, tātad saskaņā ar LAPK 32. panta pirmās daļas noteikumiem, kas noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo

kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Sods noteikts pamatoti un likumīgi, soda apmērs ir adekvāts. Līdz ar to soda apmērs nav grozāms.

Ņemot vērā konstatēto, atbilstoši LAPK 289.12panta otrās daļas 1. punktam augstākas iestādes lēmums Nr. 2726 atstājams negrozīts, bet

/pers. B/ sūdzība noraidāma.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz minēto, ievērojot Latvijas APK 32. – 34., 289.6, 289.12, 289.13, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A. Pumpura 2015.

gada 29. decembra lēmumu Nr. 2726 “Par apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PF 651292”, bet /pers. B/ sūdzību

noraidīt.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas

tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena - 2016. gada 15. aprīlī.

Tiesnese L. Fogele