Court convicts defendant for fleeing police, imposes 10 days detention, 1200 euro fine, and 4-year driving ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of fleeing police traffic control and imposed a 10-day administrative detention, a 1200 euro fine, and a four-year driving ban. Although the defendant requested a one-month delay in executing the detention due to family circumstances, the court granted this request. The police officer failed to appear at the hearing, but the court proceeded without them as no legal grounds for postponement were found.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektā daļa; 294. panta 1. daļa: The court may postpone the execution of an administrative detention order for up to one month if immediate execution is impossible due to specific circumstances, such as family needs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 112015016
Lietas arhīva Nr. 1-0150-16/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2016.gada 15.aprīlī
Daugavpils tiesa
tiesnese R.Krēsliņa
ar sekretāri V.Ivanovu, izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas
kods/, /adrese/ administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektajā daļā,
Aprakstošā daļa
2016.gada 9.aprīlī plkst.23.29/pers. A/ laika posmā no plkst.23.29 līdz 23.32 Preiļu novadā, Pelēču pagastā, pa pagasta nozīmes ceļu V24747,
Pelēči- Ārdava 8.km, virzienā no Ārdavas uz Pelēčiem vadīja motociklu KINROAD ROAD KING, reģistrācijas Nr. /TL numurs/ un neapturēja
transportlīdzekli, kad policijas trafaretajai automašīnai tika ieslēgtas zilas un sarkanas bākugunis un ieslēgts skaņas signāls, ar ko policijas darbinieks deva
norādījumu apturēt transportlīdzekli, taču /pers. A/ nepakļāvās vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli un uzsāka bēgšanu.
/pers. A/ ar minēto rīcību nav ievērojis 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 25.7.punktu.
Tādejādi /pers. A/ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Saskaņā ar 2016.gada 11.aprīļa transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC153170 transportlīdzeklis
KINROAD ROAD KING, reģistrācijas Nr./TL numurs/ tika izņemts un saskaņā ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas
nodošanu glabāšanā nodots glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2016.gada 15.aprīļa tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu atzina pilnībā. Lūdza atlikt administratīvā aresta izpildi uz vienu mēnesi, ģimenes apstākļu dēļ.
Uz tiesas sēdi iestādes – Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes - pilnvarotais pārstāvis neieradās tiesai nezināma iemesla dēļ. Iestādes
pārstāvis nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, nav informējis par neierašanās iemesliem.
Tiesnese atzīst, ka nav konstatējami Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kas būtu par pamatu
lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to iespējams izskatīt lietu bez Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāvja piedalīšanās.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesnese secina, ka lietā ir pietiekami
pierādījumi, lai /pers. A/ sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektās daļas.
Atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā. Pierādīšanas līdzekļu veidus nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pants.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo
pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri
ievērojot likumību.
Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai
uz likuma noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas
darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektās daļas dispozīcija ietver pamatnosacījumus, kuriem jābūt pierādītiem, lai personu
varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, tādēļ jākonstatē vai persona nepakļāvās atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai
apturēt transportlīdzekli - bēga un prasību apturēt transportlīdzekli izteikusi persona, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.
Piemērojot teleoloģisko tulkošanas metodi, noskaidrojot tiesību normas jēgu un mērķi, tiesa uzskata, ka likumdevējs ir noteicis likuma jēgu un mērķi,
paredzot, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektās daļas dispozīcijā norādītā nepakļaušanās atkārtotai vai vairākkārtējai
prasībai apturēt transportlīdzekli nav saistāma tikai ar atkārtotām vai vairākkārtējām personas, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja
dokumentus, ar skaļruņa palīdzību, bet šāda nepakļaušanās ir saistāma arī ar bēgšanu. To apstiprina minētā panta ceturtās un piektās daļas atšķirības, jo
ceturtajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt
transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, bet piektā daļā paredzēta atbildība par darbību kopumu, kas norāda uz bēgšanu, paredzot ievērojami bargāku
sodu par šādām darbībām. Likumdevējs šādu satiksmes dalībnieka rīcību ir vērtējis kā daudz bīstamāku, salīdzinot ar citiem līdzīga rakstura
pārkāpumiem un attiecīgi noteicis sodu, jo briesmām tiek pakļauti arī transportlīdzeklī esošie pasažieri un citi satiksmes dalībnieki.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 20.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi
reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā; aizliegt lietot transportlīdzekļus,
kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā,
narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir
izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts
reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša
dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību.
Ceļu satiksmes noteikumu 25.7.apakšpunkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs vai
muitas amatpersona dod norādījumu: ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no
policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir standartā LVS 63:2009 “Operatīvie transportlīdzekļi,
krāsojums un aprīkojums” noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav.
No iepriekšminētajām tiesību normām secināms, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod
norādījumu apturēt transportlīdzekli. Šo tiesību normu mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļa vadītājam būtu saprotams, kas izdod norādījumu apturēt
transportlīdzekli.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktu transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli. Arī Ceļu
satiksmes noteikumu 1.46.apakšpunkts līdzīgi definē terminu transportlīdzekļa vadītājs. Turklāt minētajā Ceļu satiksmes noteikumu apakšpunktā
noteikts, ka šis termins attiecas uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona. Lietas
izskatīšanas laikā persona sevi par vainīgu atzina un nebija nepieciešamība veikt papildus procesuālās darbības, tai skaitā nopratināt policijas darbiniekus
kā lieciniekus. Minētais pierāda to, ka nav strīda par vadīšanas faktu un to, ka transportlīdzekļa vadītājs nepakļāvās vairākkārtējai prasībai apturēt
transportlīdzekli.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzina, ka ir iegūti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta piektajā daļā. Bez
savas vainas atzīšanas, /pers. A/ vaina administratīvo pārkāpumu izdarīšanā pierādīta ar 2016.gada11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.
PC153170 fiksēto, ar 2016.gada 10.aprīļa Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes
uzraudzības rotas jaunākā inspektora K.Sparāna ziņojumu, no kuriem izriet, ka /pers. A/ 2016.gada 9.aprīlī nepakļāvās policijas darbinieku
vairākkārtējām prasībām apturēt transportlīdzekli, bēga no policijas darbiniekiem, 2016.gada 14.aprīļa izdrukas no Iekšlietu ministrijas Informācijas
centra un Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzēm, 2016.hgada 11.aprīļa /pers. G/, /pers. H/ paskaidrojumiem, 2016.gada 9.aprīļa Satiksmes
negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ 304118, 2016.gada 11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu PC 153341, 2016.gada 11.aprīļa
administratīvā pārkāpuma protokolu PC 153342. Lietā netiek apstrīdēti pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.
Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja
personība, vainas pakāpe. Kā atbildību mīkstinošs apstāklis atzīstams tas, ka /pers. A/, atzina savu vainu. Atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.
Saskaņā ar 2016.gada 10.aprīļa protokolu par transportlīdzekļa izņemšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC153170 motocikls KINROAD
ROAD KING, reģistrācijas Nr. /TL numurs/, tika izņemts un saskaņā ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu
glabāšanā nodota glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmā daļa paredz, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā
lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta piektajā
daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības
izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2013.gada 24.oktobrī Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”, ar kuru nosprieda atzīt transportlīdzekļa izņemšanu līdz naudas soda
izpildei attiecībā uz personām, kas ir transportlīdzekļa īpašnieks, bet nav izdarījis pārkāpumu, - par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Tā kā konkrētajā gadījumā transportlīdzekļa īpašnieks (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs), nav izdarījis administratīvo
pārkāpumu, saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, transportlīdzeklis ir atgriežams transportlīdzekļa
īpašniekam (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam) neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.
Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka nepastāv Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, kas izslēgtu
administratīvā aresta piemērošanu.
Tā kā /pers. A/ nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.2 pantu viņam piemērojams
aizliegums iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piektās daļas sankcijā noteiktajam
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 294.panta pirmā daļa nosaka, ka „Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par
administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), institūcija
(amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.”
Novērtējot /pers. A/iesniegto lūgumu par administratīvā aresta atlikšanu, minētais lūgums atzīstams par pamatotu un administratīvā aresta izpilde
atliekama līdz 2016.gada 13.maijam.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9., 31.,32., 33., 34., 149.5panta piekto daļu, 279., 281., 2896.,
289 ., 28917., 28918., 299.pantu,
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.5panta piektajā daļā un
sodīt un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, uzlikt naudas sodu 1200 (viens tūkstotis divi simti euro), piemērot aizliegumu iegūt
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Sods izciešams Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Atlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, piemērotā administratīvā aresta izpildi uz vienu mēnesi līdz 2016.gada 13.maijam.
Spriedumu daļā par aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.1 pantu
nosūtīt izpildei Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai, ieraksta izdarīšanai transportlīdzekļu un transportlīdzekļu
vadītāju valsts reģistrā attiecīgā ieraksta izdarīšanai transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta pirmo daļu naudas sods 1200 euro apmērā jāsamaksā ne vēlāk kā 30
(trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: (naudas sodi ko uzliek tiesu iestādes, vārds, uzvārds, lietas numurs)
Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot no lēmuma
par naudas soda uzlikšanu numuru Nr.112015016 Ja noteiktajā termiņā naudas sods labprātīgi netiks nomaksāts, nolēmums tiks nodots piespiedu
izpildei.
Saskaņā ar 2016.gada 10.aprīļa transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC153170 izņemto motocikls
KINROAD ROAD KING, reģistrācijas Nr. /TL numurs/ atdot šā transportlīdzekļa īpašniekam (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam
turētājam) neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes.
Pēc naudas soda nomaksāšanas, to nomaksu apliecinošus dokumentus nekavējoties iesniegt Daugavpils tiesā Preiļos, 312.kabinetā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Latgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Daugavpils tiesas tiesnese R.Krēsliņa