Court quashes warning notice for debt enforcement against person with limited legal capacity due to procedural violation.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia overturned a lower court's decision to enforce a debt warning notice against a debtor with limited legal capacity. The General Prosecutor argued that the court failed to notify the debtor's legal guardian, violating the right to a fair trial. The court agreed, ruling that warnings must be served to the guardian, not the incapacitated person, and ordered the case to be retried.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 72. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 406.9 pants: When a debtor has limited legal capacity, procedural warnings for enforcement must be served to their legal guardian to ensure the right to a fair trial is protected.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2023:1204.SPC001323.3.L
Materiāls Nr. 3-12/04565-19, SPC-13/2023
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2023. gada 4. decembrī
Senāts šādā sastāvā: senators referents Intars Bisters, senatori Ļubova Kušnire un Normunds Salenieks
izskatīja rakstveida procesā ģenerālprokurora protestu par Zemgales rajona tiesas tiesneša 2019. gada 19. novembra lēmumu, ar kuru apmierināts
SIA „Komunālserviss TILDe” pieteikums pret /pers. C/ par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2019. gada 19. novembra lēmumu piespiedu izpildīšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.9 pantu nodota
/pers. C/ saistība pret SIA „Komunālserviss TILDe”, kopumā piedzenot 1477,28 euro.
Tiesnesis konstatējis, ka brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu 2019. gada 28. oktobrī izsniegts parādniecei, un Civilprocesa
likuma 406.5 pantā noteiktajā kārtībā un termiņā parādniece par saistību nav cēlusi tiesā iebildumus, kā arī nav paziņojusi tiesai par parāda samaksu
pieteicējai.
[2] Par minēto lēmumu ģenerālprokurors Civilprocesa likuma 60. nodaļas kārtībā iesniedzis protestu, lūdzot to atcelt būtisku procesuālo tiesību
normu pārkāpumu dēļ.
Protestā norādīti šādi argumenti.
Ar /Nosaukums/ rajona tiesas 2019. gada /datums/ spriedumu lietā Nr. /numurs/ ierobežota /pers. C/ rīcībspēja darījumu slēgšanā virs 20 euro,
visu veida maksājumu (tajā skaitā pensiju, pabalstu, kompensāciju) kārtošanā (tajā skaitā rīcībā ar bankas kontiem), saņemšanā un veikšanā virs 20
euro, rīcībā ar mantu un tās pārvaldībā (tajā skaitā ar nekustamo īpašumu), kā arī pārstāvībai valsts un pašvaldības iestādēs, tiesās, bankās,
apdrošināšanas sabiedrībās, citās finanšu institūcijās, medicīnas un ārstniecības iestādēs.
Nepārliecinoties Fizisko personu reģistrā par /pers. C/ rīcībspēju, neievērojot Civillikuma 264. un 356. panta nosacījumus un nepiemērojot
Civilprocesa likuma 72. panta otro daļu, tiesnesis nav nodrošinājis personas ar ierobežotu rīcībspēju procesuālo tiesību ievērošanu, kas novedis pie
nepamatotas Civilprocesa likuma 406.9 panta piemērošanas.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudījis lietas materiālus un apsvēris protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Zemgales rajona tiesas tiesneša 2019. gada 19.
novembra lēmums atceļams.
[4] Civilprocesa likuma 73. panta otrā daļa noteic, ka lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir gan civilprocesuālā tiesībspēja, gan rīcībspēja.
Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 72. panta otrās daļas otrajam teikumam pilngadīgām fiziskām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa,
civilprocesuālo rīcībspēju īsteno pārstāvis, kurš lietas ved tiesā, vai nu patstāvīgi vai likumā noteiktajos gadījumos – kopā ar šīm personām.
Ņemot vērā minēto, kopsakarā ar Civillikuma 264. un 356. pantu, secināms, ka parādnieks, kuram ir ierobežota rīcībspēja, nevar īstenot
Civilprocesa likuma 406.7 un 406.9 pantā paredzētās procesuālās darbības, proti, nevar ne atzīt, ne celt iebildumus par pieteiktās saistības esību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 406.6 panta pirmās daļas gramatiskajam tvērumam brīdinājums ir izsniedzams pašam parādniekam, tomēr šī tiesību
norma ir vērtējama sistēmiski un kopsakarā ar vispārējo tiesisko regulējumu jautājumā par civilprocesuālo rīcībspēju. Tādējādi šīs tiesību normas sastāva
pazīme – brīdinājumu izsniedz parādniekam – neizpildās, ja procesuālie dokumenti izsniegti personai, kuras rīcībspēja darījumu slēgšanā un saziņā ar tiesu
ir ierobežota ar spēkā nākušu tiesas nolēmumu. Šāda parādnieka rīcībspējas īstenošana civilprocesā tiek nodrošināta ar aizgādņa starpniecību.
[5] No tiesai pieejamajām ziņām publiskajos reģistros Senāts gūst apstiprinājumu protestā norādītajam, ka ar spēkā stājušos spriedumu ierobežota
/pers. C/ rīcībspēja apjomā, kas atspoguļots lēmuma 2. punktā.
Par Civilprocesa likuma 452. panta trešās daļas 2. punktā paredzēto procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu ir uzskatāms tas, ka par uzsākto
saistības piespiedu izpildes procesu brīdinājuma kārtībā nav paziņots personai, kura īsteno parādniekam aizgādību, tādā veidā pārkāpjot personas, kuras
rīcībspēja ir ierobežota, tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tā kā pārbaudāmajā lēmumā nodibināts, ka brīdinājums nosūtīts un izsniegts tikai parādniecei, tas nevar tikt atzīts par tiesisku, tāpēc protests ir
apmierināms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu un 485. pantu, Senāts
nolēma
atcelt Zemgales rajona tiesas tiesneša 2019. gada 19. novembra lēmumu un pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā
nodot jaunai izskatīšanai Zemgales rajona tiesai.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators I. Bisters Senatore Ļ. Kušnire Senators N. Salenieks