Court convicts defendants of intentional injury causing death and sets combined prison sentence with police control.

Lietas Nr. 11094068212

Lietas arhīva Nr. K30-0342-14/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 1.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D. Bondare

ar sekretāru N. Vītolu

piedaloties prokuroram A. Kublickim

aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem A. Klusam un I. Vētriņai

2013.gada 25.septembrī, no 2014.gada 31.marta līdz 1.aprīlim izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes

ielā 3, krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, un

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un

konstatēja:

/pers. A/ un /pers. B/ izdarīja tādu tīšu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai (smags miesas

bojājums), kas izdarīts personu grupā, un kas vainīgo neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā

nāvei, un proti:

2012.gada 19.septembrī ap plkst. 19.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/,

personu grupā ar /pers. B/, abiem esot alkohola ietekmē, atrodoties cietušajam /pers. C/ piederošā

dzīvokļa /adrese A/ virtuvē, kopīgas alkohola lietošanas laikā, pēc savstarpēja sadzīviska rakstura

konflikta ar cietušo /pers. C/, nolēma nodarīt viņam miesas bojājumus. Realizējot savu noziedzīgo

nodomu, /pers. A/, kļūdams agresīvi noskaņots un apzinoties, ka viņa darbības ir pretlikumīgas, tīši ar

dūri vienu reizi iesita /pers. C/ pa galvu. Tad /pers. B/, kļūdams agresīvi noskaņots un apzinoties, ka viņa

darbības ir pretlikumīgas, tīši ar dūri divas reizes iesita /pers. C/ pa galvu, pēc kā /pers. C/ nokrita uz

grīdas. Turpinot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ un /pers. B/, tīši sāka sist guļošu /pers. C/ ar kājām pa

galvu un ķermeni, kopā nodarot ne mazāk kā piecus sitienus /pers. C/ pa galvu un seju un ne mazāk kā

divus sitienus pa /pers. C/ ķermeni. Pēc kā /pers. A/ un /pers. B/ aiz kājām vilka gulošo /pers. C/ uz

istabu, kā rezultātā /pers. C/ galva atsitās pret 2,5 cm augstu metāla slieksni durvju ailē.

/pers. A/ un /pers. B/ vardarbības rezultātā /pers. C/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi:

-trula galvas trauma - zemādas asinsizplūdumi ap abām acīm, labā vaiga kaula projekcijas vietā, pieres

kreisā pusē, ādas nobrāzums augšlūpas apvidū labā pusē, asinsizplūdumi abu lūpu gļotādās labā un kreisā

pusē, asinsizplūdumi uz galvas ādas lēvera iekšējās virsmas kreiso deniņu apvidū, pakauša kreisā pusē un

zemādas mīkstajos audos ap abām galvas smadzeņu apvalka virs abām galvas smadzeņu puslodēm (180

g), asinsizplūdumi zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem virs kreisās pieres daivas un labo paura-

deniņu daivas izliektajām virsmām, masīvs galvas smadzeņu sasitums. /pers. C/ nodarītie miesas bojājumi

kopumā pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, kas ir

cēloniskā sakarā ar /pers. C/, nāves iestāšanos 2012.gada 21.septembrī;

-kreiso 6.-8. ribu lūzumi ar asinsizplūdumiem starpribu muskuļos ribu lūzumu vietās.

Nodarītie miesas bojājumi kopumā pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas

izraisa ilgstošu veselības satricinājumu ilgāk par 21 dienu;

-ādas skrāpējums kakla priekšējas virsmas vidējā trešdaļā labā pusē. Nodarītais miesas bojājums ir

maznozīmīgs miesas bojājums.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

125.panta trešajā daļā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

125.panta trešajā daļā.

Bez tam, /pers. B/ izdarīja zādzību, nelielā apmērā, un proti:

2012.gada 19.septembrī ap plkst. 19.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. B/,

esot alkohola ietekmē, atrodoties /pers. C/ piederošā dzīvoklī /adrese A/, pēc miesas bojājumu

nodarīšanas /pers. C/, nolēma izdarīt zādzību, nelielā apmērā. Realizējot savu noziedzīgo nodarījumu,

/pers. B/, apzinoties, ka viņa darbības ir pretlikumīgas, izmantojot faktu, ka /pers. C/ gulēja uz zemes

piekauts un viņa stāvoklis atvieglo noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.i., izmantojot viņa bezpalīdzības

stāvokli pārmeklēja /pers. C/ apģērbu un no viņa bikšu kabatas izņēma 15,- Ls (3 gab. 5,- Ls banknotes).

Iegūto naudu /pers. B/ izmantoja savām vajadzībām.

Savu prettiesisko darbību rezultātā /pers. B/ nodarīja /pers. D/ materiālo kaitējumu 15,- Ls apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās

daļas neatzina un liecināja, ka 2012.gada 19. septembrī ap 21:00 /pers. C/ dzīvokļa virtuvē viņš dzēra

kopā ar /pers. B/, /pers. E/ un /pers. C/. /pers. B/ paprasīja /pers. C/ naudu alkoholam. /pers. C/ nedeva,

bet nekāda skandāla nebija. Visi sēdēja mierīgi, un tad /pers. B/ atkal kaut ko paprasīja saistībā ar naudu,

bet /pers. C/ atteica.

Viņš ( /pers. A/) sēdēja virtuvē un sarunājās ar /pers. E/, un izdzirdēja sitiena skaņu. Viņi abi pagriezās un

redzēja, ka /pers. C/ uz vaiga tur roku. Viņš turpināja runāties ar /pers. E/, tad redzēja, ka seko sitiens

no /pers. B/ puses /pers. C/ žokļa apvidū, tad it kā /pers. B/ nomierinājās. /pers. C/ virtuvē nokrita un sāka

krākt.

Viņš sāka /pers. C/ modināt, bet /pers. C/ pateica, ka viss kārtībā, pagulēs, piecelsies un pats aizies uz

istabu. Viņš kopā ar /pers. B/ paņēma /pers. C/ rokās un aiznesa uz istabu, lai paguļ dīvānā, nevis uz

grīdas virtuvē. Pēc laiciņa /pers. C/ atgriezās virtuvē. Atkal visi sēdēja virtuvē, tad /pers. C/ aizgāja uz

istabu, un /pers. B/ aizgāja kopā ar viņu. Vai nu /pers. C/ nokrita vai paklupa, vai /pers. B/ viņam iesita,

vai arī kas cits gadījās, bet viņš izdzirdēja kaut kādu skaņu.

Viņš iegāja istabā un redzēja, ka /pers. C/ guļ uz grīdas, /pers. B/ uz dīvāna, laikam bija kaut kāda saruna,

un viņš aizgāja atpakaļ uz virtuvi. Pēc tam uz virtuvi atnāca /pers. B/, atnāca arī /pers. C/, kuram bija

zilumi. Viņš ( /pers. A/) prasīja, kas noticis, /pers. C/ atbildēja, ka viss kārtībā. Viņi turpināja sēdēt

virtuvē un iedzert, tad /pers. C/ aizgāja uz istabu vai koridoru, un /pers. B/ sekoja viņam. Tad /pers. B/

atnesa naudu, un viņš (/pers. A/) kopā ar /pers. E/ aizgāja uz veikalu pēc cigaretēm un alus. Viņi atnāca

atpakaļ, pasēdēja vēl kādas 20 minūtes, un viņš ap plkst. 22.00 aizbrauca prom.

Kad policija viņu 3.oktobrī aizturēja, tad viņš arī uzzināja, kas ir noticis ar /pers. C/, jo viņa klātbūtnē tajā

dienā nebija ne asinis, nekas cits, kas liecinātu par notikušo.

Apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka /pers. C/ sita tikai un vienīgi /pers. B/. Viņš nezina, vai /pers. C/

nokrita, bet zina faktu, ka /pers. C/ gulēja istabā uz grīdas, lai arī viņu noguldīja uz dīvāna. Kad viņš gāja

prom, /pers. C/ atradās istabā uz grīdas.

Viņš pieteica lūgumu par poligrāfa ekspertīzes nozīmēšanu, jo nav sitis /pers. C/. Uzskata, ka tagad

poligrāfa ekspertīze ir vienīgais pierādījums lietā, citu pierādījumu, ka viņš būtu sitis /pers. C/, nav. Viņš

nepiekrīt kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa ekspertīzes atzinumam, jo uzskata, ka eksperts ir nepareizi

noteicis viņa reakciju uz melošanu. Viņam ekspertīzes dienā bija dzimšanas diena, turklāt kā jebkuram

normālam cilvēkam, kas nevainīgs sēž cietumā pusotru gadu, ekspertīzes laikā būtu nervu uztraukums.

Apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka viņam ar /pers. E/ bija normālas, draudzīgas attiecības, kādu laiku tās

bija arī tuvas. Par /pers. E/ un /pers. B/ attiecībām viņam zināms, ka viņi dzīvoja kopā līdz /pers. B/

nokļuva slimnīcā.

/pers. E/ sākotnēji norādīja uz viņu kā vienīgo noziedzīga nodarījuma izdarītāju, jo viņa grasījās ar /pers.

B/ uzsākt kopdzīvi, turklāt viņa piedraudēja, ka viņu ( /pers. A/) ,,iesēdinās”, jo viņš atteicās ar /pers. E/

kopā dzīvot.

/pers. E/ raksturo kā alkoholiķi, kura satiekas ar tiem, ar kuriem viņai ir izdevīgi, turklāt ir melīga. Ar

/pers. E/ esot sarunājies tikai krievu valodā.

Apsūdzētais/pers. G/ tiesas sēdē savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās

daļas un 180.panta pirmās daļas atzina pilnībā un liecināja, ka dažas dienas pirms notikuma viņš

izrakstījās no slimnīcas, sazvanījās ar /pers. E/ un aizbrauca pie /pers. C/, tur jau atradās /pers. A/. /pers.

C/ bija pensija, viņi no rīta aizgāja uz bankomātu, tad veikalā paņēma ēdienu, arī šņabi un alu. Pāris

dienas viņi dzēra. Viņš neatceras, kurā datumā vakarā notika strīds ar kautiņu, jo tika daudz izdzerts.

Starp /pers. A/ un /pers. C/ sākās konflikts. /pers. C/ teica, ka it kā /pers. A/ viņam esot datoru nozadzis,

vai ko citu. /pers. A/ iesita /pers. C/, tad arī viņš iesita /pers. C/ ar roku un kāju, tikai neatceras, cik reizes,

jo bija piedzēries. Kad /pers. C/ gulēja virtuvē uz grīdas, viņš ar /pers. A/ piecēla /pers. C/, aiznesa uz

istabu un nolika uz grīdas, pēc tam aizgāja tālāk dzert šņabi uz virtuvi.

Apsūdzētais /pers. B/ liecināja, ka /pers. C/ viņi sita abi ar /pers. A/. Precīzi nevar pateikt, cik reizes viņš

iesita /pers. C/ : apmēram 2-3 reizes ar roku pa seju un 3-4 reizes ar kāju. Nevar pateikt, cik reizes /pers.

A/ iesita /pers. C/, droši vien tik pat. /pers. A/ sita /pers. C/ gan ar roku, gan spēra ar kāju. Kopā ar /pers.

A/ viņi /pers. C/ aiznesa uz istabu un nolika uz grīdas, nevis uz dīvāna. Nevar pateikt, vai nesot /pers. C/

uz istabu, pa ceļam /pers. C/ būtu kaut kur atsitis galvu. Viņš neatceras, vai /pers. C/ pēc tam, kad bija

nolikts gulēt istabā uz grīdas, būtu atnācis atpakaļ uz virtuvi.

Attiecībā par naudas zādzību apsūdzētais /pers. B/ liecināja, ka tad, kad beidzās degvīns, viņš iegāja

istabā, kur /pers. C/ gulēja uz grīdas, un viņa kabatā pamanīja naudu. Viņš paņēma trīs banknotes, katru

piecu latu vērtībā. Pirms tam /pers. C/ naudu neprasīja, jo alkohols viņiem vēl bija.

Līdz šim notikumam /pers. A/ bija pāris reizes bija saticis. Viņu attiecības ar /pers. A/ bija paviršas -

sasveicināšanās, atvadīšanās. Viņš nevar izskaidrot /pers. A/ liecības, ka miesas bojājumus /pers. C/

nodarīja tikai viņš (/pers. B/).

Atceras to, ka redzēja /pers. C/ naudu kabatā, paņēma to un iedeva /pers. A/, lai aiziet pēc degvīna. Viņš

nevar neapgalvot, ka /pers. A/ pirmais iesita /pers. C/, jo neatceras, kurš uzsāka kautiņu.

Ar /pers. E/ pazīstams gadus 3-4. Savā starpā ar /pers. E/ viņš runāja gan krievu, gan latviešu valodā.

/pers. E/ it kā labi runāja latviski, jo ar viņa vecākiem praktiski visu laiku sarunājās latviešu valodā, arī ar

vecmāmiņu. Viņš nezin, vai /pers. E/ par /pers. A/ atteikumu dzīvot ar viņu kopā būtu vēlme viņu aprunāt,

jo pēdējos 7 mēnešus viņš atradās slēgta tipa slimnīcā. Viņam nebija nekādu iebildumu, ka /pers. E/

satikās gan ar /pers. A/, gan ar cietušo /pers. C/.

Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, kā arī /pers. B/ vaina pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā savāktajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem

pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Cietusī/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. C/ ir viņas dēls. Ar /pers. B/ un /pers. A/ ir mazpazīstama.

Par notikušo viņai precīzi nav zināms, bet zina tikai to, ka viss notika /pers. E/ dēļ, kura pie visa bija

vainīga. Par notikušo viņa uzzināja ceturtdienā - 19. septembrī. Viņa zvanīja dēlam uz mājām, jo dēls bija

invalīds un piektdien viņam bija jādodas pēc dzirdes aparāta. Viņa sazvanīja /pers. E/ un jautāja, lai iedod

parunāt ar dēlu, bet /pers. E/ atbildēja, ka /pers.C/ ir tualetē. Viņa atgādināja, ka /pers. C/ ir jābrauc pēc

aparāta, un /pers. E/ teica, ka viņš noteikti būs. /pers. E/ neko neteica, kas noticis ar viņas dēlu.

Piektdien no rīta viņai zvanīja kaimiņiene un jautāja, kas ir noticis dzīvoklī, jo tur bija ātrā palīdzību un

policija. Viņa zvanīja uz policiju un slimnīcām, kur pateica, kas noticis, un cikos dēls ir atvests uz

slimnīcu. Pēc tam policija sāka meklēt, kas ir bijuši dēla dzīvoklī, lai viņa (/pers. D/) varētu tur kaut ko

darīt. Uz dēla dzīvokli aizbrauca viņas meita /pers. F/. Kad /pers. F/ ieradās dzīvoklī, tur gulēja /pers. B/

un /pers. E/. Durvis meitai atvēra /pers. E/, bet /pers. B/ tad vēl gulēja. Sazvanīja policiju un jautāja, ko lai

dara. Policijā pateica, lai durvis aizslēdz ciet, lai viņi netiek ārā. Tad viņus apcietināja.

Viņas dēls dzīvoja /adrese A/, lielāko daļu dzīvoja viens, bet viņam bija meitenes, un pēdējā bija /pers. E/,

kura nāca un gāja, kad gribēja. /pers. E/ viņas dēlu bieži apzaga.

22. septembrī /pers. E/

atnāca pie viņas un lūdzās, lai atdod viņas mantas, jo atslēgas viņai bija atņemtas. /pers. E/ tad jau dzīvoja

kopā ar /pers. B/. /pers. E/, atnākot pie viņas, neko konkrēti neteica, kas ir noticis ar viņas dēlu.

Cietusī /pers. D/ liecināja, ka viņas dēls kopā ar /pers. E/ dzīvoja apmēram divus, trīs gadus. Dēla un

/pers. E/ attiecības viņa daļēji atbalstīja tāpēc, ka /pers. E/ labi gatavoja un bija tīrīga, bet vienīgi daudz

dzēra, nestrādāja, mainīja dzīvesbiedrus.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika daļēji nolasītas cietušās /pers. D/

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, no kurām izriet, ka 2012.gada 22.septembrī pie viņas atnāca

/pers. E/ un lūdza atdot viņai mantas. Viņa pajautāja /pers. E/, kas notika, un /pers. E/ atbildēja, ka

2012.gada 19.septembrī viņa kopā ar /pers. C/, kaut kādu viņai nepazīstamu vīrieti/pers. A/, un /pers. C/

dzēra alkoholu viņas dēla dzīvoklī. /pers. C/ ar /pers. A/ izcēlās konflikts, un /pers. A/ piekāva viņas

dēlu. /pers. E/ paskaidroja, ka viņa nobijās un ieslēdzās tualetē. Kad viņa izgāja no tualetes, redzēja, ka

/pers. A/ velk /pers. C/, kurš bija bez samaņas, istabā un atstāja uz grīdas, pēc kā visi palika dzīvoklī

gulēt. Vairāk /pers. E/ viņai neko nestāstīja (1.s., l.l.75-76).

Tiesas sēdē cietusī /pers. D/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Tiesa atzīst, ka cietušās /pers. D/ liecības raksturo viņas dēla un /pers. E/ attiecības un dzīvesveidu, kā

arī /pers. E/ izturēšanos pēc notikušā, bet no šīm liecībām izriet, ka par notikušo cietušai zināms tikai

pēc /pers. E/ vārdiem.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. F/ liecināja, ka cietušais /pers. C/ ir viņas brālis. Par notikuma apstākļiem

viņa neko daudz nezina. Nākamajā dienā pēc mātes zvana, kad brālis bija jau miris, viņa aizgāja brāļa uz

dzīvokli. Ar savu atslēgu durvis viņa nevarēja atslēgt, jo tās bija aizslēgtas no iekšas. Durvis atslēdza

/pers. E/, dzīvoklī bija arī /pers. B/. Viņa pieprasīja, lai viņi pamet telpas. /pers. E/ bija kaut cik normālā

stāvoklī, bet vīrietis gulēja uz dīvāna. Viņa nobijās atrasties vienā dzīvoklī kopā ar viņiem, un izgāja uz

ielas. Tur viņa piezvanīja mātei, lai izsauc policiju, ieteica, lai iet augšā un ieslēdz viņus dzīvoklī, lai

nevarētu aiziet. Atbrauca policija un aizturēja /pers. E/ ar /pers. B/. Viņa (/pers. F/) iegāja dzīvoklī, kur

bija redzamas asins pēdas, izsmēķi un pudeles, viss kā pēc dzeršanas. Policija teica, lai neko neaiztiek

dzīvoklī.

Viņa konkrēti nevar pateikt, kad viņas brālis sāka dzīvot kopā ar /pers. E/, bet apmēram mazliet vairāk par

gadu. Patstāvīgi viņa tur nedzīvoja, bet nāca un gāja. Viņa neatbalstīja šīs attiecības, jo sen zina /pers. E/,

kura pastāvīgi maina vīriešus, regulāri dzēra. Brālis bieži viņai sūdzējās, ka /pers. E/ viņu apzagusi.

Tiesa secina, ka ar liecinieces /pers. F/ liecībām pierādīts tāds fakts, ka laikā, kad viņas brālis /pers. C/ jau

bija ievietots slimnīcā, kur mira, brāļa dzīvoklī atradās lieciniece /pers. E/ un apsūdzētais /pers. B/.

Tiesas sēdē kā apsūdzības liecinieks tika nopratināts /pers. G/, kurš liecināja, ka 2012.gada 18.septembrī

pie viņa uz dzīvokli atnāca /pers. E/, /pers. A/, /pers. B/. Pie viņa dzīvoklī atradās arī /pers. H/. Viņš no

savas pensijas visus uzcienāja ar dzeramo.

/pers. B/ viņam prasīja mobilo telefonu, bet viņš atteicās to dot. Tad /pers. B/ viņam iespēra pa kāju,

paņēma no galda nazi un iedūra viņam kājā. Pēc dūriena viņš atdeva savu telefonu /pers. B/, tad visi

aizgāja prom. Viņš palika viens, kaimiņi iedeva mobilo telefonu, no kura viņš piezvanīja policijai.

Kamēr viņš bija slimnīcā, /pers. H/ kādas divas dienas padzīvoja viņa dzīvoklī un tad pazuda. Kad viņš

izrakstījās no slimnīcas, tad /pers. H/ nesatika. Kad nejauši satika /pers. H/, viņš jau zināja, kas ir noticis

ar /pers. C/.

Attiecībā par /pers. E/ /pers. G/ liecināja, ka viņa nekur nestrādāja, viņas dzīvesveids bija staigāt un

iedzert. /pers. E/ bija attiecības ar /pers. H/.

Par /pers. C/nāves apstākļiem viņam nekas nav zināms. Viņš uzzināja par to pēc 2 - 3 dienām. Viņam

māsa pastāstīja, ka pēc viņa apciemošanas /pers. B/, /pers. A/ un /pers. E/ aizgājuši pie /pers. C/. Viņam

teica, ka notikusi slepkavība, /pers. C/ ar smagiem miesas bojājumiem aizveduši uz reanimāciju, kur viņš

nomira.

Tiesa secina, ka liecinieka /pers. G/ sniegtās liecības neattiecas uz apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/

celto apsūdzību izskatāmajā kriminālprocesā, taču no šīm liecībām iespējams izdarīt secinājumu, ka pēc

tam, kad /pers. B/ pēc kopīgās alkohola lietošanas bija pielietojis vardarbību pret /pers. G/, lai nolaupītu

viņa mobilo telefonu, /pers. A/ šāda rīcība bija pilnība pieņemama, ko apliecina fakts, ka viņam nebija

nekādu iebildumu kopā ar /pers. B/ turpināt lietot alkoholu jau pie citas personas, proti, pie cietušā /pers.

C/.

Tiesas sēdē kā apsūdzības liecinieks tika nopratināts /pers. H/, kurš liecināja, ka agrāk ir redzējis šis

apsūdzētās personas, bet kādā lietā viņš ir aicināts sniegt liecības, nezina. Aptuveni 2012.gada 19.

septembrī viņš atradās pie /pers. G/ (/pers. G/). Tad viņš bija piedzēries un neatceras, vai tiesas zālē

atrodas cilvēki, kas todien bija ciemos pie /pers. G/. Par /pers. C/ nāves apstākļiem viņam pilnīgi nekas

nav zināms, tikai dzirdējis no /pers. G/, ka notika slepkavība. /pers. G/ neteica, kurš ir vainojams, jo pats

neko nezināja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas un pārbaudītas liecinieka

/pers. H/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kur /pers. H/ liecināja, ka no 2012.gada marta

mēneša viņš dzīvoja pie savas paziņas /pers. G/, jo savas dzīvesvietas viņam nav. 2012.gada 18.martā

viņš iepazinās ar /pers. E/, kura dzīvoja pie /pers. C/. Viņam ar /pers. E/ bija tuvas attiecības. /pers. E/

teica, ka viņai ar /pers. C/ nekādu attiecību nav. Pāris reizes bija tā, ka /pers. E/ nakšņoja pie viņa, bet

/pers. C/ nāca /pers. E/ pakaļ. /pers. E/ slikti izturējās pret /pers. C/, ir redzējis, ka /pers. E/ iesit /pers. C/.

Arī pats /pers. C/ žēlojās, ka /pers. E/ viņu sitot, ved uz mājām svešus vīriešus, ar kuriem viņa klātbūtnē

stājas intīmos sakaros.

2012.gada 18.septembrī /pers. E/ atnāca pie viņa un /pers. G/ kopā ar citu vīrieti, kurš stādījās priekšā

kā /pers. A/. Pēc kaut kāda laika /pers. E/ piezvanīja kaut kādam savam draugam un uzaicināja arī viņu

ciemos. Atnāca neliela auguma vīrietis, vārdā /pers. B/. Viņi pasēdēja apmēram pusstundu, iedzēra,

atņēma /pers. G/ mobilo telefonu, sagriežot viņam kāju, un aizgāja projām. Viņš ar kaimiņienes palīdzību

izsauca ātro palīdzību un policiju. /pers. G/ aizveda uz slimnīcu. Viņš baidījās no /pers. E/, /pers. A/ un

/pers. B/, tāpēc divas trīs dienas vispār neizgāja no mājas. /pers. G/ ilgi atradās slimnīcā.

2012.gada 12.oktobrī viņš uzzināja, ka /pers. G/ ir izrakstīts no slimnīcas un atgriezās dzīvot pie viņa.

Tikai tajā dienā no /pers. G/ uzzināja, ka /pers. A/ ar /pers. B/ nosita /pers. C/. Neko sīkāk viņš nezina

(1.s., l.l.106-109).

Tiesa secina, ka arī liecinieka /pers. H/ sniegtās liecības tieši neattiecas uz apsūdzētajiem /pers. A/ un

/pers. B/ celto apsūdzību izskatāmajā kriminālprocesā, taču arī no šīm liecībām iespējams izdarīt

secinājumu, ka /pers. A/ bija pilnīgi pieņemama /pers. B/ vardarbīgā rīcība, lai iegūtu svešu mantu, ko

pierāda fakts, ka viņš kopā ar /pers. B/ un /pers. E/ devās pie /pers. C/, lai turpinātu tur lietot alkoholu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas sēdē tika nolasītas un pārbaudītas

liecinieces /pers. E/ liecības, un proti, nopratināta 2012.gada 21.septembrī /pers. E/ liecināja, ka viņa

aptuveni 15 gadus pazīst vīrieti vārdā /pers. C/. Pēdējo divu gadu laikā viņi dzīvoja kopā /adrese A/. Viņa

pazīst arī /pers. B/ apmēram pēdējos četrus gadus. Pēdējos septiņus mēnešus /pers. B/ atradās

tuberkulozes slimnīcā.

/pers. B/ no slimnīcas izrakstīja 2012.gada 17.septembrī. Tā kā /pers. B/ nebija kur dzīvot, /pers. C/

piekrita, lai /pers. B/ padzīvo pie viņiem /adrese A/. Nekādu strīdu /pers. B/ un /pers. C/ nebija. 2012.gada

19.septembrī /pers. C/ izgāja iegādāties alkoholu, bet viņa ar /pers. B/ palika mājās un taisīja vakariņas.

Tas bija ap plkst. 17:00. Pēc aptuveni 30 minūtēm /pers. C/ atgriezās kopā ar vīrieti, kuru viņa pazīst kā

/pers. A/. /pers. A/ ir aptuveni 30 gadus vecs, 190 cm garš, gaišiem īsiem matiem, vidēju miesas būvi,

runā krieviski. /pers. A/ bija /pers. C/ paziņa. Viņiem līdzi bija 2 litri degvīna un alus. Visi virtuvē sāka

lietot alkoholu.

Pēc aptuveni 2 stundām starp/pers. A/un /pers. C/ sākās strīds. /pers. A/ sāka grūstīt /pers. C/. Pēc

tam /pers. A/ nogrūda /pers. C/ uz zemes un sāka viņu sist ar rokām un kājām pa seju un ķermeni. Sitienu

bija daudz, kā arī /pers. A/ sita /pers. C/ pret virtuvē esošajiem priekšmetiem. To redzot viņa (/pers. E/)

sabijās un aizgāja uz tualeti. No tualetes viņa dzirdēja, ka virtuvē turpinās kautiņš. Dzirdēja, ka /pers. B/

saka /pers. A/, lai viņš beidz sist /pers. C/. Pēc aptuveni 10 minūtēm viņu pasauca /pers. B/. Viņa izgāja

no tualetes un redzēja, ka /pers. A/ atrodas jau istabā, kā arī istabā uz grīdas guļ /pers. C/ un vaid. Viņa

jautāja, kas noticis. /pers. A/ atbildēja teica, ka nekas traks, un /pers. C/ tūlīt atjēgsies. Viņa redzēja, ka

/pers. C/ no deguna un mutes tek asinis. Viņi trijatā dzēra vēl degvīnu un aizgāja gulēt. Viņa pamodās

2012.gada 20.septembrī ap plkst. 7:00 un pamanīja, ka /pers. C/ joprojām guļ istabā uz zemes. To redzot,

viņa palūdza /pers. B/ paskatīties, kas noticis ar /pers. C/. /pers. B/ piegāja pie /pers. C/, bet uz

jautājumiem /pers. C/ atbildēja ar vaidiem. /pers. A/ dzīvoklī vairāk nebija. Pēc tam viņa ar /pers. B/

aizgāja uz veikalu pēc pārtikas. Atgriežoties viņa pamanīja, ka /pers. C/ nav izkustējies, un viņa nolēma

izsaukt ātro medicīnisko palīdzību. Viņa to izdarīja no /pers. B/ mobilā telefona. Tad atbrauca ātrā

medicīniskā palīdzība un nogādāja /pers. C/ slimnīcā. (1.s., l.l.115-116).

Papildus nopratināta 2013.gada 19.martā lieciniece /pers. E/ liecināja, ka pilnībā apstiprina savas liecības,

kuras sniegtas aizturētās un aizdomās turētās statusā.

Vēlas precizēt, ka pirmo sitienu /pers. C/ pa galvu ar roku pārliecoties pāri galdam izdarīja /pers. A/. Viņa

tajā brīdī sēdēja pie galda starp /pers. C/ un /pers. B/. Ja pirmo sitienu izdarītu /pers. B/, tad viņš trāpītu

viņai (/pers. E/). Viņa precīzi atceras, ka pirmo sitienu izdarīja /pers. A/. No izdarītā sitiena /pers. C/

nokrita. Tad viņa nobijusies piecēlās un paskrēja nost no galda, bet /pers. A/ un /pers. B/ pieskrēja pie uz

grīdas gulošā /pers. C/ un sāka viņu sist, abi sita ar rokām un kājām. Viņa noslēpās tualetē. Kad viņa

izdzirdēja, ka kautiņš beidzies, paskatījās no tualetes un ieraudzīja, ka /pers. B/ stāv pie ieejas durvīm

(blakus, pa kreisi no tualetes durvīm), bet /pers. A/ jau atradās istabā un vilka /pers. C/ aiz kājām uz

istabu. /pers. C/ jau pa pusei bija ievilkts istabā. Kad /pers. A/ vilka /pers. C/ pāri slieksnim istabā, /pers.

C/ stipri atsitās ar galvu pret metāla durvju slieksni. Tas bija dzirdams. Sliekšņa augstums bija apmēram 2

cm (1.s., l.l.150-153).

Augstākminētajās liecībās konstatējamas būtiskas pretrunas, taču tikai par /pers. B/ līdzdalību /pers. C/

piekaušanā. Lieciniece /pers. E/ visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir liecinājusi par faktu, ka miesas

bojājumus /pers. C/ nodarīja /pers. A/, bet vēlāk savas liecības ir papildinājusi, norādot, ka miesas

bojājumu nodarīšanā piedalījās arī /pers. B/.

Analizējot liecinieces /pers. E/ liecības tiesa piešķir ticamību viņas 2013.gada 19.martā sniegtajām

liecībām, jo tās atbilst līdzapsūdzētā /pers. B/ liecībām par /pers. A/ darbībām.

Attiecībā par atsevišķām pretrunām par notikuma apstākļiem, tiesa uzskata, ka šīs pretrunas /pers. E/

un /pers. B/ liecībās izskaidrojamas ar faktu, ka visas dzīvoklī esošās personas vairākas dienas pēc kārtas

lietoja alkoholiskos dzērienus, un par to liecina arī /pers. B/, proti, paskaidrojot, ka bija piedzēries un

visus apstākļus neatceras.

Bez tam apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, un apsūdzētā /pers. B/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā un180.panta pirmajā daļā, ir

pierādīta ar tiesas sēdē pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem, un proti:

No apskates protokola izriet, ka 2012.gada 25.septembrī tika apskatīta notikuma vieta – dzīvoklis /adrese

A/. Apskates laikā izņemts : no sienas pa labi, kura ved uz virtuvi, 2 tapetes izgriezumi ar sarkanbrūnas

krāsas traipiem, nomazgājumi no virtuves labās stenderes, nomazgājumi no virtuves grīdas, gaiša

daktiloplēve ar iespējamām roku pirkstu pēdām no virtuves durvīm.

No apskates protokolam pievienotās fototabulas secināms, ka redzamo sarkanbrūno traipu daudzums un

to izmēri ir relatīvi niecīgi ( l.sēj., l.l.13-14).

No eksperta atzinuma Nr.203 secinājumiem izriet, ka /pers. C/ līķa asinis pieder grupai A. Nomazgājumā

no virtuves durvīm, traipā uz tapešu fragmenta tika atrastas A grupas cilvēka asinis, iegūtie grupas

noteikšanas rezultāti neizslēdz asins rašanās iespēju no /pers. C/. Nomazgājumā no virtuves grīdas asinis

netika atrastas (l.sēj., l.l.31-33).

No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām izriet, ka 2012.gada 21.septembrī lieciniece

/pers. E/ atpazīst /pers. A/ kā personu, kuru pazīst vārdā /pers. A/, un kurš 2012.gada 19.-20.septembrī

nodarīja miesas bojājumus /pers. P//adrese A/ (1.sēj., l.l.117-118).

No konfrontēšanas protokola izriet, ka 2012.gada 31.oktobrī veikta konfrontēšana starp aizdomās

turēto /pers. E/ un aizdomās turēto /pers. A/. Konfrontēšanā fiksēts, ka /pers. E/ pazīst /pers. A/ vairāk kā

pusgadu un atrodas ar viņu ar viņu draudzīgās attiecībās. /pers. A/ apstiprina /pers. E/ vārdus.

Uz jautājumu, cik ilgi /pers. A/ dzīvoja pie /pers. C/, /pers. E/ sniedz atbildi, ka pēdējā laikā no septembra

sākuma līdz 19.09.2012.g., t.i. kad tika nosists /pers. C/, /pers. A/ dzīvoja un nakšņoja pie viņiem ar /pers.

C/ veselu nedēļu. /pers. A/ apstiprina /pers. E/ vārdus.

Uz jautājumiem, kāda iemesla dēļ 19.09.2012.g. vakarā, lietojot alkoholiskos dzērienus, iesākās konflikts

ar /pers. C/; kas pirmais uzsāka konfliktu; cik pirms tam tika izdzerts alkohols; /pers. E/ sniedz atbildi, ka

līdz 19.09.2012.g. viņi dzēra ne mazāk kā trīs dienas, bez apstājas. Dzēra degvīnu, kas bija nopirkts

„ Točkā" un uzdzēra virsū alu, tāpēc alkoholu katrs no viņiem bija izdzēris daudz. No sākuma /pers. C/

patstāvīgi aizrādīja /pers. B/, lai tas viņu (/pers. E/) neaiztiek, /pers. C/ bija greizsirdīgs, bet balsi

nepaaugstināja. /pers. B/ uz šiem aizrādījumiem nereaģēja. Pēc tam /pers. A/ sāka strīdēties ar /pers. C/

par cietumiem, par ko bija strīds, viņa neklausījās. Pēc tam jau /pers. B/ un /pers. A/ sāka lūgt /pers. C/

naudu degvīnam, bet /pers. C/ atteicās dot, kā dēļ arī notika konflikts.

/pers. A/ apstiprina /pers. E/ vārdus un precizē, ka sakarā par cietumiem viņi nestrīdējās, bet trijatā

sarunājās: viņš, /pers. B/ un /pers. C/. Viņi tiešām lūdza /pers. C/ naudu iedzeršanai, bet /pers. C/

atbildēja, ka naudas vairāk nav, un viņš vairāk naudu neprasīja, precīzāk naudu lūdza tikai /pers. B/.

Uz jautājumu: kurš un kurā vietā sēdēja tajā momentā pie galda; /pers. E/ atbild, ka /pers. A/ sēdēja stūrī

starp galdu un logu, blakus viņam sēdēja /pers. B/, pretī /pers. A/ ar muguru pret virtuves durvīm

sēdēja /pers. C/ un blakus /pers. C/ starp viņu un /pers. B/ sēdēja viņa. /pers. A/ apstiprina /pers. E/

vārdus.

Uz jautājumu, kurš pirmais iesita /pers. C/, ar ko un pa kurieni un kas notika tālāk, /pers. E/ atbild, ka

pirmo sitienu ar roku pa galvu /pers. C/ izdarīja /pers. A/. /pers. C/ nenokrita. Pēc tam pieskrēja /pers. B/

un ar roku /pers. C/ pa galvu, vaiga-auss rajonā. /pers. C/ nokrita kopā ar tabureti uz grīdas. Pēc tam

pieskrēja /pers. A/, un viņi abi kopā ar /pers. B/ sāka ar kājām sist /pers. C/. Viņa nobijās un paslēpās

tualetē.

/pers. A/ noliedz /pers. E/ teikto un sniedz atbildi, ka ar rokām /pers. C/ sita tikai /pers. B/, no sākuma ar

rokām, kamēr /pers. C/ nenokrita. Uz grīdas gulošo /pers. C/ /pers. B/ nesita. Viņš (/pers. A/) /pers. C/

nesita. /pers. E/ liecināto paskaidrot nevar.

Uz jautājumu, kas un kā vilka /pers. C/ uz istabu, un vai /pers. C/ bija pie samaņas, /pers. E/ atbild, kad

viņa izgāja no tualetes, viņa ieraudzīja, ka /pers. B/ stāv pie ieejas durvīm dzīvoklī, bet /pers. A/ vilka

/pers. C/ aiz kājām uz istabu. Kā viņa redzēja, /pers. C/ bija bez samaņas. /pers. C/ atsitās ar galvu pret

metāla slieksni starp istabu un gaiteni.

/pers. A/ neapstiprina /pers. E/ liecināto, paskaidrojot, ka viņi nevilka /pers. C/, bet kopā ar /pers. B/

aizveda /pers. C/ uz istabu un nolika uz dīvāna. /pers. C/ bija pie samaņas ( 2.sēj. l.l.28-31).

No augstākminētā protokola secināms, ka lieciniece /pers. E/ pilnībā apstiprina savas liecības, un proti,

detalizēti liecina par apsūdzētā /pers. A/ darbībām.

Turklāt kā izriet no šī konfrontēšanas protokola, tad /pers. A/ liecināja, ka viņam ir draudzīgas attiecības

ar /pers. E/, turpretī tiesas sēdē jau šo attieksmi mainīja, liecinot, ka /pers. E/ bijusi naidīgi noskaņota pret

viņu it kā par atteikumu veidot kopdzīvi.

Neraugoties uz to, ka lietā nopratinātie liecinieki /pers. E/ raksturoja negatīvi, tiesai nav pamata šī iemesla

dēļ apšaubīt /pers. E/ liecības, un proti, ka arī /pers. A/ nodarīja /pers. C/ miesas bojājumus.

No konfrontēšanas protokola izriet, ka 2012.gada 19.oktobrī veikta konfrontēšana starp aizdomās

turēto /pers. A/ un aizdomās turēto /pers. B/. Konfrontēšanā fiksēts, ka /pers. B/ ar /pers. A/ iepazinies ar

11. septembrī mājās pie /pers. C/. Attiecības draudzīgas. /pers. A/ apstiprina /pers. B/ vārdus.

Uz jautājumu, kad 19.09.2012.g. sākās konflikts ar /pers. C/, kur katrs no viņiem atradās, /pers. B/ atbild,

kā viņš atceras, ir sēdējis pie loga, /pers. C/ otrā pusē galdam pie durvīm, bet /pers. A/ starp viņu un /pers.

C/, /pers. E/ arī bija virtuvē, bet ne pie galda. /pers. A/ apstiprinu /pers. B/ vārdus.

Uz jautājumu, kuram no viņiem pirmajam bija konflikts ar /pers. C/ un kāds bija konflikta iemesls, /pers.

B/ atbild, ka konflikts iesākās starp /pers. A/ un /pers. C/, bet kāda iemesla dēļ, viņš neatceras. /pers. A/ to

noliedz un liecina, ka nekāda konflikta viņam ar /pers. C/ nebija, viņi runāja skaļi, t. k. bija piedzērušies,

precīzāk iedzēruši.

Uz jautājumu, kurš prasīja /pers. C/ naudu un cik; lūdza vai pieprasīja, /pers. B/ atbild, ka neatceras,

iespējams, viņš prasīja, bet apstiprināt nevar. /pers. A/ atbild, ka /pers. B/ lūdza naudu /pers. C/ 0,80 Ls

degvīnam, bet /pers. C/ nedeva. Pēc tam viņi ledusskapī atrada pudeli. Kad degvīns pavisam beidzās,

/pers. B/ atkārtoti palūdza naudu /pers. C/, bet tas naudu nedeva. /pers. B/ vēl vienu reizi paprasīja naudu

degvīnam, jau pieprasot, bet bez draudiem, bet /pers. C/ nedeva. Precizē, ka /pers. B/ divas reizes prasīja

naudu /pers. C/.

Uz jautājumu, kurš pirmais iesita /pers. C/, ar ko, pa kurieni, un kad /pers. C/ nokrita, /pers. B/ atbild, ka

viņš iesita ar roku pa seju, žokļa rajonā, divas reizes, pa labi un pa kreisi, no otra sitiena /pers. C/

nokrita. /pers. A/ atbild, ka viņš redzēja tikai vienu sitienu pa plecu, no kura /pers. C/ nokrita.

Uz jautājumu, kurš sita ar kājām gulošo /pers. C/, pa kurieni, cik reizes, kurš pirmais ar kājām sāka sist,

/pers. B/ atbild, kad /pers. C/ nokrita, /pers. A/ pirmais sāka sist viņu ar kājām. Kur sita un cik reizes, viņš

nezin, neskaitīja. Viņš iesita 2-3 reizes ar kājām ribu rajonā, /pers. A/ izdarīja sitienus augstāk. /pers. A/

atbild, ka viņš /pers. C/ nesita.

Uz jautājumu, kas pārbaudīja /pers. C/ kabatas un paņēma naudu, /pers. B/ atbild, kad /pers. C/ gulēja bez

samaņas uz grīdas, viņš pārbaudīja /pers. C/ kabatas, atrada 15 Ls, paņēma sev. /pers. A/ apstiprina /pers.

B/ vārdus.

Uz jautājumu, kurš vilka /pers. C/ uz istabu, /pers. B/ atbild, ka viņš ar /pers. A/. /pers. A/ piekrīt /pers. B/

teiktajam (2.sēj. l.l 36-39).

Tiesa secina, ka ar šo konfrontāciju apsūdzētais /pers. B/ apstiprina savas liecības par to, ka cietušo /pers.

C/ viņš piekāva kopā ar /pers. A/, un tiesai nav pamata uzskatīt, ka /pers. B/ būtu ieinteresēts sniegt

nepatiesas ziņas par /pers. A/ darbībām un viņu aprunāt.

No protokola par liecību pārbaudi uz vietas izriet, ka 2012.gada 31.oktobrī veikta aizdomās turētā /pers.

A/ liecību pārbaude uz vietas, un no tās izriet, ka /pers. A/ piedāvāja braukt uz /adrese A/, kur pie 5-stāvu

mājas piedāvāja apstāties, izkāpt un ieiet pēdējā mājas kāpņu telpā, uzkāpt 5-tajā stāvā un dzīvoklī Nr.

/numurs/, tieši no kāpnēm. /pers. A/ piedāvāja ieiet virtuvē, norādīja uz krēslu pie loga, starp virtuves

galdu un logu un paskaidroja, ka 19.09.2012.g. naktī viņš sēdēja šajā vietā, norādīja uz krēslu pie virtuves

galda, pie sienas, starp durvju aili uz gaiteni un paskaidroja, ka uz šā krēsla sēdēja /pers. C/, pirms tam, kā

viņam iesita /pers. B/, un pēc /pers. B/ sitiena /pers. C/ nokrita. /pers. A/ norādīja uz grīdu, starp galdu un

durvju aili, labajā pusē un paskaidroja, ka pēc sitiena /pers. C/ nokrita šajā vietā ar galvu uz gaiteņa

pusi, /pers. C/ galva atradās apmēram 10 cm attālumā no durvju ailes metāla sliekšņa. /pers. A/ piedāvāja

ieiet istabā, kura uz šo brīdi ir tukša, un norādīja uz labās puses istabas sienu, paskaidrojot, ka šajā vietā

atradās dīvāns, uz kura viņi kopā ar /pers. B/ nolika /pers. C/ ( 2.sēj., l.l.44-46).

No augstākminētā protokola secināms, ka apsūdzētais /pers. A/ liecina tikai par /pers. B/ pielietoto

vardarbību pret /pers. C/.

No ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma Nr.4/2013 secinājumiem izriet, ka /pers. A/

nozieguma izdarīšanas laikā ar psihisku slimību nav slimojis, viņam nozieguma izdarīšanas laikā nav

bijuši arī citi psihiski traucējumi.

/pers. A/ nozieguma izdarīšanas brīdī spēja visā pilnībā saprast savu darbību un spēja visā pilnībā savu

darbību vadīt, kas atbilst juridiskam kritērijam - pieskaitāms.

/pers. A/ spēj pareizi saprast un izvērtēt lietai nozīmīgus apstākļus un pareizi par tiem liecināt.

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana /pers. A/ nav nepieciešama. /pers. A/ psihiskās

veselības stāvoklis neliedz viņam piedalīties kriminālprocesā. Ar /pers. A/ var veikt izmeklēšanas

darbības, viņš var piedalīties tiesas sēdē ( 2.sēj., l.l.51-55).

/pers. B/ vaļsirdīgajā atzīšanā, kas datēta ar 2012.gada 10.oktobri, izriet, ka viņš 2012.gada 19.septembrī

alkohola lietošanas laikā kopā ar /pers. A/ sasita /pers. C/ viņa dzīvoklī /adrese A/ un paņēma no viņa

naudu Ls 15. Ls 5 paņēma /pers. A/. Ls 10 viņš iztērēja ar /pers. E/. Par /pers. C/ nāvi viņi uzzināja pēc

dažām dienām. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlo. Ļoti nožēlo par notikušo. /pers. C/ nāvi nevēlējās, viņi

atradās draudzīgās attiecībās. Konflikts notika alkohola iespaidā (2.sēj., l.l.112).

No eksperta atzinuma Nr. 885 (līķa ekspertīze) secinājumiem izriet, ka 1. /pers. C/ nāve iestājās Rīgas

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā ,,Gaiļezers” 2012. gada 21. septembrī plkst. 19.15

no trulas galvas traumas ar asinsizplūdumiem zem cietā un mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem un

galvas smadzeņu sasitumu, kas sarežģījās ar galvas smadzeņu tūsku, piebriešanu un kompresiju ar

izteiktām mikrocirkulācijas traucējumu parādībām galvas smadzeņu vielā, apvalkos un galvas smadzeņu

stumbra daļas ķīlēšanos.

2. /pers. C/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēta trula galvas trauma- zemādas asinsizplūdumi ap abām acīm,

labā vaiga kaula projekcijas vietā, pieres kreisā pusē, ādas nobrāzums augšlūpas apvidū labā pusē,

asinsizplūdumi abu lūpu gļotādās labā un kreisā pusēs, asinsizplūdumi uz galvas ādas lēvera iekšējās

virsmas kreiso deniņu apvidū, pakauša kreisā pusē un zemādas mīkstajos audos ap abām acīm, labā vaiga

kaula projekcijas vietā un mutes apvidū, asinsizplūdums zem cietā galvas smadzeņu apvalka virs abām

galvas smadzeņu puslodēm (180g), asinsizplūdumi zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem virs

kreisās pieres daivas un labo paura-deniņu daivu izliektajām virsmām, masīvs galvas smadzeņu sasitums.

Šie miesas bojājumi varēja rasties 2012. gada 19. septembrī trulu priekšmetu, iespējams, dūres, apautas

kājas iedarbības rezultātā pie apstākļiem kādi norādīti lēmumā ar ne mazāk kā 5 traumējošā spēka

pielikšanas vietām sejas un galvas matainās daļas apvidos, un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie

smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai, kas ir cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos.

3. Bez tam, /pers. C/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši miesas bojājumi:

- kreiso 6.-8. ribu lūzumi ar asinsizplūdumiem starpribu muskuļos ribu lūzumu vietas, kas varēja rasties

2012. gada 19. septembrī trula priekšmeta, iespējams, dūres, apautas kājas iedarbības rezultātā ar

traumējošā spēka pielikšanas vietu krūšu kurvja kreisās sānu virsmas vidējās trešdaļas apvidū, un pēc

sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošu veselības

satricinājumu ilgāku par 21 dienu;

- ādas skrāpējums kakla priekšējās virsmas vidējā trešdaļā labā pusē, kas ir maznozīmīgs miesas

bojājums, un varēja rasties 2012. gada 19. septembrī priekšmeta ar noasinātu malu slīdošas iedarbības,

rezultātā;

- zemādas asinsizplūdums laba apakšstilba augšējas un apakšējās trešdaļu priekšējās virsmās, kas ir

maznozīmīgi miesas bojājumi un varēja rasties vairākas dienas pirms nāves iestāšanās trulu priekšmetu

iedarbības rezultātā.

4. Iestājoties stacionārā /pers. C/ asinīs konstatētas 0,54 g/L etilspirta (1.sēj., l.l.24-28).

No ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma Nr.14/2013 secinājumiem izriet, ka /pers. B/

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā neslimoja ar psihisku slimību, viņam bija citi

psihiski traucējumi – emocionāli nestabili personības traucējumi, impulsīvais tips.

/pers. B/ viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā varēja apzināties savas darbības un

tās vadīt, kas atbilst juridiskam kritērijam - pieskaitāms.

/pers. B/ psihiskās darbības izmaiņu rezultātā ir spējīgs pareizi saprast un izvērtēt lietai nozīmīgus

apstākļus un pareizi par tiem liecināt.

/pers. B/ pašlaik neslimo ar psihisko slimību, viņam ir emocionāli nestabili personības traucējumi,

impulsīvais tips. Šo traucējumu dēļ medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi viņam nav jāpiemēro.

/pers. B/ var piedalīties augstākminētajā kriminālprocesā, tas nepasliktinās viņa psihisko veselību ( 2.sēj.,

l.l.134-138).

Pēc apsūdzētā /pers. A/ lūguma lietā tika nozīmēta kompleksā psiholoģiskā - poligrāfa ekspertīze, no

kuras secinājumiem izriet, ka :

1. /pers. A/, nepiemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var traucēt viņam adekvāti uztvert

lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt.

2. /pers. A/ nepiemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var būtiski ietekmēt viņa uzvedību, tajā

skaitā, tādas, kas var ietekmēt viņa spējas atbildēt patiesīgi uz ekspertīzē uzdotajiem jautājumiem.

3. /pers. A/ melo, teikdams, ka 2012.gada 19.septembiī dzīvoklī /adrese A/ nav izdarījis nevienu sitienu

un miesas bojājumus cietušajam /pers. C/.

4. /pers. A/ melo, teikdams, ka 2012.gada 19.septembrī dzīvoklī /adrese A/ cietušo /pers. C/ sitis un viņam

miesas bojājumus nodarījis viens pats /pers. B/ (3.sēj., l.l.66-77).

Kā izriet no apsūdzētā /pers. A/ liecībām, tad viņš cietušajam ne reizi neesot iesitis un nekādus

miesas bojājumus neesot nodarījis.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. A/ ar savām liecībām cenšas pilnībā norobežot sevi no

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai izvairītos no atbildības par sekām, kādas iestājušās viņa un /pers.

B/ saskaņoto darbību rezultātā, un /pers. A/ liecībām ticamība nav piešķirama, jo tās ir pretrunā ar

līdzapsūdzētā /pers. B/ un liecinieces /pers. E/ liecībām par /pers. A/ darbībām, turklāt /pers. B/ un /pers.

E/ liecības atbilst arī kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinuma secinājumiem.

No tiesu medicīniskas ekspertīzes atzinuma izriet, ka cietušajam /pers. C/ nodarītie miesas bojājumi

galvas apvidū varēja rasties trulu cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, iespējams, dūru, apautu kāju u.c.

rezultātā.

Tātad konstatēti miesas bojājumi, kas raksturīgi šādām darbībām - daudzkārtējiem sitieniem ar

kājām un dūrēm.

Tiesa secina, ka no liecinieces /pers. E/, kā arī /pers. B/ liecībām izriet, ka abi apsūdzētie darbojās personu

grupā, abu apsūdzēto darbības bija virzītas uz kaitējuma nodarīšanu cietušā veselībai, viņi rīkojās

vienlaicīgi, saskaņoti un mērķtiecīgi.

Lai pierādītu apsūdzēto vainu tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, kas vainīgo neuzmanības

dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei, jākonstatē cēloņsakarība starp apsūdzēto veiktajām darbībām un

cietušajam konstatētajiem smagiem miesas bojājumiem, kā arī cēloņsakarība starp smaga miesas

bojājuma nodarīšanu un cietušā nāvi.

Par noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi liecina arī noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse, proti,

apsūdzēto darbības, t.i., tīšu vairāku sitienu izdarīšanu cietušajam par dzīvībai svarīgu orgānu – galvu.

Tiesa secina, ka divatā sitot cilvēku, kurš nepretojās, turklāt atradās alkohola reibuma stāvoklī,

sperot ar kājām cietušajam pa galvu, kopumā izdarot ne mazāk 5 sitienus, liecina par apsūdzēto nodomu,

kas bija virzīts uz kaitējuma nodarīšanu cietušā veselībai. Minētais apstākļu kopums ir pietiekams, lai

secinātu, ka apsūdzētie paredzēja smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam un to apzināti pieļāva.

Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā konstatēts, ka /pers. C/ nodarītie smagie miesas bojājumi

atrodas tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. C/ nāves iestāšanos.

Attiecībā par apsūdzēto attieksmi pret cietušā nāvi, ir pamats uzskatīt, ka tā izpaudās noziedzīgas

nevērības veidā. Apsūdzētajiem vajadzēja, un viņi varēja paredzēt, ka, izdarot sitienus pa galvu, kā arī pa

ķermeņa daļām, kur atrodas dzīvībai svarīgi orgāni, var izraisīt cilvēka nāvi, bet konkrētajā gadījumā tas

paredzēts netika.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina Krimināllikuma 125.panta trešajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta, un viņu darbības kvalificētas pareizi.

Savukārt apsūdzētais /pers. B/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un proti, par Ls 15 zādzību, pilnībā atzina, un to pierāda arī

līdzapsūdzētā /pers. A/ un liecinieces /pers. E/ liecības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri

pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par nodošanu

tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta noteikumiem nav

nepieciešamas pārbaudīt.

Līdz ar to tiesa vēlas uzsvērt, ka apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis savā debašu runā, pamatojot /pers. A/

nevainīgumu, nepamatoti atsaucās uz tādiem pierādījumiem, kā cita starpā lēmumiem par ekspertīžu

nozīmēšanu (1.s., l.l.35,36), ekspertīzes atzinumu Nr. 206 (1.s.,l.l.50-53), ekspertīzes atzinumu Nr. 204

(1.s., l.l.56-58), ekspertīzes atzinumu Nr. 205 (1.s., l.l.60-62), ekspertīzes atzinumu Nr. 1216531 (2.s.,

l.l.199-202), /pers. B/ kā liecinieka liecībām (1.s., l.l.110-111), /pers. E/ kā aizturētās liecībām ( 1.s.,l.l.

126-128, l.l.129-131), /pers. E/ kā aizdomās turētās liecībām (1.s., l.l.145), kā arī liecinieces /pers. I/

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, jo šie pierādījumi netika pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, līdz

ar to atsaukšanās uz tiem un analīze tiesu debatēs nav pieļaujama.

Turklāt tiesa, pretēji aizstāvības viedoklim, nekonstatē, ka, pirmstiesas izmeklēšanā, nopratinot /pers. E/

kā liecinieci ( 1.s.,l.l.115-116), būtu pārkāpti Kriminālprocesa likuma 11.panta nosacījumi, bez tam,

ziņas, kas pierāda apsūdzētā /pers. A/ vainu, ir fiksētas liecinieces /pers. E/ nopratināšanas protokolā, kas

atrodas 1.sējuma l.l.150-153.

Nosakot apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma

46.pantu, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto personību,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu,

kas vērsts pret cilvēka veselību un dzīvību. Noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās neatgriezeniskas

sekas – cietušā nāve, kā arī cietušā mātei /pers. D/ nodarīts materiāls un morāls kaitējums, kas nav

atlīdzināts. Bez tam /pers. B/ izdarīja arī mazāk smagu noziegumu ( KL 180.p.1.d.).

Attiecībā par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk ir sodīts, bet sodāmības dzēstas

( 2.s., l.l.92-94), VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Psihiatriskās palīdzības dienesta

Ambulatorās nodaļas uzskaitē nav ( 2.s., l.l.105), VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nav (2.s, l.l.104).

/pers. A/ nav nodarbināts, no VMIS datiem secināms, ka /pers. A/ ir četri bērni : dzim. 2006., 2009.,

2011. un 2013.gadā.

Bez tam tiesa ņem vērā lietā esošās ziņas par /pers. A/ veselības stāvokli, un proti, veselības stāvoklis ir

relatīvi apmierinošs (3.s., l.l.17), 2013.gada 28.novembrī viņam piešķirta 3.invaliditātes grupa.

Attiecībā par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk ir sodīts, pēdējās reizes ar Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 11.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem; ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

2013.gada 30.septembra spriedumu ar brīvības atņemšanu 8 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem,

bez mantas konfiskācijas (2.s., l.l.173-179), VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra”

Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nav (2.sēj., l.l.169); sastāv

SIA ,,Aizkraukles slimnīca” Narkoloģijas aprūpes reģistrā no 2008.g.( 2.sēj. l.l.168), SIA „Aizkraukles

slimnīca” Psihiskās aprūpes reģistrā nav (2.sēj., l.l.167); VSIA,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra"

datu par psihiskiem traucējumiem nav (2.s. l.l.188).

/pers. B/ nav nodarbināts, viņa apgādībā ir 2003.gadā dzimusi meita.

Bez tam tiesa ņem vērā lietā esošās ziņas par /pers. B/ veselības stāvokli, un proti, veselības stāvoklis ir

relatīvi apmierinošs (2.s., l.l.160, 231), un proti, /pers. B/ slimo ar grūti ārstējamām saslimšanām.

Krimināllikuma 47.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus apsūdzētajam /pers. A/ tiesa nav

konstatējusi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošo

apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli

atzīstams tas, ka viņš ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošo

apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, faktiskos lietas apstākļus un apsūdzēto personības, tiesa

atzīst, ka apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ sods nosakāms tikai un vienīgi brīvības atņemšanas veidā.

Ņemot vērā, ka /pers. B/ notiesāts ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada

11.septembra spriedumu un ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu,

galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.

Tiesas sēdē prokurors uzturēja kompensācijas EUR 853,72 (Ls 600) apmērā piedziņu no

apsūdzētajiem, pamatojoties uz pamatojoties uz Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu Nr. 6-

1.1/450, ar kuru cietušai /pers. D/ izmaksāta valsts kompensācija Ls 600 apmērā.

Tiesa secina, ka kompensācija pilnībā apmierināma, un apsūdzētajiem solidāri jāsedz valstij

nodarītie izdevumi.

Tiesas sēdē cietusī /pers. D/ uzturēja savu pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu EUR 2483,35

apmērā, no kuriem Ls 745,31 sastāda bēru izdevumi, bet Ls 1000 morālais kaitējums.

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.

Tiesa secina, ka pieteiktā kompensācija apmierināma pilnībā, solidāri to piedzenot no apsūdzētajiem.

Bēru izdevumi ir pierādīti ar lietā iesniegtajiem dokumentiem (1.s., l.l.81,82). /pers. C/ bija cietušās dēls

un nav apšaubāms, ka apsūdzēto darbības, kuru rezultātā iestājās /pers. C/ nāve, ir radījušas cietušai

morālu aizskārumu.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta

nosacījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu, procesuālie izdevumi EUR 163,64 apmērā, ko veido

samaksa par aizstāvja juridisko palīdzību pirmās instances tiesas sēdē, piedzenami no /pers. B/ valsts labā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 512., 523., 527. un 528.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā, un noteikt sodu brīvības atņemšanu uz 4 (četriem)

gadiem, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanas termiņu /pers. A/ skaitīt no 2014.gada 1.aprīļa.

Soda izciešanas laikā ieskaitīt īslaicīgās aizturēšanas laiku no 2012.gada 3.oktobra līdz 2012.gada

5.oktrobrim un apcietinājuma laiku no 2012.gada 5.oktobra līdz 2014.gada 1.aprīlim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un noteikt

sodu:

-pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas - brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 2 (diviem) mēnešiem,

ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem;

-pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas - brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sodu noteikt, daļēji

saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 3 (trīs) mēnešiem, ar policijas kontroli

uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, /pers. B/ galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem noteikt, daļēji saskaitot piespriesto sodu ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijas 2013.gada 11.septembrī noteikto sodu un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada

30.septembra spriedumā noteikto sodu, brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar

policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Soda izciešanas termiņu /pers. B/ skaitīt no 2014.gada 1.aprīļa.

Soda izciešanas laikā ieskaitīt īslaicīgās aizturēšanas laiku no 2011.gada 15.novembra līdz 2011.gada

17.novembrim, īslaicīgās aizturēšanas laiku šajā kriminālprocesā no 2012.gada 9.oktobra līdz 2012.gada

11.oktobrim un apcietinājuma laiku no 2012.gada 11.oktobra līdz 2014.gada 1.aprīlim.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu.

Pieteiktās kaitējumu kompensācijas apmierināt pilnībā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu cietušajai /pers. D/ kaitējuma kompensāciju EUR

2483,35 (divi tūkstoši četri simti astoņdesmit trīs euro un 35 centi).

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu valsts budžetam cietušai /pers. D/ izmaksāto kaitējuma

kompensāciju EUR 853,72 (astoņi simti piecdesmit trīs euro un 72 centi), kas maksājama šādā valsts

budžeta kontā : Saņēmējs – Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, konta Nr. LV68TREL1060001239300,

saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC kods – TRELLV22, iemaksas mērķis – Valsts kompensācijas

summas samaksa.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij samaksu par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmās instances

tiesā EUR 163,64 (simt sešdemit trīs euro un 64 centi).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu /pers. B/ procesuālie izdevumi EUR 163,64 apmērā par

aizstāvja sniegto juridisko palīdzību labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma

spēkā stāšanās dienas, kvīts par samaksu nekavējoties jānogādā tiesas kancelejā.

Lietiskos pierādījumus – divus tapešu fragmentus ar sarkanbrūniem traipiem, divus konteinerus ar

sarkanas krāsas vielas paraugiem no virtuves durvīm un grīdas, trīs gaišas daktiloplēves un trīs izsmēķus,

kas glabājas pie kriminālprocesa, iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2014.gada 13.maijā.

Tiesnese D.Bondare