Legislator Case Law & Legislation
C28406912 / C-0709-14 AI generated

Court partially allowed small claims debt recovery for principal, interest, and court costs against defaulting borrower.

Case Number C28406912 / C-0709-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's small claims action, ordering the defendant to pay the loan principal, accrued interest, and court costs. The plaintiff successfully proved the debt transfer from the bank and the defendant's failure to make monthly payments. Consequently, the court awarded the specific monetary amounts while rejecting the remaining claims in the transition section.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1 panti: Tiesa apmierina daļēji prasību par parāda piedziņu, piespriežot maksāt pamatsummu, procentus un tiesas izdevumus, bet noraida pārējo prasību.

Keywords

AI generated
small claims procedure debt collection default interest court costs recovery assignment of claim partial dismissal consumer loan contract

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189.-195. panti
Civilprocesa likuma 204.1 pants
[19] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
Civilprocesa likuma 34. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Civilprocesa likuma 39. panta 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28406912

Lietas arhīva Nr. C-0709-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2014.gada 12.maijs

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Buliņa

ar sekretāri A.Redeli

piedaloties prasītāja SIA “Julianus Inkasso Latvija” pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda, nokavējuma

procentu un līgumsoda piedziņu.

Ap raksto šā d aļ a

[1] 2012.gada 7.augustā SIA “Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītājs) cēlis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra

prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda, nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, kas vēlāk precizēta.

[1.1] Prasītājs norāda, ka AS “Hansabanka” (pēc nosaukuma maiņas- AS „Swedbank”) (turpmāk- banka) un atbildētājs 2007.gada

28.jūlijā noslēdza Patēriņa kredīta līgumu ar iekšējo numuru /līguma numurs/(turpmāk- līgums). Saskaņā ar līgumu, atbildētājam

piešķirts aizdevums ar procentu likmi 18% gadā, ar ikmēneša maksājuma datumu - 15.datumā un aizdevuma atmaksas termiņu līdz

2010.gada 15.jūlijam. Parakstot līgumu, atbildētājs piekrita līguma nosacījumiem.

2010.gada 27.jūlijā banka konstatēja, ka atbildētājs kavē noteikto aizdevuma summas atmaksas un procentu samaksas

termiņu, no 2010.gada 15.jūlija maksājumi vispār netika veikti, jo atbildētājs nenodrošināja savā kontā nepieciešamo naudas līdzekļu

apmēru ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā, tādejādi nepildot līguma nosacījumus.

Banka ir veikusi aprēķinu, no kā izriet, ka uz 2010.gada 27.jūliju atbildētāja galvenais parāds sastāda Ls 1201,19 jeb 1709,14

euro, aprēķinātie procenti par aizdevuma līdzekļu izmantošanu par laika periodu no 2010.gada 15.maija līdz 2010.gada 27.jūlijam Ls

44,40 jeb 63,18 euro apmērā.

Banka 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma summu Ls 1201,19 jeb 1709,14 euro SIA „Julianus Inkasso Latvija” ar tiesībām

prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.

Prasītājs izsūtījis atbildētājam bankas paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājam, kas uzskatāms par

paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju.

Atbildētājam saskaņā ar līgumu ir pienākums maksāt nolīgtos kavējuma procentus (maksa no savlaicīgi neatmaksātā aizdevuma par

nokavējuma laiku), kas sastāda 60% gadā (proti, 0,16% par katru nokavēto dienu). Nolīgtie kavējuma procenti aprēķināti par laika

periodu no 27.07.2010. līdz 19.07.2012. (par 722 kavētām dienām) un sastāda Ls 1201,19 jeb 1709,14 euro.

Tāpat, atbildētājam saskaņā ar līgumu ir pienākums maksāt nokavējuma līgumsodu par procentu maksājumu kavējumu, kas sastāda

60% gadā (proti, 0,16% par katru nokavēto dienu). Nolīgtais līgumsods par procentu maksājumu kavējumu aprēķināts par laika

periodu no 27.07.2010. līdz 19.07.2012. (par 722 kavētām dienām) un sastāda Ls 51,29 jeb 72,98 euro. Prasītājs samazinājis

līgumsoda apmēru līdz Ls 44,40 jeb 63,18 euro.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1763, 1775., 1779., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805.pantu.

[1.3] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1709,14 euro, nolīgtos kavējuma procentus 1709,14 euro, nolīgtos procentus

par aizdevuma izmantošanu 63,18 euro, nolīgto līgumsodu 63,18 euro, pavisam kopā 3544,63 euro, piedzīt no atbildētāja samaksāto

valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kā arī noteikt tiesības prasītājam līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

nokavējuma procentus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

[2] 2012.gada 8.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas

adresi, kas vienlaicīgi ir arī atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2012.gada 10.septembrim, izskaidrojot atbildētāja tiesības.

[2.1] Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs nav sniedzis.

[3] Atbildētājs/pers.C/uz tiesas sēdi, kas notika 2013.gada 2.decembrī bija ieradies, prasību atzina daļēji, galvenā parāda summas

Ls 1250,84 apmērā.

[3.1] Tiesas sēdē tika konstatēts, ka prasītājs nav korekti sastādījis prasības pieteikumu un prasītājs lūdza tiesu atlikt lietas

izskatīšanu, lai precizētu prasības pieteikumu un aprēķināto atbildētāja parāda summu.

[4] Uz tiesas sēdi, kurā civillieta tika izskatīta pēc būtības atbildētājs nebija ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājs

informēts, ko apliecinājis ar savu parakstu lietas Uzziņas lapā. Par saviem neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis

atlikt lietas izskatīšanu vai skatīt to atbildētāja prombūtnē.

Šādos apstākļos tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja

klātbūtnes tiesas sēdē.

[4.1] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmēra, lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja

labā galveno parādu, nolīgtos procentus par aizdevuma izmantošanu, nolīgtos kavējuma procentus, nolīgto līgumsodu, piedzīt

tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Paskaidroja, ka nolīgtie procenti par aizdevuma izmantošanu, nolīgtie kavējuma procenti un nolīgtais līgumsods aprēķināti par periodu

no līguma darbības apturēšanas dienas, proti, 2010.gada 27.jūlija, līdz prasības sagatavošanas dienai, tas ir līdz 2012.gada

19.jūlijam.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies prasītāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas

sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus

vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

[6] Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

[8] 2007.gada 28.jūlijā starp AS „Hansabanka” kā aizdevēju un /pers. C/ kā aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta līgums ar

iekšējo numuru /līguma numurs/, ar kuru aizdevējs aizdeva atbildētājam Ls 2000,00 ar procentu likmi 18% un aizdevuma atmaksas

termiņu līdz 2010.gada 15.jūlijam (lietas 10.-11.lapa).

[9] Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu un tiesību teorijas atziņu, ka aizdevuma līgums ir reāllīgums, prasītājai kā

aizdevējam ir jāpierāda naudas nodošanas fakts.

Tiesa atzīst, ka ar rakstveida pierādījumu – izdruku no klienta norēķinu konta, prasītājs ir pierādījis, ka 2007.gada 28.jūlija banka uz

atbildētāja kontu ir veikusi pārskaitījumu divos maksājumos Ls 389,58 un Ls 1610,42, kopsummā uz klienta norēķinu kontu pārskaitot

kredītu Ls 2000,00 apmērā (lietas 43.lapa).

[10] Ar lietas materiāliem pievienoto 2011.gada 30.septembra Cesijas līgumu SWED-4 AS „Swedbank” (iepriekšējais nosaukums -

AS “Hansabanka”) nodod SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasījuma tiesības, kas tai kā cedentam radušās pret fiziskām personām

laika posmā no 1998.gada līdz 2011.gadam ( lietas 18.lapa). Savukārt, ar lietā esošo izrakstu no Cesijas līguma Pielikumu Nr.1

konstatēts, ka banka ir nodevusi prasītājam prasījuma tiesības pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, Ls 1245,59 apmērā

(lietas 13.lapa).

[10.1] Par prasījuma tiesību nodošanu prasītājam banka atbildētājam ir paziņojusi 2011.gada 18.oktobrī, par ko liecina lietā esošais

Paziņojums par prasījuma tiesību cesiju (lietas 14.lapa). Tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos paziņojuma saņemšanas

faktu atbildētājs nav apstrīdējis.

[10.2] Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma. Civillikuma 1801.pants noteic, ka ar cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod

(cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja

viņš neko par to nezina. Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā

pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[10.2] 2011.gada 18.oktobrī prasītājs atkārtoti paziņojis atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju SIA „Julianus Inkasso Latvija” un

aicinājis atbildētāju parādu samaksāt. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka atbildētājs uz paziņojumu nav reaģējis un

parādu nav samaksājis. Minēto apstākli tiesā nav apstrīdējis arī atbildētājs.

[11] Lietā nav strīda par to, ka starp banku un atbildētāju pastāvēja līgumattiecības, kas izriet no 2007.gada 28.jūlijā starp banku un

atbildētāju noslēgtā Patēriņa kredīta līguma. Atbildētājs šo apstākli nav apstrīdējis.

[12] Atbilstoši līguma noteikumu 7.4.punktam bankai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt aizņēmējam līguma saistību

izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk kā 30 dienas kavē Aizdevuma līgumā noteikto aizdevuma atmaksas vai procentu samaksas

termiņu.

[12.1] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka banka 2010.gada 27.jūlijā, konstatējot atbildētāja parādu, ir apturējusi

līguma darbību.

Par saistības neizpildes faktu un atkāpšanās datumu no līguma liecina arī lietā esošais Izraksts no Cesijas līguma, no kura izriet, ka

līguma apturēšanas datums ir 2010.gada 27.jūlijs (lietas 13.lapa).

No lietas materiālos esošās AS “Swedbank” 2011.gada 5.oktobrī sagatavotās Izziņas Nr.316RC03-23492A/ELR izriet, ka atbildētāja

parāds uz 2011.gada 5.oktobri, t.i., pēc prasījuma cedēšanas prasītājam, sastāda Ls 2160,80 apmērā, ko veido galvenais parāds

Ls 1201,19, aprēķinātie procenti par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu Ls 44,40, procenti par pamatsummas atmaksas

kavējumu Ls 883,17 un līgumsods par procentu samaksas kavējumu Ls 32,04 (lietas 12.lapa).

[13] Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar

Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbildētājs pierādījumus

tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis, nav iesniedzis. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[13.1] Teikto ievērojot, tiesa atzīst, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” ir tiesības prasīt no atbildētāja līgumā paredzēto maksājumu

samaksu tādā apmērā, kādā šīs tiesības piederēja aizdevējam AS „Swedbank”, līdz ar ko SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasība par

pamatparāda Ls 1201,19 jeb 1709,14 euro piedziņu un aprēķināto procentu par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu Ls 44,40

jeb 63,18 euro apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[14] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai nolīgtos kavējuma procentus Ls 1201,19 jeb 1709,14 euro apmērā un

aprēķināto nolīgto līgumsodu Ls 44,40 jeb 63,18 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2010.gada 27.jūlija līdz 2012.gada

19.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (Civillikuma

1756.pants).

Ar lietā esošo AS „Swedbank” izziņu konstatēts, ka procenti par pamatsummas atmaksas kavējumu un līgumsods par savlaicīgi

nesamaksātiem kredīta limita izmantošanas procentiem laika periodā no 2000.gada līdz 2011.gadam sastāda 60% gadā (lietas

12.lapa).

No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka nolīgtie nokavējuma procenti un līgumsods par

nesamaksātajiem procentiem aprēķināti par laika posmu no 2010.gada 27.jūlijā līdz 2012.gada 19.jūlijam, proti, no līguma

apturēšanas dienas un turpmāk.

[15] Tiesa uzskata, ka nav vērtējams prasības pieteikumā norādītā nokavējuma procentu un līgumsoda aprēķināšanas kārtība un

apmērs, jo atzīst, ka nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņa no atbildētāja ir noraidāma turpmāk norādītu argumentu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

[15.1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013

atzina, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz

pastāvēt.

[15.2] Tiesa, atsaucoties uz jaunāko judikatūru līgumisko procentu un līgumsodu piedziņas lietās, atzīst, ka izmantojot līgumā pielīgtās

tiesības atkāpties no līguma, tas uzskatāms par izbeigtu un prasītājai nepastāv tiesisks pamats procentu piedziņai no atbildētāja pēc

līguma izbeigšanas, bet gan pastāv pamats uz likuma pamata prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu sastāda 6% no simta gadā. Prasītājam tiesiski atkāpjoties no līguma, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto nokavējuma

procentu, līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai, jo atceļot līgumu tiek atcelti arī līgumā noteiktie procenti, tā kā pušu vienošanās par

procentiem un nokavējuma līgumsodu nav noslēgta kā pastāvīgs darījums, bet gan iekļauta līgumā kā viens no darījuma nosacījumiem.

Līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda piemērošanai pēc līguma izbeigšanas.

Civillikuma izpratnē nokavējuma procentu, kas pārsniedz likumisko procentu apmēru, samaksas pienākums izriet no pušu paustās

gribas un ir nesaraujami saistīts ar spēkā esošu līgumu.

[15.3] No lietas materiāliem pievienotā Izraksta no 2011.gada 30.septembra Cesijas līguma Nr.SWED4 Pielikuma Nr.1 un tiesas

sēdē pārstāvja paskaidrotā izriet, ka 2007.gada 28.jūlijā pušu noslēgtā līguma apturēšanas datums ir 2010.gada 27.jūlijs, lietā par to

strīda nav.

[15.4] Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu. Kā jau iepriekš konstatēts atbildētājs ir pieļāvis parādnieka nokavējumu – nepildot no līgumiem izrietošās

saistības, bez tam atbildētājs nav veicis parāda samaksu arī pēc līgumu izbeigšanas. Tā kā pēc līgumu izbeigšanas nepastāv pamats

līgumisko nokavējuma procentu aprēķinam, par turpmāko aizdevuma summas lietošanas laiku atbildētājai pienākums maksāt

nokavējuma procentus rodas uz likuma pamata. Tiesas ieskatā prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus, atbilstoši

Civillikuma 1760.panta noteikumiem, nosakāmas par laiku pēc līgumu izbeigšanas līdz pilnīgai pamatparāda samaksai.

Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināmi no līguma izbeigšanas dienas, t.i., sākot no 2010.gada 27.jūlija līd z 2012.gada

19.jūlijam, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas (kā tas noteikts līguma 4.4.punktā (lietas 11.lapa )) un tie no prasības pamatsummas Ls

1201,19 jeb 1709,14 euro par šo laika periodu sastāda Ls 142,56 jeb 202,84 euro apmērā. Šāda atziņa pausta arī Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā SKC-644/2013, kurā Senāts atkāpies no judikatūras un

izdarījis precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim,

kad līgums beidz pastāvēt. Vienlaicīgi tiesa likumiskos nokavējuma procentus piedzen līdz 2012.gada 19.jūlijam, t.i., līdz datumam,

kādu norādījis prasītājs aprēķinot līgumiskos nokavējuma procentus.

Tiesa uzskata, ka, piedzenot no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, netiek pārsniegtas Civilprocesa likuma 192.pantā

noteiktās prasījuma robežas. Lietas izskatīšanas laikā ir nodibināts atbildētāja saistību neizpildes fakts. Tāpēc tiesa uzskata, ka no

atbildētāja /pers. C/ prasītāja labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti Ls 142,56 jeb 202,84 euro apmērā, bet pārējā daļā

prasība par nokavējuma procentu un līgumsoda par procentus samaksas nokavējumu piedziņu ir noraidāma.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Civillikuma

1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.pantā.

[16.1] Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no neatmaksātā

pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[17] Ceļot prasību tiesā, prasītājs ir samaksājis valsts nodevu kopsummā Ls 187,41 jeb 266,66 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro (lietas 7.-9.lapa).

[17.1] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (..). Ņemot vērā to, ka prasītāja prasība ir apmierināta daļēji, no atbildētāja prasītāja labā ir

piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram, kas atbilstoši Civilprocesa likuma (likuma redakcijā

līdz 2012.gada 31.decembrim) 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktam sastāda Ls 159,70 jeb 227,23 euro apmērā, kā arī

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 euro (lietas 9.lapa) apmērā.

[18] Atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu, no atbildētāja

valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi), kas uz sprieduma taisīšanas brīdi to nesamaksātajā daļā sastāda 4,14 euro

apmērā (8,84-4,70) (lietas 2.lapa).

[19] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rez olutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā

neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 1709,14 euro un maksas par kredīta izmantošanu 63,18 euro, likumiskos nokavējuma

procentus par laika periodu no 2010.gada 27.jūlija līdz 2012.gada 19.jūlijam 142,56 euro apmērā, un tiesas izdevumus: valsts nodevu

159,70 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā piedzīt 2079,28 euro (divi tūkstoši

septiņdesmit deviņi euro 28 centi) apmērā, iemaksu veicot SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā

Nr.LV61HABA0551008868793, A/S „Swedbank”.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,14 euro (četri euro 14

centi) apmērā.

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas

kods/, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no neapmaksātās pamatparāda summas

1709,14 euro.

Pārejā daļā prasību noraidīt.

Noteikt /pers.C/sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 12.maijs.

Tiesnese A.Buliņa