Court convicts two minors of robbery and sets their sentences based on prior judgments and state-funded defense.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted two minors of robbery and imposed sentences of one year each, adjusted for prior convictions. The defendants admitted guilt, and the court found they committed joint robbery with violence involving a mobile phone. The court exempted them from paying defense costs due to their minor status and ordered state funding for their legal representation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 176. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530. pants: Minors committing robbery are exempt from paying defense costs, and their sentences are calculated by combining prior judgments with the current conviction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11352067011/K29-842/13
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2013.gada 18.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese Ieva Kulagina
ar sekretāri Egiju Žaugri
tulku Jekaterinu Smirnovu
piedaloties prokuroram Jānim Balodim
zvērinātiem advokātiem Vijai Brakšai un Andrim Klusam
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti
/pers. H/, /personas kods/,
/pers. I/, /personas kods/,
par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.
Pārbaudījusi un izvērtējusi krimināllietas materiālus tiesa
konstatēja
/pers. H/ un /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšanu), personu grupā pēc
iepriekšējas vienošanās.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: 2011.gada 9.decembrī, laika posmā no pulksten 15.00 līdz pulksten 15.45,
pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. H/ kopā /pers. I/ 25.maršruta autobusa pieturā Rīgā, ieraugot /pers. J/
piederošo un /pers. K/ lietošanā nodoto rokā esošo mobilo telefonu Sony Ericsson Xperia X8, rīkojoties personu grupā pēc
iepriekšējas vienošanās, realizējot nolūku, kas vērsts uz minētā mobilā telefona prettiesisku iegūšanu savā īpašumā, kopā ar /pers. K/
iekāpa satiksmes autobusā Nr.25, kas brauca virzienā no Rīgas uz /pers. J/, rīkojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās,
autobusa galapunktā /pers. J/, /pers. J/ novadā, abi divi kopā ar /pers. K/ izkāpa no autobusa un sekoja /pers. K/, kurš pa /pers. J/
gatvi devās savas dzīvesvietas virzienā. Zemturu un Atvaru ielas krustojumā /pers. H/ pienāca pie /pers. K/ un pieprasīja atdot mobilo
telefonu, bet /pers. I/, darbojoties saskaņoti, pēc iepriekšējas norunas, palika stāvot netālu no viņiem, uzraugot apkārtni, lai citas
personas nevarētu traucēt noziedzīgā nolūka realizēšanai un varētu laicīgi brīdināt /pers. H/. Pēc tā, kad /pers. K/ atteicās atdot
mobilo telefonu, /pers. H/ satvēra un saspieda /pers. K/ labās rokas mazo pirkstiņu, ar to nodarot /pers. K/ fiziskas sāpes, pieprasīja
atkārtoti atdot mobilo telefonu. Pēc tam, šajā situācijā, ņemot vērā skaitlisko pārsvaru, /pers. K/, apzinoties, ka pastāv reāls
apdraudējums viņa veselībai un dzīvībai, bija spiests pakļauties minētajai prasībai un atdeva savam tēvam piederošo mobilo
telefonu. Pēc tā, /pers. H/ ar /pers. J/ piederošo telefonu Sony Ericsson Xperia X8 Ls 117,20 vērtībā, ar tajā esošo SIM karti, kuras
atjaunošanas vērtība ir Ls 3, skrēja projām 25.maršruta autobusa galapunkta virzienā un viņam sekoja /pers. I/.
Ar savām darbībām /pers. H/ un /pers. I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/ sevi par vainīgu viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc
Krimināllikuma 176.panta otrās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieteikto lūgumu
neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, noklausoties prokurora Jāņa Baloža,
nepilngadīgā apsūdzētā /pers. H/ aizstāves Vijas Brakšas, nepilngadīgā apsūdzētā /pers. I/ aizstāvja Andra Klusa, cietušā /pers. J/ un
nepilngadīgā cietušā /pers. K/ pārstāves /pers. N/ viedokli, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/ pilnībā atzīst savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā un
tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzēto vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma
176.panta otrās daļas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ir
pareiza, par izdarīto noziedzīgo nodarījumu abi apsūdzētie sodāmi.
/pers. O/ un /pers. I/ soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī abu vainīgo personības.
/pers. O/ un /pers. I/ soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā abu vainīgo atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem /pers. H/ un /pers. I/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts
Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim, klasificējams kā sevišķi smags noziegums.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti abu apsūdzēto personas
raksturojošie dati.
Par apsūdzētā /pers. H/ personu noskaidrots, ka viņš agrāk tiesāts trīs reizes:
1) 2012.gada 27.novembrī Rīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sodīts ar piespiedu darbu uz četrdesmit
stundām;
2) 2012.gada 10.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 180.panta otrās
daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās un piektās daļas, 52.panta pirmās daļas 2.punkta, 65.panta otrās prim daļas
nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, ar mantas konfiskāciju un ar policijas kontroli uz diviem gadiem;
3) 2012.gada 17.decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, 176.panta trešās
daļas, 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas un 52.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar
brīvības atņemšanu uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Spriedums
stājies spēkā 2013.gada 8.februārī. Sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā. (52. – 56.lietas
lapa)
Spēkā esošu administratīvu pārkāpumu apsūdzētajam nav. (57.lietas lapa)
VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta un Narkoloģiskās palīdzības dienesta uzkaitē
nesastāv. (66.lietas lapa)
VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Bērnu slimnīca Gaiļezerā Psihiskās veselības aprūpes ambulatorās nodaļas uzskaitē
nesastāv. Pēc arhīva datiem epizodiskas konsultācijas no 2003.gada līdz 2010.gada 1.martam. (67.lietas lapa)
No 2012.gada 20.jūlija Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības „Ilga” izziņas redzams, ka /pers. H/ no 2011.gada
30.decembra uzņemts struktūrvienībā „Ilga”, programmā pusaudžiem ar sociālās uzvedības novirzēm. Apsūdzētais atrodas valsts
apgādībā un tiek nodrošināts ar visām sadzīvei nepieciešamajām lietām, pajumti, ēdienu, apģērbu, apaviem, mācību piederumiem,
higiēnas lietām. Sakarā ar ilgstošu klaiņošanu, apsūdzētais nav pabeidzis Rīgas 41.vidusskolas 9.klasi, raksturots negatīvi. (69., 70.
– 71.lietas lapa)
Nepilngadīgais apsūdzētais /pers. H/ ir 17 gadus vecs, ar deviņu klašu izglītību, tagad mācās 10.klasē, neprecējies, viņa apgādībā
nav nepilngadīgu bērnu
Par apsūdzētā /pers. I/ personu noskaidrots, viņš agrāk nav tiesāts, spēkā esošu administratīvu pārkāpumu apsūdzētajam nav, VSIA
„Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta uzskaitē nesastāv, datu par apsūdzētā psihiskiem
traucējumiem nav, pēc VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Bērnu slimnīca Gaiļezerā arhīva datiem konsultēts 2006.gada
1.februārī, 2006.gada 8.maijā, 2009.gada 17.novembrī un ārstējies no 2009.gada 1.decembra līdz 2009.gada 2.decembrim, kopš
2009.gada decembra pie psihiatra nav konsultēts. Nepilngadīgais apsūdzētais /pers. I/ ir 17 gadus vecs, ar deviņu klašu izglītību,
neprecējies, viņa apgādībā nav nepilngadīgu personu. (60., 61., 65., 68.lietas lapa)
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem, par apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ atbildību mīkstinošu apstākli
atzīstama vaļsirdīga atzīšanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošana.
/pers. R/ un /pers. I/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.
/pers. O/ soda veidu apsūdzētajam /pers. H/, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izdarīja sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas
vērsts pret īpašumu, kā arī ņem vērā apsūdzētā personu visumā negatīvi raksturojošās ziņas.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav pamata piemērot nosacītu notiesāšanu, jo tiesa neiegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu
neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc sods /pers. H/ ir nosakāms reālas brīvības atņemšanas soda veidā.
/pers. O/ soda mēru apsūdzētajam /pers. H/, tiesa ņem vērā to, ka izskatāmajā krimināllietā ir konstatēts apsūdzētā atbildību
mīkstinošs apstāklis un to, ka apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Tiesa konstatē, ka /pers. H/ ar 2012.gada 17.decembra Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu notiesāts pēc
Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, 176.panta trešās daļas, 180.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās
daļas un 52.panta pirmās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, bez mantas
konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Spriedums stājies spēkā 2013.gada 8.februārī.
Tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus un uzskata, ka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot
/pers. H/ piespriestos sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, jāpiemēro daļējas sodu saskaitīšanas princips.
/pers. O/ soda veidu apsūdzētajam /pers. I/, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izskatāmajā krimināllietā izdarīja sevišķi smagu
noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts pret īpašumu, kā arī ņem vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav pamata piemērot nosacītu notiesāšanu, jo tiesa neiegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu
neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Kā arī tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izvairījās no ierašanās tiesā, sakarā ar ko
bija izsludināta apsūdzētā meklēšana. Tāpēc sods /pers. I/ ir nosakāms reālas brīvības atņemšanas soda veidā.
/pers. O/ soda mēru apsūdzētajam /pers. I/, tiesa ņem vērā to, ka izskatāmajā krimināllietā ir konstatēts apsūdzētā atbildību
mīkstinošs apstāklis un to, ka apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Papildus tiesa ņem vērā to, ka iztiesāšanā /pers. H/ un /pers. I/ izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās tiesības uz
sadarbību, izvēloties vienkāršāku procesa veidu un piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādējādi
sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
Tiesa ievēro Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda preventīvo mērķi, un proti, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot
taisnīgumu, sodīt vainīgās personas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodītās personas, kā arī panākt, lai notiesātie un
citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un
mantisko zaudējumu.
Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam /pers. J/ ir radīts mantisks zaudējums Ls
120,20 apmērā, ko apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/ atzina pilnībā, līdz ar to augstāk norādītais mantiskais zaudējums ir piedzenams
solidāri no abiem apsūdzētajiem.
Pirmstiesas procesā un tiesas sēdē apsūdzētā /pers. I/ aizstāvību realizēja zvērināts advokāts Andris Kluss, savukārt, apsūdzētā
/pers. H/ aizstāvību pirmstiesas procesā un tiesas sēdē realizēja zvērināti advokāti Vija Brakša un Dagnis Zacmanis, kuriem saskaņā
ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,
samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem
izmaksājami – Andrim Klusam Ls 75, Vijai Brakšai Ls 35 un Dagnim Zacmanim Ls 10.
Tiesas ieskatā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punkta un 85.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem
nepilngadīgie apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/ ir atbrīvojami no samaksas par aizstāvju palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās
instances tiesā.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530.pantu tiesa
nosprieda
/pers. H/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz vienu gadu, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgo sodu /pers. H/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, šajā spriedumā
piespriesto sodu daļēji saskaitot ar sodu, kas piespriests ar 2012.gada 17.decembra Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
spriedumu.
Galīgo sodu /pers. H/ noteikt brīvības atņemšanu uz trim gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu
sešiem mēnešiem.
Soda termiņu /pers. H/ skaitīt no 2013.gada 18.decembra.
Soda termiņā /pers. H/ ieskaitīt aizturēšanu un daļēji izciesto sodu pēc 2012.gada 17.decembra Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas sprieduma no 2012.gada 21.janvāra līdz 2012.gada 23.janvārim, no 2012.gada 26.marta līdz 2012.gada
27.martam, no 2012.gada 2.aprīļa līdz 2012.gada 4.aprīlim un no 2012.gada 17.decembra līdz 2013.gada 18.decembrim.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim piemērot /pers. H/ drošības līdzekli apcietinājumu.
/pers. T/ no samaksas par zvērinātu advokātu darbu viņa aizstāvības īstenošanai konkrētajā kriminālprocesā un samaksu segt no
valsts līdzekļiem.
/pers. I/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz vienu gadu, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu.
Soda termiņu /pers. I/ skaitīt no 2013.gada 18.decembra.
Soda termiņā /pers. I/ ieskaitīt aizturēšanu un apcietinājumu no 2012.gada 15.augusta līdz 2012.gada 17.augustam un no 2013.gada
30.oktobra līdz 2013.gada 18.decembrim.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstāt negrozītu /pers. I/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu.
/pers. U/ no samaksas par zvērināta advokāta darbu viņa aizstāvības īstenošanai konkrētajā kriminālprocesā un samaksu segt no
valsts līdzekļiem.
Piedzīt solidāri no /pers. H/ un /pers. I/ Ls 120,20 (viens simts divdesmit lati 20 santīmi) par labu cietušajam /pers. J/.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit
dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas
sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības datums – 2013.gada 28.decembrī.
Tiesnese Ieva Kulagina