C30530314 / C-1083-16 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lieta Nr.C30530314

Lietvedības Nr. C-1083-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 22.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā

tiesnese A.Zute

ar sekretāri S.Irbi, M.Šteinerti

piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

2016.gada 8.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret

/pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 6.augustā tiesā saņemta prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret atbildētāju /pers. C/ par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291, tika nodota prasītāja

(pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldība SIA “Valdemāra Nami”, pirms tam Rīgas pašvaldības uzņēmums, BO namu pārvalde

“Valdemārs”) pārvaldīšanā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas izdruku, 21.06.2006. atbildētājam tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz

dzīvokli Nr4 dzīvojamā mājā /adrese/, pamatojoties uz 16.06.2006. pirkuma līguma pamata.

2007.gada 18.oktobrī puses noslēgušas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.4606, saskaņā ar

noslēgto līgumu prasītājs kā apsaimniekotājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, un mājai piesaistīto zemes gabalu un

atbildētājs apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Līguma 3.6. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs

apņēmās maksāt līgumsodu 0,3% apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.

2012.gada 11.oktobrī starp pusēm ticis noslēgts jauns dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgumu Nr.6-5/5089.

Saskaņā ar Līguma 5.5. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,1% apmērā par

katru nokavēto dienu no kavētā maksājuma summas.

2012.gada 8.jūnijā puses noslēgušas izlīgumu, atbildētājs izlīgumu nav pildījis un ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

28.10.2013. lēmumu, kas stājies spēkā 08.11.2013., atbildētāja īpašuma tiesības izbeigušās.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies

par laika posmu no 2008.gada decembra līdz 2014.gada jūlijam un sastāda EUR 2756,19, aprēķināts līgumsods EUR 935,95 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1071.pantiem un likumu Par dzīvokļa īpašumu 8.panta 1.daļu, 12.pantu (zaudējis

spēku 01.01.2011.), likuma Dzīvokļa īpašuma likums 10.pantu, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 10.panta

7.daļu MK Noteikumiem Nr.1014, Nr.1013, Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 27., 33., 34., 41.panta pirmo daļu, 128., 128.,

195.pantiem.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu EUR 2756,19 apmērā, par dzīvojamās mājas

/adrese/, apsaimniekošanu, uzturēšanu, pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa Nr.4, /adrese/ lietošanu un līgumsodu EUR 935,95, kopā

EUR 3692,14, tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus

gadā no pamatparāda summas.

Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesai rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību pilnā apmērā, paskaidroja un precizēja, ka pamatparāds aprēķināts par laika

periodu no 2008.gada decembra līdz īpašuma tiesību izbeigšanos 2013. gada 8.novembri EUR 2756,19 apmērā un līgumsods aprēķināts

par laika posmu no 2008.gada decembra līdz 10.10.2012., saskaņā ar ar pušu 18.10.2007. noslēgto līgumu un sākot ar 11.10.2012. līdz

2014.gada jūlijam līgumsods aprēķināts, saskaņā ar ar pušu 11.10.2012. noslēgto līgumu, kopējās summas EUR 935,95 apmērā.

2012.gada 8.jūnijā puses noslēgušas izlīgumu, bet atbildētājs izlīgumu nav pildījis.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis par neierašanās iemesliem. Par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.2pantu un Civilprocesa likuma 59.pantu, atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar sludinājumu laikraksta „Latvijas Vēstnesis”

2016.gada 28.septembra numurā, laidienā Nr.188.

Pie šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktos pamatus, kad tiesai ir pienākums atlikt tiesas sēdi

un atzīst par iespējamu saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, balstoties uz lietā

iesniegtajiem pierādījumiem un prasītāja pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietai pievienotās Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka atbildētājs

pamatojoties uz 2006.gada 16.jūnija pirkuma līguma pamata ieguvis savā īpašumā dzīvokli Nr.4 , /adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma

piederošās kopīpašuma domājamās 10056/65267 daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala.

Pamatojoties uz 2013.gada 28.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmuma, lietā Nr.C04410413, stājies

likumīgā spēkā 08.11.2013., pamata atbildētajam īpašuma tiesības izbeigušās, par ko Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs A/izdarīts ieraksts 2014.gada 7.februārī.

No lietai pievienotā 2007.gada 18.oktobrī Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.4606 redzams, ka

starp atbildētāju un prasītāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kura 1.punktu prasītājs

apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot māju, saistītās ēkas un būves un piesaistīto zemes gabalu, tajā skaitā māju kurā atrodas telpu

īpašnieka īpašumā esošās telpas dzīvoklis Nr.4, savukārt, atbildētājs apņēmās segt šo uzdevumu saistīto daļu proporcionāli viņa dzīvokļa

kopējai platībai.

No lietai pievienotā 2012.gada 11.oktobrī starp pusēm noslēgtā līguma redzams, ka puses noslēgušas jaunu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgumu Nr.6-5/5089. Saskaņā ar līgumu prasītājs apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās

mājas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un atbildētājs apņēmās segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus

proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai.

No lietai pievienotā 2012.gada 8.jūnija izlīguma Nr.20350506-1 redzams, ka puses noslēgušas izlīgumu, vienojušās par

pamatparāda Ls 1090,12 un aprēķinātā līgumsoda Ls 765,10 sadalīšanu termiņos (24 mēnešos).

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja

sniegtos pakalpojumus. Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 8.novembrim (īpašuma tiesību izbeigšanas

dienai) sastāda EUR 2756,19 apmērā.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam –

jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no

tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu, kas bija spēkā līdz 2011. gada 1. janvārim, dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu”2.pantā noteiktie dzīvokļa īpašnieka pienākumi pildāmi

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu

īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.panta 1,2.,3. un 4.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus. Saskaņā ar ,,Dzīvokļa likuma” 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājai netiktu

sniegti komunālie pakalpojumi, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus pilnā apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc saistības ar lietā iesniegtajiem rakstveida

pierādījumiem un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas kopējā parāda summas apmēru.

Atbildētājs nav sniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem

pakalpojumiem nav pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu apmaksu, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams apsaimniekošanas, komunālo maksājums

parāds par laika periods EUR 2756,19 apmērā.

Saskaņā ar starp pusēm noslēgtā 2007.gada 18.oktobra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.4606

3.6. punktu, puses vienojušās, ka līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,3% apmērā

par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas. Saskaņā ar 2012.gada 11.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

(apsaimniekošanas) līguma Nr.6-5/5089 5.5. punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs ir apņēmies maksāt

līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu no kavētā maksājuma summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Saskaņā ar prasītāja pieteikumam pievienoto parāda aprēķinu, laika posmā no 2008.gada decembra atbildētās sācis kavēt

maksājumus un prasītājs aprēķinājis līgumsodu par periodu no 2008.gada decembra mēneša līdz 2014.gada jūlijam, prasītājs lūdz

piedzīt līgumsodu EUR 935,95 apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis vai cēlis iebildumus par prasītāja aprēķināto līgumsoda apmēru.

Attiecībā uz līgumsoda apmēru tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 5.panta trešo un sesto daļu, Eiropas Padomes Ministru

komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņemto rekomendāciju „Par soda klauzulu civiltiesībās”, kā arī Augstākās tiesas Senāts 2005.gada

26.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-48/2005 un 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008 paustās atziņas, proti, to, ka

līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir

pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam.

Līgumsods nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija,

ievērojot, ka ’’pie samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas’’ (K.Torgāns. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Civillikuma 1.pants paredz, ka tiesības un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie

pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses

pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētājs nav veicis pamatparāda samaksu, maksājumus veicis neregulāri, nepilnā apmērā, kavējis

maksājumu termiņus, nav pildījis pušu noslēgto izlīgumu, ir pielaidis samaksas nokavējumu, no atbildētāja piedzenams līgumsods,

saskaņā ar starp pusēm noslēgtiem līgumiem, kas uz prasības iesniegšanas brīdi 2014.gada 31.jūliju sastāda EUR 935,95 apmērā, tiesa

atzīst, ka līgumsoda apmērs ir samērīgs gan attiecībā pret pamatparāda summu, gan attiecībā pret ilgstošo parādsaistību nenokārtošanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus

procentus gadā no neapmaksātās parāda pamatsummas, tas ir, no EUR 2756,19 par laika periodu no sprieduma pasludināšanas dienas

līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (CPL 33.panta otrā

daļa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR

382,43 apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu tiesas izdevumi, kas ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi, kā arī ar publikācijas publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”, kas kopā ir EUR 19,64.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 15.pantu 41.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193. - 195.pantiem, 203. pantu, 204.1pantu,

415. panta pirmo un otro2 daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”,

vienotais reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu EUR 2756,19 apmērā, līgumsodu EUR 935,95 un tiesas izdevumus, valsts

nodevu EUR 382,43 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 19,64, pavisam kopā piedzenot EUR 4094,21 (četri tūkstoši

deviņdesmit četri euro un 21 cents).

Samaksa veicama prasītāja norādītajos norēķinu kontos:

Nr.LV98HABA0551030734837, AS SWEDBANK,

Nr. LV83PARX0013044380019, AS “Citadele banka”,

Nr.LV65UNLA0050017186820, AS SEB banka,

Nr.LV63RIKO0002013197596, AS DnB Banka,

Nr.LV57NDEA0000083069550, AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos sešus procentus gadā

no neatmaksātās pamatparāda summas EUR 2756,19 par laika periodu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Noteikt, ka spriedums /pers. C/, labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu atbildētājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ A.Zute