Court dismissed appeal and allowed small claims suit for unpaid services under service contract.

Lietas Nr. C30460615

Lietas arhīva Nr. CA-0342-16/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2016.gada 27.jūlijā

Zemgales apgabaltiesa

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Skudra

tiesneši S.Maršāne un V.Sprudzāns

ar tiesas sēdes sekretāri E.Spodri,

piedaloties prasītājai /pers. E/, atbildētājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. F/, atbildētājas

SIA /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. G/,

atklātā apelācijas instances tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību

par Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 9.marta spriedumu /pers. E/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tika

k o ns t a t ē t s

2015.gada 15.jūnijā /pers. E/ vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

(turpmāk tekstā SIA) /Nosaukums A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 30.oktobrī starp prasītāju kā saimnieciskās darbības veicēju un atbildētāju noslēgts uzņēmuma līgums

Nr.4-UL par pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmusies piesaistīt klientus atbildētāja sniegtajiem personāla atlases pakalpojumiem,

rīkotiem semināriem, treniņiem un apmācībām, informēt klientus par citiem atbildētājas pakalpojumiem, bet atbildētāja apņēmusies apmaksāt sniegtos

pakalpojumus līdz nākošā mēneša 10.datumam. Saskaņā ar uzņēmuma līguma 1.2.punktu sniedzamo pakalpojumu apjomā ietilpa klientu piesaiste līdz

līguma noslēgšanai starp atbildētāju un klientu.

Prasītāja norāda, ka sadarbības laikā no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 30.aprīlim atbildētāja netika apmaksājusi prasītājas sniegtos

pakalpojumus, uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi parāds ir 1358 EUR.

Norāda, ka uzņēmuma līguma 3.1.punktā noteikta atlīdzība par pakalpojumiem un norēķinu kārtība, ka par sniegtajiem pakalpojumiem visā līguma

darbības laikā pasūtītāja apņemas maksāt uzņēmējai abonenta maksu 600 Ls mēnesī un honorāru 10% apmērā no kopsummas (neieskaitot pievienotās

vērtības nodokli), par kuru uzņēmēja ir piesaistījusi klientus, ja viena kalendārā mēneša laikā uzņēmēja ir piesaistījusi jaunus klientus par summu, kas

pārsniedz 2000 Ls (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Abonenta maksu pasūtītāja maksā uzņēmējai līdz katra mēneša 10.datumam par

iepriekšējo mēnesi.

Tāpat norāda, ka uzņēmuma līgumā nav precīzi atrunāts, kas tiek uzskatīts par jaunu klientu un kādi no klientiem tiek uzskatīti par klientiem, ko

piesaistījusi prasītāja.

Atzīmē, ka faktiski klientu piesaistīšanas process un samaksas kārtība par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem notikusi tā, ka prasītāja

sazinājusies ar klientu, noskaidrojusi klienta vajadzības, kas dokumentētas pretendenta profilā, sagatavojusi piedāvājuma un/vai līguma projektu, ko

saskaņojusi ar klientu līdz līguma parakstīšanai starp klientu un atbildētāju. Par atbildētājas atlases pakalpojumiem klients maksājis atlīdzību divās daļās:

daļa no līguma summas tika samaksāta, kad tika parakstīts līgums starp atbildētāju un klientu, otra līguma summas daļa apmaksāta, kad klients ir

parakstījis darba līgumu ar vienu no atbildētājas prezentētajiem kandidātiem. Kopsummā, par kuru prasītāja ir piesaistījusi klientus, iekļauj visus

maksājumus (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), ko paredz noslēgtais līgums par personāla atlasi starp atbildētāju un klientu. Pamats rēķina

izrakstīšanai no prasītājas puses par sniegtajiem klientu piesaistes pakalpojumiem ir parakstīts līgums starp klientu un atbildētāju, kā arī darba līgums, kas

ir parakstīts starp klientu un vienu no atbildētājas prezentētiem kandidātiem.

Prasītāja norāda, ka datumā, kad tiek parakstīts līgums starp klientu un atbildētāju, tiek uzskatīts, ka prasītāja ir piesaistījusi klientu par pirmo

līguma summas daļu, ko klientam ir pienākums samaksāt priekšapmaksas veidā. Datumā, kad prasītāja sniegusi personāla atlases pakalpojumu un klients

noslēdzis darba līgumu ar vienu no prasītājas prezentētiem kandidātiem, klientam ir pienākums samaksāt otru līguma summas daļu. Tiek uzskatīts, ka šajā

datumā prasītāja ir piesaistījusi klientu par otro samaksāto līguma summas daļu.

Norāda, ka 2015.gada 7.maijā atbildētājas valdes priekšsēdētājs izteicis mutvārdos nepiekrišanu rēķina Nr.01052015-PP/15 summai, pamatojot

to ar faktu, ka klients pats vērsies pie atbildētājas, nebija uzrunāts un bija personīgi pazīstams ar atbildētājas valdes priekšsēdētāju.

Prasītāja uzskata, ka nav pamata mainīt rēķina summu, jo tas neatbilst faktiskajai apmaksas kārtībai, kas bija spēkā visā sadarbības perioda laikā,

tāpat prasītāja nebija saņēmusi nekādus brīdinājumus par sadarbības nosacījumu izmaiņām visā sadarbības perioda laikā saskaņā ar uzņēmuma līguma

5.1.punktu.

Norāda, ka 2015.gada 18.maijā prasītāja nosūtījusi pretenziju atbildētājai, izsakot priekšlikumu piecu darba dienu laikā no pretenzijas saņemšanas

brīža nokārtot līgumsaistības, pārskaitot parādu 1358 EUR apmērā uz prasītājas bankas kontu, izbeigt uzņēmuma līguma Nr.4-UL darbību saskaņā ar

līguma 7.2.punktu 2015.gada 18.jūnijā, informēt prasītāju par visiem maksājumiem, kas saņemti no klientiem, kuri tika piesaistīti atbildētājas

pakalpojumiem prasītājas darbības rezultātā līdz 2015.gada 18.jūnijam.

Tāpat norāda, ka nosūtīto pretenziju atbildētāja daļēji atzinusi, bet lielākajā daļā to noraidījusi, norādot, ka lielākā daļa pakalpojumu, par kuriem

prasītāja piestādījusi rēķinu Nr.01052015-PP/15, patiesībā nav sniegti un prasītāja brīvprātīgi piekritusi veikt menedžera pakalpojumus bez papildus

atlīdzības.

Uzskata, ka minētais iebildums neatbilst patiesībai un prasītājas rīcībā ir visi pierādījumi, ka atbildētājas minētie klienti ir piesaistīti ar prasītājas

starpniecību, t.i., sarakste ar klientiem un prasītājas veikto telefona zvanu izraksts.

Tādējādi prasītāja uzskata, ka, pamatojoties uz līguma noteikumiem, sniegtos pakalpojumus atbildētājai bija jāapmaksā līdz 2015.gada 10.maijam,

bet atbildētāja savas saistības noteiktajā termiņā nav izpildījusi. Laika periodā no 2015.gada 1.maija līdz 2015.gada 1.jūnijam atbildētājas valdes

priekšsēdētājs nav informējis prasītāju par tās piesaistīto klientu darījumu statusu, kas agrāk bija par pamatu rēķina izrakstīšanai.

Prasītāja lūgusi tiesu: 1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 1358 EUR; 2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai likumiskos

procentus 7,05% gadā no pamatparāda summas par laiku no 2015.gada 10.maija līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai 2015.gada 10.jūnijam

8,06 EUR apmērā (0,26 Ls x 31 diena); 3) noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 7,05% gadā no pamatparāda summas

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai); 4) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesas izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu (lietas 4.-8.lapa).

2015.gada 1.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētājas SIA /Nosaukums A/ rakstveida paskaidrojumi, kuros

atbildētāja norāda, ka pilnībā nepiekrīt ne prasītājas galvenajai prasībai, ne norādītajiem procentiem (lietas 101.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu civillieta 2015.gada 9.septembrī nodota izskatīšanai Aizkraukles rajona tiesai (lietas 104.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 9.marta spriedumu prasība apmierināta daļēji. No SIA /Nosaukums A/ par labu /pers. E/ piedzīts parāds

1258 EUR, likumiskie procenti par laika periodu no 2015.gada 10.maija līdz 2015.gada 10.jūnijam 7,53 EUR, valsts nodeva 189,83 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 7,47 EUR, kopā 1462,83 EUR./pers.E/ noteiktas tiesības saņemt no SIA /Nosaukums A/ likumiskos nokavējuma

procentus 7,05% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Prasība par parāda 100 EUR piedziņu noraidīta.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka ar 2013.gada 30.oktobra uzņēmuma līgumu Nr.4-UL pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/, tās valdes locekļa /pers.

G/ personā, kā pasūtītāja no vienas puses, un /pers. E/ kā uzņēmēja no otras puses noslēgušas līgumu, ar kuru pasūtītāja pasūtījusi un uzņēmēja

apņēmusies par samaksu sniegt pasūtītājai pakalpojumus: piesaistīt klientus pasūtītājas rīkotiem semināriem, treniņiem un apmācībām, piesaistīt klientus

personāla atlasei, informēt potenciālos klientus par citiem pasūtītājas pakalpojumiem (līguma 1.1.punkts).

Tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar uzņēmuma līguma 1.2.punktā noteikto, sniedzamo pakalpojumu apjomā ietilpst klientu piesaiste līdz līguma

noslēgšanai starp pasūtītāju un klientu. Līgumā noteikts, ka uzņēmēja patstāvīgi plāno pakalpojuma apjomu, izpildi un termiņus, sniedz pakalpojumus,

izmantojot tālruni, personīgās tikšanās, elektronisko sakaru līdzekļus, kā arī citas ierīces, veidus (līguma 2.1., 2.2.punkts).

Vienlaikus konstatēts, ka līguma 3.punktā noteikta atlīdzība par pakalpojumiem un norēķinu kārtība, paredzot, ka par sniegtajiem pakalpojumiem

visā līguma darbības laikā pasūtītāja apņemas maksāt uzņēmējai abonementa maksu 600 Ls mēnesī un honorāru 10% apmērā no kopsummas

(neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), par kuru uzņēmēja ir piesaistījusi klientus, ja viena kalendārā mēneša laikā uzņēmēja ir piesaistījusi jaunus

klientus par summu, kas pārsniedz 2000 Ls (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), abonementa maksu samaksājot uzņēmējai līdz tekošā mēneša

10.datumam par iepriekšējo mēnesi, nosakot, ka atlīdzības apmaksa pēc pušu vienošanās var tikt īstenota pa daļām.

No elektroniskā pasta sarakstes izdrukām un prasītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē tiesa secinājusi, ka 2015.gada 27.martā plkst.11.42 /pers. I/

kā SIA /Nosaukums B/ pārstāvis sazinājies ar atbildētājas SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētāju /pers. G/, lai vienotos par sadarbības līguma

slēgšanu SIA /Nosaukums B/ finanšu direktora amata kandidāta atlasei.

Vienlaikus no elektroniskā pasta sarakstes izdrukas tiesa secinājusi, ka 2015.gada 27.martā plkst.12.02 /pers. G/ uzdevis darbiniecei /pers. J/

sazināties ar /pers. I/, lai precizētu uzdevumu un sagatavotu piedāvājumu personāla atlasei.

Tāpat no elektroniskā pasta sarakstes izdrukas tiesa nodibinājusi, ka 2015.gada 27.martā plkst.12.50 /pers. J/, norādot, ka vienojusies ar

atbildētājas valdes locekli /pers. G/, deleģē /pers. E/ uzdevumu sazināties ar SIA /Nosaukums B/ pārstāvi /pers. I/, t.sk., sazināties, sarunāt tikšanos,

precizēt detaļas un prezentēt piedāvājumu.

No atbildētāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē tiesa secinājusi, ka atbildētājas valdes priekšsēdētājam par uzdevuma deleģēšanu

prasītājai /pers. E/ sākotnēji nebijis zināms.

Tiesa uzskatījusi, ka ar 2015.gada 27.martā plkst.17.59 un 2015.gada 28.martā plkst.14.06 nosūtīto elektroniskā pasta sarakstes izdruku

pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājam /pers. G/ par uzdevuma deleģēšanu - pasūtījumu prasītājai bijis zināms un viņš to akceptējis.

No prasītājas rakstveida paskaidrojuma par sniegto pakalpojumu būtību, no paskaidrojumiem tiesas sēdē un 2015.gada 2.aprīļa līguma par

pakalpojumu sniegšanu (izpildītāja Nr.02_04A/2015, pasūtītāja Nr.__ ) projekta tiesa nodibinājusi, ka prasītāja, iepriekš tiekoties klātienē ar klientu

/pers. I/, sastādījusi sadarbības līguma projektu, ko bija paredzēts noslēgt starp SIA /Nosaukums B/ kā pasūtītāju un SIA /Nosaukums A/ kā izpildītāju

par darbinieka atlasi finanšu direktora amatam.

Tiesa atzinusi, ka ar prasītājas rakstveida paskaidrojumu un 2015.gada 14.aprīlī plkst.15.45 nosūtīto elektroniskā pasta sarakstes izdruku

pierādīts, ka SIA /Nosaukums B/ juriste /pers. K/ nosūtījusi prasītājai līguma projektu ar labojumiem.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka ar prasītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē un ar 2015.gada 15.aprīļa līguma projektu par pakalpojumu sniegšanu

pierādīts, ka prasītāja labojusi līguma redakciju atbilstoši SIA /Nosaukums B/ izteiktajām vēlmēm, sazinoties gan ar SIA /Nosaukums B/ pārstāvjiem, gan

ar SIA /Nosaukums A/ valdes locekli.

Tiesa secinājusi, ka prasītāja, ievērojot uzdevuma deleģējumu, ko akceptējis atbildētājas valdes loceklis /pers. G/, pildījusi pasūtījumu saskaņā ar

2013.gada 30.oktobra uzņēmuma līgumu Nr.4-UL, ievērojot līguma 1.2.punktā noteikto un sniedzot pakalpojumu klientu piesaistē līdz līguma

noslēgšanai pasūtītājai ar klientu.

Tiesa atzinusi, ka nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka potenciālais klients sākotnēji sazinājies ar atbildētājas valdes locekli. Tiesas ieskatā atbildētāja

ar pasūtījuma izdarīšanu un prasītāja ar pasūtījuma pieņemšanu ir uzņēmušās saistību saskaņā ar Civillikuma 2212.pantu, ievērojot 2013.gada 30.oktobra

uzņēmuma līguma Nr.4-UL noteikumus.

Tiesa uzskatījusi, ka ar atbildētājas valdes locekļa /pers. G/ prasītājai 2015.gada 17.aprīlī plkst.10.05 nosūtīto elektroniskā pasta sarakstes izdruku

pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/ no klientes SIA /Nosaukums B/ ir saņēmusi pirmo iemaksu 50% apmērā par 2015.gada 16.aprīļa līgumu par

pakalpojumu sniegšanu (izpildītāja Nr.16-04-1A/2015), t.i., 4900,50 EUR ar pievienotās vērtības nodokli, kur līguma kopējā summa ir 9801 EUR ar

pievienotās vērtības nodokli un 4050 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa, no kā saskaņā ar uzņēmuma līguma noteikumiem aprēķināms prasītājas

honorārs.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasītāja pasūtījuma pirmo daļu bija izpildījusi un tai bija tiesība izrakstīt rēķinu par atbildētājas pasūtījumu, kas bija

izpildīts līdz klienta pirmajai iemaksai, tam 2015.gada 16.aprīlī noslēdzot līgumu par pakalpojumu sniegšanu (izpildītājs Nr.16-04-1A/2015) ar SIA

/Nosaukums A/.

No prasītājas paskaidrojumiem tiesas sēdē tiesa secinājusi, ka par tālāko līguma izpildi un maksājumiem starp SIA /Nosaukums A/ un SIA

/Nosaukums B/ prasītāja nav informēta.

No 2014.gada 5.maija faktūrrēķina Nr.01052015-PP/15 tiesa nodibinājusi, ka prasītāja izrakstījusi rēķinu atbildētājai 1358 EUR apmērā par

līguma slēgšanu ar klientu SIA /Nosaukums B/ un atlases projekta slēgšanu ar klienti SIA /Nosaukums C/, nosakot apmaksas termiņu – 2015.gada

10.maiju.

Tiesa nodibinājusi, ka prasītāja, atbilstoši 2013.gada 30.oktobra uzņēmuma līguma Nr.4-UL 3.punktā noteiktajai atlīdzībai par pakalpojumiem un

norēķinu kārtību, aprēķinājusi abonementa maksu 600 Ls jeb 853 EUR mēnesī un honorāru 10% apmērā no kopsummas (neieskaitot pievienotās

vērtības nodokli), par kuru uzņēmēja ir piesaistījusi klientus - 10% no līguma summas bez pievienotā vērtības nodokļa 4050 EUR, t.i., 405 EUR, kopā

1258 EUR.

Nodibināts, ka 2014.gada 5.maija faktūrrēķinā Nr.01052015-PP/15 prasītāja norādījusi arī pasūtījumu - atlases projekta slēgšanu ar klienti SIA

/Nosaukums C/. No atbildētājas paskaidrojuma uz pretenziju tiesa secinājusi, ka atbildētāja ir parādā prasītājai 100 EUR par klientes SIA /Nosaukums

C/ piesaisti.

Tiesa uzskatījusi, ka lietas materiāliem nav pievienoti nekādi pierādījumi attiecībā uz prasītājas un atbildētājas saistībām attiecībā uz klientu SIA

/Nosaukums C/.

Tiesa konstatējusi, ka prasītāja 2015.gada 18.maijā nosūtījusi ierakstītā pasta sūtījumā pretenziju par 1358 EUR apmaksu atbildētājai ar pievienotu

2014.gada 5.maija faktūrrēķinu Nr.01052015-PP/15.

No atbildes Nr.1/18-05-2015 uz prasītājas pretenziju tiesa secinājusi, ka atbildētāja neatzīst, ka prasītāja būtu piesaistījusi klientu SIA

/Nosaukums B/, jo klients vērsies rakstiski (pa e-pastu) pie atbildētājas priekšsēdētāja /pers. G/ ar vēlmi saņemt pakalpojumus no SIA /Nosaukums A/.

Norādīts, ka visas pārrunas ar klientu veicis valdes priekšsēdētājs /pers. G/, savukārt, brīdī, kad ar klientu tika panāktas vienošanās par līguma

noslēgšanu un pakalpojuma sniegšanas kārtību, klients sadarbības vešanai ticis nodots prasītājai, lai viņa varētu izprast SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās

darbības struktūru, organizāciju un pakalpojumu būtību. Secināts, ka atbildētāja rēķina apmaksu nav veikusi.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami kopā 1258 EUR par līguma slēgšanu ar klientu SIA /Nosaukums B/, bet

prasība par 100 EUR piedziņu attiecībā uz atlases projekta slēgšanu ar klienti SIA /Nosaukums C/ ir noraidāma.

Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta otro, trešo un ceturto daļu, Civilprocesa likuma 195.pantu

no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 10.maija līdz 2015.gada 10.jūnijam

prasītājas norādītajā – 7,05% apmērā no piedzenamās summas 1258 EUR, t.i., 7,53 EUR (0,24% x 31 = 7,53), nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 7,05% no simta gadā no neatmaksātā pamatsummas parāda (lietas 115.-122.lapa).

Par minēto 2016.gada 9.marta spriedumu atbildētāja SIA /Nosaukums A/ iesniegusi apelācijas sūdzību, norādot, ka spriedums ir

nepamatots turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja, izklāstot lietas apstākļus, norāda, ka 2013.gada 30.oktobrī atbildētāja kā uzņēmēja ar prasītāju kā pasūtītāju

noslēgusi uzņēmuma līgumu Nr.4-UL par pakalpojumu sniegšanu un prasītājas uzdevums bijis piesaistīt, t.i., personīgi atrast/sameklēt klientus personāla

atlasei. Prasītājai nebija jāstrādā ar klientu, bet tas bija personīgi jāsameklē.

Norāda, ka 2015.gada 27.martā plkst.11.42 SIA /Nosaukums B/ pārstāvis /pers. I/ kā klients pats vērsies pie apelatores valdes priekšsēdētāja

/pers. G/, kurš savukārt 2015.gada 27.martā plkst.12.02 devis rīkojumu /pers. J/ kā citai uzņēmējai, ar kuru atbildētājai arī ir uzņēmuma līgums,

sagatavot piedāvājumu personāla atlasei, līdz ar to apelatores ieskatā prasītāja neizpildīja pasūtījumu saskaņā ar līgumu.

Tāpat norāda, ka 2015.gada 29.maijā atbildētāja nosūtījusi prasītājai rakstisku atbildi uz pretenziju Nr.1/18-05-2015, norādot, ka prasītāja

2015.gada martā personīgi piesaistījusi tikai vienu klientu atlasei SIA /Nosaukums D/, par kuru prasība tiesā nav celta, neslēpjot informāciju par

atbildētājas un SIA /Nosaukums D/ noslēgto līgumu Nr.26-02C/2015.

Tādējādi secina, ka atbildētāja neatsakās no saviem pienākumiem samaksāt prasītājai honorāru 10%, kas sastāda 100 EUR no noslēgtā līguma

Nr.26-02C/2015 kopsummas 1000 EUR, ja prasītāja piestādītu atbilstošu faktūrrēķinu.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja prasītājai līgumā nav deleģējusi nekādas tiesības, ne arī paraksta tiesības, apelatores ieskatā prasītājas piestādītie

līgumu projekti nav saistoši.

Uzskata, ka prasītāja maldinājusi tiesu par to, ka darba līgums ar atbildētāju noslēgts 2013.gada 30.oktobrī un darba attiecības pārtrauktas

2015.gada 18.jūnijā, ka prasītāja atbildētājas uzņēmumā bijusi pārdošanas projektu vadītāja. Norāda, ka tas neatbilst patiesībai, jo nekāds darba līgums

ar pārdošanas projektu vadītāja darba pienākumiem nav bijis noslēgts.

Secina, ka prasītāja vēlas panākt nepamatotu samaksu par nepiesaistītu kandidātu, sarakstījusies atbildētājas vārdā bez atbildētājas rakstiskas

atļaujas kā atbildētājas projektu menedžere.

Apelatorei nav saprotama tiesas nostāja attiecībā uz prasītājas izteikto viedokli par visu (divu) kandidātu piesaisti, jo pati prasītāja atzinusi, ka

pēdējo klientu SIA /Nosaukums B/ viņa nav piesaistījusi.

Atzīmē, ka saskaņā ar līguma 5.1.punktu: ,,Visa korespondence sakarā ar šo līgumu noformējama rakstveidā un tiek nosūtīta pa pastu uz puses

šajā līgumā norādīto adresi vai izmantojot elektroniskos sakarus: pa e-pastu vai faksu, vai var tikt izsniegta pusei pret parakstu. Pa e-pastu vai faksu

nosūtītai korespondencei ir tikai informatīvs raksturs un tā puses nesaista.”. Tādējādi secina, ka prasītāja nav saņēmusi no atbildētājas rakstisku

paziņojumu ar valdes locekļa /pers. G/ parakstu par /pers. I/ kā potenciālo klientu.

Līdz ar to uzskata, ka prasītāja nav izpildījusi līgumu un atlīdzība par to viņai nepienākas.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu: 1) atcelt Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.C30460615 kā nepamatotu;

2) atzīt 2014.gada 5.maijā prasītājas piestādīto faktūrrēķinu Nr.01052015-PP/15 kā atbildētājai nesaistošu, jo prasītāja nav izpildījusi līguma

nosacījumus, t.i., pati nav sameklējusi jaunu klientu (lietas 125.-128.lapa).

Ar Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 11.maija lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 188.panta pirmo daļu un 440.11 panta trešo daļu nolemts

lietu iztiesāt tiesas sēdē (lietas 142.lapa).

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildētājas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ prasību neatzina, precizējot apelācijas

sūdzību, lūdza prasību noraidīt, sniedza apelācijas sūdzībai analogus paskaidrojumus.

Tiesas sēdē atbildētājas SIA /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. G/ paskaidroja, ka ir atbildētājas valdes priekšsēdētājs, SIA /Nosaukums B/ finanšu

direktora amata kandidātu atlases procesa darbus veicis pats, piesaistījis klientu /pers. I/. Lietā iesniegts /pers. I/ rakstveida paskaidrojums, kurā

norādīts, ka viņš sakarā ar SIA /Nosaukums B/ nepieciešamību veikt SIA ,,/Nosaukums L/ group” finanšu direktora amata kandidātu atlasi 2015.gada

martā vērsies pie SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētaja /pers. G/, kura komercdarbība vērsta uz personāla atlases pakalpojumu sniegšanu. /pers. E/

gar to nav bijis daļas, tāda rīkojuma viņai nebija, tāpēc pārstāvja ieskatā viņa nepamatoti par to prasa samaksu. Tālākās darbības ar klientu veikt tika

nodotas /pers. J/, kura darbojās līdzīgi kā /pers. E/ uz uzņēmuma līguma pamata. Abām bijuši vienādi amata pienākumi, bija pienākums veikt jaunu

klientu piesaisti, nevis darboties ar jau atrastiem klientiem. Uzņēmumā ir CRM – klientu vadības sistēma, minētajā datu bāzē ieraksta informāciju par

klientu, komunikāciju ar klientu u.t.t.. /pers. E/ netika dots uzdevums piesaistīt jau zināmus, priekšsēdētājam personīgi pazīstamus klientus.

Norādīja, ka /pers. I/ pārstāvim nosūtījis e-pasta vēstuli, ka ir faktiski gatavs noslēgt līgumu par finanšu direktora amatu. /pers. J/ tika uzdots

noskaidrot dažus jautājumus, saskaņot prasības par kandidātu, rekvizītus, lai sagatavotu līguma projektu ar klientu līdz līguma parakstīšanai. Informāciju

kļūdas dēļ viņa pārsūtījusi /pers. E/, domājot, ka pārstāvis ir devis tādu rīkojumu. /pers. J/ rēķinu par minēto darbu nav piestādījusi. Ja viņa pati būtu

veikusi uzdevumu un piestādītu rēķinu, atlīdzību /pers. J/ saņemtu tādu kā rakstīts līgumā. Ja darbs ir izdarīts par 30%, tad pārstāvis uzskata, ka līdz

galam darbs nav izdarīts un atlīdzība prasītājai par to nepienākas.

Tiesas sēdē prasītāja /pers. E/ prasību uzturēja tādā apmērā kā apmierinājusi pirmās instances tiesa, apelācijas sūdzību neatzina. Papildus

paskaidroja, ka 2013.gada 30.oktobrī starp prasītāju kā saimnieciskās darbības veicēju un atbildētāju noslēgtajā uzņēmuma līgumā bija paredzēts

noteikums piesaistīt klientus, nevis atrast. Līgumā nekas nav teikts par jaunu un atbildētājam nezināmu klientu piesaistīšanu, līguma priekšmetā nav teikts –

personīgi atrast. Līgums arī neparedzēja speciālu rīkojumu katra klienta piesaistei. Attiecībā par /pers. I/, kurš bija CRM sistēmā, netika teikts, ka pret šo

klientu jāattiecas savādāk. Norādīja, ka uzskata darbu par padarītu par 100%, par ko ir pietiekoši pierādījumi lietas materiālos.

Tiesa, noklausījusies apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildētājas SIA /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. F/, atbildētājas SIA /Nosaukums

A/ pārstāvja /pers. G/ un prasītājas /pers. E/ paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apelācijas sūdzības motīvus, uzskata,

ka prasība ir apmierināma tādā apmērā, kā to apmierinājusi pirmās instances tiesa.

Prasītāja pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība daļā par parāda 100 EUR apmērā piedziņu, nav pārsūdzējusi, līdz ar to

pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā ir stājies likumīgā spēkā.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē, precizējot apelācijas sūdzību, lūdza prasību noraidīt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus,

kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko ir pamats

pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, kā to paredz Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas pārstāvis uzsvēra, ka /pers. I/ esot atbildētāja valdes locekļa sens paziņa, taču neskatoties uz to, valdes loceklis

devis uzdevumu /pers. J/, kurai ar atbildētāju bijis noslēgts tāds pats uzņēmuma līgums par pakalpojumu sniegšanu kā prasītājai, precizēt dažus datus,

rekvizītus, saskaņot līguma prasības nosacījumus un sagatavot līguma projektu.

Pamatoti prasītāja norāda, ka starp pusēm noslēgtajā uzņēmuma līgumā nav norādes par jaunu vai atbildētājas valdes loceklim nepazīstamu

personu piesaisti.

Atbildētājas valdes loceklis tiesas sēdē paskaidroja, ka, dodot uzdevumu /pers. J/ sagatavot visus nosacījumus līguma noslēgšanai saistībā ar SIA

,,/Nosaukums L/ group” finanšu direktora amata kandidātu atlasi, deleģējot veikt sarunas ar atbildētājai iepriekš zināmu klientu /pers. I/, /pers. J/ saņemtu

tādu atlīdzību kā rakstīts līgumā. Pārstāvis arī paskaidroja, ka nav devis uzdevumu /pers. J/ uzdevumu nodot prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem

pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lietā iesniegta elektroniskā pasta sarakste par laika periodu no 2015.gada 27.marta līdz 2015.gada 17.aprīlim, no kuras redzams, ka jau

2015.gada 27.martā plkst.17.59 /pers. G/ ir sazinājies elektroniskajā pastā ar prasītāju, jautājot, vai viss ir skaidrs par šo klientu (lietas 20.lapa).

2015.gada 27.martā plkst.20.19 prasītāja ir rakstījusi /pers. G/, paziņojot, ka otrdien ir tikšanās, un jautājot, vai ir kāda priekšvēsture.

2015.gada 28.martā plkst.14.06 /pers. G/ ir atbildējis prasītājai, ka pazīst /pers.I/ ilgu laiku, viņš tagad piezvanījis un lūdzis palīdzēt meklēšanā, un

atbildējis, ka tā kā priekšvēstures nav, novēlējis veiksmi (lietas 21.lapa).

2015.gada 14.aprīlī plkst.17.17 prasītāja ir rakstījusi /pers. G/, ka /pers.I/ būs gatavs pārrunām ar viņu rīt pirmā dienas pusē (lietas 47.lapa).

2015.gada 14.aprīlī plkst.19.37 /pers. G/ ir atbildējis prasītājai, lai runā ar /pers.I/, norādot, ka nav pieņemama apmaksa līguma 3.2.1. un

3.2.2.punktā 30% un 70%, norādot, ka tikai 50% un 50%, cita starpā rakstījis, ja /pers.I/ vēlas, viņš rīt var zvanīt pašam /pers. G/ (lietas 51.lapa).

Arī pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar 2015.gada 27.martā plkst.17.59 un 2015.gada 28.martā plkst.14.06 nosūtīto elektroniskā pasta sarakstes

izdruku pierādīts, ka SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājam /pers. G/ par uzdevuma deleģēšanu - pasūtījumu prasītājai bijis zināms un viņš to

akceptējis.

Tiesai nav pamata atzīt, ka prasītājas iesniegtie rakstveida pierādījumi – elektroniskā pasta sarakste būtu viltoti. Līdz ar to ir pamats atzīt, ka

prasītājas paskaidrojumus par to, ka atbildētājas valdes loceklis /pers. G/ ir akceptējis, ka sākotnēji doto uzdevumu /pers. J/ sazināties un veikt

nepieciešamās darbības klienta /pers. I/ piesaistei izpildīs prasītāja, apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.

Tādējādi nav pamata atzīt, ka prasītāja nebūtu izpildījusi no uzņēmuma līguma par pakalpojumu sniegšanu izrietošos pienākumus attiecībā uz klienta

piesaistīšanu, jo fakts pats par sevi, ka /pers. I/ bijis atbildētājas valdes loceklim personīgi pazīstama persona, nedod tiesības atbildētājai par prasītājas

veikto darbu neveikt samaksu. Atbildētāja ir pierādījusi veikto darbību apjomu – sarunas, tikšanās, prasību un viedokļu saskaņošana, izmantojot

elektroniskos sakaru līdzekļus, kas ietilpst klienta piesaistei veicamo darbību apjomā (līguma 2.2.pkt.), lai ar minēto klientu tiktu noslēgts līgums, līdz ar to

viņai pienākas atlīdzība pilnā apmērā, kā to nosaka uzņēmuma līgums.

Pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus, devusi lietā esošajiem pierādījumiem pareizu juridisku novērtējumu un taisījusi pamatotu

un likumīgu spriedumu, to pamatojot ar apstākļiem, kas nodibināti pārbaudot iesniegtos pierādījumus, un piemērojusi atbilstošās materiālo un procesuālo

tiesību normas, kā rezultātā apelācijas sūdzības apmierināšanai nav pamata.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram.

Tā kā apelācijas sūdzība ir noraidāma, tad par apelācijas sūdzību samaksātie tiesas izdevumi atbildētājai nav atlīdzināmi.

Tā kā iepriekš nav samaksāti visi izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma

39.panta pirmās daļas 5.punktam, tie piedzenami no atbildētājas par labu valstij. Minēto izdevumu apmērs apelācijas instancē ir 2,90 EUR, kas

apstiprinās ar ierakstīto vēstuļu sarakstu (lietas 148.lapa).

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 434., 440.11, 440.12 pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

/pers. E/ maza apmēra prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par labu /pers. E/ parādu 1258 EUR, likumiskos procentus par laika

periodu no 2015.gada 10.maija līdz 2015.gada 10.jūnijam 7,53 EUR, valsts nodevu 189,83 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

7,47 EUR, kopā 1462,83 EUR (viens tūkstotis četri simti sešdesmit divi euro un 83 centi).

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādi un izsniegšanu 2,90 EUR (divi euro 90 centi).

/pers. M/ tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) likumiskos nokavējuma procentus 7,05% gadā no pamatparāda summas.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā 2016.gada 27.jūlijā.

Priekšsēdētāja tiesnese I.Skudra

Tiesneši S.Maršāne

V.Sprudzāns