Court dismisses administrative penalty due to insufficient evidence proving the business was the violator.

Lietas Nr. 130027414

Lietas arhīva Nr. 1-0274-14/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 14.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Millere

ar tiesas sēdes sekretāri L.Bērziņu, tulci Ž.Brokāni,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas SIA “/Nosaukums/” valdes loceklim /pers. A/ un Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA /Nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 15.janvāra lēmumu Nr.125.

Ap r a k s t o š ā d a ļ a

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk – VP RRP RCI KPN) vecākais inspektors

/J.L/ 2013.gada 5.novembrī S IA /Nosaukums/ (turpmāk - Sabiedrība) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC006203, kurā

norādīts, ka 2013.gada 2.septembrī plkst.13.00 Rīgā, “Vidzemes tirgus” tika konstatēts, ka Sabiedrības tirdzniecības vietā glabājās trīs 0,5 l

tilpuma pudeles ar nelikumīgi izgatavotu alkoholisko dzērienu ar etilspirta saturu 34,5%. Sabiedrība ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par

kuru atbildība paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 170.2pantā.

Ar VP RRP RCI KPN priekšnieka /pers. C/ 2013.gada 20.novembra lēmumu Nr.087/P?006203-4/1702-13 Sabiedrība saukta pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 170. 2panta, uzliekot naudas sodu 5000 latu apmērā, konfiscējot nelikumīgi izgatavoto alkoholisko

dzērienu.

Sabiedrība VP RRP RCI KPN priekšnieka /pers. C/ 2013.gada 20.novembra lēmumu Nr.087/P?006203-4/1702-13 apstrīdēja VP RRP

Kārtības policijas pārvaldē (turpmāk - KPP).

Ar VP RRP KPP 2014.gada 15.janvāra lēmumu Nr.125 (turpmāk – Lēmums) 2013.gada 20.novembra VP RRP RCI KPN priekšnieka

pieņemtais lēmums par naudas soda piemērošanu Ls 5000 (7114,36 euro) apmērā Sabiedrībai, atstāt negrozīts, sūdzība noraidīta.

2014.gada 6.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta Sabiedrības sūdzība, lūdzot Lēmumu atcelt.

Sūdzībā Sabiedrība norāda, ka ar VP RRP RCI KPN priekšnieka 2013.gada 20.novembra lēmumu Nr.PA 087/PC006203-4/170 2-13

(turpmāk sūdzībā - 20.11.13. lēmums) Sabiedrībai piemērots administratīvais sods LVL 5000 apmērā. Administratīvais sods piemērots

saskaņā ar Latvijas APK 170.2 pantu, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu.

No 20.11.13. lēmuma izriet, ka 2013.gada 2.septembrī, Rīgā Vidzemes tirgus teritorijā, Sabiedrības tirdzniecības vietā, sabiedrība glabāja

500ml nelikumīgi izgatavotu alkoholisko dzērienu.

Uzskata, ka 20.11.13. lēmums ir kļūdains un atceļams sekojošo apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 244. pantu, institūcijai (amatpersonai) pierādījumus jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Iepazīstoties ar 20.11.13. lēmuma saturu ir jāatzīst, ka tajā nav izvērtēti visi administratīvajā lietā esošie dokumentālie pierādījumi un fakti, kā

arī nav sniegta argumentācija viena pierādījuma priekšrocībai attiecībā pret citu lietā esošo pierādījumu.

1.Administratīvās lietvedības materiālu 4.lapā atrodas Sabiedrības darbinieces /pers. D/ paskaidrojums, kurā viņa paskaidro, ka iegādājās tirgū

alkoholisko dzērienu personīgajām mājas vajadzībām un, ka pie viņas atrastā pudele ar alkoholisko šķidrumu ir viņas personīgais īpašums.

/pers. D/ sniegtais paskaidrojumus 20.11.13. lēmumā palika bez izvērtēšanas.

Sabiedrības vārdā, var apliecināt, ka sabiedrība nenodarbojas ar nelegālo alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Par to liecina, arī pārbaudes

laikā izņemto šķidruma apmērs - 500ml, kas nekādi neliecina par plašu tirdzniecības apjomu.

20.11.13. lēmumā nav norādīti tie faktisko un tiesisko apstākļu konstatējošie pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi un argumenti,

kā to nosaka Latvijas APK 274.panta pirmās daļas 6.punkts.

Nav konstatēta cēloņsakarība starp /pers. D/ darbībām un Sabiedrības atbildību par notikušo faktu.

2.Bez 20.11.13. lēmuma autora ievērības palika arī administratīvās lietas 8 lp. esošais VR RRP RCI KPN vecākā inspektora kapteiņa

/J.L./ ziņojums, par to, ka viņš materiāla ENŽ-6479 izskatīšanas laikā, saņemot lietiskos pierādījumus, konstatēja, ka iepakojuma maisam

bojāta drošības lenta Nr. 117602 un ir uzlīmēta jauna drošības lenta Nr.009542.

Šis fakts liek apšaubīt Kriminālistikas pārvaldes eksperta 24.09.2013. atzinumu (reģ.nr. 1313523), jo nav zināms pie kādiem apstākļiem

tika bojāta drošības lenta Nr.117602 uz iepakojuma maisiem, kuros atradās ekspertīzei nodotie lietiskie pierādījumi, kā arī nav zināms kurš un

kad uzlīmēja jaunu drošības lentu nr.009542. Tādējādi rodas pamats uzskatīt, ka ekspertīzei netika nodots 02.09.2013. pārbaudes laikā

izņemtais materiāls.

3. 2013.gada 5.novembra protokolā PC006203 nav norādītā pārkāpuma būtība, kas ir būtisks priekšnoteikums personas atzīšanai par

vainīgu un soda uzlikšanai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā i r atzīta administratīvā pārkāpuma protokola nozīme

administratīvā pārkāpuma lietā, tostarp nepieciešamība skaidri norādīt personas izdarīto pārkāpumu. Vērtējot administratīvā pārkāpuma

protokola juridisko dabu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tas ir dokuments, kurā kompetenta

amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām

persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai

lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Senāts secinājis, ka no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē

protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības.

Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai

aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus) (sk. Augstākās tiesas

aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus) (sk. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada. 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-157/2007 9.2.punktu).

Tā kā uzskata, ka 20.11.13. lēmums ir pieņemts pārsteidzīgi, neizvērtējot visus objektīvos lietas apstākļus, lēmumā nav vispusīgi

izanalizēta cēloņsakarība starp Sabiedrības darbībām un izdarīto pārkāpumu, kas savukārt noveda pie kļūdainas sabiedrības vainas pakāpes

noteikšanas un nesamērīgi liela soda piemērošanas, viņš apstrīdēja 20.11.13. lēmumu.

Ar VP RRP KPP priekšnieka /A.B./Lēmumu viņa apstrīdēšanas iesniegums tika noraidīts.

Uzskata, ka Lēmums ir atceļams, jo lēmuma autors neiedziļinājās apstrīdēšanas iesniegumā norādītajā argumentācijā un atstāja bez

tiesiska vērtējuma iesniegumā norādītos faktus.

1) Saskaņā Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

15.01.2014. atstāja bez ievērības administratīvās lietas 8 lp. esošo VP RRP RCI KPN vecākā inspektora kapteiņa /J.L./ ziņojumu, par

to, ka viņš materiāla ENŽ-6479 izskatīšanas laikā, saņemot lietiskos pierādījumus, konstatēja, ka iepakojuma maisam bojāta drošības lenta

Nr.117602 un ir uzlīmēta jauna drošības lenta Nr.009542.

Administratīvās lietas materiālos nav tiesiski noformēta procesuāla darbība - drošības lentas nomaiņa. Līdz ar to, nav zināmi apstākļi,

pie kuriem tika atvērts lietisko pierādījumu iepakojums, cik ilgi tas bija atvērts un vai lietiskie pierādījumi bija pieejami trešajām personām.

Administratīvās lietas materiālos nav fiksēts drošības lentu nomainīšanas fakts.

Tādējādi, administratīvā pārkāpuma lietā 20.11.2013. u n 15.01.2014. pieņemtajos lēmumos atsauce uz ekspertīzes rezultātu ir

prettiesiska, jo nav zināms vai ekspertīzei tika nodots tieši pārbaudes laikā izņemtais materiāls. Ir pārkāpts Latvijas APK 243.pantā nostiprināts

pienākums, atsaukties tikai uz noteiktā procesuālā formā nostiprinātām ziņām par faktiem.

Apstāklis, ka ekspertīzei netika nodots pārbaudes brīdī izņemtais materiāls un ekspertīze tika veikta materiālam, kuram nav nekāda

sakara ar 2013.gada 2.septembrī Rīgā Vidzemes tirgus teritorijā veikto pārbaudi, būtiski ietekmē administratīvās lietas izskatīšanas rezultātu.

2) Lēmumā nav argumentēti atspēkota /pers. D/ paskaidrojumā norādītā informācija. No 15.01.2014. lēmuma nav saprotams, kādu

apsvērumu vadīts lēmuma autors uzskata, ka /pers. D/ sniegtā informācija par to, ka Sabiedrības tirdzniecības vietā izņemtā pudele ar

iespējami alkoholu saturošu šķidrumu 500ml apmērā, ir viņas personīgā un tai nav nekāda sakara ar Sabiedrības komercdarbību.

3) Lēmumā, kā arī 20.11.2013. lēmumā, tā arī nav saredzama cēloņsakarība starp Sabiedrības tirdzniecības vietā pārdevējai /pers. D/

konfiscēto pudeli ar 500 ml šķidruma un apgalvojumu, ka Sabiedrība nodarbojas ar nelegālā alkohola tirdzniecību.

Administratīvās lietas materiālos nav sniegti pierādījumi, ka /pers.D/Sabiedrības tirdzniecības vietā glabāja un/vai, iespējams, realizēja

nelegālos alkoholiskos dzērienus ar Sabiedrības ziņu vai tiešiem norādījumiem.

Pie tam, vērš tiesas uzmanību, ka 02.09.2013. pārbaudes rezultātā izņemtais materiāls - 500ml pudele ar šķidrumu, kurā, iespējams, ir

alkohols, netika izņemts pārbaudes – kontrolpirkuma veidā, kas tiešām pierādītu nelegāla alkohola tirdzniecības faktu, kā arī lietā nav nekādu

pierādījumu, ka Sabiedrība nodarbojas ar nelegāla alkohola tirdzniecību (paskaidrojumi, iesniegumi un citi dokumenti no personām, kuras

iegādājās nelegālu alkoholu Sabiedrības tirdzniecības vietā).

4) Ar Lēmumu tiek apstiprināts nesamērīgi liels Sabiedrībai piemērotais administratīvas sods LVL 5000 apmērā, kas, viņaprāt, ir nesamērīgi liels,

ņemot vērā, ka pārbaudes brīdī sabiedrības tirdzniecības vietā tika atrasta tikai viena pudele ar, iespējams, nelegālu alkoholu saturošu šķidrumu. Piemērojot tik

lielu sankciju, tiek zaudēts Latvijas APK noteiktais soda audzinošs raksturs. Sankcija 5000 latu apmērā iegūst iznīcinošu raksturu, jo noved Sabiedrību uz

maksātnespējas sliekšņa.

Uzskata, ka izvēloties sankcijas apmēru 20.11.2013. un 15.01.2014. lēmumos, netika ņemti vērā pārkāpuma konstatēšanas apstākļi (atrasta viena

pudele pie pārdevējas) un raksturs (nav atklāta plaša nelegāla alkohola ražošana un/vai liela apjoma tā glabāšana).

Ņemot vērā izklāstīto, saskaņā ar Latvijas APK 279., 280., 288. pantu, Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo daļu, lūdz atcelt Lēmumu.

Lēmumā norādīts, ka VP RRP KPP priekšnieks /A.B./, pamatojoties uz Sabiedrības valdes locekļa /pers. A/ 2013.gada 13.decembra VP RRP KPP

saņemto iesniegumu Nr.M/16656, izskatīja materiālus administratīva pārkāpumā lietā un konstatēja, ka 2013.gada novembrī VP RRP RCI KPN vecākais

inspektors /J.L./ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC006203 Sabiedrībai par to, ka 2013.gada 2.septembrī plkst.13.00 Rīgā, “Vidzemes

tirgus” tika konstatēts, ka Sabiedrības tirdzniecības vietā glabājas 0,5 1 tilpuma pudeles nelikumīgi izgatavotu alkoholisko dzērienu ar etilspirta saturu 34,5%,

par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 170.2 pantā „Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana”.

Saskaņā ar Latvijas APK 170. 2 pantu par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu uzliek

naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit

diennaktīm, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet

juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos

transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.01.2014.).

Par izdarīto pārkāpumu 2013.gada 20.novembrī VP RRP CI KPN priekšnieks /pers. C/, izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu

(protokols Nr.PC006203), pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.087/PC006203-4/1702-13 un piemēroja Sabiedrībai naudas

sodu Ls 5000 apmērā, konfiscējot nelikumīgi izgatavoto alkoholisko dzērienu. 2013.gada 13.decembrī Sabiedrības valdes loceklis /pers. A/ ar

iesniegumu vērsās VP RRP, kurā lūdz atcelt VP RRP RCI KPN priekšnieka 2013.gada 20.novembra lēmumu Nr.087/PC006203-4/1702-13.

Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka Sabiedrībai piemērots administratīvais sods Ls 5000 apmērā. No 20.11.2013. lēmuma izriet, ka

2013.gada 2.septembrī Rīgā, Vidzemes tirgus teritorijā, Sabiedrības tirdzniecības vietā sabiedrība glabāja 500 ml nelikumīgi izgatavotu

alkoholisko dzērienu. Iesniedzējs uzskata, ka 20.11.2013. lēmums ir kļūdains un atceļams sekojošo apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Latvijas APK

244.pantu, institūcijai (amatpersonai) pierādījumus jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz virspusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Iepazīstoties ar 20.11.2013. lēmuma saturu atzīst, ka tajā nav izvērtēti

visi administratīvajā lietā esošie dokumentālie pierādījumu un fakti, kā arī nav sniegta argumentācija viena pierādījuma priekšrocībai attiecībā

pret citu lietā esošo pierādījumu.

1. Administratīvās lietas materiālos 4.lapā atrodas Sabiedrības darbinieces /pers. D/ paskaidrojums, kurā viņa paskaidro, ka iegādājās

tirgū alkoholisko dzērienu personīgajām mājas vajadzībām un, ka pie viņas atrastā pudele ar alkoholisko šķidrumu ir viņas personīgais

īpašums. /pers. D/ sniegtais paskaidrojums 20.11.2013. lēmumā palika bez izskatīšanas. Sabiedrības vārdā iesniedzējs var apliecināt, ka

sabiedrība nenodarbojas ar nelegālo alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Par to liecina arī pārbaudes laikā izņemto šķidruma apmērs - 500 ml,

kas nekādi neliecina par plašu tirdzniecības apjomu. 20.11.2013. lēmumā nav norādīti tie faktisko un tiesisko apstākļu konstatējošie

pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi un argumenti, kā to nosaka Latvijas APK 274.panta pirmās daļas 6.punkts. Nav konstatēta

cēloņsakarība starp /pers. D/ darbībām un Sabiedrības atbildību par notikušo faktu.

2. Bez 20.11.2013. lēmuma autora ievērības palika arī administratīvās lietas 8.lp. esošais VP RRP RCI KPN vecākā inspektora J.L.

ziņojums, par to, ka viņš materiāla ENŽ-6479 izskatīšanas laikā, saņemot lietiskos pierādījumus, konstatēja, ka iepakojuma maisam bojāta

drošības lenta Nr.117602 un ir uzlīmēta jauna drošības lenta Nr.009542. Šīs fakts liek apšaubīt Kriminālistikas pārvaldes eksperta 24.09.2013.

atzinumu (reģ. Nr.1313523). Šis fakts liek apšaubīt Kriminālistikas pārvaldes eksperta 24.09.2013. atzinumu (reģ. Nr.1313523), jo nav zināms

pie kādiem apstākļiem tika bojāta drošības lenta Nr.117602 uz iepakojuma maisiem, kuros atradās ekspertīzei nodotie lietiskie pierādījumi, kā

arī nav zināms kurš un kad uzlīmēja jaunu drošības lentu Nr.009542. Tādējādi rodas pamats uzskatīt, ka ekspertīzei netika nodota 02.09.2013.

pārbaudes laikā izņemtais materiāls.

3. 2013.gada 5.novembra protokolā Nr.PC006203 nav norādīta pārkāpuma būtība, kas ir būtisks priekšnoteikums personas atzīšanai

par vainīgu un soda uzlikšanai. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā ir atzīta administratīvā pārkāpuma

protokola nozīme administratīvā pārkāpuma lietā, tostarp nepieciešamība skaidri norādīt personas izdarīto pārkāpumu. Vērtējot administratīvā

pārkāpuma protokola juridisko dabu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tas ir dokuments, kurā

kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā

konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir

pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Senāts secinājis, ka no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt

lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie

administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās

garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto (piemēram, sagatavot savus argumentus, sniegt pierādījumus) (sk. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-157/2007 9.2.punktu).

Ņemot vērā izklāstīto, Sabiedrība uzskata, ka VP RRP RCI KPN priekšnieka 2013.gada 20.novembra lēmums Nr.087/PC006203-

4/1702-13 apstrīdams un lūdz atcelt VP RRP atcelt VP RRP RCI KPN priekšnieka 2013.gada 20.novembra lēmumu Nr.087/PC006203-

4/1702-13.

Sabiedrībai savlaicīgi un likumā noteiktā kārtībā paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. 2013.gada 23.oktobrī ar Nr.20/10/7-22373

VP RRP RCI Sabiedrībai ir izsūtījis vēstuli, kurā lūdz Sabiedrības pārstāvim ierasties iecirknī 05.11.2013. plkst. 09.00 paskaidrojumu

sniegšanai, administratīvā protokola sastādīšanai. Sabiedrības likumiskais pārstāvis uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu neieradās,

no viņas nav saņemts lūgums atlikt izskatīšanu.

Veicot lietas pārbaudi, RRP KPP secina, ka Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta un Sabiedrības valdes

locekļa /pers. A/ iesniegums ir noraidāms.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu

Nr.PC006203 (datēts 05.11.2013.) ; lēmumu par administratīvās lietas uzsākšanu (datēts 02.09.2013.); pārbaudes aktu (datēts 02.09.2013.);

/pers. D/ paskaidrojumu (datēts 02.09.2013.) ; mantu/dokumentu izņemšanas protokolu (datēts 02.09.2013.); policijas darbinieka /J.L./

ziņojumiem (datēti 11.09.2013. u n 05.11.2013.); eksperta atzinumu (datēts 24.09.2013.) ; lēmums par alkohola ekspertīzes noteikšanu

(11.09.2013.); izdrukām no datu nesējiem (informācijas sistēmām); citiem administratīvai lietai pievienotiem dokumentiem.

Veicot lietas materiālu pārbaudi, noskaidrots, ka 2013.gada 2.septembrī VP RRP RCI KPN vecākais inspektors /J.L./ pieņēma lēmumu

par administratīvās lietvedības uzsākšanu.

Mantu/dokumentu izņemšanas protokolā, tostarp, norādīts, ka izņemtas trīs 0,5l tilpuma pudeles ar caurspīdīgu šķidrumu tajās, ar

alkoholam raksturīgu smaržu.

2013.gada 11.septembrī pieņemts lēmums par alkohola ekspertīzes noteikšanu.

VP RRP KPP secina, ka VP Kriminālistikas pārvaldei iesniegtas trīs 0,5 l tilpuma polimērmateriāla pudeles. 2013.gada 24.septembra

eksperta atzinumā secināts, ka ekspertīzei iesniegtajās pudelēs kopā esošie 1510 ml bezkrāsas caurspīdīga šķidruma ar specifisku smaržu un

stiprumu (etilspirta saturu) attiecīgi visās pudelēs pa 37,9% ir pašizgatavots alkoholisks dzēriens, kas izgatavots no etilspirta un ūdens.

No /pers. D/ paskaidrojuma izriet, ka viņa paprasījusi /V./, lai atnes kādus diskus, ko dienas laikā paklausīties. Filmas /pers. D//V./ iedeva uz mājām

paskatīties. Kases aparāta augšējā daļā kioskā Sabiedrībā, /adrese/ cigaretes un trīs plastmasa pudeles ar caurspīdīgas krāsas šķidrumu nolika /pers. D/,

kuras iegādājās no nepazīstama vīrieša. Pudeles ar spirtu iegādājās priekš uzlējuma.

VP RRP RCI KPN vecākais inspektors /J.L./ savos ziņojumos norāda, ka materiāla ENŽ-6479 izskatīšanas laikā, saņemot lietiskos pierādījumus,

konstatēts, ka iepakojuma maiss atrodas aizvērtā veidā, taču tam bojāta drošības lenta Nr.117602, līdz ar ko uzlīmēta jauna drošības lenta Nr.009542. Tāpat

/J.L./ informē, ka materiāla ENŽ-006479 ietvaros uz Sabiedrības juridisko adresi tika nosūtīta pavēste 23.10.2013., lai Sabiedrības pārstāvis 05.11.2013.

plkst.09.00 ierastos iecirknī administratīvā protokola sastādīšanai, bet norādītajā laikā minētais Sabiedrības pārstāvis neieradās un par neierašanās

iemesliem neinformēja.

Lai atbilstoši Latvijas APK 170. 2 pantam, personu sauktu pie administratīvās atbildības par šajā normā paredzēto pārkāpumu, ir jābūt

pārkāptiem likuma „Par akcīzes nodokli” normām, kas nosaka preču grupas, kurus apliek ar akcīzes nodokli un kuriem jābūt akcīzes nodokļa

marka.

Latvijas APK 170. 2 pantā lietotais jēdziens „nelikumīgs alkoholiskais dzēriens” skaidrojums ir dots 170.1 pantā. Latvijas APK 170. 1

pantā paredzēta administratīvā atbildība par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav

alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), vai spirta iegādāšanos. Tādējādi VP RRP

KPP secina, ka nelikumīgi alkoholiskie dzērieni Latvijas APK izpratnē ir nelegāli izgatavoti (ražoti) vai viltoti alkoholiskie dzērieni vai spirtu

saturoši šķidrumi, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus.

VP RRP KPP konstatē, ka VP Kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinumā Nr.1313523 norādīts, ka izņemtais alkoholisks dzēriens ir

pašizgatavots alkoholisks dzēriens, kas izgatavots no etilspirta un ūdens.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 1.pantu:

akcīzes preces — alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija un dabasgāze;

akcīzes nodokļa marka — alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marka, kuru piestiprina alkoholisko dzērienu

iepakojumam (pudelei vai citam iepakojumam) vai tabakas izstrādājumu iepakojumam (paciņai vai citam iepakojumam) un kura apliecina, ka

marķētiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem ir legāla izcelsme un tie ņemti valsts kontrolē atbilstoši noteiktajiem akcīzes

nodokļa samaksas nosacījumiem.

Likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt,

pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos

aktos noteiktos gadījumus.

Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, VP RRP KPP secina, ka Sabiedrība glabāja savās tirdzniecības telpās nelikumīgu

alkoholisko dzērienu, t.i. alkoholisko dzērienu, kas nav alkoholiskais dzēriens, bet kuru piedāvā kā alkoholisko dzērienu, kurš nav marķēts ar

akcīzes nodokļa markām, kas apstiprina alkoholiska dzēriena legālo izcelsmi, ar ko ir pārkāpis likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta trešajā

daļā noteiktās prasības. Atbildība par šo administratīvo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 170.2 pantā.

Latvijas APK 170. 2 pants iekļauts 13.nodaļā - administratīvie pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību, šādi pārkāpumi uzskatāmi

par būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu. Atstājot šādu preci pārkāpēja rīcībā, tiktu pārkāpti godīgas konkurences principi, jo

tādējādi valsts akceptētu nelikumīgā apritē esošas preces turpmāku izmantošanu, kas nav savienojams ar vienlīdzības principu attiecībā gan

pret tām personām, kuras preci pārdod, gan arī pret tām personām, kuras preci pērk, maksājot par to nodokļus. Atgriežot šādu preci tirgū,

rodas bīstams precedents, kuram sekojot, var rasties nopietnas sekas - akcīzes preču tirgus kropļošana un tiesiskais nihilisms. Piemērotais

Latvijas APK pants pilnībā atbilst izdarītajam administratīvajam pārkāpumam, jo Sabiedrība savā tirdzniecības vietā glabāja nelegālas

izcelsmes alkoholisku dzērienu.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā un likumā „Par akcīzes nodokli” ir noteikts kādus alkoholiskos dzērienus atļauts izgatavot mājas

apstākļos, kā arī apjomu kādos var uzglabāt.

Sabiedrības valdes locekļa /pers. A/ norādītos faktus, ka nelegālo alkoholiskos dzērienu ir iegādājusies /pers. D/ vērtē kritiski, jo

mantu/izņemšanas protokolā tika izņemtas 9 dažādas mantas (tai skaitā CD un DVD diski, cigaretes).

Tāpat arī citi /pers. A/ iesniegumā minētie fakti tiek atspēkoti ar likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta nosacījumiem un 2013.gada

24.septembra eksperta atzinumu Nr. 1313523.

VP RRP KPP konstatē, ka Sabiedrības tika piemērots naudas sods Ls 5000, kas nav maksimālais naudas sods šīs tiesību normas

paredzētās sankcijas robežās, tādējādi secināms, ka, pieņemot lēmumu /pers. C/ ir izvērtējis t ā pamatotību un ir izdarījis lietderības

apsvērumu. Tādējādi Sabiedrībai uzliktais sods ir samērīgs.

No administratīvās lietas materiāliem VP RRP KPP konstatē, ka Sabiedrības izdarītais administratīvais pārkāpums, par ko atbildība

paredzēta Latvijas APK 170. 2pantā, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un intereses. VP RRP RCI pareizi kvalificējis Sabiedrības izdarīto

administratīvo pārkāpumu, tās vaina administratīvā pārkāpuma lietā pierādītā pilnībā.

Turklāt Sabiedrība jau iepriekš tikusi sodīta par analoģisku administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu pārkāpējam, nepieciešams ņemt vērā, ka soda mērķis - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, uzliekot naudas

sodu.

VP RRP KPP norāda, ka ar 2014.gada 1.janvārā kā maksāšanas līdzeklis Latvijā tiek ieviests “euro”, līdz ar to, naudas sods

Sabiedrībai apmaksājams “euro” valūtā, saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Tātad piemērotais naudas sods Sabiedrībai sastāda 7114,36 euro.

Izvērtējot 2013.gada 20.novembra VP RRP RCI KPN priekšnieka pieņemto lēmumu administratīva pārkāpuma lietā Nr.087/PC006203-

4/1702-13 atbilstību izvirzītajām prasībām, VP RRP KPP secina, ka lēmums atbilst visām Latvijas APK 272.panta izvirzītajām prasībām,

nosakot apstākļus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā un ir pamats atstāt pieņemto lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Latvijas APK 1. un 22. pantu, vadoties pēc Latvijas APK 32., 243., 243. 1, 244., 272., 281.,

287.panta pirmās daļas 1.punkta, nolēma 2013.gada 20.novembra VP RRP RCI KPN priekšnieka pieņemto lēmumu par naudas soda

piemērošanu Ls 5000 (7114,36 euro) apmērā Sabiedrībai, atstāt negrozītu, sūdzību noraidīt.

Tiesas sēde Sabiedrības valdes loceklis sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem.

VP RRP pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīv u daļa

Uzklausot procesa dalībniekus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir apmierināma.

Sabiedrība sodīta par Latvijas APK 170. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas nosaka, ka par nelikumīgu

alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit

līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to

pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš

latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas (Latvijas

APK redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim).

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem,

rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie

pierādījumi.

Vērtējot sūdzībā norādītos argumentus un Lēmumā norādīto argumentāciju, tiesa secina, ka Lēmumā nav pamatoti un atspēkoti

argumenti, kuri bija norādīti sūdzībā, kas adresēta VP RRP KPP. Sūdzībā nekādi nav argumentēti apstākļi, kādos ir bojāta lietisko pierādījumu

iepakojumu lenta un, kādēļ minētais apstāklis nav uzskatāms par tādu, kas dotu pamatu apšaubīt lietiskos pierādījumus. Tiesas ieskatā,

Lēmumā nav atrodama arī pietiekama motivācija, kādēļ iestāde apšauba /pers. D/ sniegtos paskaidrojumus, kuros /pers. D/ norāda, ka

Sabiedrībā atrastais nelikumīgais alkoholiskais dzēriens – trīs 0,5 litri tilpuma pudeles ir viņas īpašums, ko viņa iegādājās savām vajadzībām.

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka nelikumīgais alkoholiskais dzēriens Sabiedrības tirdzniecības vietā konstatēts ar

2013.gada 2.septembra pārbaudes aktu. 2013.gada 2.septembrī /pers. D/ savā paskaidrojumā norāda, ka strādā Sabiedrībā, un Sabiedrības

kioskā trīs plastmasas pudeles ar caurspīdīgas krāsas šķidrumu nolika viņa. Plastmasas pudeles ar spirtu viņa iegādājās no mazpazīstama

vīrieša priekš sevis, uzlējumam.

No lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka /pers. D/ norādītos paskaidrojumus sniedz jau no paša sākuma, kad pārkāpums

konstatēts. Savukārt, Sabiedrības valdes loceklis kategoriski noliedz Sabiedrības saistību ar konstatēto nelegālo alkoholu. Lietā nav nekādu

citu pierādījumu, kas konkrētajā gadījumā varētu liecināt par Sabiedrības saistību ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti. Lietā nav

pierādījumu, kas varētu liecināt par iespējamu tirdzniecību ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem.

Kā vienīgais pamatojums, kādēļ iestādes ieskatā /pers. D/ paskaidrojumi ir vērtējami kritiski, norādīts - jo mantu izņemšanas protokolā

tika izņemtas 9 dažādas mantas (tai skaitā CD un DVD diski, cigaretes).

Vērtējot minēto argumentu, tiesa uzskata, ka tas nav pietiekams, lai nepārprotami varētu uzskatīt, ka /pers. D/ paskaidrojums ir

apšaubāms. Tiesas ieskatā, arī izņemtā nelikumīgo alkoholisko dzērienu apjoms nav tik liels, lai izdarītu secinājumu, ka tas varēja atrasties

Sabiedrības tirdzniecības vietā nolūkā Sabiedrībai veikt kādas nelikumīgas darbības ar alkoholiskiem dzērieniem. Lietā nav ziņu, kas liecinātu,

ka no Sabiedrības tirdzniecības vietas tiktu tirgoti nelikumīgi alkoholiskie dzērieni.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka lietā nav pietiekami pierādījumu, kas atspēkotu /pers. D/ paskaidrojumus, ka viņa glabāja

nelikumīgu alkoholisko dzērienu savām vajadzībām un, ka tieši Sabiedrība būtu konstatētā administratīvā pārkāpuma sastāva subjekts.

Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumā lietā Nr. SKA-48/2009 norāda, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes

92.pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums

tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas

pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija (skat. Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 3.marta spriedumu

lietā Nr. SKA-48/2009).

Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.P129022608 norāda, ka pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas

uz amatpersonu un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam, saskaņā administratīvā procesa principu in dubio pro civis (skat.

Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 29.aprīļa spriedumu Nr. P129022608).

Ņemot vērā konstatētos apstākļus tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumu Sabiedrības vainīgumam Latvijas APK 170. 2

pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar ko, ir radušās pamatotas šaubas, kas lietās, kurās tiek lemts par personas

sodīšanu, tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja

nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka Lēmums par Sabiedrības saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 170.2 panta,

ir nepamatots un atceļams, bet administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Re zolutīv ā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 170. 2 , 239.panta 1.punktu, 243.-244., 288., 289.6, 289.7, 289.12, 289.13 pantu tiesa

nosprie da

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 15.janvāra lēmumu Nr.125 un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada

14.novembrī.

Tiesnese I.Millere