Court orders tenant eviction and debt collection for unpaid rent and utilities in Latvia.

ECLI:LV:JELT:2017:1206.C15138617.1.S

Lietas arhīva Nr. C-1386-17/15

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017. gada 6. decembrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura

ar tiesas sēžu sekretāri L. Rudēvicu

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk arī Prasītājs) cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk arī

Atbildētāja) par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā lūdz:

- piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam parādu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. februārim 332,24 EUR apmērā;

- izbeigt 2014. gada 16. decembrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 134 un izlikt Atbildētāju līdz ar ģimenes locekļiem un citām

personām, viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

- Atzīt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Prasība motivēta ar to, ka saskaņā ar 2013. gada 1. februāra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, dzīvokļu īpašnieki ir

pilnvarojuši Prasītāju pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

2014. gada 10. decembrī Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisija nolēma izīrēt Atbildētājai pašvaldības dzīvojamo telpu /adrese/. 2014. gada

16. decembrī puses noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 134 (turpmāk – Īres līgums) un dzīvojamās telpas /adrese/, Jelgavā tika nodotas lietošanā

īrniecei. Atbildētāja kopš 2014. gada 19. decembra ir deklarējusi savu dzīvesvietu minētajā adresē.

Saskaņā ar Īres līguma 2.1. punktu īrnieks uzņēmās maksāt īres maksu pēc noteiktiem tarifiem un maksu par pakalpojumiem par katru kārtējo

mēnesi līdz mēneša 25. datumam. Arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmā daļa un 12. pants nosaka īrnieka pienākumu veikt maksājumus par

dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā. Norāda, ka Atbildētāja savas saistības nav pienācīgi pildījusi un uz 2017. gada 1. februāri viņai ir izveidojies parāds par dzīvokļa īri un par

komunālo pakalpojumu piegādi 332,24 EUR apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, Prasītājs 2016. gada 23. septembrī nosūtīja Atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu,

informējot, ka pretējā gadījumā tiks celta prasība tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas. Brīdinājumu Atbildētājai nebija iespējams izsniegt un tāpēc Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2016. gada

16. novembrī ir publicēts paziņojums, aicinot Atbildētāju mēneša laikā samaksāt parādu un brīdinot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta

prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Līdz prasības celšanai īres maksas un

komunālo pakalpojumu parāds nav samaksāts.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1838. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11.,

11. , 11.2, 11.3, 12., 18., 28.2 pantu.

Atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī Atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 74., 87. lapa), ir nosūtīts prasības

pieteikums, izskaidrotas procesuālās tiesības un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai (lietas 70., 76. lapa).

Atbildētājai sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 71.-73., 78.-86. lapa). Tā kā

Atbildētājai dokumenti ir sūtīti uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, tad ievērojot Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietverto prezumpciju par

tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, ir uzskatāms, ka Atbildētājai tiesas dokumenti ir izsniegti.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību lietā nav iesniegusi.

Tiesas sēdē Prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza prasību apmierināt pilnīgi.

Papildus paskaidroja, ka Atbildētāja nav vērsusies pie Prasītāja ar pretenzijām par parāda apmēru, nav apstrīdējusi Īres līgumu, kā arī nav izrādījusi

iniciatīvu slēgt izlīgumu vai labprātīgi nokārtot saistības. Pēc prasības celšanas tiesā Atbildētāja nav veikusi nekādus maksājumus.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav informējusi tiesu par saviem neierašanās iemesliem, kā arī nekādus lūgumus nav pieteikusi. Par

tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājai ir paziņots Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz Atbildētājas

deklarētās dzīvesvietas adresi.

Ņemot vērā minēto tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/ klātbūtnes, jo

nesaskatīja Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Tā kā Atbildētāja nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa

uzskata, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums. Lietā nav saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie šķēršļi aizmuguriska

sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar Prasītāja pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība

par īres maksas un pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Ar lietā iesniegto 2007. gada 26. februāra Pārvaldīšanas līgumu un 2014. gada 12. jūnija Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 10.-13., 14.-

21.a lapa) apstiprinās, ka Jelgavas pilsētas dome ir piešķīrusi Prasītājam tiesības celt tiesā prasības par īres līgumu laušanu, izlikšanu no likumīgi

aizņemtajām telpām, parāda un zaudējumu piedziņu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka dzīvojamā māja /adrese/atrodas Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kas apstiprinās ar 2013. gada

1. februārī noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 22.-45. lapa).

Ar Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2014. gada 10. decembra lēmumu Nr. 18/1.2 nolemts izīrēt Atbildētājai pašvaldības dzīvojamo

telpu /adrese/(lietas 46. lapa).

Ar 2014. gada 16. decembrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 134 apstiprinās, ka atbildētāja /pers. C/ ir /adrese/īrniece (lietas 47.-

50. lapa). Lietā nav apstrīdēts fakts, ka dzīvoklis tika nodots Atbildētājas lietošanā. No 2014. gada 16. decembra Dzīvojamās telpas pieņemšanas un

nodošanas akta ir redzams, ka SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” nodeva un Atbildētāja pieņēma lietošanā dzīvojamo telpu - /adrese/(lietas

51. lapa).

Ar Jelgavas pilsētas domes administrācijas Īpašumu konversijas pārvaldes 2016. gada 16. septembra izziņu pierādīts, ka Atbildētāja kopš

2014. gada 19. decembra ir deklarējusi savu dzīvesvietu /adrese/(lietas 52. lapa).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Likums) 2. panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir īres

līgums.

Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Likuma

11. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta

u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Likuma 12. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

No Īres līguma 2.1. un 2.2. punkta redzams, ka Atbildētāja, parakstot īres līgumu, ir apņēmusies maksāt īres maksu par katru kārtējo mēnesi līdz

mēneša 25. datumam. Tāpat Atbildētāja apņēmusies maksāt arī par šādiem pakalpojumiem: atkritumu izvešana, aukstais ūdens, komunālā elektrība.

Tiesa uzskata, ka minētais Īres līgums ir tiesīgi noslēgts, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu šo Īres līgumu apstrīdējusi, tāpēc tas

ir saistošs līgumslēdzējpusēm un atbilstoši Civillikuma 1590. pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Turklāt saskaņā ar

Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līdz ar to Atbildētājai ir pienākums maksāt Prasītājam īres maksu Īres līgumā noteiktajā apmērā un termiņos, kā arī maksāt par komunālajiem

pakalpojumiem, jo to paredz Īres līguma 2.1. un 2.2. punkts un Likuma 12. panta pirmā un otrā daļa.

No lietā iesniegtā Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2016. gada 14. septembra lēmuma Nr. 10/15.1. (lietas 56. lapa) ir redzams, ka

komisija ir nolēmusi uzdot Prasītājam veikt nepieciešamās darbības īres un saņemto pakalpojumu parādu piedziņai, īres līguma izbeigšanai un Atbildētājas

izlikšanai no dzīvojamās telpas/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ar lietā esošajām grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas 53., 54., 55. lapa) ir pierādīts, ka laika periodā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada

1. februārim parāds par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 332,24 EUR.

Ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir pierādījis parāda esamību un tā apmēru un no atbildētājas

/pers. C/ Prasītāja labā ir piedzenams īres maksas un pakalpojumu parāds 332,24 EUR apmērā par laika periodu no 2016. gada 1. janvāra līdz

2017. gada 1. februārim.

Saskaņā ar Likuma 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par

pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar īres līgumu un

normatīvajiem aktiem.

Savukārt Likuma 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietā iesniegtās grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas 53., 54., 55. lapa) ir redzams, ka Atbildētāja kopš 2015. gada oktobra nav veikusi

nevienu maksājumu par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tādējādi tiesa konstatē, ka Atbildētāja jau vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.

No lietā iesniegtā brīdinājuma ir redzams, ka 2016. gada 23. septembrī Prasītājs ir sagatavojis brīdinājumu Atbildētājai, kurā viņa ir informēta par

parāda apmēru un aicināta viena mēneša laikā samaksāt parādu vai vienoties par parāda atmaksas grafiku. Tāpat Atbildētāja arī informēta, ka parāda

nesamaksāšanas gadījumā tiks celta prasība tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas. Minētais brīdinājums Atbildētājai ir nosūtīts uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet ir saņemts atpakaļ ar norādi, ka beidzies sūtījuma

glabāšanas laiks (lietas 57., 58., 59.-61. lapa).

Ņemot vērā minēto, 2016. gada 16. novembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidienā Nr. 224 (lietas 62. lapa) ir publicēts brīdinājums

atbildētājai /pers. C/, ka tiesā tiks iesniegta prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas, ja mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas dienas netiks samaksāts dzīvokļa īres un pakalpojumu maksājumu parāds.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar Prasītāja pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa uzskata, ka lietā ir iegūti

pietiekoši un ticami pierādījumi, ka Atbildētāja nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem ilgāk par trīs mēnešiem, lai gan viņai ir bijusi nodrošināta

iespēja dzīvoklī dzīvot un pakalpojumus izmantot. Par parāda nesamaksāšanas sekām Atbildētāja ir brīdināta Likuma 28.2 panta otrajā daļā noteiktajā

kārtībā, bet parāds nav samaksāts, kas ir pamats Īres līguma izbeigšanai, atbildētājas /pers. C/ un viņas ģimenes locekļu, kā arī citu no viņas atkarīgu

personu un viņiem piederošo mantu izlikšanai no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma spēkā

stāšanās līdz nolēmuma izpildei.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta

līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt viņam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši

procenti) gadā no parāda pamatsummas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru

nosaka Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants. Vienlaikus, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ir nosakāms, ka likumisko

nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedz kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi

sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu - izdevumu faktiskajā apmērā. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež

no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka

atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Prasītājs, ceļot prasību ir samaksājis valsts nodevu 112,69 EUR apmērā (lietas 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,96

EUR apmērā (lietas 92. lapa). Tāpat Prasītājam lietā ir radušies arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu par

Atbildētāju brīdināšanu Likuma 28.2 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu: ar brīdinājumu nosūtīšanu saistītie

izdevumi 3,23 EUR apmērā (lietas 58. lapa) un ar publikācijas ievietošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi

2,61 EUR apmērā (1/6 daļa no 15,65 EUR) (lietas 63., 64. lapa). Tādējādi Prasītājam lietā kopumā ir radušies tiesāšanās izdevumi 124,49 EUR

apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 44. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas

Prasītāja labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 124,49 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājai /pers. C/, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 208.1 un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548,

parādu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. februārim 332,24 EUR (trīs simti

trīsdesmit divi euro, 24 centi) un tiesāšanās izdevumus 124,49 EUR (viens simts divdesmit četri euro, 49 centi).

Izbeigt 2014. gada 16. decembrī ar /pers. C/ noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 134 par dzīvojamās telpas /adrese/, Jelgavā īri.

Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņiem piederošajām mantām no /adrese/bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/

likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda summas, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums

apstājas, kad tas sasniedzis pamatparāda lielumu.

Par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, piedzītās summas ieskaitīt kādā no prasītāja norādītajiem

kontiem: AS „SEB banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001; AS “Citadele banka”, konta Nr. LV97PARX0001112130019; AS “Swedbank”,

k o n t a Nr. LV36HABA0551011242542; Nordea bank, konta Nr. LV04NDEA0000081520541; AS “DNB banka”, konta

Nr. LV83RIKO0002013142819.

Noteikt /pers. C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna

aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētāja/pers. C/ 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017. gada 20. decembris.

Tiesnese K. Zaura