Legislator Case Law & Legislation
A42669408 / A42-01793-10 AI generated

Court dismissed appeal against traffic fine, ruling aggravating circumstances justified the penalty amount.

Case Number A42669408 / A42-01793-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the traffic violation fine imposed by the State Police. The applicant argued that the penalty was excessive, but the court found aggravating circumstances such as heavy traffic and night-time conditions that increased the danger to public safety. Consequently, the court determined the fine was appropriate and lawful, upholding the original decision.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 34.2. p.; LAPK 149.4.13.2. p.; Tiesa atzīst, ka satiksmes intensitāte un diennakts laiks ir atbildību pastiprinoši apstākļi, kas pamato sodu smaguma līmeni.

Keywords

AI generated
administrative penalty traffic violation aggravating circumstances public safety fine proportionality administrative appeal State Police

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246.–251. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1.1. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4.13.2. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.28.2. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.6.5. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.2. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi"

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums 2005.gada 27.septembra lietā SKA-244
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42669408 A42-01793-10/15 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 16.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

piedaloties pieteicējam A.L. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei I.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.L. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2008.gada 26.jūnija lēmuma Nr.1671 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2008.gada 26.jūnija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī – atbildētāja) priekšnieka vietnieces lēmumu Nr.1671 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšnieka vietnieka 2008.gada 6.maija lēmums Nr.050/PA317436 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), ar kuru A.L. saukts pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.28panta otro daļu un 149.6panta piekto daļu, piemērojot naudas sodu Ls 100 (simts) apmērā par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – arī CSN) 4.,

282.1. un 83.punkta prasību neievērošanu. Atbildētāja pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem. [1.1] Rīgā 2008.gada 25.martā plkst.17.08 A.L. agresīvi vadīja transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – transportlīdzeklis), pa Kronvalda bulvāri no Miķela ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, kas izpaudās kā citu citam sekojošu CSN prasību pārkāpumu izdarīšana – vairāku sastrēgumā kolonnā braucošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliedēm, pārkāpjot 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības un 812.papildzīmes „Braukšanas josla” prasības, ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, labā pagrieziena manevra uz Muitas ielu veikšana, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, traucējot vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai.

Par minēto pārkāpumu 2008.gada 25.martā plkst.17.13 Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors N.S. sastādīja A.L. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA317436 (turpmāk arī – protokols). Protokolā papildus norādīts, ka pārkāpums tika izdarīts brīdī, kad minētajā vietā bija izveidojies sastrēgums. [1.2] 2008.gada 6.maijā, bez A.L. klātbūtnes, pieņemts Sākotnējais lēmums piemērot A.L. naudas sodu Ls 100 apmērā, atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai sodu nosakot sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. [1.3] Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā tika pieņemti un izvērtēti Patruļpolicijas vienības 2.bataljona inspektoru N.S. un V.I. dienesta ziņojumi. [1.4] Lietas materiāli pierāda, ka A.L. pārkāpis CSN prasības, protokols par izdarīto pārkāpumu ir sastādīts pamatoti un lēmuma atcelšanai nav likumīga pamata.

Fiksējot pārkāpumu un sastādot protokolu, policijas darbinieki rīkojās savas kompetences robežās un saskaņā ar likuma „Par policiju” 2., 10. un 12.pantu. Policijas darbinieku rīcībā policijas darbinieku darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti. Apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas fiksēt pārkāpumu, konstatēti netika. Tāpat nav konstatēts, ka policijas darbinieki tieši vai netieši ieinteresēti sastādīt A.L. protokolu personīgu motīvu dēļ. Līdz ar to atbildētāja dod priekšroku policijas darbinieku izklāstītajiem lietas apstākļiem. [1.5] Piemērojot sodu, tika ņemts vērā fakts, ka gada laikā A.L. ir administratīvi sodīts. [2] 2008.gada 24.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.L. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 1.septembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] 2008.gada 4.aprīlī pieteicējs atbildētājai nosūtījis iesniegumu, kurā izteicis savu viedokli un argumentus saistībā ar protokolu. 2008.gada l.aprīlī pieteicējs saņēma atbildi Nr.20/10/5/2-17877, ar kuru tika paziņots, ka iesniegums nav izskatīts, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav pieņemts lēmums. Iestāde šajā gadījumā ir pārkāpusi pieteicēja tiesības uz uzklausīšanu, jo minētajā atbildē ir būtiski samazināts pieteicēja uzklausīšanas termiņš.

Protokolā norādīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas 30 dienu laikā, savukārt vēstulē noteikts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas līdz 2008.gada 18.aprīlim. [2.2] Lēmumā nav pamatots uzliktais soda apmērs, nav izvērtēti atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi. Fakts, ka gada laikā vienu reizi pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības, nevar būt par pamatu naudas soda Ls 100 apmērā uzlikšanai, jo līdz šim pieteicējam ir uzlikts sods Ls 10 apmērā. Atbildētājai vajadzēja izvērtēt visus ar lietu saistītos apstākļus un uzlikt samērīgu naudas sodu. [3] Atbildētāja - Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Papildus pieteicējs paskaidroja, ka nepiekrīt policijas darbinieku sniegtajam faktu izklāstam, tajā skaitā tam, ka bijis sastrēgums. Pieļauj, ka nogriezies neieņemot labo malējo stāvokli. Atzīst, ka apbraucis divas priekšā braucošas automašīnas

2.lappuse no 10 krustojumā, iespējams, ka to darot nedaudz uzbraucis uz tramvaja sliežu klātnes. Uzskata, ka nav pārkāpis 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības. Varētu būt vainīgs, ka nogriezies neieņemot malējo stāvokli, bet pārkāpums nav kvalificējams kā agresīva braukšana (lietas 48. – 49.lapa). [5] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem.

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms. [7] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). [8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (foto, video) (..)). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi, kā arī citi dokumenti. [9] Lietā konstatēti turpmāk norādītie faktiskie apstākļi. [9.1] 2008.gada 25.marta administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA317436 (lietas 24.lapa) konstatēts, ka pieteicējs Rīgā 2008.gada 25.martā plkst.17.08 vadīja transportlīdzekli pa Kronvalda bulvāri no Miķela ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, braucot pa tramvaja sliežu ceļa klātni, virs kuras izvietota 301.ceļa zīme ar 812.papildzīmi, veica labā pagrieziena manevru uz Muitas ielu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, traucējot vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai (lietas 24.lapa).

Paskaidrojumos pie protokola A.L. norāda, ka protokolam nepiekrīt, paskaidrojumus vēlāk nosūtīs pa pastu. Pieteicējam tiesības un pienākumi ir izskaidroti, ko apliecina pieteicēja paraksts protokolā.

3.lappuse no 10 Protokolā Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors N.S. papildus norādījis, ka pārkāpums tika izdarīts brīdī, kad minētajā vietā bija izveidojies sastrēgums (lietas 25.lapa). [9.2] 2008.gada 6.maijā pieņemts Sākotnējais lēmums (lietas 28.lapa). [9.3] 2008.gada 23.maijā pieteicējs ir apstrīdējis Sākotnējo lēmumu (lietas 34. – 35.lapa). [9.4] 2008.gada 13.jūnija Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora V.I. dienesta ziņojumā norādīts, ka 2008.gada 25.martā pildījis dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru N.S..

N.S. atradās tieši Kronvalda bulvāra un Muitas ielas krustojumā un pa rāciju nodeva informāciju V.I. par transportlīdzekļiem, kas pārkāpj CSN. Ap plkst.17.13 tika nodota informācija par transportlīdzekli VW Passat, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kas brauca agresīvi pa Kronvalda bulvāri no Miķeļa ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, kas izpaudās kā citu citam sekojošu CSN prasību pārkāpumu izdarīšana, vairāku sastrēgumā kolonnā braucošu transportlīdzekļu apbraukšana pa tramvaja sliedēm.

Krustojumā transportlīdzeklis veica labā pagrieziena manevru uz Muitas ielu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, traucējot vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. V.I. transportlīdzekli apturēja uz Muitas ielas, piegāja pie vadītāja, stādījās priekšā un paskaidroja pārkāpuma būtību, vadītājs sacījis, ka no savas atrašanās vietas inspektors pārkāpumu redzēt nevarēja. Lai izvairītos no konflikta situācijas, V.I. pasauca jaunāko inspektoru N.S., kurš precīzi redzēja pārkāpumu. Ziņojumam pievienota notikuma shēma (lietas 30.lapa). [9.5] 2008.gada 26.jūnija Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora N.S. dienesta ziņojumā norādīts, ka 2008.gada 25.martā, pildot dienesta pienākumus, N.S. atradies tieši Kronvalda bulvāra un Muitas ielas krustojumā un pa rāciju nodeva informāciju V.I. par transportlīdzekļiem, kas pārkāpj CSN.

Ap plkst. 17.13 ievērots transportlīdzeklis VW Passat, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kurš brauca pa Kronvalda bulvāri no Miķeļa ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, un nogriežas pa labi uz Muitas ielu, neieņēma labo malējo stāvokli, turklāt radot traucējumus citiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri bija spiesti bremzēt, lai nenotiktu sadursme. Sākotnēji A.L. pārkāpumam piekrita. Pārkāpums tika izdarīts uz Kronvalda bulvāra sastrēguma laikā (sastrēgums 50 metrus aiz Miķeļa ielas krustojuma, virzienā uz Elizabetes ielu) (lietas 31.

– 32.lapa). [9.6] 2008.gada 26.jūnijā pieņemts lēmums (lietas 36. – 40.lapa). [10] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2008.gada 25.martā plkst.17.08, Rīgā vadīja transportlīdzekli pa Kronvalda bulvāri no Miķela ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā. Lietā arī nav strīda par to, ka Kronvalda bulvārī posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai virs tramvaja sliežu ceļa klātnes novietota 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” ar 812.papildzīmi „Braukšanas josla”. Tāpat lietā nav strīda, ka minētajā Kronvalda bulvāra posmā ir vienvirziena iela ar vienu braukšanas joslu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, t.i., par agresīvu braukšanu.

4.lappuse no 10 [11] Atbildētājas Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvais akts, pamatots ar CSN 4., 282.1. un 83.punktu un LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, 149.28panta otro daļu un 149.6panta piekto daļu CSN 282.1.punkts noteic, ka 301.zīme „Iebraukt aizliegts” aizliedz iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi). CSN 83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

Saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā (..) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs vadījis transportlīdzekli tādā veidā, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (piemēram, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml). [12] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, konstatē, ka pieteicējs protokolā, apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai izdarītā pārkāpuma faktiskos apstākļus nav norādījis.

Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka atzīst divu priekšā braucošu automašīnu apbraukšanu krustojumā un pieļauj, ka nogriezies, neieņemot labo malējo stāvokli. Tāpat pieļauj, ka minētā manevra laikā nedaudz uzbraucis uz tramvaja sliežu ceļa klātnes, norādot, ka 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības nav pārkāpis ([4]). Tiesa, izvērtējot pieteicēja paskaidrojumus kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā, atzīst, ka pieteicēja izdarītie CSN pārkāpumi ir kvalificējami saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, t.i., kā agresīva braukšana, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [12.1] Tiesas sēdē pieteicējs atzina divu priekšā braucošu automašīnu apbraukšanu krustojumā ar Muitas ielu.

Ņemot vērā to, ka Kronvalda bulvāris posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai ir vienvirziena iela ar vienu braukšanas joslu, secināms, ka pieteicējs vadījis transportlīdzekli pa tramvaja ceļa sliežu klātni.

5.lappuse no 10 [12.2] Kā jau iepriekš konstatēts, Kronvalda bulvārī aiz krustojuma ar Miķeļa ielu (virzienā uz Kr.Valdemāra ielu) virs tramvaja sliežu ceļa klātnes novietota 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” ar 812.papildzīmi „Braukšanas josla”. CSN 307.10.punkts noteic, ka 812.papildzīme „Braukšanas josla”. Norāda braukšanas joslu vai tramvaja sliežu ceļa klātni, uz kuru attiecas zīmes darbība. Ja 812.papildzīme uzstādīta kopā ar 301.zīmi, tad noteiktais aizliegums ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes.

Tādējādi Kronvalda bulvārī aiz krustojuma ar Miķeļa ielu virs tramvaja sliežu ceļa klātnes novietotā 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” ar 812.papildzīmi „Braukšanas josla” ir spēkā līdz Kronvalda bulvāra krustojumam ar Muitas ielu (tuvākajam krustojumam aiz zīmes). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs vadīja transportlīdzekli pa tramvaja ceļa sliežu klātni Kronvalda bulvāra posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai, tādējādi pārkāpjot 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības. Nepārkāpjot 301.ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” prasības, nokļūt uz tramvaja sliežu klātnes Kronvalda bulvāra posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai nav iespējams. [12.3] Tiesas sēdē pieteicējs pieļāva, ka nogriezies, neieņemot labo malējo stāvokli.

Kā jau iepriekš konstatēts, Kronvalda bulvāris posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai ir vienvirziena iela ar vienu braukšanas joslu, un pieteicējs vadījis transportlīdzekli pa tramvaja sliežu ceļa klātni, apbraucot citus transportlīdzekļus, tādējādi secināms, ka pieteicējs nogriezies pa labi no tramvaja sliežu ceļa klātnes, t.i., neieņemot labo malējo stāvokli, jo vienīgā brīvā bezsliežu transportlīdzekļiem paredzēta braukšanas josla bijusi aizņemta. [12.4] No policijas inspektoru dienesta ziņojumiem izriet, ka pieteicējs nogriezās pa labi uz Muitas ielu, neieņemot labo malējo stāvokli, turklāt radot traucējumus citiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri bija spiesti bremzēt, lai nenotiktu sadursme.

Inspektors N.S. dienesta ziņojumā norāda, ka pārkāpums tika izdarīts uz Kronvalda bulvāra sastrēguma laikā (sastrēgums 50 metrus aiz Miķeļa ielas krustojuma, virzienā uz Elizabetes ielu). Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka sastrēgums pārkāpuma izdarīšanas laikā uz Kronvalda bulvāra nav bijis. Izvērtējot pretrunīgās liecības kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā, tiesa augstāku ticamību piešķir policijas darbinieku sniegtajām un protokolā fiksētajām ziņām par pārkāpuma faktu, salīdzinājumā ar pieteicēja paskaidrojumiem, jo vairāk tādēļ, ka par lietas būtiskiem apstākļiem pieteicējs konkrētus skaidrojumus līdz tiesas sēdei nav sniedzis.

Tāpat tiesa ņem vērā apstākli, ka pieteicēja izdarītais CSN pārkāpums fiksēts 2008.gada 25.martā pēc daba dienas beigām - plkst.17.08 Kronvalda bulvāra posmā no Miķela ielas līdz Muitas ielai, t.i., laikā un vietā, kad Kronvalda bulvārī satiksme ir īpaši intensīva. Tiesai nav pamata apšaubīt policijas inspektoru N.S. un V.I. dienesta ziņojumos ([9.4], [9.5]) sniegtās ziņas par pārkāpuma faktu un satiksmes intensitāti, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem. Tiesa konstatē, ka policijas darbinieku dienesta ziņojumos ir precīzi un konkrēti norādīti lietas faktiskie apstākļi, tāpat tiesa nekonstatē nekādas pretrunas starp protokolā un dienesta ziņojumos norādīto, kā arī pretrunas ar citiem lietas materiāliem.

Policijas darbinieku dienesta ziņojumi ir atzīstami par rakstveida pierādījumiem un

6.lappuse no 10 izmantojami lietas izspriešanā. Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA13-05/5, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.666-05/5).

Tiesa arī nekonstatē policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to vēlmi pieņemt tieši pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu. Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti sastādīt pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu bez pamatota iemesla, sagrozot lietas faktiskos apstākļus. Uz šādiem apstākļiem nenorāda arī pieteicējs. [13] No LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta dispozīcijas izriet, ka tiesību normā iespējamo pārkāpumu uzskaitījums nav izsmeļošs, uz ko norāda vārdi paskaidrojuma noslēgumā „un tamlīdzīgi”, tādējādi, lai CSN pārkāpumu kvalificētu saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu nav nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs veicis visus tiesību normās uzskaitītos manevrus, pietiek konstatēt CSN pārkāpumu un faktu, ka radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses.

Savukārt citu vadītāju intereses tiek ignorētas, ja CSN pārkāpuma rezultātā objektīvi tiek aizskartas citas vadītāju tiesības uz CSN atbilstošu transportlīdzekļa vadīšanu. Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs 2008.gada 25.martā plkst.17.08 vadījis transportlīdzekli pa Kronvalda bulvāri no Miķela ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, pārkāpjot CSN 4., 83. un 282.1.punkta prasības, radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, kas konkrētajā gadījumā izpaudās vairāku sastrēgumā esošu transportlīdzekļu apbraukšanā pa sabiedriskā transporta joslu (tramvaja ceļu sliežu klātni), pa kuru transportlīdzekļu kustība ir aizliegta, kā arī pirms nogriešanās uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli, tādējādi sev radot ātrākas pārvietošanās priekšrocības un radot satiksmes traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai.

Šāda pieteicēja rīcība ir vērtējama kā agresīva braukšana. [14] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, un izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu ([9.1]), policijas inspektoru dienesta ziņojumiem ([9.4], [9.5]), pieteicēja sākotnējiem paskaidrojumiem, apstrīdēšanas iesniegumu, pieteikumu tiesai un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem ([2], [4], [9.1], [9.2]) ir pierādīts, ka pieteicējs Rīgā 2008.gada 25.martā plkst.17.08 agresīvi vadīja transportlīdzekli pa Kronvalda bulvāri no Miķela ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, tādejādi izdarot LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [15] Tiesa konstatē, ka pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības arī saskaņā ar LAPK 149.28panta otro daļu un 149.6panta piekto daļu, kas paredz administratīvo atbildību par ar 301.ceļa zīmi noteikto prasības neizpildīšanu un noteiktā stāvokļa uz brauktuves neieņemšanu pirms nogriešanās.

7.lappuse no 10 Tiesas ieskatā pārkāpuma kvalifikācija arī pēc LAPK 149.6panta piektās daļas un 149.28panta otrās daļas nav pamatota. Pieteicējs, pārkāpjot 301.ceļa zīmes ar 812.papildzīmi prasības, kā arī neieņemot noteiktu stāvokli uz brauktuves pirms nogriešanās, konkrētajā gadījumā ir izdarījis vienu administratīvo pārkāpumu, t.i., braucis agresīvi. Tiesa, piemērojot subsumciju (tiesību normas piemeklēšana faktiskajiem lietas apstākļiem), secina, ka LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkts pilnībā aptver konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un uz šiem faktiskajiem apstākļiem ir attiecināmas tiesību normas tiesiskās sekas, proti, lietas faktiskie apstākļi pilnībā sakrīt ar normas tiesisko sastāvu.

Tiesa nav konstatējusi, ka pieteicējs būtu izdarījis kādu atsevišķu pārkāpumu, kura sastāvs pārsniegtu agresīvās braukšanas sastāvu un būtu kvalificējams atsevišķi. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu sodāms atsevišķi par kādu citu pārkāpumu. Tādejādi pieteicēja darbības kvalificējamas tikai pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta, kas paredz administratīvo atbildību par agresīvu braukšanu. Sods tiek piemērots par veiktajiem manevriem kopumā, tai skaitā, par 301.ceļa zīmes ar 812.papildzīmi prasību pārkāpšanu un noteikta stāvokļa uz brauktuves pirms nogriešanās neieņemšanu. [16] Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir pārkāpusi pieteicēja tiesības tikt uzklausītam, jo protokolā norādīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas 30 dienu laikā, savukārt vēstulē noteikts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas līdz 2008.gada 18.aprīlim.

LAPK 260.panta pirmā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus, saskaņā ar minētā panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu, savukārt trešās daļas pirmais teikums noteic, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Pieteicējam tiesības un pienākumi ir izskaidroti, ko apliecina pieteicēja paraksts protokolā ([9.1]). Tiesa konstatē, ka pieteicējs savu viedokli par izdarīto pārkāpumu ir paudis 2008.gada 7.aprīļa iesniegumā atbildētājai un 23.maija apstrīdēšanas iesniegumā. Līdz atbildētājas norādītajam termiņam, t.i., 2008.gada 18.aprīlim, kā arī uz Sākotnējā lēmuma pieņemšanu 2008.gada 6.maijā pieteicējs nav ieradies, lai gan atbilstoši LAPK 260.panta trešajai daļai pieteicējam tika paziņots gan par lietas izskatīšanas vietu, gan laiku (lietas 27.lapa).

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka tiesības būt uzklausītam princips neuzliek pienākumu iestādei par katru cenu panākt, lai attiecīgā persona izteiktu savu viedokli. Minētais princips garantē iespēju būt uzklausītam (sk.Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-59/2009). Ievērojot minēto, secināms, ka pieteicējam bija iespēja izteikt savu viedokli par inkriminēto pārkāpumu un iebildumus par piemēroto sodu, 2008.gada 7.aprīļa iesniegumā un apstrīdot Sākotnējo lēmumu, ko viņš ir arī izdarījis. [17] LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas sankcija paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu no 50 līdz 200 latiem.

8.lappuse no 10 Tādējādi iestādei ir piešķirta rīcības brīvība soda apmēra noteikšanā un tai ir pienākums izdarīt attiecīgus lietderības apsvērumus, līdz ar to atbildētājas rīcības brīvība aprobežojās ar tiesībām izlemt, kāds konkrētajā gadījumā ir piemērojams administratīvais naudas sods. Ar Lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 100 apmērā ([1]), tātad atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitajā daļā noteiktajai sankcijai. LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Minēta panta otrā daļa noteic, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izvērtējot protokolu un Lēmumu, tiesa atzīst, ka atbildētāja, lemjot par pieteicējam piemērojamā soda apmēru, ņēmusi vērā LAPK 32.panta otrās daļas prasības, proti, piemērojot sodu ir izvērtēts pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturs, pieteicēja personība (vienu reizi administratīvi sodīts 2007.gada 20.jūlijā (lietas 33.lapa)) un vainas pakāpe (rupja neuzmanība), konstatējot, ka nepastāv pieteicēja atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, gadījumā, ja tiesa secina, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati var izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru. Iepriekšteiktais atbilst Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksei (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu 2005.gada 27.septembra spriedumu lietā SKA-244). Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā atbildētāja ir nepilnīgi izdarījusi lietderības apsvērumus un nepamatoti konstatējusi, ka lietā nepastāv pieteicēja atbildību pastiprinošie apstākļi, jo pieteicēja rīcībā ir konstatējami atbildību pastiprinošie apstākļi saskaņā ar LAPK 34.panta otro daļu, t.i., atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.

Izskatāmajā gadījumā par pieteicēja atbildību pastiprinošo apstākli atzīstama satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums, proti, pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma rezultātā citi transportlīdzekļu vadītāji bija spiesti bremzēt, lai nenotiktu sadursme un pārkāpums izdarīts intensīvās satiksmes apstākļos (sk. šā sprieduma [12] – [14] punktu). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējam sods noteikts atbilstoši pārkāpuma raksturam un pieteicēja vainas pakāpei. No lietas materiāliem var secināt, ka pārkāpums izdarīts rupjas neuzmanības rezultātā, jo pieteicējam vajadzēja apzināties veiktā manevra prettiesiskumu, tā bīstamību satiksmei, kā arī to, ka tiek ignorētas citu transportlīdzekļu vadītāju intereses.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka pieteicējam uzliktais naudas sods Ls 100 apmērā ir pamatots, samērīgs un atbilstošs izdarītā pārkāpuma smagumam. [18] Tiesa, pārbaudot to, vai pieņemot Lēmumu, ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi, konstatē, ka Lēmums pieņemts atbilstoši atbildētājas kompetencei, veicot

9.lappuse no 10 lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, Lēmumā ir atsauces uz piemērotajām tiesību normām un tajā ir izvērtēti pieteicēja iebildumi par Sākotnējo lēmumu. Ar Lēmumu pieteicējs sodīts atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitajā daļā noteiktajai sankcijai, līdz ar to nav konstatējams piemērotā soda apmēra prettiesiskums vai pārsūdzētā Lēmuma saturiska neatbilstība formālajām likuma prasībām. [19] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2008.gada 26.jūnija lēmumu Nr.1671 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA317436), savukārt A.L. (personas kods /personas kods/) pieteikumu pilnībā noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 16.jūnijā.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese __________________ A.Reitupe Rīgā 2010.gada 16.jūnijā

10.lappuse no 10