Court dismisses administrative offense case due to non-compliant protocol lacking specific statutory violation details.
Legislator summary
AI generatedThe court terminated the administrative offense proceedings against a reservist who failed to appear in court. Although a violation of Article 200.1 of the Administrative Offences Code was alleged, the prosecution protocol failed to specify the exact location, time, and nature of the breach as required by Article 248. The court ruled that without these mandatory elements, the protocol could not establish the constituent elements of the offense, leading to the case's dismissal.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 248. panti: Administratīvā pārkāpuma protokols ir galvenais dokuments, kas ir spēkā tikai tad, ja tas precīzi norāda pārkāpuma būtību, laiku un vietu saskaņā ar attiecīgā panta dispozīcijām; trūkstot šiem elementiem, nav iespējams konstatēt pārkāpuma sastāvu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 112031819
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2019. gada 5. septembrī
Daugavpils tiesa,
tiesnesis Ģ. Aizsils,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods 110474-10255, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā daļā paredzēta
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (protokols PC400050), un
konstatēja
2019.gada 6.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Sēlijas nodaļas
vecākais inspektors Konstantīns Rodčenko sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka /pers. A/ 2018. gada
20. augustā pulksten 10.00 Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu novadā,
Kadagā, bez attaisnojoša iemesla nav ieradies rezerves karavīrs.
Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
200. panta pirmajā daļā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdi viņam paziņots
noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietu Latvijā. Personai saziņai ar valsts institūcijām ir jābūt
sasniedzamam deklarētajā dzīvesvietā. Līdz ar to tiesnesis uzskata, ka lietu var izskatīt bez viņa piedalīšanās.
Pārbaudījis un izvērtējis lietas materiālus, tiesnesis atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma
lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma
esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus. Šī panta otrā daļa nosaka,
ka viens no faktu konstatēšanas līdzekļiem ir protokols par administratīvo pārkāpumu.
Tiesnesis atzīst, ka uz administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstīto apstākļu pamata /pers. A/ nevar atzīt par vainīgu
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantu administratīvā pārkāpuma protokolā jānorāda
administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta, laiks, pārkāpuma būtība, normatīvais akts un norma, kas paredz atbildību par
konkrētu pārkāpumu. No tā secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir galvenais dokuments, kurā fiksē ziņas par
izdarīto pārkāpumu.
Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma protokola apraksts neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
200. panta pirmās daļas dispozīcijai. Administratīvā pārkāpuma kodeksa 200. 1panta pirmā daļa paredz atbildību par
rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves
uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, taču protokolā tas nav norādīts.
Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā tiek fiksētas
procesuālās darbības, norādītas lietas izlemšanai nepieciešamās ziņas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 246., 248.pantu, kā arī administratīvā pārkāpuma protokols atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
243.pantam ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.
Tiesnesis atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
248.panta pirmās daļas prasībām. Tiesas kompetencē nav norādīt personas darbību aprakstu atbilstoši Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1panta pirmās daļas dispozīcijai.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, pamatojoties uz Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, jo /pers. A/ darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.16pantu, tiesnesis
nosprieda
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 200.1panta pirmajā daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnesis Ģ.Aizsils