Court partially allowed request for info on e-learning policy and ordered ministry to address competition concerns.

Lietas Nr. A420496412

Lietas arhīva Nr. A42-01870-13/28

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013. gada 20. novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese T.Jefremova,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Apgāds Zvaigzne ABC” pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Apgāds Zvaigzne ABC” pieteikumā par

pienākuma uzlikšanu Izglītības un zinātnes ministrijai sniegt pieprasīto informāciju.

Aprakstošā daļa

[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Apgāds Zvaigzne ABC” (turpmāk – pieteicēja) ar 2012.gada 5.jūnija iesniegumu Nr.1-05/55

(turpmāk – Iesniegums) lūdza Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk arī – ministrija) sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

1) vai Izglītības un zinātnes ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrs personīgi sakarā ar elektronisko mācību līdzekļu ieviešanu

Latvijas izglītības iestādēs ir organizējis tikšanos ar Latvijas mācību līdzekļu izdevējiem, un, ja, jā, tad kādēļ uz šādu tikšanos nav

aicināta pieteicēja;

2) kāda ir valsts politika elektronisko mācību līdzekļu ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs un uz kādiem principiem (noteikumiem) tā

ir balstīta.

[2] 2012.gada 27.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pienākuma uzlikšanu Izglītības un zinātnes

ministrijai (turpmāk – atbildētāja) sniegt pieprasīto informāciju.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicēja norāda, ka Iesniegums iesniegts, jo 2012.gada maijā publiskajā telpā izskanēja informācija Izglītības un zinātnes

ministra plāniem Latvijas skolās ieviest elektroniskos mācību līdzekļus, kā arī tāpēc, ka 2012.gada jūnija sākumā Izglītības un zinātnes

ministrs savā Twitter kontā uzsāka diskusiju par viena elektronisko mācību līdzekļa izdevēja produktu – izplatot produkta reklāmu,

argumentējot ar produkta īpašībām (turklāt publiski noraidot interesi par pieteicējas izdotajiem elektroniskajiem mācību līdzekļiem).

[2.2] Pieteicēja Iesniegumā paudusi bažas par to, ka ministrs publiskajā telpā ir sekmējis diskusiju tikai par viena Latvijas izdevēja

elektronisko produktu, apzināti atstājot citu izdevēju piedāvājumu bez ievērības, kā arī izplatījis viena Latvijas izdevēja produkta

reklāmu. Iesniegumā pieteicēja norādīja, ka šāda rīcība ir pretrunā ar atklātības principu (pēc kādiem kritērijiem Izglītības un zinātnes

ministrs izvēlējās apspriest un kādēļ apsprieda konkrēto produktu?), vienlīdzības principu (kāpēc netika nodrošinātas līdzvērtīgas

produktu apspriešanas iespējas citiem izdevējiem?) un godīgas konkurences principu (kādēļ reklamēts viena izdevēja produkts?).

[2.3] Uz pieteikuma iesniegšanas brīdi atbilde uz Iesniegumu nav saņemta mēnesi un 14 dienas, jo iesniegums Izglītības un zinātnes

ministrijā saņemts 2012.gada 6.jūnijā.

[3] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo atbildētāja uz

Iesniegumu ir atbildējusi ar 2012.gada 31.augusta vēstuli Nr.01-17/3771 (turpmāk – Atbildes vēstule), kurā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Ar Ministru prezidenta 2012.gada 7.jūnija rezolūciju atbildētājai lūgts izskatīt Iesniegumu un sagatavot Ministru prezidenta

atbildes projektu.

[3.2] Ministru kabineta 2012.gada 3.jūlija sēdē izskatīts informatīvais ziņojums „Par risinājumiem mācību līdzekļu nodrošināšanai

vispārējās izglītības iestādēs”. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam, plānots veikt mērķtiecīgus pasākumus mūsdienīga mācību

procesa īstenošanai digitālā mācību vidē. Tie paredz līdztekus iespiestajiem mācību līdzekļiem nepieciešamību veicināt digitālo

mācību līdzekļu izstrādi un izmantošanu, kā arī iespiesto mācību līdzekļu (tai skaitā mācību grāmatu un darba burtnīcu) digitalizāciju un

publicēšanu interneta portālā.

[3.3] Lai nodrošinātu atbildes uz Iesniegumu sniegšanu pēc būtības par valsts politiku digitālo mācību līdzekļu ieviešanai izglītības

iestādēs, nepieciešams izvērtēt esošo situāciju mācību līdzekļu tirgū Latvijā un apzināt risinājumus mācību līdzekļu nodrošināšanai

izglītības iestādēs, tai skaitā apkopot informāciju par izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem, mācību fonda

atjaunošanas principiem un iespējamiem veidiem, konkurenci mācību līdzekļu tirgū un iespējamiem risinājumiem mācību līdzekļu

iegādes izdevumu samazināšanai.

[3.4] Ņemot vērā minēto, atbildētāja 2012.gada 12.jūnijā pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem nosūtīja vēstuli ar

lūgumu sniegt atbilstošu informāciju. No saņemtās informācijas par mācību līdzekļu iegādēm izglītības iestādēs, atbildētāja

2012.gada 17.augustā pieņēma lēmumu vērsties ar iesniegumu Konkurences padomē, lai saņemtu atzinumu par konkurences

apstākļiem un situāciju mācību līdzekļu tirgū, vienlaikus lūdzot padomes viedokli par nepieciešamajiem pasākumiem konkurences

veicināšanai minētajā tirgū.

[3.5] Saskaņā ar minēto, kā arī to, ka Konkurences padomes atzinums ir absolūti nepieciešams un tam ir izšķiroša nozīme atbildes uz

Iesniegumu nodrošināšanai, atbildi pēc būtības atbildētāja nodrošinās nekavējoties pēc Konkurences padomes atzinuma

saņemšanas. Atbildētāja informē, ka starpatbilde uz Iesniegumu nav nosūtīta sakarā ar tehniskām kļūdām ministrijas informācijas

sistēmā.

[3.6] Atbildot uz pieteicējas jautājumu par organizētajām sanāksmēm ar mācību grāmatu izdevējiem, atbildētāja informē, ka saskaņā

ar tās rīcībā esošo informāciju 2012.gada 26.jūnijā notika Valsts izglītības satura centra mācību līdzekļu – mācību grāmatu izdevēju

konsultatīvās padomes sanāksme, kurā piedalījās arī pieteicēja.

[4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem,

papildus paskaidrojot, ka Atbildes vēstulē nav sniegta pilnīga informācija par notikušajām sanāksmēm ar grāmatu izdevējiem par

minēto jautājumu, jo nav sniegta informācija par sanāksmēm, kas ir notikušas pirms Iesnieguma saņemšanas.

[5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka

pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai

privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība,

priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas

atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas,

uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Fakts, vai Izglītības un zinātnes ministrija vai izglītības un zinātnes ministrs personīgi sakarā ar elektronisko mācību līdzekļu ieviešanu

Latvijas izglītības iestādēs ir organizējis tikšanos ar Latvijas mācību līdzekļu izdevējiem un kāda ir valsts politika elektronisko mācību

līdzekļu ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs, un uz kādiem principiem (noteikumiem) tā ir balstīta, ir ziņa, kuru ir iespējams fiksēt un,

kura, iespējams, ir fiksēta.

Tādējādi tiesa secina, ka Iesniegumā formulētie jautājumi ir uzskatāmi par informācijas pieprasījumu, nevis par iesniegumu.

Tomēr vienlaikus iesniegums satur arī prasību ministrijai veikt pasākumus, lai kliedētu bažas par elektronisko mācību līdzekļu iegādes

(izstrādes) konkursa godīgumu, kā arī aicinājumu organizēt publisku un visiem pieejamu Izglītības un zinātnes ministrijas tikšanos ar

Latvijas mācību līdzekļu izdevējiem, lai apspriestu valsts politiku elektronisko mācību līdzekļu ieviešanā. Tiesas ieskatā minētie lūgumi

ir izskatāmi Iesniegumu likuma kārtībā.

[8] Tiesa secina, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējai ir sniegta tās Iesniegumā pieprasītā informācija. Papildus lietā pastāv strīds, vai

ir atbildēts pēc būtības uz Iesniegumā minēto prasību kliedēt bažas par elektronisko mācību līdzekļu iegādes (izstrādes) konkursa

godīgumu un aicinājumu organizēt publisku un visiem pieejamu Izglītības un zinātnes ministrijas tikšanos ar Latvijas mācību līdzekļu

izdevējiem.

[9] Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā ietvertajām tiesību normām minētā likuma mērķis ir

nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums

radīt. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē. Savukārt minētā likuma 2.panta trešajā daļā

noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 3.pantu, informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala vispārpieejamā informācijā un

ierobežotas pieejamības informācijā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma.

Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā.

No minētā izriet, ka valsts pārvaldes iestādei, nodrošinot sabiedrības intereses, ir pienākums vispārpieejamu informāciju, kas ir

iestādes rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt, izsniegt jebkurai personai.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu uz iesniegumu ir sniedzama atbilde pēc būtības.

[10] Atbildot uz pieteicējas Iesniegumā uzdoto jautājumu par organizētajām sanāksmēm ar mācību grāmatu izdevējiem sakarā ar

elektronisko mācību līdzekļu ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju

2012. gada 26.jūnijā notika Valsts izglītības satura centra mācību līdzekļu – mācību grāmatu izdevēju konsultatīvās padomes

sanāksme, kurā piedalījās arī pieteicēja (lietas 24.lapa).

Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Atbildes vēstulē nav sniegta pilnīga informācija par notikušajām sanāksmēm, jo nav

sniegta informācija par sanāksmēm, kuras ir notikušas pirms Iesnieguma saņemšanas.

Tiesa, izvērtējot minēto argumentu, konstatē, ka gan uzdotais jautājums, gan ministrijas sniegtā atbilde nav ierobežota ar noteiktu

laika posmu, kurā ir notikušas minētās sanāksmes. Tiesas sēdes laikā pieteicēja nenorādīja, ka tās rīcībā ir cita informācija par

notikušajām sanāksmēm ar mācību līdzekļu izdevējiem, kā arī atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē nenorādīja papildus informāciju par

notikušajām sanāksmēm ar mācību līdzekļu izdevējiem.

Tādējādi tiesa secina, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi pieteicējai tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz tās

organizētajām sanāksmēm ar mācību grāmatu izdevējiem sakarā ar elektronisko mācību līdzekļu ieviešanu.

[11] Tiesa vērtē, vai Izglītības un zinātnes ministrija ir sniegusi informāciju attiecībā uz Iesnieguma otro jautājumu, kāda ir valsts

politika elektronisko mācību līdzekļu ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs, un uz kādiem principiem (noteikumiem) tā ir balstīta.

[11.1] Izglītības un zinātnes ministrijas Atbildes vēstulē ir norādīts, ka ministrijas ieskatā, lai nodrošinātu atbildes uz iesniegumu

sniegšanu pēc būtības par valsts politiku digitālo mācību līdzekļu ieviešanai izglītības iestādēs, nepieciešams izvērtēt esošo situāciju

mācību līdzekļu tirgū Latvijā un apzināt risinājumus mācību līdzekļu nodrošināšanai izglītības iestādēs, t.sk. apkopot informāciju par

izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem, mācību fonda atjaunošanas principiem un iespējamiem veidiem, konkurenci

mācību līdzekļu tirgū un iespējamiem risinājumiem mācību līdzekļu iegādes izdevumu samazināšanai. Situācijas izvērtēšanas un

risinājumu apzināšanas nepieciešamība mācību līdzekļu tirgū izriet cita starpā no Konkurences padomes secinājumiem saistībā ar

uzraudzības pasākumiem mācību līdzekļu tirgū. Ministrija norādīja, ka Konkurences padomes atzinums ir absolūti nepieciešams un

tam ir izšķiroša nozīme atbildes sniegšanai pieteicējai, un atbildi pēc būtības ministrija nodrošinās nekavējoties pēc Konkurences

padomes atzinuma saņemšanas (lietas 24.lapa).

Tiesa atzīst, ka ministrijai ir tiesības formulēt savu politiku konkrētā jautājumā pēc citas iestādes viedokļa vai izvērtējuma

saņemšanas, taču par to ir jāinformē informācijas pieprasītājs, kas šajā lietā ir izdarīts ministrijas Atbildes vēstulē.

Tomēr tiesa konstatē, ka Konkurences padome ar tirgus pētījuma par konkurences situāciju mācību literatūras izdošanas un

realizācijas (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības) tirgūrezultātiem sabiedrību ir iepazīstinājusi 2013.gada

20.augustā(http://www.kp.gov.lv/lv/aktualitates/188-kp-aicina-neparmaksat-par-macibu-gramatam), un 2013.gada 23.augustā ar

elektroniskā pasta vēstuli ir informējusi ministriju, ka Konkurences padomes ziņojums ir sagatavots un pieejams Konkurences

padomes mājas lapā.

Lietā nepastāv strīds, ka līdz tiesas sēdes datumam 2013.gada 30.oktobrī pieteicēja nav saņēmusi vēstuli no ministrijas, kurā tiktu

sniegta informācija, kāda ir valsts politika digitālo mācību līdzekļu ieviešanā izglītības iestādēs, vai tiktu sniegta informācija, kad būs

iespējams saņemt pieprasīto informāciju.

Attiecībā uz minēto faktu tiesa norāda, ja starpatbildē ir dots iestādes apsolījums sniegt prasīto informāciju nekavējoties pēc citas

iestādes veiktā pētījuma vai viedokļa saņemšanas, tad tiesas ieskatā iestādei saprātīgā laikā pēc citas iestādes veiktā pētījuma vai

viedokļa saņemšanas ir jāsniedz prasītā informācija vai starpatbilde ar informāciju par to, kad tiks radīta personas prasītā informācija.

Šajā lietā Izglītības un zinātnes ministrija vairāk kā divus mēnešus pēc Konkurences padomes ziņojuma saņemšanas minētās

darbības nav veikusi, kas tiesas ieskatā ir nesamērīgi ilga kavēšanās ar atbildi, tādējādi tiesa uzskata, ka minētā Izglītības un

zinātnes ministrijas bezdarbība ir uzskatāma par prettiesisku faktisko rīcību. Tiesa pamato savu uzskatu arī ar Informācijas atklātības

likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, kas paredz galējo informācijas sniegšanas termiņu 30 dienas no pieprasījuma saņemšanas,

ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde. Tādējādi 30 dienu laikā no ministrijas norādītā priekšnoteikuma informācijas

radīšanai iestāšanās ministrijai bija jāsniedz atbilde uz Iesnieguma otro jautājumu vai starpatbilde, kurā tiktu norādīts, kad tiks radīta

un sniegta personas prasītā informācija.

[11.2] Tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka tiesai ir jāvērtē tikai šajā lietā sniegtās starpatbildes tiesiskums jeb tikai

tiesiskā situācija Atbildes sniegšanas brīdī. Tiesa norāda, ka prasījums atzīt par prettiesisku iestādes atteikumu sniegt informāciju

(vai iestādes rīcību, informāciju nesniedzot) un prasījums uzlikt iestādei pienākumu sniegt pieprasīto informāciju kopumā veido vienotu

prasījumu par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt noteiktu darbību – sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to šādos gadījumos

prasījums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu nav vērtējams kā patstāvīgs prasījums, līdzīgi kā prasījums atcelt nelabvēlīgu

administratīvo aktu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, ja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26.septembra sprieduma lietā Nr. SKA 525/2008 15.punktu).

Tādējādi tiesa secina, ka gadījumā, ja informācija nav sniegta, tiesai ir jāvērtē, vai sprieduma taisīšanas brīdī pastāv priekšnoteikumi

informācijas sniegšanai, un iepriekšējam informācijas sniegšanas atteikuma tiesiskuma izvērtējumam ir pakārtota nozīme.

[12] Tiesa konstatē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Atbildes vēstulē sniegtā informācija par 2012. gada 26.jūnijā Valsts izglītības

satura centra mācību līdzekļu – mācību grāmatu izdevēju konsultatīvās padomes sanāksmi, kurā piedalījās arī pieteicēja, pēc būtības

sniedz atbildi attiecībā uz pieteicējas Iesniegumā ietverto aicinājumu organizēt publisku un visiem pieejamu Izglītības un zinātnes

ministrijas tikšanos ar Latvijas mācību līdzekļu izdevējiem, lai apspriestu valsts politiku elektronisko mācību līdzekļu ieviešanā.

Tādējādi tiesa uzskata, ka uz Iesniegumu minētajā daļā ir sniegta atbilde pēc būtības.

Tiesa norāda, ka personas tiesības uz atbildes saņemšanu pēc būtības nav saprotama tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša

tās priekšstatam par to, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats

par sevi nenozīmē, ka atbilde nav sniegta pēc būtības.

Savukārt attiecībā uz Iesniegumā minēto prasību veikt pasākumus, lai kliedētu bažas par elektronisko mācību līdzekļu iegādes

(izstrādes) konkursa godīgumu, Atbildes vēstulē nav sniegta atbilde, kas ir uzskatāms par prettiesisku faktisko rīcību. Satversmes

104.panta jēga ir nevis tikai piešķirt personai tiesības izteikt savu viedokli, bet garantēt atgriezenisku reakciju no valsts (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 10.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-3/2012 6.punktu).

Tiesas ieskatā ministrijai, atbildot uz minēto prasījumu, bija jānorāda apsvērumi, kas kliedētu pieteicējas bažas, ka konkurss par

elektronisko mācību līdzekļu iegādi vai izstrādi varētu tikt rīkots, pārkāpjot atklātības, vienlīdzības un godīgas konkurences principus.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikumu pilnībā vai daļēji apmierina, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja 2012.gada 26.jūlijā ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20

apmērā (lietas 6.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.panta trešo daļu, 329. un

331.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu un Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt daļēji SIA „Apgāds Zvaigzne ABC” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Izglītības un zinātnes ministrijas faktisko rīcību, nesniedzot SIA „Apgāds Zvaigzne ABC” 2012.gada 5.jūnija

iesnieguma Nr.1-05/55 otrajā jautājumā pieprasīto informāciju, kā arī nesniedzot atbildi pēc būtības uz minētajā iesniegumā ietverto

prasību veikt pasākumus, lai kliedētu bažas par elektronisko mācību līdzekļu iegādes (izstrādes) konkursa godīgumu.

Uzlikt pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt SIA

„Apgāds Zvaigzne ABC” tās 2012.gada 5.jūnija iesnieguma Nr.1-05/55 otrajā jautājumā pieprasīto informāciju un atbildēt pēc būtības

uz minēto iesniegumu daļā par SIA „Apgāds Zvaigzne ABC” prasību veikt pasākumus, lai kliedētu bažas par elektronisko mācību

līdzekļu iegādes (izstrādes) konkursa godīgumu.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „Apgāds Zvaigzne ABC” (reģ.Nr.40003154167, juridiskā adrese Kr.Valdemāra iela

6, Rīga) samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā.

Spriedumu daļā par Informācijas atklātības likuma piemērošanu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Pārējā daļā spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova