Court dismisses VAT refund claim where fraud is proven through prior administrative findings of fictitious transactions.

Lietas Nr. A420573412

Lietas arhīva Nr. AA43-0349-16/12

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016. gada 24. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents K. Berķis,

tiesneses K. Kalvāne un L. Paegļkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu pieteikumu

“/nosaukums A/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012. gada 10. oktobra lēmuma

Nr. 22.4.8/81189 atcelšanu, sakarā ar SIA “/nosaukums A/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014. gada

3. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2012. gada 7. februāra

līdz 14. jūnijam (ar pārtraukumu no 7. līdz 16. februārim) veica SIA “/nosaukums A/” (turpmāk arī – pieteicēja) pievienotās

vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2010. gada janvāri – 2011. gada septembri, iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(turpmāk – IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) auditu par 2011. gada maiju –

septembri, kā

arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2010. gadu.

Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2012. gada 14. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 23.7/656 (turpmāk arī – Sākotnējais

lēmums), ar kuru pieteicējai papildus nomaksai aprēķināja PVN 57 305,06 latus, soda naudu 17 191,53 latus un nokavējuma

naudu 11 786,81 latus, UIN 8032 latus, soda naudu 2409,60 latus un nokavējuma naudu 1108,42 latus, kā arī samazināja

aprēķināto PVN par 752,25 latiem, samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par 7521,89 latiem un saistībā ar to aprēķināja

soda naudu 2256,57 latus, kā arī palielināja no budžeta atmaksājamo PVN par 35 300,82 latiem.

[2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. Ar Dienesta ģenerāldirektores 2012. gada 10. oktobra

lēmumu Nr. 22.4.8/81189 (turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Tā kā saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7. panta nosacījumiem grāmatvedības attaisnojuma

dokumentam jāatbilst faktiski notikušam darījumam un jāsniedz patiesa, salīdzināma, savlaicīga, saprotama un pilnīga

informācija par darījuma apstākļiem, arī nodokļa rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Nodokļa rēķina atbilstība

jāvērtē atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem.

Apstāklis, ka formāli ievērotas likuma prasības, vēl nav pietiekams, lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli. Jābūt

reāli notikušam darījumam ar PVN apliekamo personu, kas rada tiesības atskaitīt priekšnodokli. Rēķinam ir jāatbilst faktiski

notikušam darījumam.

Ja ar lietā esošajiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka konkrētais darījums nav noticis, tad šo darījumu it kā apliecinošo

preču pavadzīmi-rēķinu (vai cita veida rēķinu) nevar uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata būtu pieļaujams

izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros.

Vērtējot darījumu faktisko esamību, ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem

darījumiem ar citiem sadarbības partneriem, tiktāl, ciktāl tas saistīts ar sniegtajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm.

[2.2] Pārbaudot pieteicējas deklarētos darījumus Dienests konstatē, ka SIA “/nosaukums B/” vārdā noformētajās

pavadzīmēs HAF333364 un HAF333367 sniegta nepatiesa informācija par darījumu un darījumi nav identificējami.

SIA “/nosaukums C/” vārdā 2010. gada februārī-septembrī noformētajās pavadzīmēs par metāllūžņu piegādi

80 225 latu vērtībā izrakstītajās pavadzīmēs nav uzrādīts pārvadātājs un transportlīdzekļa vadītājs, līdz ar to darījumi nav

identificējami likuma “Par grāmatvedību” 2. panta izpratnē. SIA “/nosaukums C/” nav materiālo un darba resursu

saimnieciskās darbības veikšanai, darījumi nav identificējami un nav apliecināta preču izcelsme, līdz ar to nav gūstams

apstiprinājums tam, ka SIA “/nosaukums C/” veica preču piegādi pieteicējai.

Lietā nav gūts arī apstiprinājums, ka SIA “/nosaukums D/” sniedza 2010. gada aprīlī – oktobrī noformētajos 8 rēķinos

norādītos pakalpojumus pieteicējai, pamatojoties uz to, ka 2010. gada 20. augustā SIA “/nosaukums D/” tika iecelts

maksātnespējas procesa administrators /pers. A/, kurš noliedza SIA “/nosaukums D/” amatpersonas /pers.B/pilnvarošanu

rīkoties sabiedrības vārdā un veikt saimniecisko darbību. Tādējādi /pers.B/nebija tiesības SIA “/nosaukums D/” vārdā

parakstīt 2010. gada 31. augusta rēķinu Nr. 31/08-10, 30. septembra rēķinu Nr. 30/09-10 un 26. oktobra rēķinu Nr. 26/10-

10. Atbilstoši SIA “ /nosaukums D/” Dienestam iesniegtajām PVN deklarācijām 2010. gada maijā – jūnijā sabiedrība nav

deklarējusi darījumus ar pieteicēju, bet par 2010. gada jūliju – oktobri deklarācijas vispār nav iesniegusi u nekādus

darījumus nav deklarējusi. Saskaņā ar Dienesta rīcībā esošo informāciju SIA “/nosaukums D/” reģistrētais saimnieciskās

darbības veids neatbilst strīdus darījumu veidam.

SIA “/nosaukums E/” vārdā 2010. gada aprīli – septembrī noformētajās 75 pavadzīmēs par preču piegādi

221 698,13 latu vērtībā nav uzrādīts pārvadātājs un transportlīdzekļa vadītājs, līdz ar to darījumi nav identificējami. Nav

gūts apstiprinājums tam, ka SIA “/nosaukums E/” veica strīdus pavadzīmēs norādīto preču piegādi pieteicējai.

Nav gūts arī apstiprinājums tam, ka SIA “/nosaukums G/” sniedza 2010. gada oktobrī – 2011. gada janvārī

noformētajos 40 rēķinos norādītos pakalpojumus 205 009,03 latu vērtībā pieteicējai, pamatojoties uz to, ka

SIA “/nosaukums G/” saimnieciskās darbības veids neatbilst strīdus darījumu veidiem, sabiedrība 2011. gada 2. februārī

izslēgta no Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar dokumentu nesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei,

uzņēmumam nav reģistrētas struktūrvienības, 2010. gada oktobrī – novembrī sabiedrībā bija deklarēti divi darba ņēmēji ar

50,40 latu algu un nākamajos taksācijas periodos sabiedrība darba ņēmējus nedeklarēja, līdz ar to tai nebija materiālo un

darba resursu deklarēto pakalpojumu sniegšanai.

Nav gūts arī apstiprinājums tam, ka SIA “/nosaukums F/” sniedza 2010. gada novembrī – 2011. gada februārī

noformētajos 40 rēķinos norādītos pakalpojumus 194 928,29 latu vērtībā pieteicējai. Dienests konstatēja, ka

SIA “/nosaukums F/” 2011. gada 30. septembrī izslēgta no Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar

dokumentu nesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei, tai nav reģistrētas struktūrvienības un 2010. gada novembrī – 2011. gada

februārī nav darba ņēmēju. Apsekojot SIA “/nosaukums F/” juridisko adresi, uzņēmums tur netika sastapts.

[2.3] Audita rezultātā secināts, ka pieteicēja par preču un pakalpojumu realizāciju SIA “ /nosaukums H/”,

SIA “/nosaukums I/” un SIA “/nosaukums J/” noformētās pavadzīmes un rēķini satur pretrunīgu un nepatiesu informāciju,

darījumi nav izsekojami un tāpēc iesniegtie dokumenti nav atzīstami par nodokļa rēķiniem, uz kuru pamata veicami ieraksti

PVN deklarācijās.

[3] 2012. gada 12. novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Audita pārskata 4. lapā norādīts, ka 2010. gada 24. septembrī veikta struktūrvienības “Noliktava” apsekošana.

Apsekošanas laikā saimnieciskā darbība netika konstatēta, valde netika sastapta. Pieteicēja norāda, ka minētajā datumā šajā

objektā nekādas darbības netika veiktas, taču tas nevar liecināt par uzņēmuma vispārējo saimniecisko darbību kopumā.

Tāpat nekur neparādās informācija par iznomātāja SIA “/nosaukums K/” pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem par šo

objektu.

[3.2] Nav skaidrs, kā audita pārskata 13., 14. lapā norādītie apstākļi par SIA “/nosaukums B/” attiecas uz pieteicēju, ja

sadarbība notika 2010. gada janvārī. Loģisks ir arī skaidrojums, ka amatpersona pēc diviem gadiem neatceras, no kā

konkrēti iegādātas preces, kuras tika realizētas divās pavadzīmēs.

[3.3] Nav skaidrs, kā audita pārskata norādītā informācija par SIA “/nosaukums C/” izslēgšanu no Dienesta ar PVN

apliekamo personu reģistra un saimnieciskās darbības nekonstatēšanu attiecas uz pieteicēju, ja šīs darbības notikušas

krietni pēc sadarbības pārtraukšanas.

[3.4] Attiecībā uz SIA “/nosaukums E/” nav skaidrs, kādos apstākļos Dienests ieguvis 2010. gada 4. oktobra /pers. C/

paskaidrojumu. Dienestam tika iesniegta 2011. gada 3. novembra notariāli apliecināta liecība, kurā /pers. C/ norāda, ka

2010. gada oktobrī pie viņas ieradās policijas darbinieki un pieprasīja sniegt paskaidrojumus par firmas darbību.

[3.5] Pieteicēja uzskata Dienesta apgalvojumus par SIA “/nosaukums G/” par nepamatotiem, jo no pieejamās

informācijas skaidri secināms, ka SIA “/nosaukums G/” sadarbībā ar apakšuzņēmējiem bija nepieciešamais darbaspēks

uzdoto darbu izpildei.

[3.6] Dienests neatzīst darījumus ar SIA “/nosaukums F/”, balstoties uz informāciju, kas iegūta ilgu laiku pēc

sadarbības pārtraukšanas un neņemot vērā amatpersonas paskaidrojumus par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem un to

darbiniekiem.

[3.7] Dienests, pieņemot lēmumu, balstās uz pieņēmumiem, nevis reāli pārbaudītiem faktiem, jo laikā, kad pieteicēja

sadarbojās ar auditā minētajiem uzņēmumiem, visi bija reģistrēti Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā un to

amatpersonas bija sastopamas uzņēmumu juridiskajās adresēs.

[3.8] Nav paskaidrots, kā izpaužas pieteicējas vaina apstāklī, ka iepriekš norādītie darījumu partneri, iespējams, veikuši

prettiesiskas darbības, piesaistot darbaspēku vai iepērkot preces no ar PVN nepaliekamām personām, bet faktiski norādot,

ka iepirkuši to no ar PVN apliekamām personām.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 3. oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums ir noraidīts. Spriedums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai faktiski ir notikuši darījumi starp pieteicēju un SIA “ /nosaukums

B/”, SIA “/nosaukums C/”, SIA “/nosaukums G/”, SIA “/nosaukums F/”, SIA “/nosaukums E/”, SIA “/nosaukums D/”,

SIA “/nosaukums H/”, SIA “/nosaukums I/” un SIA “/nosaukums J/” un, vai pieteicēja ar minētajiem darījumiem ir

iesaistījusies krāpšanā PVN jomā.

[4.2] Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestā

reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas

atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot

minēto normu kopsakarā ar tā paša likuma 1. panta 9. punktu un 8. pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši

nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka

vispirms jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka

darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan

juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk., piemēram, Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-53/2009 8. punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka ar Eiropas Savienības direktīvām noteiktais priekšnodokļa atskaitīšanas

sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no pievienotās vērtības nodokļa, kas tam jāmaksā vai kuru tas ir

samaksājis saistībā ar savu saimniecisko darbību. Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto

pievienotās vērtības nodokli neietekmē tas, vai pievienotās vērtības nodoklis par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika

vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus

pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka

izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā darbībā. Savukārt nodokļu

maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums,

kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa

izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Ja tas tā būtu, tas pārsniegtu to, kas

nepieciešams valsts budžeta interešu aizsardzībai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 21. jūnija sprieduma

apvienotajā lietā Nr. C-80/11 un C-142/11 Mahageben 39. – 50. punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību

iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā

mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu

samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 21. februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax

81. punktu).

[4.3] Tiesa uzskata, ka pieteicējas darījumi ar SIA “ /nosaukums B/” faktiski nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un

ir noformēti tikai dokumenti.

[4.3.1] Dienests Lēmumā pamato savu uzskatu, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums B/” faktiski nav notikuši,

ar to, ka SIA “/nosaukums B/” likumiskais pārstāvis Dienestam sniegtajā 2012. gada 5. marta paskaidrojumā nesniedza

konkrētu informāciju par darījumu faktiskajiem apstākļiem un preču izcelsmi. Turklāt arī pavadzīmēs norādītais preču

pārvadātāja SIA “/nosaukums D/” autovadītājs /pers. D/ ir noliedzis preču pārvadāšanu saskaņā ar minētajām pavadzīmēm,

kā arī preču saņemšanas vieta nav neviena no darījumā iesaistīto uzņēmumu juridiskā adrese vai struktūrvienība. Preču

izsniegšanas vieta - SIA “/nosaukums B/” struktūrvienības (noliktavas) adrese /adrese/, Rīgā ir dzīvojamā māja, kurā

SIA “/nosaukums B/” saimnieciskā darbība nav konstatēta, kā arī minētās saimnieciskās darbības veikšanu noliedz arī

mājas īpašniece. Turklāt SIA “ /nosaukums B/” tālākie darījumu partneri SIA “/nosaukums L/” un SIA “/nosaukums M/”

atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm un saimniecisko darbību 2010. gadā nav veikuši.

[4.3.2] 2010. gada 11. un 13. janvārī SIA “/nosaukums B/” ir izrakstījusi pieteicējai pavadzīmes Nr. HAF 333364 un

HAF 333367, par metāla izstrādājumu piegādi kā preču izsniegšanas vietu norādot /adrese/ un preču saņemšanas adresi

/adrese 2/, preču pārvadātāju SIA “/nosaukums D/” un automašīnas vadītāju /pers. D/ (lietas 2. sējuma 1. lapa).

2010. gada 29. janvārī SIA “/nosaukums D/” ir izrakstījusi pieteicējai rēķinus par traktortehnikas īri un par kravas

transporta pakalpojumiem (lietas 2. sējuma 91.-92. lapa).

Tiesa konstatē, ka 2012. gada 5. marta paskaidrojumos Dienestam (lietas 1. sējuma 92.- 95. lapa) SIA “/nosaukums

B/” likumiskais pārstāvis /pers. E/ norāda, ka SIA “/nosaukums B/” metāllūžņu noliktava bija /adrese/, līgums par noliktavu

tika noslēgts ar Ainu G., uzņēmumā strādāja trīs darbinieki un starp lielākajiem preču piegādātājiem bija arī

SIA “/nosaukums L/” un SIA “/nosaukums M/”. SIA “/nosaukums B/” likumiskais pārstāvis apstiprina darījumu veikšanu

ar pieteicēju un norādīja, ka 2010. gada janvārī pieteicēja iegādājās no SIA “/nosaukums B/” dažāda veida metāllūžņus:

misiņa ventiļus, elektromotorus, sadzīves priekšmetus, metāla mucas un dažas citas lietas no metāla. Likumiskais pārstāvis

neatceras, no kā ir nopircis pieteicējai pārdoto preci, jo pirka gan no juridiskām, gan no fiziskām personām. Transportu

organizēja pieteicēja.

2010. gada 30. marta Dienesta tematiskās pārbaudes aktā Nr. 23.1.3/299 SIA “ /nosaukums D/” struktūrvienībā

“Zāģmateriālu glabāšanas laukums” /adrese 2/ norādīts, ka būvju īpašnieka SIA “/nosaukums N/ ” valdes loceklis noliedz,

ka būtu iznomājis minēto teritoriju SIA “/nosaukums D/” un minētā persona norāda, ka adresē /adrese 2/ 2010. gadā nav

konstatēta SIA “/nosaukums D/” saimnieciskā darbība (lietas 1. sējuma 109. lapa).

SIA “/nosaukums D/” valdes loceklis (laika posmā no 2007. gada 19. decembra līdz 2010. gada 20. augustam) /pers.

B/ 2012. gada 18. aprīlī sniedza paskaidrojumus Dienestam, ka ir dibinājis šo uzņēmumu kopā ar kolēģi /pers. D/ un

uzņēmums nodarbojās ar dažādu kravu pārvadājumiem un tehnikas nomu. SIA “/nosaukums D/” juridiskā adrese bija

/adrese 3/, taču struktūrvienības adrese bija /adrese 2/. Galvenie SIA “/nosaukums D/” pakalpojumu saņēmēji 2010. gada

janvārī-oktobrī bija SIA “/nosaukums A/” un fiziskas personas. SIA “/nosaukums D/” ir sniegusi pieteicējai transporta

pakalpojumus, pārvadāja galvenokārt metāllūžņus uz klienta norādītajām adresēm, kā arī šķiroja metāllūžņus savā laukumā

/adrese 2/. Pieteicēja atrada SIA “/nosaukums D/” pēc sludinājuma un piezvanīja, tādējādi tika noslēgts darījums. /pers. B/

pats veica kravas pārvadājums. Struktūrvienība /adrese 2/tika izmantota kokmateriālu glabāšanai un arī metāllūžņu

šķirošanai, par laukuma izmantošanu bija noslēgts līgums ar uzņēmumu, kura nosaukumu /pers. B/ neatceras. Melnā metāla

griešanu veica pats /pers. B/ un vietējie ostas teritorijā esošie palīgstrādnieki, kuri strādāja ostas teritorijā. Kravas

pārvadājumus veica pats /pers. B/, bet [pavadzīmēs] tika rakstīts arī /pers. D/. Rēķinos norādīja arī SIA “/nosaukums O/”

automašīnas, jo SIA “/nosaukums D/” automašīnas stāvēja bankas autostāvvietā (lietas 1. sējuma 110.- 112. lapa).

SIA “/nosaukums D/” valdes loceklis (laika posmā no 2007. gada 19. decembra līdz 2010. gada 20. augustam) /pers.

D/ 2012. gada 7. martā sniedza paskaidrojumus Dienestam, ka kopš 2009. gada nav veicis saimniecisko darbību un

noliedza, ka būtu veicis pārvadājumus saskaņā ar 2010. gada 11. un 13. janvāra pavadzīmēm Nr. HAF 333364 un

HAF 333367, turklāt viņam nav attiecīgās kategorijas autovadītāja tiesību (lietas 1. sējuma 113.-114. lapa).

SIA “/nosaukums D/” valdes loceklis /pers. D/ 2010. gada 14. aprīlī paskaidroja Dienestam, ka struktūrvienību /adrese

2/ SIA “/nosaukums D/” kopš 2009. gada vairs neizmanto, jo tās īpašnieks nevēlējās turpināt sadarbību un minētajā adresē

kopš 2009. gada nenotika nekāda SIA “/nosaukums D/” saimnieciskā darbība (lietas 1. sējuma 115. lapa).

SIA “/nosaukums B/” likumiskais pārstāvis /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka pārdeva pieteicējai dažādus metāla

agregātus, tiem bija liela tonnāža, kravu veidoja daudz dažādi priekšmeti, cisternas, tvertnes, kastroļi, vāki utt. Liecinieks

neatceras, no kā iepirka preci, kuru tālāk pārdeva pieteicējai. Uz tiesas jautājumu, kā sauca SIA “/nosaukums B/” darījuma

partnerus – juridiskas personas, liecinieks atbildēja, ka tie ir daudzi, ar kuriem viņš pašlaik strādā. SIA “/nosaukums B/” no

fiziskām personām ievāca metāla izstrādājumus /adrese/, nožogotā privātmājā, kur tik uzcelts angārs. Transportu organizēja

pieteicēja. SIA “/nosaukums D/” valdes loceklis /pers. D/ sniedza liecības, ka nezin par SIA “/nosaukums D/” darījumiem

ar pieteicēju, jo kopš 2009. gada saimniecisko darbību uzņēmumā neveica, bet gan ar to nodarbojās /pers. B/.

SIA “/nosaukums O/” pārņēma tehniku no SIA “/nosaukums D/” un SIA “/nosaukums D/” vēlāk minēto tehniku nomāja no

SIA “/nosaukums O/”. /pers. D/ nav vadījis pašizgāzējus ar valsts reģ. Nr. /TL numurs/ un /TL numurs/.

SIA “/nosaukums D/” valdes loceklis (laika posmā no 2007. gada 19. decembra līdz 2010. gada 20. augustam) /pers.

B/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010. un 2011. gadā SIA “ /nosaukums D/” sniedza SIA “/nosaukums A/” transporta

pakalpojumus, pēc SIA “/nosaukums A/” norādēm vedot metāllūžņus uz tās norādītajām adresēm Vecmīlgrāvī,

Vakarbuļļos, netālu no Ozolniekiem, Tukuma pieņemšanas punktu. Galapunkts Mīlgrāvī bija liels laukums ar lūžņiem. No

Vakarbuļliem veda cauruļu gabalus, metāla gabalus, radiatorus. Tie bija no siltumtrasēm, dažus priekšmetus varēja viens

cilvēks pārvietot, dažus - divi cilvēki. Izkraušanas darbi bija Vecmīlgrāvī pie ostas. Citreiz krava tika vesta arī uz Tukumu.

Ozolniekos atradās laukums ar konteineru, kur notika preces, kas pēc tam tika nogādāta Vecmīlgrāvī, iekraušana.

Vecmīlgrāvī atradās uzņēmums “/nosaukums H/”. Visus pārvadājumus veica /pers. B/. /pers. D/ pavadzīmēs kā šoferis tika

norādīts arī tāpēc, lai arī viņš kaut kur tiktu norādīts, kā arī, iespējams, lieciniekam dažreiz nācās pārsniegt pieļaujamo

stundu skaitu pie stūres. Darījuma partneri SIA “/nosaukums A/” atrada pēc reklāmas. Pieteicējas likumiskais pārstāvis

savukārt paskaidroja, ka SIA “/nosaukums A/” bija darījumu ar SIA “/nosaukums B/” iniciators un prece tika vesta uz

/adrese 2/, kur atradās SIA “/nosaukums D/” struktūrvienības adrese, kur notika metāllūžņu sadalīšanas process.

[4.3.3] Izvērtējot visus iepriekš konstatētos apstākļus to kopumā, tiesa secina, ka pieteicējas darījumi ar

SIA “/nosaukums B/” faktiski nav notikuši, jo pieteicējas un SIA “/nosaukums D/”, kas bija pārvadātāja, norāde, ka

metāllūžņi tika transportēti uz adresi /adrese 2/, kur vēlāk tie tika šķiroti, neatbilst patiesībai. SIA “/nosaukums N/”, kam

pieder teritorija /adrese 2/, norādīja, ka minētajā adresē 2010. gadā SIA “/nosaukums D/” ar saimniecisko darbību nav

nodarbojusies. Tiesa piešķir lielu ticamību SIA “ /nosaukums N/” likumiskā pārstāvja paskaidrojumiem, jo minētā persona

nav iesaistīta šajā lietā un nav ieinteresēta šīs lietas iznākumā, SIA “/nosaukums N/” likumiskā pārstāvja paskaidrojumus

apstiprina arī SIA “/nosaukums D/” valdes locekļa /pers. D/ paskaidrojumi. Turklāt SIA “ /nosaukums D/” 2010. gada

pārskatā ir norādīts, ka komercsabiedrība 2010. gadā nav veikusi saimniecisko darbību, tai nebija darbinieku un tās neto

apgrozījums 2010. gadā ir 0 latu. Minētie fakti liecina, ka SIA “/nosaukums D/” šajā lietā nav veikusi pārvadājumus un

jebkādas darbības ar preci adresē /adrese 2/.

Turklāt tiesa apšauba, ka adrese /adrese/tiešām tika izmantota minēto darījumu veikšanai, jo saskaņā ar Dienesta

Nodokļu kontroles pārvaldes 2011. gada 5. janvāra apsekošanas aktā Nr. 23.9/2A konstatēto struktūrvienība “Noliktava”

/adrese/, atrodas privātmājas ar piemājas teritoriju adresē, saliekamā angārā (vieglās automašīnas lielumā), kurš netiek

apsargāts un nav apsildāms. Tiesa no zemesgrāmatas datiem nekonstatē, ka kāds no zemesgabaliem /adrese/ piederētu

īpašuma iznomātājām /vārds/vai /pers. F/ (lietas 5. sējuma 180.-181. lapa). Turklāt tiesa apšauba, ka tik liela gabarīta

preces, kā metāla tvertnes 10 m3 un celtņi, faktiski bija izvietoti adresē /adrese/, privātmāju rajonā.

Tiesa turklāt arī norāda, ka atšķiras SIA “ /nosaukums B/” un SIA “/nosaukums D/” likumisko pārstāvju paskaidrojumi

par to, kādas preces tika pārdotas pieteicējai un tika vestas no /adrese/ uz /adrese 2/, jo SIA “/nosaukums D/” valdes

loceklis norāda, ka no /adrese/ veda cauruļu gabalus, metāla gabalus, radiatorus, tie bija no siltumtrasēm, bet

SIA “/nosaukums B/” likumiskais pārstāvis norāda, ka pārdeva SIA “/nosaukums A/” dažādus metāla agregātus, tiem bija

liela tonnāža, kravu veidoja daudz dažādi priekšmeti, cisternas, tvertnes, kastroļi, vāki u.c. Ņemot vērā to, ka pavadzīmēs

norādītajām precēm bija liela tonnāža, tad tiesa apšauba, ka minētās preces SIA “/nosaukums B/” ir piegādājušas fiziskas

personas, taču tās juridiskās personas, ar kurām SIA “/nosaukums B/” ir sadarbojusies 2010. gada janvārī –

SIA “/nosaukums L/” un SIA “/nosaukums M/”, atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm, jo SIA “/nosaukums L/” gada

pārskatus vispār nekad nav sniegusi, bet SIA “/nosaukums M/” pēdējais iesniegtais gada pārskats ir par 2008. gadu. Turklāt

SIA “/nosaukums L/” un SIA “/nosaukums M/” likumiskie pārstāvji noliedz saimnieciskās darbības veikšanu minētajās

komercsabiedrībās un darījumus ar SIA “/nosaukums B/” (lietas 1. sējuma 96.-97. lapa). Tādējādi tiesa secina, ka nav

konstatējama preces, ko SIA “/nosaukums B/” pārdeva pieteicējai, izcelsme. Tiesa arī uzskata, ka SIA “ /nosaukums B/”

likumiskā pārstāvja liecības tiesas sēdē bija ļoti vispārīgas, viņš nevarēja vai negribēja nosaukt juridiskās personas, no

kurām iepirka preci, lai gan apgalvoja, ka ar daudzām no tām sadarbojas joprojām. Minētais tiesai liek apšaubīt

SIA “/nosaukums B/” likumiskā pārstāvja liecību ticamību.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka Dienests pamatoti konstatēja, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums B/” nav

notikuši, ir noformēti tikai dokumenti, kas liedz pieteicējai tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar

SIA “/nosaukums B/”.

[4.4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un SIA “/nosaukums C/” pārstāvja liecības tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka

Dienests ir pierādījis, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums C/” faktiski nav notikuši.

[4.4.1] Tiesa konstatē, ka 2010. gada 24. septembra Dienesta apsekošanas aktā ir norādīts, ka SIA “ /nosaukums C/”

juridiskajā adresē (/adrese 4/) nav konstatēti darbinieki un pamatlīdzekļi un norādīts, ka apsekošanas laikā darbība nenotiek

(lietas 1. sējuma 98. lapa).

2010. gada 23. augusta paskaidrojumos Dienestam SIA “/nosaukums C/” likumiskais pārstāvis /pers. G/ norāda, ka

uzņēmums pārsvarā iegādājas dažādas iekārtas, no kurām tiek atdalīts krāsainais metāls, elektrodzinēji, kā arī daudz dažādi

otrreizēji izmantojami agregāti, ko uzņēmums mēģina realizēt. Uzņēmums nodarbojas arī ar agregātu demontāžu un

sadalīšanu pa kategorijām (melnais metāls, alumīnijs, varš u.c), kas tiek veikta pasūtītāju norādītajos objektos (Rubeņu ceļš

60, Raubēni, Cenu pagasts, Ozolnieku novads, Saites ielā 3, Rīgā un Atlantijas ielā 69, Rīgā). Metāla agregātu griešanu un

sadalīšanu nodrošina daļēji pašu spēkiem un papildus piesaistot apakšuzņēmējus, kā, piemēram SIA “/nosaukums M/”

valdes locekļa /pers. F/ personā un agregāti tika saņemti no SIA “/nosaukums L/”, kuru pārstāv valdes locekle /pers. I/. Par

iepriekš minētajām darbībām un saņemto produkciju tika saņemti nodokļu rēķini no uzņēmumu amatpersonām (lietas

1. sējuma 102. lapa).

Savukārt savos 2010. gada 26. oktobra paskaidrojumos Dienestam SIA “/nosaukums C/” likumiskais pārstāvis /pers.

G/ sniedza informāciju, ka sniedza metāla konstrukciju demontāžas pakalpojumu starpniecības pakalpojumus, uzņēmumā

nodarbināti trīs darbinieki. SIA “/nosaukums C/” pieteicējai izgatavoja reklāmas stendus un sniedza starpniecības

pakalpojumus armatūras piegādēm. 2010. gada maijā un jūnijā SIA “/nosaukums P/” atveda uz SIA “/nosaukums C/”

juridisko adresi metāla materiālus – 10 tonnas vienā kravā, tos izkrāva SIA “/nosaukums C/” darbinieki ar savām rokām,

pielietojot /pers. G/ piederošo telferi, tad dažu dienu laikā SIA “/nosaukums A/” atbrauca ar savu transportu pēc metāla

materiāliem (lietas 1. sējuma 101. lapa).

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka SIA “/nosaukums A/” pasūtīja SIA “/nosaukums C/” kā metāla griezēju.

/pers. G/ bija dažādi agregāti un darba galdi metāla griešanai. Viņš varēja sadalīt gabarītmetālu, atdalot krāsaino metālu. Ja

SIA “/nosaukums A/” jau bija metāls, tad izsauca liecinieku ar instrumentiem, lai viņš to sadalītu gabarītā vai negabarītā.

Liecinieks arī sev ir metālu iepircis, juridiskajā adresē sadalījis un tad nodevis metāllūžņos. Metāla griešanas darbi notika

Ozolniekos, Cenu pagastā, līdz tam metālu grieza Pārdaugavā. Preces transportēšanu veica gan liecinieks ar savu

automašīnu, gan SIA “/nosaukums A/” arī bija transports, dažkārt arī liecinieks organizēja preces transportēšanu, nolīgstot

SIA “/nosaukums R/”.

Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus, ka auditējamajā periodā SIA “/nosaukums C/” piedāvāja

SIA “/nosaukums A/” dažādus metāla agregātus un iekārtas, dažos gadījumos arī sadalīšanu. Prece tika sadalīta pa

gabarītiem, lai to varētu nodot kā metāllūžņus. Iekraušanu pēc realizācijas veica SIA “/nosaukums C/”, tai bija atbilstoša

tehnika. Pārvadājumus darījumos ar SIA “/nosaukums C/” nodrošināja SIA “/nosaukums D/”.

[4.4.2] Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka Dienests pamatoti ir liedzis

pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par darījumiem ar SIA “/nosaukums C/”.

Tiesa pamato savu uzskatu ar to, ka SIA “ /nosaukums C/” likumiskais pārstāvis sniedz pretrunīgus paskaidrojumus un

liecības par to, kāda ir bijusi pieteicējai sniegto pakalpojumu būtība. 2010. gada 23. augusta paskaidrojumos Dienestam

/pers. G/sniedza informāciju, ka uzņēmums nodarbojās ar metāla iekārtu iepirkšanu un to demontāžu un sadalīšanu pa

metāla kategorijām, turpretim 2010. gada 26. oktobra paskaidrojumos /pers. G/ norāda, ka SIA “/nosaukums C/” pieteicējai

izgatavoja reklāmas stendus un sniedza starpniecības pakalpojumus armatūras piegādēm, bet 2010. gada maijā un jūnijā

SIA “/nosaukums P/” atveda uz SIA “/nosaukums C/” juridisko adresi metāla materiālus – 10 tonnas vienā kravā, tad dažu

dienu laikā SIA “/nosaukums A/” atbrauca ar savu transportu pēc metāla materiāliem. Tiesas sēdē savukārt /pers. G/

liecināja, ka SIA “/nosaukums A/” pasūtīja SIA “/nosaukums C/” metāla griešanas un šķirošanas darbus. Metāla griešanas

darbi notika Ozolniekos, Cenu pagastā, līdz tam metālu grieza Pārdaugavā.

No lietā esošajām pavadzīmēm (lietas 2. sējuma 3.-89. lapa) un /pers. G/ liecībām, un pieteicējas paskaidrojumiem

tiesa secina, ka pieteicēja un /pers. G/ sniedz pretrunīgu informāciju, kas ir bijis preces pārvadātājs. Proti, pavadzīmēs

norādīts, ka preces no izsniegšanas adreses Olaines pagastā uz to saņemšanas adresi Ozolnieku novada Cenu pagastā ir

nonākušas bez pārvadāšanas, savukārt /pers. G/ norāda, ka preces pārvadāšanu organizēja pats ar savu automašīnu vai

nolīgstot SIA “/nosaukums R/” vai arī transportu organizēja SIA “/nosaukums A/”. Turpretim pieteicēja norāda, ka

pārvadājumus darījumos ar SIA “/nosaukums C/” nodrošināja SIA “/nosaukums D/”. Kā tiesa jau konstatēja,

SIA “/nosaukums D/” nav veikusi pārvadājumus šajā lietā apstrīdētajos darījumos.

SIA “/nosaukums C/” kopš 2010. gada nav sniegusi gada pārskatus, tādējādi tā nav deklarējusi saimniecisko darbību

un darījumus 2010. gadā. Tiesa ņem vērā Dienesta apsekošanas aktā norādīto, ka 2010. gada 24. septembrī

SIA “/nosaukums C/” juridiskajā adresē nav konstatējama saimnieciskā darbība, kā arī pieteicējai pārdotās preces

vienveidīgums visos darījumos liek tiesai apšaubīt darījumu faktisko esamību. Tiesa apšauba, ka ar tik lielu regularitāti ir

iespējams piegādāt 10 m3 tvertnes un celtņus. Tiesa arī apšauba, ka minētās lielgabarīta preces tiktu izkrautas/iekrautas

dārzkopības kooperatīva teritorijā. Darījumu faktisko norisi tiesai liek apšaubīt arī tas, ka /pers. G/ paskaidrojumos

Dienestam ir norādījis savus darījuma partnerus, kuri viņa uzņēmumam palīdzēja sagriezt un sašķirot metālu, -

SIA “/nosaukums M/” un SIA “/nosaukums L/” un norādījis, ka ir kontaktējies ar to pārstāvjiem, taču SIA “/nosaukums

M/” un SIA “/nosaukums L/” amatpersonas noliedz savu darbību šajos uzņēmumos un uzņēmumi atbilst fiktīva uzņēmuma

pazīmēm. Līdzīgi arī SIA “/nosaukums C/” piegādātājs SIA “/nosaukums S/” atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm, tā

amatpersona noliedz saimnieciskās darbības veikšanu (lietas 1. sējuma 103. lapa), savukārt piegādātāju SIA “/nosaukums

T/” un SIA “/nosaukums U/” amatpersonas noliedz, ka būtu piegādājušas metāllūžņus SIA “/nosaukums C/” (lietas

1. sējuma 104.-107. lapa). Tādējādi tiesa secina, ka nav konstatējama preces, ko atbilstoši dokumentiem

SIA “/nosaukums C/” pārdeva pieteicējai, izcelsme.

Ņemot vērā minēto tā savstarpējā kopsakarā, tiesa uzskata, ka Dienests pareizi konstatēja, ka pieteicējas darījumi ar

SIA “/nosaukums C/” nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un ir noformēti tikai dokumenti, un pamatoti liedza pieteicējai

tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA “/nosaukums C/”.

[4.5] Tiesa uzskata, ka pieteicējas darījumi ar SIA “ /nosaukums E/” faktiski nav notikuši un Dienests pamatoti ir liedzis

pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par minētajiem darījumiem.

[4.5.1] Tiesa konstatē, ka SIA “ /nosaukums E/” izrakstītie rēķini ir par metāllūžņu/metāla izstrādājumu pārdošanu un

ietver sevī lielākoties lielgabarīta metāla izstrādājumus, tādus kā celtņi, tvertnes 10 m3 (lietas 2. sējuma 106.-150. lapa) un

kā preču iekraušanas vieta ir norādīta /adrese 5/, turpretim 2010. gada 28. septembra Dienesta apsekošanas aktā (lietas

1. sējuma 118. lapa) ir norādīts, ka SIA Rīgas pilsētas mācību ražošanas uzņēmums “/nosaukums W/” pārstāvis

paskaidroja, ka SIA “/nosaukums E/” pārstāvji reizēm ir bijuši minētajā adresē, atbraucot ar mazgabarīta furgonu, ar rokām

izkraujot kādus metāla gabalus (lūžņus) metāla konteinerā vai no tā ar rokām iekraujot mazgabarīta lūžņus transportā.

Kravas transporta furgonus ar lielu metāllūžņu daudzumu (20 un vairāk tonnas) SIA “/nosaukums W/” pārstāvis nav

redzējis.

[4.5.2] 2010. gada 24. augustā SIA “/nosaukums E/” pārstāve /pers. C/ sniedza paskaidrojumus Dienestam, ka

SIA “/nosaukums E/” savu saimniecisko darbību saista ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu, pieņemot pasūtījumus no

galvenajiem pasūtītājiem, kuru starpā ir SIA “/nosaukums A/” un piesaistot apakšuzņēmējus (SIA “/nosaukums S/” un

SIA “/nosaukums M/”). Laika periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. maijam SIA “/nosaukums E/”

nodrošināja saviem pasūtītājiem, tostarp, SIA “/nosaukums A/” metāla agregātu (caurules, plāksnes, mucas, motori u.c.)

piegādi, kā arī teritorijas sakopšanas darbus. Metāla agregāti tika iegūti no iekārtām, no kurām tika atdalīts krāsainais metāls,

elektrodzinēji, kā arī daudz dažādi otrreizēji izmantojamie agregāti, kurus uzņēmums mēģināja realizēt. Transportu

nodrošināja pasūtītāji un piegādātāji (lietas 1. sējuma 23. lapa).

2010. gada 4. oktobrī SIA “/nosaukums E/” pārstāve /pers. C/ sniedza paskaidrojumus Dienestam, ka

SIA “/nosaukums E/” veic apdares darbus un pati /pers. C/ nodarbojas ar telpu apgleznojumiem. /pers. C/ nav pilnvarojusi

citas personas veikt darījumus SIA “/nosaukums E/” vārdā. Uzņēmumam ir cilvēkresursi, kas veic apdares darbus. /pers.

C/ paskaidroja, ka no galvas neatceras, vai ir veikusi darījumus ar SIA “/nosaukums A/” (lietas 1. sējuma 119.-120. lapa).

2011. gada 3. novembrī /pers. C/ sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka 2010. gada 4. oktobrī ir sniegusi

paskaidrojumus atrodoties alkohola reibuma stāvoklī. Paskaidrojumi ir pierakstīti latviešu valodā, kuru /pers. C/ nesaprot.

/pers. C/ apstiprina, ka SIA “/nosaukums E/” sadarbojās ar SIA “/nosaukums S/”, SIA “/nosaukums A/”,

SIA “/nosaukums R/”, SIA “/nosaukums Y/”, SIA “/nosaukums X/”, SIA “/nosaukums Q/” un citām (lietas 1. sējuma

126.-128. lapa).

2010. gada 30. novembrī /pers. C/ papildus sniedza informāciju, ka darbojoties metāla agregātu pirkšanas un

pārdošanas nozarē, sadarbības partneri bija SIA “/nosaukums T/”, SIA “/nosaukums S/”, SIA “/nosaukums A/”,

SIA “/nosaukums R/” un SIA “/nosaukums Y/” . /pers. C/ norādīja, ka visām darbībām ir sekojusi līdzi pati, kā arī

parakstījusi visus dokumentus. /pers. C/ ir bijusi klāt visās darbībās, kas ir saistītas ar preču iekraušanu un izkraušanu

(lietas 1. sējuma 125. lapa).

2014. gada 20. marta tiesas sēdē /pers. C/ sniedza liecības, ka SIA “/nosaukums E/” galvenokārt nodarbojās ar metāla

pirkšanu-pārdošanu, metālu galvenokārt iepirka no SIA “/nosaukums M/” un SIA “/nosaukums S/”, slēdzot darījumus, pati

kontaktējās ar abu minēto uzņēmumu īpašniekiem un bija darījumu iniciatore. Metāla pircējus meklēja ar paziņu un interneta

starpniecību. Pircēji bija SIA “/nosaukums A/” un SIA “/nosaukums R/”. Lieciniecei /adrese 5/ bija zemesgabals, kur

glabājās metāls. Ar SIA “ /nosaukums A/” sarunāja, ka uz /adrese 5/ aizbrauks transportlīdzeklis ar vadītāju ar jau sastādītu

pavadzīmi. Liecinieces draugs pēc pavadzīmes pārbaudīja preci. Lieciniece nevarēja atbildēt uz tiesas jautājumu, kur vai

kurā Rīgas rajonā atrodas /adrese 5/.

Pieteicējas pārstāvis par darījumiem ar SIA “/nosaukums E/” norāda, ka pārvadājumus nodrošināja SIA “/nosaukums

D/”.

[4.5.3] Izvērtējot /pers. C/ paskaidrojumus un liecības, tiesa secina, ka tie ir pretrunīgi un liecina par to, ka

SIA “/nosaukums E/” darījumi ar pieteicēju faktiski nav notikuši.

Tiesa pamato minēto uzskatu ar to, ka /pers. C/ nezina, kur Rīgā atrodas /adrese 5/, neskatoties uz to, ka viņa liecina,

ka vairākkārtīgi ir devusies uz /adrese 5/ un tur ir notikusi preču izkraušana un iekraušana. Minētais liek apšaubīt /pers. C/

liecību ticamību. Tiesa arī norāda uz to, ka /pers. C/ paskaidrojumos ir norādīta pretrunīga informācija par to, ar ko ir

nodarbojusies SIA “/nosaukums E/” un pati /pers. C/. Tiesa uzskata, ka pat, atrodoties reibuma stāvoklī, personas

paskaidrotajam par savu nodarbošanās veidu nevajadzētu tik krasi atšķirties, kā tas ir norādītajos /pers. C/ paskaidrojumos.

Tiesa arī norāda, ka /pers. C/ tiesas sēdē nav varējusi paskaidrot arī pavadzīmju izrakstīšanas procesu tad, kad

pavadzīmes bija jāizraksta SIA “/nosaukums E/”.

No pieteicējas pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē tiesa secina, ka pieteicēja nenoliedz, ka darījumi ir slēgti ar /pers.

C/ kā SIA “/nosaukums E/” pārstāvi, tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja sakarā ar minētajiem darījumiem būtu

kontaktējusies ar citu personu.

SIA “/nosaukums E/” ir reģistrēta komercreģistrā 2009. gada 10. decembrī un likvidēta 2013. gada 17. aprīlī, taču

gada pārskatus minētajā laika periodā nav iesniegusi, tādējādi nav deklarējusi saimniecisko darbību un darījumus. Tādējādi

SIA “/nosaukums E/” atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm.

/pers. C/ norādītie SIA “/nosaukums E/” metāla piegādātāji SIA “/nosaukums M/” un SIA “/nosaukums S/” atbilst

fiktīva uzņēmuma pazīmēm, jo to amatpersonas noliedz saimnieciskās darbības veikšanu, tādējādi nav konstatējama preces,

ko SIA “/nosaukums E/” saskaņā ar noformētajām pavadzīmēm pārdeva pieteicējai, izcelsme.

Ņemot vērā minēto tā savstarpējā kopsakarā, tiesa uzskata, ka Dienests pamatoti uzskatīja, ka pieteicējas darījumi ar

SIA “/nosaukums E/” nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un ir noformēti tikai dokumenti, un liedza pieteicējai tiesības

atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA “/nosaukums E/”.

[4.6] Tiesa uzskata, ka Dienests pamatoti liedza pieteicējai tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar

SIA “/nosaukums F/”.

[4.6.1] 2012. gada 19. marta paskaidrojumā Dienestam SIA “/nosaukums F/” likumiskais pārstāvis /pers. J/ ir

norādījis, ka viņa sadarbība ar SIA “/nosaukums A/” izpaudās tādā veidā, ka SIA “/nosaukums A/” iedeva viņam veicamo

darbu sarakstu, pēc kura /pers. J/ meklēja darba veicējus (brigādi). Atrastās brigādes brigadieri iepazīstināja ar pasūtītāju,

kurš parādīja objektu un deva veicamo darbu apjomu. Ja brigadieris piekrita, tika noslēgts līgums. Darbu pieņemšanas-

nodošanas aktus parakstīja pēc darbu pabeigšanas, ja pasūtītājam neradās iebildumi (lietas 1. sējuma 138. lapa).

2012. gada 20. aprīļa paskaidrojumā Dienestam /pers. J/ norāda, ka SIA “/nosaukums F/” piegādāja pieteicējai

darbiniekus – strādniekus. /pers. J/ kontaktējas no SIA “/nosaukums A/” puses ar /pers. K/ un strādnieku brigādes vecāko.

SIA “/nosaukums F/” pamatlīdzekļu nebija, tie tika nomāti. Darbaspēku darba veikšanai nodrošināja apakšuzņēmējs

SIA “/nosaukums Z/”, /pers. L/. Materiālus nodrošināja apakšuzņēmējs, tas nodrošināja kompleksu darbu izpildi, tai skaitā

materiālu piegādi. Rakstveida līgumi ar brigadieriem netika slēgti (lietas 1. sējuma 139.- 144. lapa).

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka SIA “ /nosaukums F/” bija apakšuzņēmējs SIA “/nosaukums A/”

pasūtījumiem, kas tika saņemti no SIA “/nosaukums J/”.

/pers. J/ tiesas sēdē apstiprināja sniegtos paskaidrojumus, norādot, ka SIA “/nosaukums F/” bija starpniecības

uzņēmums un meklēja darbinieku brigādes pieteicējai. SIA “/nosaukums F/” darījumu partneris bija SIA “/nosaukums Z/”,

bet pati SIA “/nosaukums A/” darbus neveica. /pers. L/ bija pārstāvis no SIA “/nosaukums Z/”, viņš izstrādāja projektu,

kas bija jārealizē, kā arī projektus saistībā ar elektrības skapjiem. Objektu bija daudz – Kuldīgā, Talsos, pie Lielvārdes.

SIA “/nosaukums Z/” valdes loceklis (no 2010. gada 12. oktobra) /pers. L/ 2011. gada 15. aprīlī sniedza

paskaidrojumu Dienestam, ka ar SIA “/nosaukums F/” sadarbojās no 2010. gada 1. novembra līdz 30. novembrim. Ar

/pers. J/ bija vienošanās, piegādāja biroja tehniku, rezerves daļas, pacēlājus, kā arī bija vienošanās par strādnieku (celtnieku)

piesaistīšanu (lietas 1. sējuma 325.- 326. lapa). Savukārt 2011. gada 27. septembrī /pers. L/ sniedza paskaidrojumu

Dienestam, ka par SIA “/nosaukums Z/” amatpersonu kļuva, kad pēc reklāmas internetā satikās ar SIA “/nosaukums Z/”

pārstāvi Uzņēmumu reģistrā un pārreģistrēja firmu savā īpašumā, taču vēlāk izrādījās, ka šai firmai bija uzlikts tiesas liegums

un ar to nevarēja veikt nekādas darbības. Uzņēmums nodarbojās ar starpniecību, neviena algota darbinieka un

pamatlīdzekļu nebija. Darījuma partnerus meklēja ar reklāmas laikrakstos un internetā starpniecību, ja darījumu partnerim

vajadzēja preces, ko /pers. L/ bija dabūjis no privātpersonām un bankrotējušiem uzņēmumiem, tad /pers. L/ tās pārdeva.

SIA “/nosaukums F/” bija SIA “/nosaukums Z/” darījumu partneris (lietas 1. sējuma 263.-265. lapa).

[4.6.2] Tiesa secina, ka lietā esošie SIA “ /nosaukums F/” izrakstītie rēķini un pušu noslēgtie līgumi ir sastādīti par

darbiem konkrētās adresēs, tai skaitā pašvaldībām un uzņēmumiem piederošajos objektos. Tiesa secina, ka lietā Dienests

pat izlases veidā nav ieguvis pierādījumus, ka būvdarbi objektos faktiski nav veikti, tādējādi arī tiesai nav pamata uzskatīt,

ka būvdarbi minētajos objektos faktiski nav veikti.

Tomēr, izvērtējot pieteicējas, /pers. J/ un /pers. L/ paskaidrojumus un liecības, secina, ka tie ir ļoti vispārīgi, un

neliecina par to, ka SIA “/nosaukums F/” veica būvdarbus kā pieteicējas apakšuzņēmēja vai arī nodeva tālāk pieteicējas

uzticēto darbu izpildi citām komercsabiedrībām.

No SIA “/nosaukums F/” likumiskā pārstāvja paskaidrojumiem izriet tas, ka SIA “/nosaukums F/” pati būvdarbus nav

veikusi, taču ir nodrošinājusi SIA “/nosaukums A/” ar darba spēku būvdarbu izpildei, konkrēti, SIA “/nosaukums Z/”.

Savukārt SIA “/nosaukums Z/” pārstāvju paskaidrojumos ir sniegta pretrunīga informācija par to, kādus pakalpojumus

SIA “/nosaukums Z/” ir sniegusi SIA “/nosaukums F/”, tā, piemēram, savos 2011. gada 27. septembra paskaidrojumos

/pers. L/ nesniedza informāciju par strādnieku brigāžu veidošanu SIA “/nosaukums F/” vajadzībām, bet gan tikai par

starpniecības pakalpojumiem preču iegādē. SIA “/nosaukums Z/” savas pastāvēšanas laikā nav iesniegusi nevienu gada

pārskatu, tādējādi tā nav deklarējusi saimniecisko darbību un darījumus un atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Turklāt

SIA “/nosaukums Z/” nekad nav bijusi reģistrēta būvkomersantu reģistrā. Tiesa arī konstatē, ka apstrīdētie 40 darījumi ir

veikti samērā īsā laika posmā (no 2010. gada novembra līdz 2011. gada februārim), tādējādi tiesa apšauba, ka

SIA “/nosaukums Z/” būtu varējusi tik īsā laika posmā gandrīz vienlaicīgi nodrošināt darbaspēka resursus vairākās Latvijas

vietās, turklāt ļoti dažādu būvniecības darbu veikšanai - gan ugunsnovērošanas torņa rekonstrukcijai, gan asfaltbetona

ieklāšanai, gan galdnieka darbiem, gan elektrotehniskajiem darbiem. Tiesa arī uzskata, ka SIA “ /nosaukums Z/”, kur

uzņēmuma īpašnieks ir arī vienīgais tā darbinieks, nav spējīgs veikt tik lielu darījumu apjomu, kā tas ir norādīts

SIA “/nosaukums Z/” PVN deklarācijā (lietas 6. sējuma 195.- 200. lapa), kas tiesas ieskatā liecina par SIA “/nosaukums

Z/” fiktīvu uzņēmējdarbību.

Turklāt, ņemot vērā liecinieku un lietas dalībnieku apgalvoto, ka visi darījumu ķēdes dalībnieki ir bijuši tikai starpnieki

un SIA “/nosaukums Z/” kā pēdējais darījumu ķēdes dalībnieks organizēja darbaspēku, nav konstatējams, no kurienes tika

ņemti materiāli un tehnika minētajiem remontdarbiem, jo SIA “/nosaukums F/” 2010. gada novembra-decembra un

2011. gada janvāra-februāra mēnesī kā vienīgo lejupējo darījuma partneri attiecīgi ir norādījusi SIA “ /nosaukums Z/” vai

SIA “/nosaukums V/” (lietas 8. sējuma 170.-198. lapa). SIA “/nosaukums V/” kopš 2009. gada nav sniegusi gada

pārskatus, kā arī 2011. gada janvārī-februārī nav sniegusi PVN deklarācijas, tādējādi nav deklarējusi saimniecisko darbību

2011. gadā. Turklāt SIA “/nosaukums V/” 2009. gada pārskatā norādītais darbības veids ir mazumtirdzniecība.

Ņemot vērā minēto tā savstarpējā kopsakarā, tiesa uzskata, ka šajā lietā SIA “/nosaukums F/” izrakstītajos rēķinos

minētos darbus nav veikusi SIA “/nosaukums F/” vai kāds no tās tālākajiem darījuma partneriem.

Tiesas ieskatā pieteicējas darbības šajā lietā, SIA “ /nosaukums J/” pasūtījumus nododot tālāk izpildei

SIA “/nosaukums F/”, neliecina par saprātīgu rūpību attiecībā uz darījuma partnera izvēli apstākļos, kad pieteicēja ir

atbildīga par būvdarbu laicīgu un kvalitatīvu izpildi, tostarp pašvaldībai piederošos objektos. Fakts, ka nav konstatējama

persona, kura faktiski izpildīja remontdarbus, kopsakarā ar pārējiem faktiem un nesakritībām, kurus tiesa norādīja šajā

sprieduma punktā, liecina, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka būvdarbus minētajās adresēs neveica

SIA “/nosaukums F/” vai kāds no tās darījumu partneriem un tādējādi pieteicēja piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītā

darbībā. Tādējādi lietā nav konstatējama pieteicējas labticība, savukārt fiktīvu darījumu noformēšana ir ļaunprātīga rīcība.

[4.7] Izvērtējot Lēmumu un lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka Dienests ir pierādījis, ka pieteicējas darījumi ar

SIA “/nosaukums G/” faktiski nav notikuši.

Tiesa secina, ka lietā esošie SIA “ /nosaukums G/” izrakstītie rēķini un pušu noslēgtie līgumi (lietas 2. sējuma 151.-

263. lapa) ir sastādīti par darbiem konkrētās adresēs, tai skaitā pašvaldībām un uzņēmumiem piederošajos objektos. Tiesa

secina, ka lietā Dienests pat izlases veidā nav ieguvis pierādījumus, ka būvdarbi objektos faktiski nav veikti, tādējādi arī

tiesai nav pamata uzskatīt, ka būvdarbi minētajos objektos faktiski nav veikti.

2012. gada 26. aprīlī SIA “/nosaukums G/” likumiskais pārstāvis (laika posmā no 2010. gada 21. decembra līdz 2011.

gada 2. decembrim) /pers. M/ sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka SIA “/nosaukums G/” 2010. gada decembrī un

2011. gada janvārī veica SIA “ /nosaukums A/” remonta darbus, precizēt informāciju varētu tikai tad, ja viņa rīcībā būtu arī

darījumu dokumenti, maketu izgatavošana un projektu izstrāde. Uzņēmums turpināja iepriekšējā īpašnieka uzsākto darbu

pabeigšanu. /pers. M/ bija bijis rēķinos un tāmēs norādītajos objektos, taču adreses neatceras (lietas 1. sējuma 129.-

131. lapa).

SIA “/nosaukums G/” likumiskais pārstāvis (laika posmā no 2010. gada 19. jūlija līdz 2010. gada 21. decembrim)

/pers. N/ 2012. gada 28. jūnijā sniedza paskaidrojumus Dienestam, ka remontēja SIA “/nosaukums A/” vajadzībām dažādus

objektus Rīgā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā u.c. Oficiāli uzņēmumā strādāja 3 vai 4 darbinieki. Remontēja skolas un citas

vietas – servisus, birojus. Daļu darbu veica uzņēmuma darbinieki, daļu darbu veica SIA “/nosaukums Z/” un

SIA “/nosaukums AA/” (lietas 1. sējuma 267.-273. lapa).

Tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka SIA “ /nosaukums G/” bija apakšuzņēmējs SIA “/nosaukums A/” pasūtījumiem,

kas tika saņemti no SIA “/nosaukums J/”.

Tiesas sēdē /pers. M/ sniedza liecības, ka uzņēmumu SIA “/nosaukums G/” viņš pārņēma ar iepriekšējā valdes locekļa

saistībām. Lieciniekam bija jāpabeidz iesāktie darbi. SIA “/nosaukums G/” bija starpniece, kurai bija apakšuzņēmēji, kas

nodarbojās ar dažāda veida celtniecības darbiem. Bija labiekārtošanas darbi, betonēšanas darbi. SIA “/nosaukums A/”

uzdevumā tika veikta būvniecība objektā Jūrmalā pie Ķemeru sanatorijas, Tukumā, kur bija metāllūžņu pieņemšanas punkts.

Tie bija grantēšanas, betonēšanas darbi. SIA “ /nosaukums G/” bija divi apakšuzņēmēji – divas brigādes, kuru nosaukumus

neatceras. SIA “/nosaukums G/” tikai uzraudzīja minētās divas brigādes, bija četri objekti, kuros bija jāpabeidz darbi.

SIA “/nosaukums Z/” un SIA “/nosaukums AB/” zina, bet neko vairāk nevar pateikt.

Tiesa, izvērtējot /pers. N/ un /pers. M/ paskaidrojumus un liecības, secina, ka tie ir ļoti vispārīgi, bet /pers. M/ nevar

neko pastāstīt par SIA “/nosaukums G/” sadarbības partneriem SIA “/nosaukums Z/” un SIA “/nosaukums AB/”, turklāt,

izvērtējot /pers. M/ paskaidrojumu un liecību saturu, tiesa uzskata, ka to vispārīgums un izvairīgums liecina, ka faktiski

/pers. M/ nevadīja un nekontrolēja veiktos būvdarbus. SIA “/nosaukums G/” deklarētais saimnieciskās darbības veids ir

citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana un tā kopš 2009. gada nav iesniegusi gada pārskatus, tādējādi nav

deklarējusi savu saimniecisko darbību. 2010. gada oktobrī-novembrī komercsabiedrībai bija deklarēti divi darbinieki, taču

vēlāk komercsabiedrība darbiniekus nedeklarē, taču tai pašā laikā 2010. gada oktobrī - 2011. gada janvārī

SIA “/nosaukums G/” veic aktīvu komercdarbību, veicot 40 darījumus ar pieteicēju. Turklāt SIA “ /nosaukums G/”

apakšuzņēmēji SIA “/nosaukums Z/” un SIA “/nosaukums AB/” atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm, jo tie nav iesnieguši

2010. gada pārskatus, tiem nav būvkomersanta reģistrācijas apliecības. Tiesa norāda arī uz tiem argumentiem un faktiem

attiecībā uz SIA “/nosaukums Z/”, ko tā jau ir minējusi spriedumā.

Ņemot vērā minēto tā savstarpējā kopsakarā, tiesa uzskata, ka šajā lietā SIA “/nosaukums F/” izrakstītajos rēķinos

minētos darbus nav veikusi SIA “/nosaukums F/” vai kāds no tās tālākajiem darījuma partneriem.

Tiesas ieskatā pieteicējas darbības šajā lietā, SIA “ /nosaukums J/” pasūtījumus nododot tālāk izpildei

SIA “/nosaukums G/”, neliecina par saprātīgu rūpību attiecībā uz darījuma partnera izvēli, apstākļos, kad pieteicēja ir

atbildīga par būvdarbu laicīgu un kvalitatīvu izpildi, tostarp pašvaldībai piederošos objektos. Fakts, ka nav konstatējama

persona, kura faktiski izpildīja remontdarbus, kopsakarā ar pārējiem faktiem un nesakritībām, kurus tiesa norādīja šajā

sprieduma punktā, liecina, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka būvdarbus minētajās adresēs neveica

SIA “/nosaukums G/” vai kāds no tās darījumu partneriem un tādējādi pieteicēja piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītā

darbībā. Tādējādi lietā nav konstatējama pieteicējas labticība, savukārt fiktīvu darījumu noformēšana ir ļaunprātīga rīcība.

[4.8] Tiesa uzskata, ka pieteicējas darījumi ar SIA “ /nosaukums D/” faktiski nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un

ir noformēti tikai dokumenti.

2010. gada 30. marta Dienesta tematiskās pārbaudes aktā Nr. 23.1.3/299 SIA “ /nosaukums D/” struktūrvienībā

“Zāģmateriālu glabāšanas laukums” /adrese 2/ norādīts, ka būvju īpašnieka SIA “/nosaukums N/” valdes loceklis noliedz,

ka būtu iznomājis minēto teritoriju SIA “/nosaukums D/” un minētā persona norāda, ka 2010. gadā nav konstatēta

SIA “/nosaukums D/” saimnieciskā darbība šajā adresē (lietas 1. sējuma 109. lapa).

Arī SIA “/nosaukums D/” likumiskais pārstāvis laika posmā no /pers. D/ 2010. gada 14. aprīlī un 2010. gada 22.

oktobrī paskaidroja, ka 2009. gadā īpašumā /adrese 2/ notika īpašnieku maiņa un jaunais īpašnieks negribēja turpināt

sadarbību, tāpēc SIA “/nosaukums D/” bija spiests atstāt telpas un teritoriju. Minētajā adresē nenotika nekāda saimnieciskā

darbība (lietas 1. sējuma 115.- 116. lapa).

Savukārt SIA “/nosaukums D/” likumiskais pārstāvis laika posmā no /pers. B/ norāda, ka SIA “/nosaukums D/”

2010. gada janvārī- oktobrī sniedza pieteicējai transporta pakalpojumus, pārvadāja metāllūžņus uz klientu norādītajām

adresēm, kā arī šķiroja metāllūžņus savā laukumā /adrese 2/.

Gan /pers. D/, gan /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka daļa no SIA “/nosaukums D/” piederošās tehnikas tika nodota

SIA “/nosaukums O/”, kuras likumiskais pārstāvis bija /pers. D/, un SIA “/nosaukums D/” automašīnas pārvadājumiem bez

atlīdzības ņēma no SIA “/nosaukums O/”.

Tiesa konstatē, ka SIA “ /nosaukums D/” nav norādījusi darījumus ar pieteicēju 2010. gada aprīļa – jūnija PVN

deklarācijā, lai gan minētie darījumi pārsniedza 1000 latu vērtību (lietas 2. sējuma 97.-101. lapa, lietas 9. sējuma 171.-

182. lapa).

SIA “/nosaukums D/” 2010. gada pārskatā ir norādīts, ka komercsabiedrība 2010. gadā nav veikusi saimniecisko

darbību, tai nebija darbinieku un tās neto apgrozījums 2010. gadā ir 0 latu, tātad SIA “/nosaukums D/” 2010. gadā nebija

saimnieciskās darbības ienākumu. Savukārt tiesas sēdē /pers. B/ liecināja, ka samaksa par izrakstītajiem rēķiniem pēc

2010. gada augusta beigām tika saņemta skaidrā naudā un tika parakstīti kases ieņēmumu orderi. Tiesa savukārt konstatē, ka

SIA “/nosaukums D/” izrakstītie rēķini pēc 2010. gada 20. augusta un uz tiem norādītie grāmatojumi (lietas 2. sējuma 102.-

104. lapa) neatspoguļo to, pieteicēja būtu maksājusi SIA “/nosaukums D/” par sniegtajiem pakalpojumiem skaidrā naudā.

Turklāt saskaņā ar pārējiem SIA “ /nosaukums D/” izrakstītajiem rēķiniem samaksātajai naudai būtu jānonāk

SIA “/nosaukums D/” norēķinu kontā un būtu jāveido SIA “/nosaukums D/” gada neto apgrozījums, taču ieņēmumi no

saimnieciskās darbības SIA “/nosaukums D/” grāmatvedībā 2010. gadā nav fiksēti.

Ņemot vērā minēto un iepriekš konstatēto, ka darījumi starp pieteicēju un SIA “/nosaukums B/”, SIA “/nosaukums

C/” un SIA “/nosaukums E/” faktiski nav notikuši, tad tiesa konstatē, ka faktiski nav notikuši arī pieteicējas un

SIA “/nosaukums D/” darījumi, jo nav nepieciešams pārvadājums faktiski neesošiem darījumiem. Turklāt 2010. gada 30.

marta Dienesta tematiskās pārbaudes aktā Nr. 23.1.3/299 fiksētie SIA “ /nosaukums N/” paskaidrojumi un /pers. D/

2010. gada 14. aprīļa un 2010. gada 22. oktobra paskaidrojumi, kā arī SIA “/nosaukums D/” 2010. gada pārskats ir

uzskatāmi par objektīviem pierādījumiem, kas liecina, ka pieteicējas paskaidrojumi, /pers. D/ un /pers. B/ liecības, ka

SIA “/nosaukums D/” auditējamā periodā sniedza pieteicējai kravu pārvadājumu un citus pakalpojumus, nav ticamas.

Tādējādi, vērtējot minēto tā savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka Dienests pamatoti uzskatīja, ka pieteicējas darījumi

ar SIA “/nosaukums D/” šajā lietā faktiski nav notikuši un Dienests pamatoti ir liedzis pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesības par darījumiem ar SIA “/nosaukums D/”.

[4.9] Papildus norādītajam par darījumu faktisko neesamību un par uzņēmumu saskaņotu rīcību ar nolūku gūt fiskālas

priekšrocības tiesas ieskatā netieši norāda saistība starp uzņēmumu amatpersonām, piemēram, /pers. G/ auditējamā periodā

ir bijis gan SIA “/nosaukums C/”, gan SIA “/nosaukums E/” dalībnieks, pieteicējas pārstāvis /pers. K/ ir bijis

SIA “/nosaukums F/” amatpersona un dalībnieks no 2008. gada 16. decembra līdz 2009. gada 17. martam, kā arī bijis

minētā uzņēmuma dalībnieks, /pers. E/ auditējamā periodā ir bijis gan SIA “/nosaukums B/”, gan SIA “/nosaukums AB/”

amatpersona, turklāt ir bijis arī SIA “/nosaukums C/” pilnvarotā amatpersona (lietas 1. sējuma 102., 307.-313. lapa).

Tiesa saistībā ar minēto norāda arī uz SIA “ /nosaukums F/” un SIA “/nosaukums D/” izrakstīto pavadzīmju vizuālo

līdzību un faktu, ka pieteicējas darījumu partneri šajā lietā ir izmantojuši vienus un tos pašus lejupējos darījumu partnerus,

piemēram, SIA “/nosaukums B/”, SIA “/nosaukums C/”, SIA “/nosaukums E/” piegādātāji ir bijuši SIA “/nosaukums M/”

un SIA “/nosaukums L/”, SIA “/nosaukums G/” un SIA “/nosaukums F/” apakšuzņēmējs ir bijusi SIA “/nosaukums Z/”.

Turklāt minēto uzņēmumu tālākie darījumu partneri lielākoties atbilst fiktīva uzņēmuma pazīmēm.

[4.10] Dienests ir liedzis pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādāto preču tālākpārdošanas darījumiem

ar SIA “/nosaukums H/” un SIA “/nosaukums I/”, norādot, ka minēto darījumu pavadzīmēs ir norādīta nepatiesa

informācija par darījumu veikšanas vietu un pārvadājumiem, līdz ar to darījumi nav identificējami likuma “Par

grāmatvedību” 2. panta izpratnē.

Tiesa piekrīt Dienesta secinājumam un norāda, ka minētajās pavadzīmēs ir norādīts pārvadātājs SIA “ /nosaukums D/”,

kurš pārvadājumus saskaņā ar konstatēto faktiski nav veicis, turklāt, ja nav konstatējams, ka pieteicēja faktiski ir ieguvusi

preces, kuras ir pārdevusi SIA “/nosaukums H/” un SIA “/nosaukums I/” un pati minētās preces neražo, tad secīgi nevar

notikt arī minēto preču tālākpārdošanas darījumi.

[4.11] Dienests Lēmumā uzskata, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums J/” (lietas 4. sējuma 179.-197. lapa)

nav notikuši, jo 2011. gada 31. augusta paskaidrojumos Dienestam (lietas 1. sējuma 314.- 320. lapa) SIA “/nosaukums

A/” amatpersona /pers. K/ norādīja, ka faktiskais projektēšanas un montāžas pakalpojumu sniedzējs ir SIA “/nosaukums

F/”, savukārt dokumentācijas sagatavošanu SIA “/nosaukums A/” ir veikusi pati, taču /pers. K/ nevarēja sniegt nekādu

informāciju par pakalpojuma saturu un norisi. Turklāt Lēmumā ir konstatēts, ka darījumi starp pieteicēju un

SIA “/nosaukums F/” un SIA “/nosaukums G/” faktiski nav notikuši.

Tiesa papildus konstatējam norāda, ka tie darbi, par kuriem pieteicēja izrakstīja Dienesta apstrīdētos rēķinus,

piemēram, vadības un spēka skapju projektēšana un iekšējā montāža, ietver sevī darbus, kas prasa no to veicējiem

zināšanas un kvalifikāciju elektrotehnisko darbu veikšanā, kam jābūt apliecinātām ar attiecīgiem sertifikātiem. Ne /pers. K/,

ne /pers. J/ nav sertificēti elektrospeciālisti, kā arī nav identificējamas konkrētas personas, kas veica pieteicējas rēķinos

(lietas 4. sējuma 188.-192., 194.-196. lapa) norādītos darbus. SIA “/nosaukums Z/” nekad nav bijusi iekļauta

būvkomersantu reģistrā. Tiesa uzskata, ka minētie darījumi neatbilst saimnieciskajai realitātei, jo uzbūvētajai elektroietaisei ir

jābūt drošai, tādējādi ir saprātīgi sagaidāms, ka elektrotehniskos vai elektroinženiera darbus veic identificējamas fiziskas

personas, kurām ir attiecīgs sertifikāts, un no kurām attiecīgi vēlāk varētu prasīt atbildību, ja elektroietaisē atklātos trūkumi.

Tiesa uzskata, ka augstākminētais kopsakarā ar jau konstatētajām pretrunām SIA “ /nosaukums F/”, SIA “/nosaukums

G/” un SIA “/nosaukums Z/” likumisko pārstāvju paskaidrojumos un liecībās norāda, ka pieteicēja vai tās tālākie darījuma

partneri nav veikuši SIA “/nosaukums J/” izrakstītajos rēķinos minētos darbus. Ņemot vērā minēto darbu būtību un to

veicējiem izvirzāmās prasības, tiesa uzskata, ka pieteicējai nevarēja būt nezināms, ka SIA “/nosaukums F/”,

SIA “/nosaukums G/” vai to tālākie darījuma partneri nav veikuši Dienesta apstrīdētajos rēķinos norādītos darbus.

Tiesa uzskata, ka arī darījumi starp SIA “ /nosaukums J/” un pieteicēju par dokumentu izdruku, iesiešanu un konkursu

piedāvājumu sagatavošanu faktiski nav notikuši, jo nevienā no darījumu dokumentiem, ne arī pieteicējas paskaidrojumos

nav atspoguļots, kādi konkrēti konkursu piedāvājumi ir sagatavoti. No lietas materiāliem (lietas 6. sējuma 130.-137. lapa)

tiesa secina, ka pieteicēja 2010. gada septembrī – oktobrī veica ļoti intensīvu uzņēmējdarbību, gan iepērkot un pārdodot

preces, gan arī iepērkot un sniedzot pakalpojumus, tāpēc tiesa uzskata, ka dzīves realitātei neatbilst fakts, ka pieteicējas

pārstāvis un vienīgais darbinieks vēl papildus varēja atrast laiku konkursu piedāvājumu izstrādei, kas prasa ne tikai precīzu

dokumentu noformēšanu, bet arī aprēķinus.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Dienests pamatoti uzskatīja, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums J/” nav

notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un ir noformēti tikai dokumenti, un liedza pieteicējai tiesības atskaitīt priekšnodokli par

darījumiem ar SIA “/nosaukums J/”.

[4.12] Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4. panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats

par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Gada pārskatu likuma 22. panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma 12. un 14. panta postenī “Pārdotās produkcijas

ražošanas izmaksas” parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai

iegādes pašizmaksā.

Secinot, ka darījums nav noticis, jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja

saimniecisko darbību. Šādu izmaksu ietveršana peļņas vai zaudējumu aprēķinā noved pie apliekamā ienākuma

samazināšanas, kā rezultātā tiek nepareizi aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši

attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma “Par grāmatvedību” normas, arī

2. pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7. panta pirmā daļa par ierakstu izdarīšanu

grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai persona

darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

Ņemot vērā augstākminēto, un to, ka tiesa iepriekš konstatēja ne vien to, ka pieteicējas darījumi ar SIA “/nosaukums

B/”, SIA “/nosaukums C/”, SIA “/nosaukums G/”, SIA “/nosaukums F/”, SIA “/nosaukums E/”, SIA “/nosaukums D/”,

SIA “/nosaukums H/”, SIA “/nosaukums I/” un SIA “/nosaukums J/” auditējamā periodā faktiski nav notikuši, bet arī to,

ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā ir iesaistījusies nodokļu samazināšanas plānā, tad tiesa, pamatojoties uz

likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 4. panta pirmo daļu, Gada pārskatu likuma 4. panta trešo daļu un 22. panta otro

daļu, uzskata, ka Dienests pamatoti pieteicējai samazināja 2010. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā, norādītās pārdotās

produkcijas ražošanas izmaksas par 673 123 latiem un neto apgrozījumu par 616 753 latiem un attiecīgi papildu nomaksai

budžetā aprēķināja UIN 8032 latus, soda naudu 2409,6 latus un nokavējuma naudu 1108,42 latus.

[4.13] Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 35. panta pirmā daļa nosaka, ka atbildību par šā likuma

pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta pirmo daļu par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu

pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam

papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā

nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu.

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta otrajai daļai par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu

pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu

maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.

Savukārt minētā panta piektā daļa nosaka, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā

iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā

minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās

pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra

vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta sestā daļa nosaka, ka , ka soda naudu šajā pantā minētajos gadījumos

uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta septīto daļu, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav

uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un

kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu

administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas

termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par

katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Dienests pamatoti papildu nomaksai budžetā noteica aprēķināja PVN

57 305,06 latus, soda naudu 17 191,53 latus un nokavējuma naudu 11 786,81 latus, UIN 8032 latus, soda

naudu 2409,60 latus un nokavējuma naudu 1108,42 latus, samazināja aprēķināto PVN par 752,25 latiem, samazināja no

budžeta atmaksājamo PVN par 7521,89 latiem un saistībā ar to aprēķināja soda naudu 2256,57 latus, kā arī palielināja no

budžeta atmaksājamo PVN par 35 300,82 latiem.

Pārbaudot Dienesta aprēķinus, tiesa nekonstatē pieteicējai nelabvēlīgas matemātiskā aprēķina kļūdas. Piemērotā soda

nauda ir tiesiska un samērīga. Tiesa konstatē, ka nav pamata likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta septītās daļas

piemērošanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā pieteicēja ir

norādījusi, ka tiesa, pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 154. pantā noteiktās prasības attiecībā uz pierādījumu

novērtēšanu, nav objektīvi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un nav vērtējusi atsevišķus būtiskus pierādījumus, tādējādi

ir maldīgi secinājusi, ka strīdus darījumi faktiski nav notikuši.

No Eiropas Savienības tiesas un Augstākās tiesas judikatūras izriet, ka pieteicējai nebija jāveic savu darījumu partneru

pārbaude un bija tiesības paļauties uz to, ka darījumi ar tiem ir likumīgi. Ne Dienests, ne tiesa spriedumā nav norādījusi

nevienu objektīvu, pārbaudāmu pierādījumu, kas apliecinātu to, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka tā iesaistās PVN

izkrāpšanā darījumos ar saviem partneriem. Pret pieteicēju nekad arī nav ticis uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no

nodokļu samaksas.

[6] 2014. gada 15. decembrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemti Dienesta paskaidrojumi par pieteicējas apelācijas

sūdzību. Paskaidrojumos Dienests pilnībā piekrīt tiesas spriedumā izdarītajiem secinājumiem un lūdz noraidīt apelācijas

sūdzību un pieteikumu kā nepamatotu, bet pārsūdzēto Dienesta lēmumu atstāt negrozītu. Dienesta ieskatā, pieteicēja

apelācijas sūdzībā nav norādījusi uz konkrētiem argumentiem vai pierādījumiem, kas atspēkotu tiesas spriedumā secināto,

vai norādījusi jaunus apstākļus, kas tiesas spriedumā nav bijuši vērtēti.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, šādā gadījumā Administratīvā procesa likuma 251. panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar pieteicējas

pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas

spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šī

sprieduma [4] punktu) un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[9] Attiecībā uz pieteicējas apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem par pierādījumu novērtēšanu, apgabaltiesa

norāda, ka pirmās instances tiesa lietā ir arī rūpīgi pārbaudījusi un izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, tostarp pieteicējas

norādītos strīdus darījumos iesaistīto uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumus un liecinieku liecības. Spriedumā tiesa ir

sniegusi izvērstu pamatojumu, kādēļ tā vieniem pierādījumiem devusi priekšroku attiecībā pret citiem, vai vienu faktu

atzinusi par pierādītu iepretim citam faktam. Pieteicēja nav iesniegusi jaunus pierādījumus vai norādījusi uz jauniem

apstākļiem, kas ļautu apšaubīt pirmās instances tiesas spriedumā konstatētos apstākļus un secinājumus.

[10] Apgabaltiesa papildus norāda, ka pieteicējas strīdus darījumi ar SIA “ /nosaukums J/” ir tikuši izvērtēti arī

administratīvās lietas Nr. /numurs 1/ ietvaros. Minētajā lietā tiesa arī konstatēja, ka SIA “/nosaukums J/” un pieteicēja, kā arī

pieteicējas deklarētie darījumu partneri SIA “/nosaukums Z/” un SIA “/nosaukums F/”, ir piedalījušies secīgu fiktīvu

darījumu shēmā, kuras mērķis ir bijis gūt fiskālas priekšrocības nodokļu nomaksas jomā, (sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2015. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. /numurs 1/ 14.-16. punktu).

[11] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei, nedrīkst ierobežot tās tiesības

atskaitīt priekšnodokli, apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, gadījumos, kad

atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga, kā tas ir konstatēts konkrētajā

lietā, nodokļu administrācijai ir tiesības liegt nodokļu maksātajam atskaitīt priekšnodokli (sk. Eiropas Savienības Tiesas

2006. gada 6. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C 439/04 un C 440/04 Kittel un Recolta Recycling, 55. punktu;

2012. gada 21. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C 80/11 un C 142/11 Mahagében un D?vid, 42. punktu un 2012.

gada 6. decembra spriedumu lietā C 285/11 Bonik, 37. punktu).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents (personiskais paraksts) K. Berķis

Tiesnese (personiskais paraksts) K. Kalvāne

Tiesnese (personiskais paraksts) L. Paegļkalna