Court partially allowed bank debt collection, ordering installment payments due to defendant's low income.

Lietas Nr. C31463813

Lietas arhīva Nr. C-0337-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 12.martā

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

ar sekretāri G.Tomsoni,

piedaloties atbildētājai /pers. A/,

izskatīja 2015.gada 26.februārī atklātā tiesas sēdē Pils ielā 16, Tukumā, civillietu akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” prasībā pret

/pers. A/ par parāda piedziņu,

Tiesa

konstatēja

2013.gada 4.novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemta akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” (turpmāk

– prasītāja) prasība pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 13.jūlijā, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp

prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.PTKR003000 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai tika

piešķirts aizdevums Ls 2948,68 (4195,59 euro) apmērā, atbildētājas saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju, kas izriet no

2008.gada 30.septembra Aizdevuma līguma Nr.PTKR000508 un 2006.gada 13.jūlija Līguma Nr.VK10012691 par Viva norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu, pilnīgai izpildei. Saskaņā ar līguma 1.3.punktu gada procentu likme tika noteikta 24 %, bet

aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts 2015.gada 15.jūlijs. Saskaņā ar līguma 1.1.punkta un 2.1.2.qpunkta noteikumiem

prasītājas piešķirtais aizdevums jāizmaksā atbildētājai, novirzot piešķirto aizdevumu Ls 2948,68 apmērā atbildētājas saistību pret

prasītāju kas izriet no 2008.gada 30.septembra Aizdevuma līguma Nr.PTKR000508 un 2006.gada 13.jūlija Līguma

Nr.VK10012691 par Viva norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, pilnīgai izpildei. Prasītāja 2009.gada 13.jūlijā saskaņā ar

līguma 2.1.1.punktu atvēra atbildētājai aizdevuma kontu un izsniedza aizdevumu, kā arī novirzīja piešķirto aizdevumu līguma

1.1.punktā norādīto mērķu izpildei. Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša

l5.datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma

atmaksas veikšanai. Saskaņā ar līguma 3.1.punktu, par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājai

jāmaksā prasītājai līgumsods 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt

naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķina konta naudas trūkuma vai citu prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3.punkts

nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes. Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās

saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma

atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums veikts 2010.gada 2.septembrī Ls 10,00 (14,23 euro) apmērā. Saskaņā ar līguma

2.3.2.punkta noteikumiem, prasītājai ir tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu un pieprasīt no atbildētājas pirms termiņa (desmit

dienu laikā no prasītājas rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto

procentu un līgumsodu summu, ja atbildētāja pārkāpj kādu no līguma noteikumiem. Līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājai

ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot

nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā. Ņemot vērā to, ka atbildētāja ilgstoši nebija pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības,

jo nenodrošināja, ka maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas

veikšanai, saskaņā ar līguma 2.3.2.punktu ar 2012.gada 2.jūlija paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atbildētājai tika

dots 10 dienu termiņš saistību izpildei, taču atbildētāja savas saistības neizpildīja, līdz ar to līgums tika izbeigts ar 2012.gada

13.jūliju. Prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus līdz 2012.gada 13.jūlijam, tas ir, līdz datumam, ar kuru tika izbeigts pušu

starpā noslēgtais līgums, savukārt, sākot ar 2012.gada 14.jūliju, prasītāja ir tiesīga aprēķināt likumiskos procentus. Likumiskie

procenti aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 14.jūlija līdz 2013.gada 22.oktobrim, kas sastāda Ls 218,34 (310,67 euro)

apmērā. Atbildētājas no līguma izrietošās un neizpildītas maksājuma saistības sastāda Ls 5593,93 (7959,45 euro), kas sastāv no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas Ls 2793,26 (3974,45 euro), neatmaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu

par laika periodu no 2010.gada 15.marta līdz 2012.gada 13.jūlijam Ls 1379,68 (1963,11 euro), likumiskajiem procentiem Ls

218,34 (310,67 euro) un 1īgumsoda par laika periodu no 2010.gada 15.aprīļa līdz 2012.gada 28.augustam Ls 1202,65 (1711,22

euro) apmērā. Prasītāja savu interešu aizstāvībai vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pret

atbildētāju ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatu nodaļas 2012.gada 20.augusta lēmumu tiesvedībā pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā tik izbeigta.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943. un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma

26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 195. un 406 8.panta trešo daļu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no

/pers. A/ par labu prasītājai no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības - pamatparādu Ls 2793,26 (3974,45 euro),

nesamaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu Ls 1379,68 (1963,11 euro), likumiskos procentus Ls 218,34 (310,67 euro)

un līgumsodu Ls 1202,65 (1711,22 euro), kopā piedzenot Ls 5593,93 (7959,45 euro) apmērā, kā arī piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus 6% gada no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

2013.gada 8.novembrī tiesa atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīja prasības pieteikumu, nosakot paskaidrojumu

iesniegšanai termiņu līdz 2013.gada 9.decembrim (lietas 23.lapa).

Par celto prasību atbildētāja tiesā rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi.

2014.gada 29.septembrī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 321.panta pirmo daļu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

2014.gada 11.septembra rezolūciju, civillieta saņemta turpmākai izskatīšanai Tukuma rajona tiesā.

2015.gada 28.janvārī Tukuma rajona tiesā saņemts prasītājas Lūgums par lietas izskatīšanu bez prasītāja pārstāvja

piedalīšanās tiesas sēdē, kurā prasītāja paziņojis, ka uztur prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem pilnā

apmērā. Tāpat arī prasītāja informējusi tiesu, ka, noslogotības dēļ, prasītājas pārstāvji nevar ierasties uz tiesas sēdi, sakarā ar ko

lūdz tiesu izskatīt lietu bez akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē (lietas 30.lapa).

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies.

Atbildētāja/pers. A/ tiesas sēdē prasību atzina un paskaidroja, ka bija grūtības parādu atmaksāt. Tagad var atļauties katru

mēnesi maksāt 150,00 euro. Atbildētāja lūdza noteikt samērīgu parāda atmaksas grafiku, sadalot parādu vienādās daļās, katru

mēnesi maksājot 150,00 euro un lūdza samazināt līgumsoda apmēru līdz 10% no parāda summas.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir

pienākums atlikt lietas izskatīšanu, un nolēma civillietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Noklausījusies atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi civillietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumu. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti (Civillikuma 1946.pants).

2009.gada 13.jūlijā AS „NORVIK BANKA”, kā aizdevējs, un /pers. A/, kā

aizņēmējs, noslēdza Aizdevuma līgumu Nr.PTKR00300, saskaņā ar kuru atbildētājai tika

piešķirts aizdevums 4195,59 euro (Ls 2948,88) apmērā saistību pret AS „NORVIK BANKA” pilnīgai izpildei, kas izriet no

2008.gada 30.septembra Aizdevuma līguma Nr.PTKR000508 un 2006.gada 13.jūlija Līguma Nr.VK10012691 par Viva norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 9.lapa). Kredīta atmaksas termiņš tika noteikts 2015.gada 15.jūlijs. Par kredīta izmantošanu

aizņēmējs apņēmās maksāt aizdevējam procentus pēc likmes 24 % gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas, vadoties no

faktiskā dienu skaita mēnesī un pieņemot, ka gadā ir 360 dienas. Procenti tiek maksāti saskaņā ar līgumu un starp līdzējiem

parakstīto maksājumu grafiku.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 2.2.1.punktu atbildētājai ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt

procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteikta kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

No Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 maksājuma grafika, kas ir minētā līguma

neatņemama sastāvdaļa, redzams, ka pirmais maksājums atbildētājai bija jāveic 2009.gada

15.augustā, bet pēdējais – 2015.gada 15.jūlijā (lietas 10.lapa)

Prasītāja savas ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi – aizdevumu izsniegusi, ieskaitot to atbildētājas

kontā (lietas 11.lapa), savukārt atbildētāja savas saistības nav pildījusi atbilstoši nolīgtajam.

Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša

līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Atbilstoši Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 2.3.2.punktam prasītājai ir tiesības vienpusēji pirms termiņa izbeigt līgumu

un pieprasīt no atbildētājas pirms termiņa (desmit dienu laikā no prasītāja rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) nodrošināt

norēķinu kontā kredīta summu, aprēķināto procentu un līgumsodu summu, ja atbildētāja pārkāpj kādu no līguma noteikumiem.

2012.gada 2.jūlijā prasītāja nosūtīja atbildētājai Paziņojumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kurā, pamatojoties uz

Aizdevuma līguma 2.3.2.punktu, paziņoja par Aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu un pieprasīja 10 dienu laikā no

paziņojuma nosūtīšanas dienas nodrošināt norēķinu kontā naudas summu 3015,44 euro (Ls 2119,26) neapmaksātā kredīta,

aprēķināto procentu un līgumsoda samaksai. Prasītājs paziņoja atbildētājai par līguma pirmstermiņa izbeigšanu ar 11.dienu pēc šī

paziņojuma nosūtīšanas, proti, ar 2012.gada 13.jūliju (lietas 12.lapa).

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, ņemot vērā atbildētājas ilgstošo saistību neizpildi, prasītājas vienpusēja atkāpšanās

no Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 ir tiesiska un pamatota, un nav atzīstama par atbildētājas, kā patērētāja, tiesību

pārkāpumu.

Saskaņā ar prasītājas aprēķiniem, kuriem atbildētāja nav iebildusi, atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir

3974,45 euro (Ls 2793,26) un neatmaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu – 1963,11 euro (Ls 1379,68), kas

aprēķināti par laika periodu no 2010.gada 15.marta līdz 2012.gada 13.jūlijam.

Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš

skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Tādējādi latos norādītās summas pārrēķināmas no latiem euro.

2014.gada 1.janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir 1 EUR = 0.702804 LVL.

Pamatojoties uz Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 3.1.punktu, kurā nolīgts līgumsods 0,15 % dienā no savlaicīgi

nesamaksātās summas, prasītāja aprēķinājusi atbildētājai līgumsodu 1711,22 euro (Ls 1202,65) apmērā par laika periodu

2010.gada 15.aprīļa līdz 2012.gada 28.augustam.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko

kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot

katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civilprocesa likuma 5.panta trešā daļa paredz, ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas

ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 1978.gada 20.janvārī pieņēma rekomendāciju „Par soda klauzulu civiltiesībās”,

rekomendējot ievērot rekomendācijas pielikumā norādītos principus. Soda klauzula ir jebkurš līguma punkts, kas paredz par

pamatsaistības neizpildi pienākumu apsolītājam (parādniekam) maksāt naudas summu kā soda naudu vai kompensāciju. Noteikto

summu tiesa var samazināt, ja tā ir acīm redzami pārāk liela.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav

pārkāpta, gan kā atbildības izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums.

Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina

(peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam.

Līgumsods nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels. Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma

kritērija, ievērojot, ka „pie samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (K.Torgāns.

Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības

un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas

subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta

subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas

par svarīgām. Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru un tā samērīgumu, tiesa ņem vērā arī

judikatūrā atzīto, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedums lietā Nr. SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr. SKC-

48,2007.gada 20.jūnija lēmums lietā Nr. SPC-43, 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr.SKC-212).

Tāpat arī tiesību doktrīnā ieteikti vairāki kritēriji, kas ņemami vērā, izvērtējot līgumsoda apmēru un tie ir šādi:

1) ar līguma pārkāpumu radīto seku smagums (ļaunums, kaitējums plašā nozīmē);

2) līgumsoda apmērs, vērtējot procentuāli pret pamatparādu;

3) laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies;

4) tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu parādniekam (daudziem parādniekiem kopumā) tādā mērā, ka varētu tikt skartas arī

sabiedrības intereses;

5) kā un cik lielā mērā saistība ir tikusi pildīta;

6) vai ar konkrēto līgumsoda apmēru ir nodrošināts taisnīgs rezultāts;

7) tiesību principi, kas attiecas uz soda atbilstības izvērtēšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar civiltiesību pamatuzdevumu nodrošināt

ekvivalenci mantiskajās attiecībās.

Kritēriji, kas ņemami vērā, nosakot samērīga līgumsoda apmēru, ir minēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

senatoru 2013.gada oktobra sanāksmē akceptētajā tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”. Minētajā

apkopojumā norādīts, ka tiesai, vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu

iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama

ekvivalence, var kalpot:

1) samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem;

2) naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā

iespējamo zaudējumu kompensācija;

3) nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē.

Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu „Grozījumi Civillikumā”, kas ir

spēkā no 2014.gada 1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma

1716.pantā, ka līgumsods var tikt noteikts ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu,

nav tiesiska pamata piemērot šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10% apmērā, tiesa to

ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu līgumsoda samērīgumu un prasītāja labticību.

Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods nav

atzīstams par samērīgu, taisnīgu un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika

periodu, par kādu tas aprēķināts. Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētājas pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs,

samērojot to ar parāda apmēru, kavējuma laiku, līgumsoda jēgu un mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas.

Līdz ar to šajā daļā prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai līgumsodu 397,45 euro apmērā.

Pārējā daļā prasība par līgumsoda 1313,77 euro piedziņu pēc Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 ir noraidāma.

Papildus minētajam, pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu, par laika periodu no 2012.gada 14.jūlija līdz

2013.gada 22.oktobrim, prasītāja aprēķinājusi atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus 310,67 euro (Ls 218,34) apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto pamatparāda un procentu summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata

apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto un to, ka atbildētājas finansiālais stāvoklis nevar būt par pamatu viņas atbrīvošanai no nolīgto saistību

izpildes, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu AS „NORVIK BANKA” no 2009.gada

13.jūlija Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 izrietošo un neizpildīto saistību izpildei neatmaksāto aizdevuma pamatsummu

3974,45 euro (Ls 2793,26), neatmaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu 1963,11 euro (Ls 1379,68), līgumsodu 397,45

euro un likumiskos nokavējuma procentus 310,67 euro (Ls 218,34) apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda pamatsummas par laika periodu līdz sprieduma izpildei,

ņemot vērā ar spriedumu piedzīto likumisko nokavējuma procentu summu un Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts nodevu 546,40 euro (Ls 384,01) (lietas

5.-6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30) (lietas 4.lapa).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētājas tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli: valsts nodeva 500,57 euro

apmērā (kas aprēķināta sekojoši: apmierinātā prasības summa ir 6645,68 euro - 2134 euro x 4% + 320,10 euro = 500,57 euro),

saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu 4,70

euro apmērā.

Atbildētāja savos paskaidrojumos tiesas sēdē lūdza noteikt samērīgu parāda atmaksas grafiku, sadalot parādu vienādās

daļās, katru mēnesi maksājot 150,00 euro, atbilstoši atbildētājas ienākumiem.

Civilprocesa likuma 206.pants nosaka, ka tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli,

bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības

grozīšanu.

Minētos jautājumus pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma tiesa var izlemt vienlaikus ar lietas izspriešanu pēc būtības,

attiecīgo nolēmumu ietverot sprieduma rezolutīvajā daļā (sk. Civilprocesa likuma komentāri, autoru kolektīvs prof. K.Torgāna

vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga, TNA, 2006.g., 310.lp).

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētāja strādā Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes

slimnīca” un viņas darba alga izmaksai vidēji ir 500,00 euro mēnesī.

Ņemot vērā minēto uz izvērtējot tiesai iesniegtos dokumentus par atbildētājas atalgojumu, tiesa atzīst, ka atbildētājas

lūgums par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos ir apmierināms, sadalot sprieduma izpildi par parāda piedziņu no atbildētājas

par labu prasītājai uz četriem gadiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 206.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, no 2009.gada 13.jūlija Aizdevuma līguma Nr.PTKR003000 izrietošo un neizpildīto saistību izpildei

neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 3974,45 euro, neatmaksātos procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no

2010.gada 15.marta līdz 2012.gada 13.jūlijam 1963,11 euro, līgumsodu 397,45 euro apmērā un likumiskos nokavējuma

procentus par laika periodu no 2012.gada 14.jūlija līdz 2013.gada 22.oktobrim 310,67 euro, valsts nodevu 500,57 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70, kopā piedzenot 7150,95 euro (septiņi tūkstoši viens simts piecdesmit euro 95 centi).

Piedzīto summu 7150,95 euro iemaksāt prasītājas akciju sabiedrības „NORVIK BANKA”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, kontā

LV44LATB000000PATERLS, maksājuma mērķis – saistības pēc līguma Nr.PTKR003000.

Prasību daļā par līgumsoda 1313,77 euro (viens tūkstotis trīs simti trīspadsmit euro 77 centi) piedziņu pēc Aizdevuma

līguma Nr.PTKR003000 noraidīt.

Noteikt akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ tiesības saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no kopējās pamatparāda summas, tas ir, 3974,45 euro par laika periodu

l ī d z sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Sprieduma izpildi par parāda piedziņu 7150,95 euro sadalīt termiņos - noteikt, ka parāds ir piedzenams līdz katra mēneša

pēdējam datumam 150,00 euro apmērā, pirmo maksājumu veicot līdz 2015.gada 30.aprīlim, bet pēdējo 100,95 euro apmērā līdz

2019.gada 30.aprīlim .

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 12.marta, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele