Small claims court partially allows rent debt but dismisses attorney fee claim due to missing order.

Lietas arhīva Nr. C-3309-17/18

ECLI:LV:RLPT:2017:1207.C29330917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 7. decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese A. Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “/nosaukums/” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 10. janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “/nosaukums/” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2017. gada 17. janvāra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014. gada 7. jūlijā starp Prasītāju un Atbildētāju ticis noslēgts nekustamā īpašuma īres līgums (turpmāk –

Līgums) par Prasītājam piederošā īpašuma /adrese/ (turpmāk – Nekustamais īpašums), izīrēšanu. Atbilstoši Līguma nosacījumiem, Nekustamais īpašums

tika nodots Atbildētājam, pamatojoties uz savstarpēji parakstīto pieņemšanas-nodošanas aktu. Līguma darbības laiks tika noteikts līdz 2015. gada 31.

augustam.

Saskaņā ar Līguma nosacījumiem, īres maksa tika noteikta 230,00 EUR mēnesī, kas bija jāmaksā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.

datumam. Atbilstoši Līguma 4.1. punktam, Atbildētāja iemaksātā drošības nauda, ko Atbildētājs iemaksājis Līguma darbības laikā tiek, uzglabāta no

Līguma izrietošu saistību nodrošināšanai.

Atbilstoši Līguma 4.3. punktam, Atbildētājam bija pienākums maksāt Prasītājam par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem, ko

Atbildētājam bija snieguši pakalpojumu sniedzēji. Maksu par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem bija jāveic par iepriekšējo mēnesi līdz katra

mēneša 25. datumam, atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājs norāda, ka Līguma darbības laikā Atbildētājs savas saistības pildīja nepienācīgi, pieļaujot nokavējumu, proti, veicot Atbildētāja

parādsaistību apkopojumu, Prasītājs konstatējis Atbildētāja parādu uz 2014. gada 10. decembri 875,25 EUR apmērā, par ko nosūtījis Atbildētājam

brīdinājumu, kurā informējis par parāda esamību, kā arī par to, ka daļa no minētā parāda tiks segta no iemaksātās drošības naudas. Tāpat Prasītājs

aicinājis veikt Atbildētāju nokārtot atlikušās parādsaistības – 415,25 EUR apmērā līdz 2014. gada 29. decembrim, noteicot arī pienākumu iemaksāt

drošības naudu 460,00 EUR apmērā.

2015. gada 25. janvārī, Prasītājs nosūtījis Atbildētājam paziņojumu, kurā informējis ka uz paziņojuma sagatavošanas brīdi Atbildētāja nenokārtotas

parādsaistības ir 487,62 EUR apmērā un tās tiks segts no iemaksātās drošības naudas. Prasītājs noteicis Atbildētājam nomaksāt parādu 27,62 EUR

apmērā, kā arī kārtējo reizi iemaksāt drošības naudu 460,00 EUR apmērā līdz 2015. gada 10. februārim.

2015. gada 11. martā Prasītājs nosūtījis Atbildētājam kārtējo paziņojumu par parāda 699,79 EUR apmērā esamību, noteicot atlikušās parāda

summas – 110,91 EUR un drošības naudas 460,00 EUR iemaksu līdz 2015. gada 25. martam.

Savukārt 2015. gada 7. aprīlī Prasītājs konstatējis, ka Atbildētāja parāds ir 126,28 EUR, līdz ar ko, atbilstoši Līguma 10.2., 10.2.1. punktam,

Prasītājs vienpusēji atkāpās no Līguma, par ko informējis Atbildētāju, aicinot ierasties un nodot nekustamo īpašumu Prasītājam. Noteiktajā laikā

Atbildētāj nav ieradies, turpinot lietot nekustamo īpašumu.

2015. gada 1. septembrī starp pusēm tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts par telpu nodošanu Prasītājam, sakarā ar Līguma izbeigšanos.

Starp pusēm tika parakstīta vienošanās, kurā puses vienojās, ka uz akta parakstīšanas dienu Atbildētāja parāds Prasītājam ir 545,89 EUR apmērā, ko

Atbildētājs apņēmies samaksāt līdz 2015. gada 1. oktobrim. Tāpat, atbilstoši vienošanās 4. punktam, puses konstatēja, ka Atbildētājam tiks piestādīts

rēķins par īri, apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laiku no 2015. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. augustam.

Atbildētājs labprātīgi parādsaistības nav nokārtojis. Prasītājs Atbildētāja vietā pilnīgi norēķinājis par apsaimniekošanu un sniegtajiem

pakalpojumiem ar pakalpojumu sniedzējiem.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civillikuma 1587., 1756., 1757., 1765., 1785., 1652., 1662., 2112., 2113., 2120., 2122., 2124. pantu,

likuma Par dzīvojamo telpu īri 5., 11. pantu, Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā parādu par īri, apsaimniekošanu un sniegtajiem

pakalpojumiem kopā 608,96 EUR apmērā, kā arī Prasītāja samaksāto valsts nodevu 91,34 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja arī ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus 4,27 EUR apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus par

advokāta sniegto palīdzību 62,26 EUR apmērā un atzīt Prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai

saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās naudas summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, Atbildētājam 2017. gada 19. janvārī ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa deklarētās dzīvesvietas

adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2017. gada 18. februārim (lietas

76. lapa).

[2.1] 2017. gada 20. februārī tiesā saņemti Atbildētāja paskaidrojumi (lietas 79.-80. lapa), kuros viņš lai gan ir atzīmējis, ka prasību atzīst daļēji,

taču norādot atzīstamo parādsaistību apmēru ir norādījis Prasītāja aprēķināto parāda summu – 608,96 EUR apmērā.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2017. gada 26. oktobrī (lietas 82. lapa), vienlaikus

informējot lietas dalībniekus par sprieduma saņemšanas laiku un vietu, kā arī par to, ka šīs datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par

pamatotu un apmierināmu daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatu apliecības par nodalījumu Nr. /numurs/, redzams, ka nekustamais īpašums /adrese/,

pieder Prasītājam (lietas 21. lapa).

[4.2] 2014. gada 7. jūlijā Prasītāja un Atbildētāja starpā ticis noslēgts Nekustamā īpašuma īres līgums Nr. IL-068/2014 par nekustamo īpašumu

/adrese/ (turpmāk – Nekustamais īpašums) (lietas 22.-28. lapa) (turpmāk – Līgums).

Nekustamo īpašumu Atbildētājs pieņēmis lietošanā, parakstot Nekustamā īpašuma pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 37.-40. lapa).

Atbilstoši Līguma 4.1. apakšpunktu, īres maksa tika noteikta 230,00 EUR apmērā mēnesī, kuru bija jāmaksā par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša

25. datumam, saskaņā ar izrakstīto rēķinu. [..] Atbildētāja iemaksātā drošības nauda, 430,00 EUR apmērā [..] tiek uzglabāta no Līguma izrietošu saistību

nodrošināšanai [..].

Saskaņā ar Līguma 4.3. un 4.4. punktu, Atbildētājam bija pienākums papildus veikt samaksu par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem,

atbilstoši Prasītāja piestādītajiem rēķiniem. Maksu par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem Atbildētājam bija pienākums veikt par iepriekšējo

mēnesi līdz katra mēneša 25. datumam.

Saskaņā ar Līguma 3.1.1. apakšpunktu, Līgums stājies spēkā 2014. gada 1. septembrī, saskaņā ar Līguma 3.1.3. apakšpunktu, Līguma darbības

laiks – līdz 2015. gada 31. augustam.

[4.2.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2013. gada 4. martā janvārī starp pusēm tika parakstīts Nodošanas-pieņemšanas akts Nr. PN

026/2013 par telpu nodošanu īrniekam sakarā ar telpu īres līguma Nr. IL-026/2013 noslēgšanu (lietas 37.-40. lapa), kurš apliecina, ka Atbildētājs,

pieņēmis lietošanā nekustamo īpašumu - /adrese/. Saskaņā ar Līguma 5.2. punktu, puses vienojās, ka minētais akts ir spēkā un tika pievienots kā

pielikums Līgumam.

[4.3] Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesas rīcībā nav ziņu, ka Līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar ko tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu un saistošu pusēm, tai

skaitā, katrai pusei jāpilda no Līguma izrietošās sātības pilnā apmērā.

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu,

parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu,

vai arī pēc paražas. Turklāt, atbilstoši Civillikuma 1828. pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu.

[4.4.1] Lietas materiālos atrodas Atbildētājam nosūtītais 2014. gada 10. decembra paziņojums (lietas 41. lapa), kurā Prasītājs paziņojis

Atbildētājam par parāda 875,25 EUR esamību, informējis, ka daļa no minētā parāda segta ar drošības naudu, kā arī aicinājis līdz 2014. gada 29.

decembrim samaksāt atlikušo parādu 415,25 EUR apmērā un iemaksāt drošības naudu 460,00 EUR apmērā. Minēto paziņojumu Atbildētājs saņēmis

2014. gada 13. novembrī (lietas 42. lapa).

[4.4.2] Lietas materiālos atrodas Atbildētājam nosūtītais 2015. gada 23. janvāra paziņojums (lietas 43. lapa), kurā Prasītājs paziņojis Atbildētājam

par parāda 487,26 EUR esamību, informējis, ka daļa no minētā parāda segta ar drošības naudu, kā arī aicinājis līdz 2015. gada 10. februārim samaksāt

atlikušo parādu 27,62 EUR apmērā un iemaksāt drošības naudu 460,00 EUR apmērā.

[4.4.3] Lietas materiālos atrodas Atbildētājam nosūtītais 2015. gada 11. marta paziņojums (lietas 45. lapa), kurā Prasītājs paziņojis Atbildētājam

par parāda 699,79 EUR esamību, informējis, ka daļa no minētā parāda segta ar drošības naudu, kā arī aicinājis līdz 2015. gada 25. martam samaksāt

atlikušo parādu 588,88 EUR apmērā un iemaksāt drošības naudu 460,00 EUR apmērā. Minēto paziņojumu Atbildētājs saņēmis 2015. gada 18. martā

(lietas 46. lapa).

[4.4.4] Lietas materiālos atrodas Atbildētājam nosūtītais 2015. gada 7. aprīļa paziņojums par īres līguma izbeigšanu un nekustamā īpašuma

atbrīvošanu (lietas 47. lapa), kurā Prasītājs paziņojis Atbildētājam par parāda 726,28 EUR esamību, kā arī informējis, ka atkāpjas no Līguma,

pamatojoties uz Līguma 10.2. punktu un 10.2.1. apakšpunktu, līdz ar ko Prasītāja pārstāvis ieradīsies pie Atbildētāja 2015. gada 20. aprīlī pieņemt

Nekustamo īpašumu. Minēto paziņojumu Atbildētājs saņēmis 2015. gada 11. aprīlī (lietas 48. lapa). Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam,

noteiktajā terminā Atbildētājs Nekustamo īpašumu Prasītajam nav nodevis, turpinājis to lietot.

[4.4.5] No lietas materiālos esošā 2015. gada 1. septembra Pieņemšanas-nodošanas akta (lietas 49.-51. lapa) redzams, ka Atbildētājs nodevis

Nekustamo īpašumu Prasītājam 2015. gada 1. septembrī sakarā ar Līguma termiņa izbeigšanos. Vienlaicīgi, 2015. gada 1. septembrī, puses parakstīja

Vienošanos par īres līguma izbeigšanu (turpmāk – Vienošanās) (lietas 52. lapa), kurā, cita starpā, konstatēja, ka Vienošanās parakstīšanas dienā

Atbildētājam ir parāds Prasītājam 545,89 EUR apmērā, ko Atbildētājs, parakstot Vienošanos, ir atzinis un apņēmies to samaksāt līdz 2015. gada 1.

oktobrim, kā arī Vienošanās puses paredzēja, ka Atbildētājam tiks piestādīts rēķins par Nekustamā īpašuma īri, apsaimniekošanu un sniegtajiem

pakalpojumiem par laiku no 2015. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. augustam.

[4.4.6] Prasītājs pievienojis prasības pieteikumam Atbildētājam nosūtīto 2016. gada 13. janvāra Pirmstiesas brīdinājumu (lietas 53.-54. lapa), no

kura redzams, ka Prasītājs informējis Atbildētāju par neizpildītajām parādsaistībām 608,96 EUR apmērā, ko aicināja labprātīgi izpildīt 14 kalendāro

dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2016. gada 29. janvārim, brīdinot Atbildētāju, ka parādsaistību nemaksāšanas

gadījumā tiks celta prasība tiesā. Minēto brīdinājumu Atbildētājs saņēmis 2017. gada 19. janvārī (lietas 55. lapa)

[4.5] Lietas materiālos atrodas Atbildētājam izrakstītie rēķini (lietas 57.-62. lapa), no kuriem redzams, ka Atbildētājam, bija izrakstīts īres maksas

rēķins par 2015. gada jūliju 230,00 EUR apmērā (lietas 61. lapa) un rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem 2017. gada jūlijā – 61,76 EUR apmērā

(lietas 59. lapa). Atbilstoši Prasītāja norādītajam, Atbildētājs nav veicis pilnā apmērā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem 2015. gada jūnijā, līdz ar

ko ir parādā Prasītājam 24,13 EUR (lietas 57. lapa). Tapāt redzams, ka Prasītājs izrakstījis Atbildētājam īres maksas rēķinu par 2015. gada augustu –

230,00 EUR apmērā, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, proti, par elektrības lietošanu 2015. gada augustā – 49,13 EUR apmērā (lietas 60. lapa),

par gāzes lietošanu 2015. gada augustā – 3,11 EUR apmērā (lietas 62. lapa), par ūdens lietošanu 2015. gada augustā – 10,83 EUR apmērā. Tapāt

prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētājs nav samaksājis Prasītājam īres maksu 230,00 EUR apmērā par 2015. gada jūliju un nav veicis rēķina

apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem 2015. gada jūlijā par summu 61,76 EUR apmērā (lietas 57. lapa) un daļēji nesamaksāts rēķins par

pakalpojumiem par 2015. gada jūniju – 24,13 EUR apmērā. Ievērojot minēto Atbildētājai kopējai parāds Prasītājam ir 608,96 EUR apmērā.

[4.6] Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu

mantiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme

paša saistītā sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

[4.7] Atbilstoši prasības pieteikumā iekļautajam parāda summas aprēķinam (lietas 9. lapa), kā arī no lietas materiālos esošajiem Prasītāja

izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu un sniegtajiem pakalpojumiem redzams, ka Atbildētājam izveidojies parāds Prasītājam par nomas maksu un

sniegtajiem pakalpojumiem par laiku no 2015. gada jūnija līdz 2015. gada 31. augustam 608,96 EUR apmērā. Neizpildītās saistības Atbildētājs ir atzinis

un nav apstrīdējis pušu starpā parakstītajā 2015. gada 1. septembra Vienošanās (lietas 52. lapa).

[4.8] Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesa konstatē, ka pušu starpā tika pielīgts līguma priekšmets, samaksas kārtība un termiņi, proti, līdzēji

vienojušies par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Lai gan Atbildētājs paskaidrojumus tiesai ir sniedzis, atzīstot prasību daļējā apmērā, ir norādījis

Prasītāja piedzenamo parāda summu pilnā apmērā, t.i. 608,96 EUR. Paskaidrojumiem Atbildētājs nav pievienojis nevienu apliecinošu dokumentu par

parādsaistību izpildi. Līdz ar to, ir secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasības

pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka Atbildētājs, atbilstoši izrakstītiem rēķiniem, nav norēķinājies ar Prasītāju par telpas nomu un saņemtajiem

pakalpojumiem rēķinos noteiktos apmēros un termiņos.

Tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no Atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība. Savukārt pretējus pierādījumus Atbildētājs

tiesai nav iesniedzis, tādēļ no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenams nomas maksas parāds un parāds par sniegtajiem pakalpojumiem kopā 608,96 EUR

apmērā par laiku no 2015. gada jūnija līdz 2015. gada 31. augustam.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktu, ar lietas vešanu saistītie

izdevumi [..] izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, atlīdzināmi faktiskajā apmērā .

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 96,04 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

91,34 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro apmērā. Tapāt no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami ar

pierādījumu iegūšanu saistītie izdevumi 4,27 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 62,26 EUR apmērā.

Prasības pieteikumam pievienots zvērinātas advokātes Sņežanas Makarukas 2016. gada 19. decembrī izrakstītais faktūrrēķins Nr. 36 (lietas 72.

lapa), kā arī maksājuma uzdevums, kas apliecina, ka Prasītājs minēto faktūrrēķinu ir apmaksājis (lietas 73. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi atlīdzināmi [..], atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā,

tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances

tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Līdz ar ko konkrētajā gadījumā tie būtu līdz 91,35 EUR (608,96 x 30%/2).

Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pastāv šķērslis ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanai par advokāta sniegto palīdzību sekojošo

apsvērumu dēļ.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 16. novembra spriedumā lietā Nr. SKC381/2016 pausta atziņa, ka, likumdevējs, formulējot

Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1.punktu (“izdevumi par advokāta palīdzību”) un 44. panta pirmās daļas 1. punktu (“ar lietas vešanu

saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..] advokāta palīdzības samaksai [..]”), skaidri noteicis iespēju atgūt izdevumus par juridisko palīdzību tiesvedībā

iesaistītajai pusei, kas izmanto advokāta pakalpojumus, proti, atlīdzināmi izdevumi tikai par advokāta palīdzību. Turklāt ar šajās normās lietoto jēdzienu

“advokāts” saprotamas tikai Advokatūras likuma 4. panta pirmajā daļā minētās personas, proti: 1) zvērināti advokāti; 2) zvērinātu advokātu palīgi; 3)

Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 4) trešo valstu advokāti, kas Latvijā

praktizē atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 23. novembra spriedumu

lietā Nr. SKC 377; Satversmes tiesas 2014. gada 7. februāra sprieduma lietā Nr. 2013-04-01 “Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas

1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantam” 16.1. punkts; Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa).

Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016,

166. lpp.). Tas nozīmē, ka lietā ir jābūt dokumentam, kas apliecina, ka attiecīgā persona, kura ir veikusi pārstāvību vai sniegusi juridisko palīdzību, ir

advokāts (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-187 13. punktu, 2016. gada 17.

augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKC-1727 5. punktu).

Advokatūras likuma 48.1 pants noteic, ka zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma 48. pantā noteiktos

uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Ordera jēdziens ir minēts arī Civilprocesa likuma 85. panta

trešajā daļā, Administratīvā procesa likuma 38. panta sestajā daļā, Satversmes tiesas likuma 23. panta ceturtajā daļā un Kriminālprocesa likuma 79.

panta piektajā daļā. Kā izriet no minētajām tiesību normām, advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Savukārt ordera

paraugs apstiprināts ar Advokātu padomes 1998. gada 28. novembra lēmumu Nr. 468, bet tā aizpildīšanas jautājumi sākotnēji tika regulēti ar Advokātu

padomes 2003. gada 25. februāra lēmumu Nr. 33 apstiprinātajos “Pagaidu noteikumos par advokātu pieņemto uzdevumu un veiktā darba uzskaites

dokumenta „vienošanās” izpildīšanas kārtību”, pašlaik ar Advokātu padomes 2010. gada 20. decembra lēmumu Nr. 278 apstiprinātajā “Atzinumā par

advokāta ordera saturu”. Tādējādi orderis ir dokuments, kas apliecina faktu, ka advokāts sniedz juridisko palīdzību.

Advokāts kā profesionāls un augsti kvalificēts jurists sniedz juridisko palīdzību saskaņā ar Advokatūras likuma 3. pantu, kas uzskaita zvērināta

advokāta juridiskās palīdzības veidus: 1) aizstāvēt un pārstāvēt tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses; 2) sniegt juridiskās

konsultācijas; 3) gatavot juridiskus dokumentus; 4) veikt citas juridiskas darbības.

No minētās normas izriet, ka zvērināta advokāta sniegtās juridiskās palīdzības jēdziens ietver daudz plašākus uzdevumus, nekā tie noteikti

Advokatūras likuma 48. pantā, kas paredz obligātu nepieciešamību uzrādīt vai iesniegt orderi pārstāvībai tiesā, iestādēs, dokumentu pieprasīšanai no

iestādēm, organizācijām un visos citos uzskaitītajos gadījumos. Tas nozīmē, ka zvērināta advokāta sagatavotie procesuālie dokumenti iesniegšanai tiesā

(piemēram, prasības pieteikums, paskaidrojumi, iesniegumi u.c., ko paraksta pati persona, t.i., prasītājs vai atbildētājs) atzīstami par vienu no juridiskās

palīdzības veidiem Advokatūras likuma 3. panta izpratnē.

Tā kā Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkts paredz atlīdzināt vienīgi izdevumus advokāta palīdzības samaksai, Civillietu

departaments pievienojies Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 28. augusta spriedumā lietā Nr. SKC-187 13. punktā izteiktajai atziņai,

ka viens no priekšnoteikumiem šādu izdevumu atlīdzināšanai ir orderis. Pirmkārt, minētais dokuments apliecina, ka persona, kas sniegusi juridisko

palīdzību, ir advokāts. Otrkārt, tajā tiek uzrādīta konkrēta uzdevuma izpilde - sniegtās juridiskās palīdzības veids, par kuru pusei radušies izdevumi.

Tādējādi, lai puse varētu atgūt izdevumus par advokāta palīdzību, jāiesniedz orderis. Konkrētajā gadījumā lietā šāds dokuments neatrodas.

Savukārt zvērināta advokāta izsniegtais faktūrrēķins par advokāta darba apmaksu ārpus tiesas, sastādot procesuālos dokumentus, pats par sevi

nepierāda, ka juridisko palīdzību ir sniedzis tieši advokāts. Kā jau tika norādīts iepriekš, vienīgais dokuments, kas šo faktu apliecina, ir orderis. Tas

nozīmē, ka priekšnoteikums ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanai ir attiecīga zvērināta advokāta izrakstīta ordera iesniegšana tiesai, līdz ar ko

Prasītāja lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu 62,26 EUR apmērā par advokāta palīdzību ir noraidāms.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu Prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (608,96 EUR), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums

apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1., 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, 250.25

pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, nomas maksas parādu

par 2015. gada jūliju un 2015. gada augustu 460,00 EUR, parādu par sniegtajiem pakalpojumiem par 2015. gada jūniju, 2015. gada jūliju un 2015.

gada augustu 148,96 EUR, kopā 608,96 EUR, kā arī tiesas izdevumus 96,04 EUR un ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus 4,27 EUR, pavisam

kopā 709,27 EUR (septiņi simti deviņi euro 27 centi).

Parāda samaksa veicama SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Nordea Bank AB Latvijas filiāles kontā Nr. /numurs/.

Noraidīt prasību daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 62,26 EUR apmērā par advokāta palīdzību piedziņu.

Atzīt SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no

galvenā parāda (608,96 EUR) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sagatavošanas dienas (2017. gada 7. decembra) Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere