Legislator Case Law & Legislation
A42773908 / A42-04698-10 AI generated

Court dismisses appeal against traffic fine, ruling procedural error did not affect substantive penalty decision.

Case Number A42773908 / A42-04698-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Liepāja dismissed the applicant's request to annul a police decision regarding traffic violations. The applicant argued that the police lacked jurisdiction to question witnesses at home and that the procedural timeline was flawed. The court held that while the police failed to impose separate fines for each violation as required by law, the single fine imposed for the most serious offense legally covered all breaches and did not alter the substantive outcome.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā pārkāpumu kodeksa 35. panta 1. un 2. daļa; Administratīvā procesa likums: Ja amatpersona uzliek sodu par vairākiem vienlaicīgiem pārkāpumiem, bet par katru neuzliek atsevišķu sodu, bet tikai par smagāko, šis processuālais pārkāpums nav iemesls atcelt lēmumu, ja noteiktais sods iekļauj visus pārkāpumus.

Keywords

AI generated
administrative penalty code procedural violation traffic violation fine substantive outcome police jurisdiction multiple violations annulment request

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246.-251. panti
Administratīvā procesa likums 289.-291. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 1. punkts
Administratīvā pārkāpumu kodeksa 35. pants
Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.31. pants
Administratīvā pārkāpumu kodeksa 149.4. pants

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 15. februāra spriedums lietā Lieta Nr. A42491506
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr. A42773908 A42-04698-10/37

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2010.gada 7.jūnijā.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējam R.R., atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim S.K., atklātā tiesas sēdē Lielā ielā 4, Liepājā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.R. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2008.gada 26.novembra lēmuma „Par sūdzības (iesnieguma) pārbaudes rezultātiem Nr.026/PB 478157-1” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 8.decembrī R.R. (turpmāk arī – pieteicējs) Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, kurā lūgts atcelt Valsts policijas Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes 2008. gada 20.oktobrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA478157 un lēmumu Nr. PA478157. Pieteicējs uzskata, ka viņa vaina pārkāpumos nav pierādīta. Norāda, ka krustojumā iebraucis pie zaļā luksofora signāla, bet krustojumā bija noslāpusi automašīna, tāpēc manevrs pabeigts pie mirgojoša dzeltenā luksofora signāla. Ņemot vērā Ford Transit izmērus, lai apdzītu pie luksofora stāvošās automašīnas, kas gaidīja attiecīgo signālu, un nostātos tām priekšā, pieteicējam būtu vajadzējis nobloķēt satiksmi O.Kalpaka ielā. Pieteicējs norāda, ka minētajā krustojumā ir divjoslu sistēma, tāpēc nenotiek automašīnu apdzīšana. Pie kam, krustojumu pieteicējs šķērsojis ap pulksten 13.00, bet protokols sastādīts pulksten 13.36, un tikai pēc pašvaldības policijas darbinieka ziņojuma. Pieteicējs norāda, ka viņam nav saprotams, uz kāda likuma pamata pašvaldības policijas darbinieki

Lappuse 1 no 14 ierodas pie lieciniekiem mājās un liek rakstīt paskaidrojumus; tā nav pašvaldības policijas kompetence. Ja pieteicējs būtu pārkāpis CSN, tad pašvaldības policijas darbiniekiem vajadzēja pieteicēju un automašīnu aizturēt līdz ierodas ceļu policijas darbinieki, kas būtu varējuši nopratināt lieciniekus uz vietas. Pieteicēja vaina nav pierādīta. [1.1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 15.decembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta par Liepājas PRPP KPB priekšnieka 2008.gada 26.novembra lēmuma „Par sūdzības (iesnieguma) pārbaudes rezultātiem Nr.026/PB 478157-1” (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu; lietā atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicināts Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs.

[2] Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs (turpmāk

– Liepājas PRPP vai atbildētāja) tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst. Atbildētāja paskaidro, ka norādot, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku sniegto lietas apstākļu izklāstu, turpretī pieteicēja norādīto liecinieku V.Š. un R.P. liecībām netiek piedots ticamības moments, jo R.P. iesniegumā Liepājas PRPP norādītos faktus nebija iespējams pārbaudīt, savukārt V.Š. iesniegumos ir pretrunas, proti, vienā iesniegumā norādīts, ka 2008.gada 20.oktobrī viņa atradusies taksometrā un vadītājs nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, savukārt citā iesniegumā norādīts, ka minētajā laikā viņa atradusies savā dzīvesvietā un iesniegumā norādītais ir klaji meli. Līdz ar to Liepājas PRPP uzskata, ka pieteicējs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un sodīts pamatoti.

[3] Saskaņā ar Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēli Nr.755 „Par Valsts policijas reģionālo pārvalžu struktūras izveidošanu” un 2009.gada 10.jūnija pavēli Nr.823 „Par grozījumiem Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēlē Nr.755”, ar 2009.gada 1.septembri Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde ir iekļauta Kurzemes reģiona pārvaldē. Ar minēto pavēli Kurzemes reģiona pārvalde ir Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes juridisko tiesību pārņēmēja un līdz ar to atbildētājas Latvijas Republikas pusē pārstāvošā iestāde šajā lietā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties pārsūdzētajā Lēmumā rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

Lappuse 2 no 14 [5] Liecību tiesas sēdē sniedza lieciniece V.Š.

Motīvu daļa

[6] Iepazinusies ar lietas materiāliem, procesa dalībnieku rakstveida un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus, tiesa, vadoties pēc likuma un iekšējas pārliecības atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa lietā konstatē šādus apstākļus: [7.1] 2008.gada 20.oktobrī pulksten 13.36 Valsts policijas Liepājas PRPPKPB 3.nodaļas jaunākais inspektors A.R. pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 478157 (turpmāk arī – protokols) par to, ka tajā pašā dienā pulksten

13.06 pieteicējs vadīja transportlīdzekli Ford Transit ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ Liepājā pa Flotes ielu virzienā no Krūmu ielas uz O.Kalpaka ielas pusi un apbrauca transportlīdzekļus, kuri bija apstājušies pie luksofora aizliedzošā sarkanā signāla un šķērsoja krustojumu Flotes iela / O.Kalpaka iela pie luksoforā degošā aizliedzošā sarkanā signāla. Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.5 panta pirmajā daļā; protokols sastādīts uz Liepājas PRPP jaunākā inspektora A.B. ziņojuma pamata; protokolam pievienots A.B. ziņojums. [7.1.1] Protokolā pieteicējs parakstījies par to, ka ar protokola saturu ir iepazīstināts. Par pārkāpumu sniedzis paskaidrojumu. Paskaidrojumā norādīts, ka Flotes un Kalpaka ielas krustojumā nogriezies pie zaļā mirgojošā luksofora signāla, jo priekšā mašīna bija noslāpusi, un , lai neizraisītu avārijas situāciju, pieteicējs šķērsojis krustojumu pēc likuma, jo nevar izraisīt avārijas situāciju (skat. lietas 20.lapa). [7.1.2] Protokolā kā lieciniekus pieteicējs norādījis R.P. un V.Š. ( skat. lietas 20.lapa). [7.2] 2008.gada 20.oktobrī ziņojumu lietā sniedza Liepājas Pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors G.Z. (lietas 26.lapa). G.Z. paskaidroja, ka 2008.gada 20.oktobrī kopā ar Liepājas pilsētas pašvaldības policijas jaunāko inspektoru A.B. un vecāko kārtībnieku D.I. braukuši ar dienesta automašīnu pa Flotes ielu O.Kalpaka ielas virzienā. Krustojumā ar O.Kalpaka ielu apstājušies pie 929.ceļa apzīmējuma pēc iespējas tuvāk ceļa apzīmējumam 920, jo krustojumā bija izveidojies sastrēgums un nav varēts izdarīt kreiso pagriezienu uz

Lappuse 3 no 14 O.Kalpaka ielu. Brīdī, kad luksoforā no Flotes ielas puses dedzis aizliedzošais sarkanais signāls, pulksten 13.06, viņu dienesta automašīnu no kreisās puses apbraukusi dzeltenas krāsas automašīna Ford Transit ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (1.maršruta taksometrs), iebraucot krustojumā un apstājoties tieši brauktuvju krustošanās vietā. A.B. izkāpis un piegājis pie minētās automašīnas, ko vadīja R.R. Par konstatētajiem pārkāpumiem tika ziņots Ceļu policijas darbiniekiem (lietas 25.lapa). [7.3] 2008.gada 20.oktobrī ziņojumu lietā sniedza Liepājas Pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors A.B. (lietas 26.lapa).

A.B. ziņojumā lietas apstākļi izklāstīti identiski G.Z. ziņojumā (skat sprieduma [7.2] punktu) norādītajam (lietas 26.lapa). [7.4] 2008.gada 22.oktobrī paskaidrojumu no V.Š. pieņēma Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors U.M. V.Š. paskaidroja, ka 2008.gada 20.oktobrī pulksten 13.06 neatradās Flotes un O.Kalpaka ielas krustojumā, R.R. pārkāpumu neredzēja, jo tajā laikā atradās savā dzīves vietā (lietas 29.lapa). [7.4.1] 2008.gada 22.oktobrī Liepājas PRPP saņemts iesniegums, kurā kā tā iesniedzēja norādīta V.Š. (lietas 30.lapa).

Iesniegumā norādīts, ka brīdī, kad pie viņas bija ieradušies policisti, viņa nepareizi parakstījusies par braukšanu maršruta taksometrā, jo sajaukusi ielas un laikus, tāpēc tagad paskaidro, ka 2008.gada 20.oktobrī ap pulksten 13.00 braukusi 1.maršruta taksometrā, krustojumā bijis sastrēgums jo priekšā bijusi noslāpusi automašīna un šoferis to apbraucis, lai neaizturētu satiksmi un aizbrauca, kad bija zaļā gaisma (lietas 30.lapa). [7.4.1.1] 2008.gada 22.oktobrī paskaidrojumu no V.Š. pieņēma Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors S.K.

V.Š. paskaidrojusi, ka uzzinājusi, ka 2008.gada 22.oktobrī viņas vārdā Liepājas PRPP iesniegts iesniegums, kurā norādīts, ka viņa bijusi lieciniece neesošam ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam. V.Š. norāda, ka iesniegumā minētie fakti neatbilst patiesībai, jo viņa nav bijusi iesniegumā norādītajā vietā un nav bijusi lieciniece minētajām ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam. Iesniegumā minētie fakti ir klaji meli (lietas 31.lapa). [7.5] 2008.gada 29.oktobrī Liepājas PRPP reģistrēts pieteicēja paskaidrojums par protokolu (lietas 22.lapa).

Pieteicējs paskaidrojumā norādījis identiskus argumentus pieteikumā tiesai norādītajiem. Paskaidrojumā norādīts, ka tam pievienoti V.Š. un R.P. paskaidrojumi.

Lappuse 4 no 14 [7.6] 2008.gada 29.oktobrī Liepājas PRPP reģistrēts paskaidrojums, kurā kā tā iesniedzējs norādīts R.P. (lietas 30.lapa). Paskaidrojumā norādīts, ka R.P. 20.oktobrī iekāpis 1.maršruta mikroautobusā Krūmu ielā Liepājā un apsēdies blakus šoferim. Braucot ievērojis, ka Flotes ielā virzienā uz Kalpaka ielu izveidojās automašīnu rinda un, virzoties lēni uz priekšu, mikroautobuss apstājās pie krustojuma uz Kalpaka ielas. Priekšā bijušas trīs automašīnas, kuras bija nobraukušas pie labās malas, jo bija noslāpušas, vai tām bija radusies cita problēma.

Mikroautobusa šoferis apbraucis stāvošās automašīnas, nešķērsojot nepārtraukto balto līniju, kā arī neiebraucot pretējā braukšanas joslā, bet šķērsojot krustojumu pie atļautā zaļā luksofora signāla (lietas 32.lapa). [7.7] 2008.gada 11.novembrī Liepājas PRPP Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieks I.U. pieņēma lēmumu (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma sodīt pieteicēju pēc LAPK 149.5 panta otrās daļas ar naudas sodu Ls 40. – apmērā un 149.31 panta pirmās daļas par to, ka viņš vadot transportlīdzekli (..) pirms krustojuma ar O.Kalpaka ielu veica priekšā stāvošo transportlīdzekļu apdzīšanas manevru, kuri bija apstājušies pie luksofora aizliedzošā signāla.

Apdzīšanas laikā pieteicējs šķērsoja ceļa horizontālo apzīmējumu Nr. 920 (balta nepārtraukta līnija) un nostājās visiem stāvošiem transportlīdzekļiem priekšā, neņemot vērā vietu, kur transportlīdzeklis jāaptur pirms luksofora. Izdarīti CSN 4., 64., 314.1 punkta pārkāpumi. Lēmumā kā atbildību pastiprinoši apstākļi norādīts 34.panta otrā daļa; atbildību mīkstinoši apstākļi - nav. [7.8] 2008.gada 13.novembrī Liepājas PRPP reģistrēta pieteicēja sūdzība par Liepājas PRPP Kārtības policijas 3.nodaļas priekšnieka I.U. 2008.gada 11.novembra lēmumu, lūdzot to atcelt. [7.9] 2008.gada 26.novembrī paskaidrojumu lietā sniedzis Liepājas pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors G.Z.

G.Z. paskaidrojumā uzturēja savā 2008.gada 20.oktobra ziņojumā Liepājas PRPP Ceļu policijas priekšniekam norādīto (lietas 27.lapa). [7.10] 2008.gada 26.novembrī paskaidrojumu lietā sniedzis Liepājas pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors A.B. A.B. paskaidrojumā uzturēja savā 2008.gada 20.oktobra ziņojumā Liepājas PRPP Ceļu policijas priekšniekam norādīto (lietas 28.lapa). [7.11] 2008.gada 26.novembrī Liepājas PRPP KPB priekšnieks pieņēma lēmumu „Par sūdzības (iesnieguma) pārbaudes rezultātiem Nr.026/PB 478157-1”, ar kuru nolēma atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu.

Lappuse 5 no 14 [8] Pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības un sodīts par LAPK 149. 5 panta otrajā daļā un LAPK 149.31 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Lēmums, citstarp, pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk arī – CSN) 4., 64., 59.,

314.1 punktiem. CSN 64.punktā noteikts m ka ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 59.punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur šādās vietās:

64.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta (64.1 punkts); pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 169.punktu (64.2 punkts). CSN 314.1. punkts nosaka horizontālo ceļa apzīmējumu Nr. 920 - nepārtrauktu līniju, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš. CSN 314.10.punktā noteikts, ka 929.ceļa apzīmējums - plata nepārtraukta šķērslīnija - stoplīnija - norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207.zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls. CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. LAPK 149.5 panta otrajā daļā paredzēta atbildība par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, savukārt LAPK 149.31 panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot . Tādējādi, lai noskaidrotu, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par iepriekšminēto pārkāpumu izdarīšanu, tiesai ir jāpārbauda, vai lietā ir

Lappuse 6 no 14 pierādījumi, kas liecina, ka pieteicējs pārkāpis noteikumus, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli un pierādījumi, kas liecina, ka pieteicējs šķērsoja 929.ceļa apzīmējuma līniju.

[9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu, tādējādi tiesai jāvērtē arī lēmuma pieņemšanas process. [9.1] APL 81.panta piektajā daļā noteikts, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tiesa konstatē, ka Valsts policijas Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieka 2008.gada 11.novembra lēmums savu galīgo noformējumu, atbilstoši APL 81.panta piektajā daļā noteiktajam, ir ieguvis ar Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 2008.gada 26.novembra lēmumu „Par sūdzības (iesnieguma) pārbaudes rezultātiem Nr.026/PA 478157-1”. Līdz ar to tiesa atsevišķi nelemj par sākotnējā lēmuma tiesiskumu, bet pārbauda administratīvā akta galējā noformējuma – Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 2008.gada 26.nobembra lēmuma tiesiskumu, tai skaitā vērtējot visu procesu kopumā. Izskatāmā prasījuma priekšmets ir Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 2008.gada 26.nobembra lēmuma atcelšana. [9.2] Vienlaikus tiesa norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments tiesu praksē ir atzinis principu, kas balstīts uz tiesību doktrīnā nostiprinātām atziņām, ka, vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt galīgā lēmuma saturu. Ja pārkāpums to varēja ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku (skat. Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 15. marta spriedumu lietā Nr. SKA-59, [14], 2005. gada

8. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-337, [8]), proti, ir jāpastāv cēloņsakarībai starp procesuālo pārkāpumu un citāda lēmuma iespējamību (skat. Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-374, [10]). Tādējādi, ne katra kļūda, kura pieļauta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedībā, ir pamats lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai. Ja kļūda ir nebūtiska un nevarēja novest pie nepareiza lēmuma pieņemšanas, tās dēļ lēmums par

Lappuse 7 no 14 personas saukšanu pie administratīvās atbildības nav atceļams (sal. 2007.gada 5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-317 15.punktu; 2006.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-386 7.punktu; 2005.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-337 8.punktu). Līdz ar to tiesai, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu, arī jāvērtē Lēmuma pieņemšanas process, vērtējot, vai nav pieļauti procesuāli pārkāpumi, kā arī, atbilstoši iepriekš norādītajam, jānovērtē pārkāpumu ietekme uz Lēmumu.

[10] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu (..), kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

[11] Lietā tiesa konstatē šādus pierādīšanas līdzekļus – administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 20.lapa), Liepājas Pilsētas pašvaldības policijas darbinieku G.Z. un A.B. sastādītos ziņojumus un paskaidrojumus (lietas 25.- 28.lapa), V.Š. paskaidrojumus (lietas

29. un 31.lapa), iesniegumu, kurā kā tā iesniedzēja ir norādīta V.Š. (lietas 30.lapa); iesniegumu, kurā kā tā iesniedzējs ir norādīts R.P. (lietas 32.lapa); fotogrāfijas (lietas 33. un 13.lapa), pieteicēja sniegtos paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma protokolā iesniegumos iestādei un pieteikumā tiesai (lietas 4., 20., 22., 24., 4. lapa), pieteicēja sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē (skat. tiesas sēdes protokolā, lietas 52. – 54.lapa), liecinieces V.Š. sniegtās liecības tiesā (skat. tiesas sēdes protokolā, lietas 54.lapa). No minētajiem pierādīšanas līdzekļiem izrietošās ziņas, saskaņā ar LAPK 243.pantā norādīto atzīstamas par pierādījumiem lietā.

[12] Iepazinusies ar pierādījumu saturu, tiesa konstatē, ka tajos ir pretrunas. Proti, pieteicējs un protokolā viņa norādītie liecinieki – V.Š. un R.P. noliedz, ka pieteicējs būtu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības policijas darbinieki G.Z. un A.B. apgalvo pretējo.

Lappuse 8 no 14 [13] Saskaņā ar LAPK 244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. APL 154.panta otrā daļa noteic, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. APL 154.panta trešā daļa paredz, ka tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu. Tādējādi, atbilstoši iepriekš norādītajam, tiesa izlemj par pierādījumu ticamību un pietiekamību.

[14] Pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus tiesa atzīst, ka pieteicēja vainu Lēmumā norādīto pārkāpumu pierāda Liepājas pilsētas pašvaldības policijas darbinieku G.Z. un A.B. sastādītie dokumenti – ziņojumi un paskaidrojumi, kopsakarā ar protokolu un pieteicēja sniegto paskaidrojumu detaļām. Minēto tiesa pamato ar turpmāk norādīto. [14.1] Saskaņā ar APL 161.panta pirmo daļu, administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Ievērojot minēto un sprieduma [13] punktā norādīto, privātpersona nevar no tiesas sagaidīt, ka viņas paskaidrojumiem vai iesniegtajiem pierādījumiem vienmēr tiks piešķirta vienāda vai lielāka ticamība kā citiem pierādījumiem lietā, jo pierādījumu vērtēšanā tiesai ir jāievēro Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā ietvertie principi, tostarp pierādīšanas līdzekļos ietvertās informācijas ticamības vērtēšana. Vērtējot pieteicēja paskaidrojumus, tiesa jāņem vērā, ka vienmēr pastāv iespēja, ka tie var būt vērsti uz savas vainas noliegšanu, un jebkurā gadījumā tie nav objektīvi. Tādējādi priekšroka ir dodama tādiem pierādījumiem, kuru ticamību un objektivitāti nebūtu pamata apšaubīt. [14.2] No fotoattēliem redzams, ka pie krustojuma ar O.Kalpaka ielu, Flotes ielas brauktuvi sadala balta nepārtraukta līnija. Brauktuves labajā pusē savukārt, ir redzams horizontālais ceļa apzīmējums – stoplīnija. Tādejādi tiesai nav šaubu par ceļa apzīmējumu Nr. 920 un Nr. 929 esamību protokolā norādītajā vietā. [14.3] Protokolā norādīts, ka tas ir sastādīts uz Liepājas pilsētas pašvaldības policijas darbinieka A.B. sniegtā ziņojuma pamata, līdz ar to protokols kā pierādījums lietā var kalpot vienīgi kopā ar A.B. ziņojumu. Tādējādi par pierādījumiem, kas apliecina pārkāpuma faktu,

Lappuse 9 no 14 līdzās citiem pierādījumiem lietā atzīstamas tās protokolā norādītās ziņas, kuras apliecina A.B. ziņojumā norādītais. Ievērojot minēto, par pierādījumu lietā tiesa atzīst protokolā norādīto, ka 2008.gada 20.oktobrī pulksten 13.06 pieteicējs vadīja transportlīdzekli Ford Transit ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ Liepājā pa Flotes ielu virzienā no Krūmu ielas uz O.Kalpaka ielas pusi un apbrauca transportlīdzekļus, kuri bija apstājušies pie luksofora. Bez tam, protokols apliecina to, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta LAPK 238.1 pantā noteiktajā termiņā – diennakts laikā no ziņu saņemšanas par administratīvo pārkāpumu, protokols satur LAPK 248.pantā paredzētās sastāvdaļas, pieteicējs ar protokola saturu ir ticis iepazīstināts, par ko parakstījies, sniedzis par protokolu savu paskaidrojumu, pieteicējam protokola eksemplārs izsniegts. [14.4] No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka krustojumā bija izveidojies sastrēgums, un ka, lai turpinātu satiksmi, bija jāapbrauc vairākas stāvošas automašīnas.

Pieteicējs gan norāda, ka stāvošās automašīnas atradās brauktuves labajā malā, tāpēc tās tika apbrauktas, nešķērsojot nepārtraukto balto līniju un neiebraucot pretējā braukšanas joslā, pie kam pieteicējs iebraucis krustojumā, luksoforā degot zaļajam luksofora signālam, bet, lai nekavētu satiksmi, manevrs pabeigts pie mirgojošā dzeltenā signāla. Pieteicēja teikto apliecina arī 2008.gada 22.oktobra paskaidrojumi, kuros kā to iesniedzēji norādīto R.P. un arī V.Š. Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi V.Š. sniegtās liecības tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka V.Š. 2008.gada 22.oktobra paskaidrojumam, kurā viņa norāda, ka it kā atcerējusies, ka ir braukusi mikroautobusā, ko vadīja pieteicējs, un izklāsta, ka 2008.gada 20.oktobrī ap pulksten 13.00 braukusi maršruta taksometrā Nr. 1, krustojumā bijis sastrēgums, jo priekšā bija noslāpusi mašīna, šoferis to apbrauca, un aizbrauca, kad bija zaļā gaisma, nav piešķirama ticamība.

Šo tiesas secinājumu pamato ziņas, ko satur V.Š. 2008.gada 22.oktobra paskaidrojums Valsts policijas amatpersonai (lietas 29.lapa), proti, ka protokolā norādītajā datumā un laikā nav atradusies Flotes un Kalpaka ielas krustojumā, pārkāpumu nav redzējusi un šajā laikā atradusies savā dzīves vietā; ziņas, ko satur V.Š. 2008.gada 24.oktobra paskaidrojums Valsts policijas amatpersonai, kurā norādīts, ka 2008.gada 22.oktobra iesniegumā (reģistrācijas Nr.Š-268) norādītie fakti neatbilst īstenībai, jo iesniegumā norādītajā vietā viņa nav bijusi un nav lieciniece iesniegumā norādītajam ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam; ziņas, ko V.Š. sniegusi nopratināta kā lieciniece tiesas sēdē.

R.P., izsaukts uz tiesas sēdi kā liecinieks, neieradās. Pavēste saņemta atpakaļ tiesā ar pasta atzīmi ”Nav dzīvokļa numuri, tāds nedzīvo”. Pieteicējs paskaidroja, ka viņam zināms,

Lappuse 10 no 14 ka R.P. ir arestēts un atrodas ieslodzījumā, bet pieteicējam lietā liecinieki vispār nav vajadzīgi. Kā izriet no atbildētāja lēmuma, R.P. pēc policijas aicinājuma iestādē neieradās. Ņemot vērā to, ka R.P. kā pieteicēja norādītā liecinieka sniegtais paskaidrojums ir pretrunā ar divu policijas darbinieku sastādītajos dokumentos norādītajiem faktiem, pie kam pieteicēja paskaidroto par V.Š. kā notikuma aculiecinieci tiesa atzinusi par patiesībai neatbilstošu, tiesa, attiecībā pret pašvaldības policijas darbinieku paskaidrojumos un ziņojumos minētajiem faktiem R.P. paskaidrojumā norādītajam piešķir zemu ticamību. [14.5] Gan tajā pat dienā pēc notikuma sastādītajā ziņojumā, gan vēlāk sniegtajos paskaidrojumos pašvaldības policijas darbinieki A.B. un G.Z. savstarpēji apliecinājuši faktu, ka pašvaldības policijas dienesta automašīna bija apstājusies pie 929.ceļa apzīmējuma un pēc iespējas tuvāk ceļa apzīmējumam 920, (..) un brīdī, kad no Flotes ielas puses dega aizliedzošais sarkanais signāls, pieteicēja vadītā automašīna no kreisās puses apbrauca stāvošo policijas dienesta automašīnu, iebrauca krustojumā un apstājās brauktuvju krustošanās vietā.

Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt pašvaldības policijas darbinieku sniegto ziņu patiesumu un objektivitāti. Kaut arī pašvaldības policijas tiešs pienākums nav veikt ceļu satiksmes uzraudzību, no likuma „Par policiju” izriet policijas uzdevumi, citstarp, garantēt personu un sabiedrības drošību; novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus (..). Līdz ar to tiesa atzīst, ka uz pašvaldības policijas darbiniekiem konkrētā situācijā ir attiecināma tiesu prakses atziņa – ka, lai gan policijas darbinieku liecības pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem un liecinātajam ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas ziņas, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sal., piem, Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 15.1punktu). Pierādījumi tam, ka pašvaldības policijas darbiniekiem būtu bijis pamats nepamatoti pieteicēju vainot nodarījumā lietā nav konstatējami, pieteicējs uz šādiem apstākļiem nav norādījis. Līdz ar to pašvaldības policijas darbinieku A.B. un G.Z. 2008.gada 20.oktobra ziņojumus un 2008.gada 26.novembra paskaidrojumus atzīst par ticamiem pierādījumiem.

[15] Izvērtējusi pierādījumus kopumā tiesa atzīst, ka fakts, kas izriet, citstarp, arī no pieteicēja paskaidrotā - ka viņš apbraucis stāvošas automašīnas, kopsakarā ar pašvaldības policijas darbinieku ziņojumos un paskaidrojumos norādītā, kā arī no R.P. paskaidrojumā

Lappuse 11 no 14 norādītā, likumsakarīgi tiesai dod pamatu atzīt, ka apbraucot pie ceļa apzīmējuma Nr. 929 un „pēc iespējas tuvāk” ceļa apzīmējumam Nr. 920 stāvošu automašīnu, transportlīdzekļa vadītājam nemaz nav iespējams nešķērsot ceļa apzīmējumu Nr. 920 - nepārtraukto līniju. Tāpat, tiesa atzīst, ka šādā veidā apbraucot pie stoplīnijas un ceļa apzīmējuma Nr. 920 stāvošu transportlīdzekli, lai, secīgi, turpinātu veikt kreisā pagrieziena manevru, transportlīdzekļa vadītājam nemaz nav iespējams apturēt savu transportlīdzekli tā, lai tas atrastos pirms ceļa apzīmējuma Nr. 929, pie kam lietā nemaz nav strīda par faktu, ka transportlīdzeklis nav apturēts CSN noteiktajā vietā – pieteicējs pats atzinis, ka iebraucis krustojumā. Ņemot vērā visu spriedumā norādīto tiesa pieteicēja vainu LAPK 149. 5 panta otrajā daļā un LAPK 149.31 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanā uzskata par pierādītu.

[16] Pieteicējs norādījis, ka viņā rada neizpratni pašvaldības policijas rīcība (skat. sprieduma [1] punktā). [16.1] Tiesa norāda, ka šī procesa ietvaros nevar tikt vērtēts citas iestādes – Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas darbinieku rīcības tiesiskums, jo tiesā, pieteicējam pārsūdzot Valsts policijas Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes amatpersonas lēmumu, ir ierosināta lieta par šī administratīvā akta atcelšanu. [16.2] Kaut arī V.Š. tiesas sēdē liecināja, ka pie viņas dzīves vietā ieradušies pašvaldības policijas darbinieki, un tad arī viņa rakstījusi paskaidrojumu, tiesa no lietā esošajiem dokumentiem minētajam faktam pierādījumus nekonstatē. No V.Š. 2008.gada 22. oktobra paskaidrojuma (lietas 29.lapa) redzams, ka to pieņēmis Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors U.M., bet no 24.oktobra paskaidrojuma (lietas 31.lapa) redzams, ka to pieņēmis Liepājas PRPP Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors S.K.

[17] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 35.panta pirmā daļa nosaka, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Minētā panta otrā daļa nosaka, ja persona izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija

Lappuse 12 no 14 (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura paredzēta par smagāko pārkāpumu.(..). Kā praksē atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, LAPK 35.panta abas daļas piemērojamas kopsakarā, jo panta pirmā daļa paredz vispārīgu noteikumu, ka par katru atsevišķu administratīvo pārkāpumu jāuzliek arī atsevišķs sods, bet panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja šie atsevišķie administratīvie pārkāpumi ir konstatēti vienlaicīgi un tos visus izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), tad šī institūcija (amatpersona), kaut arī uzliek atsevišķu sodu par katru administratīvo pārkāpumu, tomēr par galīgo sodu nosaka to sodu, kas uzlikts par smagāko administratīvo pārkāpumu (sal.

Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 15.februāra sprieduma lietā Lieta Nr.A42491506 [12]). Lai noteiktu, kurš no izdarītajiem pārkāpumiem ir smagākais ir jāvadās no likumdevēja noteiktās sankcijas apmēriem par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Par smagāko pārkāpumu tiek uzskatīts tas pārkāpums, par kuru likumdevējs ir noteicis bargāko sankciju. Attiecīgi saskaņā ar šo sankciju ir nosakāms administratīvais sods. No pieteicējam piemēroto tiesību normu sankcijām ir redzams, ka likumdevējs par smagāko pārkāpumu ir atzinis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149. 31 panta pirmajā daļā.

Proti par LAPK 149.31 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu paredzēts uzlikt naudas sodu Ls 40. – apmērā. Nosakot tiesību normas sankcijā tikai vienu soda veidu un konstantu tā apmēru, likumdevējs nav atstājis iestādei rīcības brīvību. Ievērojot minēto, nosakot sodu par LAPK 149.31 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu atbildētājai lietderības apsvērumi vairs nebija jāizdara. [17.1] No Lēmuma tiesa konstatē, ka pieteicējam nav noteikts sods par katru pārkāpumu atsevišķi, kas atzīstams par LAPK 35.panta prasību pārkāpumu. [17.2] Vienlaikus, konstatējot, ka atbildētāja, uzliekot pieteicējam par pārkāpumiem sodu Ls 40.

– apmērā ir uzlikusi vienīgo iespējamo LAPK 149.31 panta pirmās daļas sankcijā paredzēto sodu, tiesa atzīst, ka pieteicējam uzliktais sods iekļauj sevī arī par LAPK 149.4 panta otrās daļas pārkāpumu uzlikto sodu. Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka procesuālais pārkāpums, kas pieļauts, par katru pārkāpumu sodu nenosakot atsevišķi, nav ietekmējis pārsūdzēto Lēmumu pēc būtības.

[18] Citus procesuālus pārkāpumus Lēmuma pieņemšanas procesā tiesa nav konstatējusi.

[19] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesa Lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja sūdzību noraida.

Lappuse 13 no 14 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

noraidīt R.R. (personas kods /personas kods/) pieteikumu (pieteikuma reģ. Nr. 18170). Atstāt negrozītu Valsts policijas Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka 2008.gada 26.novembra lēmumu „Par sūdzības (iesnieguma) pārbaudes rezultātiem Nr.026/PB 478157-1”. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 7.jūnijā.

Tiesnese S.Sērdiene

Lappuse 14 no 14