Court dismissed appeal against police fine for driving without license and lacking insurance.

NORAKSTS Lieta Nr.A42480908 Lietvedības Nr.A2396-09/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 26.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis, piedaloties pieteicējam J.B., pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim V.M. un Latvijas Republikas pusē pieaicinātas iestādes Valkas rajona policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim V.Ž.,

2009.gada 3.jūnijā Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc J.B. sūdzības par Valkas rajona policijas pārvaldes 2008.gada 15.janvāra lēmuma administratīvajā pārkāpuma lietā Nr. 014 – PA194342 atcelšanu,

konstatēja:

[1] 2008.gada 15.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.B. (turpmāk tekstā arī – Pieteicējs) pieteikums par Valkas rajona policijas pārvaldes (turpmāk tekstā arī – Atbildētāja) 2008.gada 15.janvāra lēmuma (turpmāk tekstā arī – Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 19.februāra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2007.gada 27.novembrī Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.B. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PA 194342 par to, ka plkst. 13:55, Valkas rajonā pa ceļu Smiltene-Rauna l.km J.B. vadīja automašīnu Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, bez vadītāja tiesībām, kuras nebija iegūtas noteiktā kārtībā, kā arī mašīnai nebija veikta īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. [2.1] Pieteicējs 2007.gada 28.novembra paskaidrojumā norāda, ka mašīnu vadīja R., kurš bija izkāpis, jo zvanīja telefons.

Pa to laiku pienāca policists un pajautāja papīrus. Tad teica, lai piebrauc pie policijas mašīnas, kur sastādīja protokolu uz pieteicēja vārda. [2.2] R.S. 2007.gada 28.novembra paskaidrojumā norāda, ka vadīja J.B. mašīnu Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Valkas rajonā pa ceļu Smiltene-Rauna. Apdzīvotās vietas sākumā ir sāka zvanīt telefons, tāpēc R.S. piebrauca pie apmales, izkāpa no mašīnas un aizgāja mašīnas priekšpusē, lai runātu pa telefonu. J.B. palika sēdēt mašīnā, pasažiera vietā.

Pa to laiku pienāca policists, bet R.S. turpināja runāt pa telefonu, tāpēc nevarēja atbildēt policistam. [2.3] 2007.gada 5.decembra dienesta ziņojumā Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.B. norāda, ka 2007.gada 27.novembrī, pildot dienesta pienākumus, viņš atradās uz ceļa Smiltene-Rauna l.km, apdzīvotā vietā „Vidzeme", plkst. 13:55 redzējis, ka no Raunas puses brauca automašīna Chrysler Voyager, kuras vadītājs, ieraugot viņu, nobrauca uz nomales un apstājās apmēram 50 metru attālumā.

No mašīnas blakussēdētāja puses izkāpa vīrietis melnā pusmētelī ar brillītēm un, runājot pa telefonu, staigāja blakus mašīnai. Ņemot vērā to, ka pats stāvējis ārā, nolēmis pārbaudīt mašīnu un lēnām gājis viņai klāt. Mašīna visu laiku bijusi redzeslokā. Ejot tuvāk, redzējis, ka no vadītāja krēsla uz blakussēdētāja vietu pārsēžas cilvēks un pie mašīnas stūres vairs neviens nebija. I.B. piegājis pie vīrieša, kurš sēdēja blakussēdētāja sēdeklī un palūdzis uzrādīt vadītāja apliecību.

Vīrietis nosaucis sevi par J.B. un paskaidrojis, ka viņam tiesību nav, bet ar mašīnu braucis viņa paziņa R.S. Pārbaudot mašīnu, tika noskaidrots, ka tā pieder J.B. un mašīnai nebija veikta īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.B. jautājis J.B., vai viņš zina, kāds sods paredzēts par mašīnas vadīšanu bez vadītāja tiesībām, uz ko viņš lūdzis, vai nevar sarunāt. I.B. atbildējis, ka nevar un paskaidrojis, ka redzējis, ka no blakus sēdekļa izkāpa R.

S. un, ka viņš, J.B., no vadītāja vietas pārsēžas uz blakussēdētāja vietu. Pēc tam I.B. pierakstījis nepieciešamos datus un devies uz dienesta mašīnu lai sastādītu protokolu. [2.4] 2007.gada 30.novembrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 014 – PA194342, Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu sodīt J.B. saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk tekstā arī – LAPK) 149.4 panta sestās daļas 1.punktu un

149.24 panta otro daļu ar naudas sodu 250,-LVL. [2.5] 2007.gada 20.decembrī Valkas rajona policijas pārvaldē tika saņemta pieteicēja sūdzība, kurā viņš uzskata, ka nav iegūti pierādījumi tam, ka viņš vadījis automašīnu. Viņš uzskata, ka Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieks, pieņemot lēmumu, ir vadījies tikai no inspektora I.B. ziņojuma un nav vērtējis pieteicēja un R.S. paskaidrojumus. Sūdzībā norādīts, ka policijas darbinieks pienāca apmēram pēc 10-15 minūtēm pēc tam, kad R.S., kurš vadīja automašīnu, bija to apturējis un izkāpis no mašīnas. Līdz ar to, pieteicējs uzskata, ka attālums starp policijas mašīnu un viņa mašīnu bija apmērām 150-200 metri, nevis 50, kā uz to ziņojumā norādīja policijas darbinieks. Tādējādi, ja mašīnas atradās 150-200 metru attālumā, tad nav ticamības tam, ka inspektors varēja redzēt J.B. un R.S. mašīnā esošās personas pārvietošanos no viena sēdekļa uz citu. Policijas darbinieks šādu faktu ir izdomājis, lai tādā veidā nostiprinātu savu pieņēmumu. Ņemot vērā minēto, pieteicējs lūdz atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un izbeigt lietu. [2.6] 2008.gada 15.janvārī, izskatot pieteicēja 2007.gada 20.decembra sūdzību, Valkas rajona policijas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma atstāt spēka 2007.gada 30.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 014 – PA194342, bet pieteicēja sūdzību noraidīt. [3] Pārsūdzētais Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem: [3.1] Pildot dienesta pienākumus, konstatējot pārkāpumu un noformējot dokumentus, inspektors I.B. rīkojās savas kompetences ietvaros un saskaņā ar likuma „Par policiju” 11.panta 6.punktu, kas nosaka, ka policijas darbiniekam ir pienākums novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Sūdzības izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi tam, ka I.B. būtu ieinteresēts lietas nepareizā vai neobjektīvā izskatīšanā. Bez tam, no lietas materiāliem izriet, ka arī pieteicējam nav zināmi iemesli, kāpēc I.B. varētu viņu nepatiesi apmelot. Līdz ar to, nav pamata apšaubīt I.B. ziņojumu. [3.2] Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka I.B. nevarēja redzēt personu pārvietošanos no viena sēdekļa uz citu apturētajā mašīnā. Kā izriet no I.B. ziņojuma, automašīna visu laiku atradās viņa redzeslokā. [3.3] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. LAPK 149.4 panta sestās daļas 1.punkts paredz sodu transportlīdzekļu vadītājiem no divsimt līdz trīssimt latiem, bet 149.24 panta otrā daļa no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi netika konstatēti.

Ņemot vērā to, ka pieteicējs izdarīja divus pārkāpumus piemērotais sods ir pamatots un samērīgs ar izdarītajiem pārkāpumiem. [4] Uzskatot Valkas rajona policijas pārvaldes priekšnieka pieņemto Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā pieteikumā izteica šādus apsvērumus: [4.1] Pieteicējs norāda, ka 2008.gada 15.janvāra Valkas rajona policijas pārvaldes lēmumā ir norādīts, ka lietā citu starpā par pierādījumiem ir uzskatāmi pieteicēja un R.S. paskaidrojumi. Šāds vērtējums ir pretrunīgs, jo pieteicēja un R.S. paskaidrojumi nekādā veidā nenorāda uz faktu, ka pieteicējs vadījis automašīnu.

Līdz ar to, lietā ir jānoskaidro, vai ir patiess policijas inspektora I.B. ziņojums. [4.2] Lēmumā ir norādīts, ka sūdzības izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi tam, ka I.B. būtu ieinteresēts lietas nepareizā izskatīšanā. Bez tam, no lietas materiāliem izrietot, ka arī pieteicējam nav zināmi iemesli, kāpēc I.B. varētu viņu nepatiesi apmelot. Līdz ar to, neesot pamata apšaubīt I.B. ziņojumu. Pieteicējs nevar piekrist minētajam apgalvojumam. Pieteicējs un R.S. katrs savā izpratnē esam izklāstījuši apstākļus par to, kurš brauca, kas izkāpa un kur katrs atradās un to, cik tālu atradās policijas darbinieks brīdī, kad apstājās automašīna.

Šīs liecības tika sniegtas policijas darbinieka klātbūtnē, tās nav savā starpā sarunātas. No šiem paskaidrojumiem viennozīmīgi izriet, ka attālums no policijas darbinieka līdz pieteicēja automašīnai tās apstāšanās brīdī bija ne mazāk par 150m-200m, nevis ap 50 metri kā to ir norādījis I.B.. [4.3] Pieteicējs paskaidro, ka brīdī, kad apstājas pieteicēja automašīna, stipri sniga. R.S., izkāpjot no automašīnas, runāja pa telefonu un vienu brīdi atradās automašīnas priekšā. Pie šādiem apstākļiem, atrodoties 150-200m attālumā no pieteicēja automašīnas, policijas darbinieks nebija pareizi redzējis no kuras puses izkāpa R.S..

Atrodoties automašīnai pietiekoši lielā attālumā ir maz ticams, ka policijas darbinieks būtu pievērsis uzmanību tai uzreiz apstāšanas brīdī. Policijas darbinieka paskaidrojums nav ticams pēc būtības, tas ir neloģiski, ka automašīnā esošās personas atrodoties automašīnai policijas darbinieka acu priekšā atļautos veikt visas tās darbības, uz kurām viņš ir norādījis ziņojumā. Nevar būt arguments fakta pierādīšanai, ka pieteicējs neesot norādījis iemeslu, kādēļ I.B. nepatiesi apmelojis pieteicēju. Uzskatu, darbinieks nav pareizi uztvēris apstākļus, izdarīja nepareizus secinājumus un tādēļ kļūdaini pieļāvis, ka pieteicējs ir vadījis automašīnu. [5] Atbildētāja – Valkas rajona policijas pārvalde – rakstveida paskaidrojumā uztur lēmumā minētos argumentus. [6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja sūdzību uz tajā minētajiem dokumentiem.

Papildus pieteicējs paskaidroja, ka viņš kopā ar draugu R.S. ir braucis pa Raunas ceļu uz Smilteni. Automašīnu esot vadījis R. R. esot zvanījis telefons un viņš ir izkāpis no mašīnas. Kamēr R. runāja pa telefonu pienāca policists. R. nebija līdzi tiesības. Policists paņēma visus papīrus un tad atnāca atpakaļ ar protokolu. Izlasot protokolu sanāca, ka pieteicējs it kā esot vadījis automašīnu, lai gan viņš ir sēdējis blakus pusē. Mašīnai arī nebija apdrošināšana, kam pieteicējs piekrīt, jo tā bija beigusies. protokolu ir parakstījis, lai dabūtu atpakaļ automašīnu. [7] Atbildētājas pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai ietvertajiem argumentiem.

Papildus tam atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka [8] Liecinieks R.S. liecināja, ka ir pazīstams ar pieteicēju apmēram 3-4 gadus, jo kopā strādā. Braucot pa Raunas ceļu. viņam sāka zvanīt telefons. Viņš esot apstājies ceļa malā, jo bijis svarīgs zvans, tāpēc ir izkāpis no mašīnas, aizpīpējis cigareti un pīpējot arī runājis. Tad ievērojis, ka ir pienācis policists. Policists esot gribējis ar liecinieku runāt, bet tā kā viņš runājis pa telefonu, policists esot piegājis pie J.. Laiks ir bijis slikts – apmācies, sniga sniegs.

Attālums no bija policista līdz mūsu mašīnai bija diezgan liels, tāpēc liecinieka ieskatā policists nevar apgalvot, ka ir notikusi samainīšanās. Bija iespēja, pirms pienāca policists, no tās vietas apgriezties un braukt prom, bet tas nebija nepieciešams, jo viņam viss bija kārtībā.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju paskaidrojumus, liecinieka liecību, pārbaudījusi lietas materiālus, secina, ka pieteicēja sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. [10] Iestādes pieņemtais lēmums, ar kuru persona tiek saukta pie administratīvās atbildības un tai tiek uzlikts administratīvais sods, tiek izvērtēts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajām procesuālajām normām. Administratīvā procesa likuma normas tiek piemērotas gadījumos, ja konkrētu regulējumu nenoteic Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. [11] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi: [11.1] 2007.gada 27.novembrī Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.B. sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu PA 194342 (lietas 24.lapa). [11.2] Pieteicējs 2007.gada 28.novembra paskaidrojumā norāda, ka mašīnu vadīja R., kurš bija izkāpis, jo zvanīja telefons. Pa to laiku pienāca policists un pajautāja papīrus. Tad teica, lai piebrauc pie policijas mašīnas, kur sastādīja protokolu uz pieteicēja vārda (lietas 31.lapa). [11.3] R.S. 2007.gada 28.novembra paskaidrojumā norāda, ka vadīja J.B. mašīnu Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Valkas rajonā pa ceļu Smiltene-Rauna. Apdzīvotās vietas sākumā ir sāka zvanīt telefons, tāpēc R.S. piebrauca pie apmales, izkāpa no mašīnas un aizgāja mašīnas priekšpusē, lai runātu pa telefonu. J.B. palika sēdēt mašīnā, pasažiera vietā. Pa to laiku pienāca policists, bet R.S. turpināja runāt pa telefonu, tāpēc nevarēja atbildēt policistam (lietas 32.lapa). [11.4] 2007.gada 5.decembra dienesta ziņojumā Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors I.B. paskaidro par administratīvā pārkāpuma apstākļiem (lietas 29. – 30. lapa). [11.5] 2007.gada 30.novembrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 014 – PA194342, Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu sodīt J.B. saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk tekstā arī – LAPK) 149.4 panta sestās daļas 1.punktu un

149.24 panta otro daļu ar naudas sodu 250,-LVL (lietas 9.-11. lapa). [11.6] 2007.gada 20.decembrī Valkas rajona policijas pārvaldē tika saņemta pieteicēja sūdzība, kurā viņš uzskata, ka nav iegūti pierādījumi tam, ka viņš vadījis automašīnu (lietas12.-13. lapa). [11.7] 2008.gada 15.janvārī, izskatot pieteicēja 2007.gada 20.decembra sūdzību, Valkas rajona policijas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma atstāt spēka 2007.gada 30.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 014 – PA194342, bet pieteicēja sūdzību noraidīt (lietas 5.-8. lapa). [12] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. [13] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. [14] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās svarīgi ir konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [15] Tā kā pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības par diviem atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem, tiesa vispirms pārbauda, vai konkrētajā gadījumā iztrūkst kāda no administratīvo pārkāpumu pazīmēm, kas paredzēti LAPK

149.4 panta sestās daļas 1.punktā un LAPK 149.24 panta otrajā daļā, un vai nav pamata pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. LAPK 149.4 panta sestās daļas 1.punktā ir paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem. Savukārt LAPK 149.24 panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.

Attiecībā par LAPK 149.4 panta sestās daļas 1.punkta piemērošanu, tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējam 2007. gada 27. novembrī nav bijušas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, jo tās ir bijušas atņemtas un nav likumā noteiktā kārtībā atgūtas. Lietā pastāv strīds par to, vai attiecīgajā datumā pieteicējs ir vadījis viņam piederošo automašīnu Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, proti, vai ir konstatējams administratīvā pārkāpuma notikums – pārkāpuma fakts.

Lai gan lietā nav strīda par to, ka Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, uz 2007. gada 27. novembri nav bijusi veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, pieteicējs nav saucams pie administratīvās atbildības arī par LAPK 149.24 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, ja tiek konstatēts, ka pieteicējs nav vadījis viņam piederošo automašīnu Chrysler Voyager, jo atbilstoši minētajai tiesību normai pie administratīvās atbildības par šo pārkāpumu ir saucams transportlīdzekļa vadītājs nevis īpašnieks.

Tādējādi šādā gadījumā pieteicējs būtu atbrīvojams no administratīvās atbildības, jo nebūtu konstatēts īstais pie administratīvās atbildības saucamais subjekts. Līdz ar to tiesas ieskatā būtiski ir konstatēt, vai lietā ir pietiekoši pierādījumi tam, ka pieteicējs 2007. gada 27. novembrī plkst. 13.55 ir vadījis automašīnu Chrysler Voyager, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,. [16] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Lietā ir iegūti šādi pierādījumi:

1) Administratīvā pārkāpuma protokols PA 194342 (lietas 24.lapa);

2) Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora I.B. 2007.gada 5.decembra ziņojums (lietas 29.,30.lapa);

3) pieteicēja 2007.gada 28.novembra paskaidrojumi (lietas 31.lapa);

4) R.S. 2007.gada 28.novembra paskaidrojumi (lietas 32.lapa);

5) pieteicēja 2007.gada 18.decembra sūdzībā izteiktie paskaidrojumi (lietas 12., 13.lapa).

6) pieteicēja tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi (skat. tiesas sēdes protokolu (lietas 51.-56.lapa);

7) R.S. tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi (skat. tiesas sēdes protokolu (lietas 51.- 56.lapa);

8) notikuma vietas un automašīnas Chrysler Voyager fotogrāfijas (lietas 47.- 50.lapa);

9) pieteicēja iesniegums Valkas RPP KPB par automašīnas atgriešanu (lietas 38.lapa). [17] Saskaņā ar LAPK 244.pantu amatpersona pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[18] Tiesa, izvērtējot visus [16] punktā minētos pierādījumus kopsakarā un vadoties no LAPK 244.panta, dod priekšroku atbildētāja sniegtajam notikumu aprakstam. Tiesa savu viedokli pamato ar šādiem turpmāk minētiem argumentiem. [18.1] Kā izriet no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, pieteicējs sākumā norādīja, ka ir redzējis kur stāv policists brīdī, kad tika apturēta automašīna, proti, tilta labajā pusē, kur blakus ir veca ēkā (skat. tiesas sēdes protokola 1.lapu (lietas 51.lapa)). Pēc tam pieteicējs savukārt norādīja, ka nav redzējis, ka tajā vietā stāv policists, bet viņu ieraudzījis tikai tad, kad tas pienācis tuvāk.

Pieteicējs noliedz, ka policists būtu varējis atrasties 50 m attālumā, uzskatot, ka policists bija 200 m attālumā, lai gan savā paskaidrojumā pieteicējs ir arī norādījis, ka policistu sākumā nemaz nav redzējis (skat. tiesas sēdes protokola 2.lapu (lietas 52.lapa)). Tiesas ieskatā pieteicēja paskaidrojumi par apstākļiem, kādos notika apstāšanās un kur atradās policists, ir pretrunīgi. [18.2] Attiecībā par liecinieka R.S. tiesas sēdē sniegtajām liecībām par vietu, kur stāvēja policists un kad tika policists pirmo reizi ieraudzīts, tiesa arī saskata pretrunas.

Proti, liecinieks R.S. liecina, ka policists nevarēja redzēt pārsēšanās faktu. Līdzīgi kā pieteicējs arī liecinieks R.S. sākotnēji liecina gan par to, ka attālums no viņa līdz policistam ir bijis 150-200 m, līdz ar to norādot, ka policists nevarēja saskatīt, vai notika pārsēšanās. Vienlaicīgi R.S. liecina, ka policistu ieraudzījis tikai tajā brīdī, kad tas ir pienācis viņam klāt (skat. tiesas sēdes protokola 3.lapu (lietas 53.lapa)). Savukārt turpmākajā liecībā R.S. norāda, ka iespējamo policista atrašanās attālumu viņš ir noteicis, vadoties no vietas, kur stāvēja policijas automašīna. [18.3] Kā izriet no Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākā inspektora I.B. 2007.gada 5.decembra ziņojuma (lietas 29.lapa), policijas jaunākais inspektors I.B., atrodoties no pieteicēja automašīnas apmēram 50 m attālumā ir redzējis, kā no automašīnas blakussēdētāja puses izkāpa vīrietis melnā pusmētelī ar brillītēm, kas vēlāk izrādījās R.S..

Pēc tam I.B. norāda, ka automašīna ir bijusi visu laiku viņa redzes lokā un, ejot tai tuvāk, ir redzējis, ka automašīnā no vadītāja krēsla un blakussēdētāja krēslu pārsēžas cilvēks. Savukārt, tad, kad I.B. ir bijis apmēram 10 m attālumā no automašīnas R.S. ir mēģinājis iesēsties automašīnā no vadītāja puses. Tiesai nav pamata neticēt jaunākā inspektora I.B. sniegtajam ziņojumam, jo kā var redzēt no [18.1] un [18.2] punktos pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem un R.S. liecībām, neviens no viņiem nav redzējis, kurā vietā īsti ir stāvējis policists, jo ieraudzījuši to tikai tad, kad tas tuvojies, tādējādi policists varēja būt 50 m attālumā no apstādinātās automašīnas.

Tiesas ieskatā 50 m attālums gaišā dienas laikā pat tādā gadījumā, ja ir bijuši slikti laika apstākļi, nav tik liels attālums, lai precīzi nevarētu konstatēt, no kuras automašīnas puses ir izkāpis R.S.. Kas savukārt norāda, ka automašīnu ir vadījis pieteicējs. Bez tam, tā kā ne pieteicējs, ne R.S. policistu nav redzējuši līdz brīdim, kad tas ir pienācis klāt, nevar apšaubīt policista iespēju redzēt arī pārsēšanās faktu, motivējot to ar pārāk lielo attālumu vai automašīnas tonētajiem stikliem. No pieteicēja tiesas sēdē teiktā secināms, ka automašīnas Chrysler Voyager ir bijuši tonēti stikli, bet tonējums ir atbildis normatīvo aktu prasībām.

Tiesas ieskatā šis apstāklis, proti, tas, ka automašīnai bija tonēti stikli, nevarēja liegt policijas darbiniekam konstatēt, ka automašīnā notiek cilvēku pārsēšanās, jo tonēts nav priekšējais automašīnas stikls, bet policijas darbinieks tuvojās tieši no automašīnas priekšas.

Tiesas ieskatā nav pārliecinošs pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē izteiktais arguments, ka policijas darbinieks varēja arī kļūdīties savos pieņēmumos, jo savā ziņojumā policijas darbinieks ir skaidri norādījis, no kuras puses izkāpa R.S.. Tas fakts, ka R.S. ir staigājis gar automašīnas priekšu, nepārliecina par to, ka policists varēja kļūdīties, jo kā var secināt no lietas materiāliem un arī paša pieteicēja paskaidrojumiem, uz ceļa nav bijušas citas automašīnas vai citi uzmanību novērsoši faktori. Lietā nav iegūti pierādījumi faktam, ka policijas darbinieks ir bijis tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā.

Tiesai nav pamata apšaubīt Ceļu policijas darbinieka sniegto lietas apstākļu izklāstu un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc lai policijas darbinieks sauktu pie administratīvās atbildības tieši pieteicēju, ja viņš nepārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, un tādējādi sniegtu nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Likuma "Par policiju" 2. pants nosaka, ka policijas darbinieks ir Latvijas Republikas valsts kalpotājs, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē (apakšvienībā), kam ir speciālā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu.

Pieteicējs ar ticamiem faktiem nav arī pamatojis iemeslus, kāpēc ceļu policijas inspektora liecība šajā sakarā varētu būt nepatiesa. Tas fakts vien, ka starp pieteicēju un policijas darbinieku ir radies konflikts sakarā ar automašīnas evakuāciju, nav pamats uzskatīt, ka policists būtu nepamatoti stādījis administratīvā pārkāpuma protokolu, pie kam jāņem vērā, ka protokols tajā brīdī jau bija sastādīts. Nav arī konstatēts, ka Ceļu policijas inspektors ir bijis personīgi pazīstams ar pieteicēju, un nav konstatēts, ka viņš šajā sakarā varētu būt tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā. [19] Vadoties no iepriekš konstatētā, tiesa uzskatā, ka policija ir pareizi konstatējusi, ka pieteicējs 2007. gada 27. novembrī ir vadījis viņam piederošo automašīnu Chrysler Voyager ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, , proti, ir uzskatāms par transportlīdzekļa vadītāju saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.46.punktu, līdz ar ko pieteicējs arī pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4 panta sestās daļas 1.punktā un LAPK 149.24 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. [20] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Savukārt saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. LAPK 149.4 panta sestās daļas 1.punkts paredz sodu transportlīdzekļu vadītājiem no divsimt līdz trīssimt latiem, bet 149.24 panta otrā daļa no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem. Pieteicējam ir piemērots naudas sods Ls 250,- apmērā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43. pantu, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības. Transporta līdzekļa vadīšana bez attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām, tiesas ieskatā, ir uzskatāma par būtisku ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas var izraisīt smagas sekas. Līdz ar to, tiesas ieskatā šāds pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu.

Kā var konstatēt no lietas materiāliem, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi netika konstatēti. Ņemot vērā to, ka pieteicējs izdarīja divus pārkāpumus, piemērotais sods, kas tikai nedaudz pārsniedz smagākā pārkāpuma sankcijā paredzēto minimālo soda apmēru, tiesas ieskatā ir pamatots un samērīgs ar izdarītajiem pārkāpumiem.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, 286. panta pirmās daļas

1. punktu, 286.2 pantu, tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Valkas rajona policijas pārvaldes 2008.gada 15.janvāra lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Valkas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka 2007.gada 30.novembra lēmums administratīvajā pārkāpuma lietā Nr. 014/PA194342. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 26.jūnijā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2009.gada 26.jūnijā