11091107213 / K30-0146-17 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietas Nr. 11091107213

Lietvedības Nr. K30-0146-17/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 17.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Sniķere

ar sekretāri A.Steberi,

piedaloties prokuroram Ē.Bogdanovam

aizstāvim zv.advokātam A.Stradiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas, 253.2

panta pirmās daļas, 312.panta, un

konstatēja:

/pers. A/ tīši nodarīja tādus miesas bojājumus, kas nav bīstami dzīvībai un nav izraisījuši Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas,

bet izraisījuši ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājumu), un proti:

2013.gada 7.jūlijā ap plkst. 10.30 /pers. A/, atrodoties /adrese/, dusmu vadīts, tīši vienu reizi iesita ar dūri /pers. B/ pa seju, pēc kā /pers. B/

nokrita uz zemes. Pēc tam, kad /pers. B/ piecēlās, /pers. A/, atkārtoti, tīši vienu reizi iesita ar dūri /pers. B/ pa seju, pēc kā /pers. B/ nokrita uz zemes.

/pers. A/ sitienu rezultātā /pers. B/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi: sejas sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem labās auss (1) un labā vaiga (1) rajonā,

ādas nobrāzums labās auss gliemežnīcā, labā vaiga kaula lūzums, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas

izraisījuši ilgstošus veselības traucējumus, kas pārsniedz 21 dienu.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ kā persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti

lietoja narkotiskās vielas, un konkrēti:

/pers. A/ 2013.gada 20.novembrī, Rīgā, / adrese/- pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotos apstākļos, nenoskaidrotā vietā un laikā,

bez ārsta nozīmējuma, lietoja narkotiskās vielas-hašišu (marihuānu).

Par minēto pārkāpumu /pers. A/ 2013.gada 20.novembrī ap plkst.20.50 tika aizturēts /adrese/, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PA

981087 un ar 2014.gada 8.janvāra Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā viņš tika sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta

pirmās daļas ar naudas sodu 150 EUR apmērā, kā arī brīdināts par kriminālatbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 253.2 pantā.

Būdams brīdināts par kriminālatbildību, kas iestājas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, /pers. A/, 2014.gada 29.oktobrī, Rīgā, /

adrese/ kāpņu telpā - pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotos apstākļos, nenoskaidrotā vietā un laikā, bez ārsta nozīmējuma, lietoja

narkotiskās vielas-hašišu (marihuānu).

Par minēto pārkāpumu 2014.gada 29.oktobrī ap plkst. 11.40, /pers. A/ tika aizturēts /adrese/.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.

Bez tam, /pers. A/ izvairījās no brīvības atņemšanas soda izciešanas, proti:

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu krimināllietā Nr.11091179012 /pers. A/ piespriests sods -

piespiedu darbs uz 80 stundām. 2015.gada 22.septembrī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu piespriestais neizciestais sods aizstāts

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 13 dienām. Lēmums stājās spēkā 2015.gada 3.oktobrī. 2015.gada 6.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesa nosūtīja rīkojumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei par norādītā lēmuma izpildi.

Lai nodrošinātu lēmuma izpildi, Ieslodzījuma vietu pārvalde 2015.gada 21.oktobrī /pers. A/ uz viņa norādīto dzīvesvietas adresi nosūtīja

paziņojumu par nepieciešamību 2015.gada 23.novembrī pulksten 12.00 ierasties Rīgas Centrālcietumā, Mazā Matīsa ielā 3, Rīgā, īslaicīgā brīvības

atņemšanas soda izciešanai, vienlaicīgi brīdinot viņu par kriminālatbildības iestāšanos neierašanās gadījumā.

/pers. A/, zinot par norādīto pienākumu, nevēloties izciest tiesas nolemto sodu un ignorējot Ieslodzījuma vietu pārvaldes paziņojumu, 2015.gada

23.novembrī pulksten 12.00 Rīgas Centrālcietumā neieradās. Tādējādi / pers. A/tīši izvairījās no īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tas ir, pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas, 253.2 panta

pirmās daļas un 312.panta, atzina pilnībā, izdarīto nožēloja. Lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādīja, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, uzklausījusi apsūdzētā aizstāvja un prokurora viedokli, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

sekas, saskaņā ar Krimināllikuma 499.pantu nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā

un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu visā viņam izvirzītajā

apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi, un viņa vaina ir pierādīta pilnībā, līdz ar to /pers. A/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms par

Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā, 253.2 panta pirmajā daļā un 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Atbilstoši 527.panta trešās daļas noteikumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot sodu, tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta pirmajai daļai, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī Krimināllikuma 35.panatā noteikto soda mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro un trešo daļu izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un 312.panta

klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, bet pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Par apsūdzēto /pers. A/ noskaidrots, ka viņš dzimis 1992.gadā, Rīgā, ieguvis 7 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā bērnu nav strādā SIA “J3”

par celtnieku. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 15.jūlija spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 1 mēnesi, sodāmība dzēsta. Pēdējo reizi /pers. A/ tiesāts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2014.gada 10.jūnija spriedumu ar piespiedu darbu uz 80 stundām (sods aizstāts ar 2015.gada 22.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas lēmumu un ir pilnībā izciests).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis visos trīs noziedzīgos nodarījumos ir savas

vainas pilnīga atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka izdarītais noziedzīgs

nodarījums pēc Krimināllikuma 312.panta un 253.2 panta pirmās daļas veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi un apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, to, ka

apsūdzētais ir kritiski novērtējis savu rīcību un nožēlo to, ievērojot prokurora viedokli par sodu, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam /pers. A/ par katru

noziedzīgo nodarījumu nosakāms izdarīto noziedzīgo nodarījumu sankcijas ietvaros brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par

izdarīto nodarījumu piemērojams brīvības atņemšanas sods, lai aizsargātu sabiedrību no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, lai sodītu un

resocializētu apsūdzēto un atturētu viņu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nevar tikt piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods (piespiedu darbs vai

naudas sods), jo galvenokārt apsūdzētā personība un nodarījumu raksturs, norāda uz to, ka apsūdzētajam jāsaņem pietiekami bargs sods, lai turpmāk

viņu atturētu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada

10.jūnija spriedumu tika noteikts piespiedu darba sods, kuru /pers. A/ nepildīja, līdz šo sodu aizstāja. No minētā secināms, ka /pers. A/ noteiktais

piespiedu darba sods nebija sasniedzis soda mērķi. Savukārt naudas sods, ievērojot, ka lietā nav gūts apstiprinājums tam, ka /pers. A/ ir ienākumi tā

samaksai, nav lietderīgs un nesasniegs soda mērķi. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka tikai brīvības atņemšanas sods var sasniegt soda mērķi.

Galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, ievērojot minēto, daļēji

saskaitot piespriestos sodus.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ tiesāts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu, saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu, /pers. A/ nosakāms galīgais sods pēc spriedumu kopības, pilnībā pievienojot ar sodu, kas noteikts ar 2014.gada 10.jūnija tiesas

spriedumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāma /pers. A/ atrašanās aizturēšanā un

apcietinājumā no 2017.gada 20.septembra līdz 2017.gada 17.oktobrim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo, piekto daļu /pers. A/ piespriestā piespiedu darba soda termiņā ieskaitāms izciestais piespiedu darbs

80 stundas un uzskatāms par izciestu.

/pers. A/ lietā piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Lietā iesniegts Juridiskās palīdzības administrācijas paziņojums par kaitējuma kompensācijas izmaksu cietušajam / pers. B/EUR

711,43 apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajam” 3.1 panta otro punktu noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš

atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts

kompensāciju.

Juridiskās palīdzības administrācijai atbilstoši likuma 19.panta otrajam punktam bez īpaša tiesas nolēmuma ir tiesības

stāties cietušā vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu. Atbilstoši likuma 21.panta pirmajai daļai pieteikumu par

izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas valsts interesēs uzturēšanu spēkā nodrošina Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Kriminālprocesa likuma 456.panta trešā daļa noteic, ka prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas

piedziņu valsts interesēs.

Tiesas sēdē prokurors valsts labā lūdza piedzīt no apsūdzētā cietušajam izmaksāto kompensāciju EUR 711,43 apmērā.

Tiesa uzskata, ka Juridiskās administrācijas cietušajam izmaksātā kaitējuma kompensācija ir piedzenama no vainīgās

personas valsts labā izmaksātās summas apmērā.

Lietā tika pieteikta cietušā /pers. B/ kaitējuma kompensācija EUR 71,14 apmērā.

Lietas iztiesāšanas gaitā konstatēts, ka cietušais /pers. B/ 2016.gada 26.jūlijā miris, ko apliecina dati no VMIS.

Ielūkojoties mantojumu reģistrā netika konstatēts, ka kāda persona būtu pieteikusies un apstiprināta /pers. B/ mantojuma

tiesībās. Neviena persona lietā uz /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju nepieteicās, līdz ar to, tiesa nenosaka /pers. B/ mantiskā

kaitējuma kompensāciju.

Procesuālos izdevumus lietā veido samaksa par aizstāvja palīdzību tiesas sēdē EUR 59,00 apmērā. Atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 368.panta pirmās daļas nosacījumiem minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij uzliekams apsūdzētajam. Līdz ar to,

valsts labā no /pers. A/ piedzenami izdevumi par advokāta darbu kriminālprocesā EUR 59,00 apmērā, nosakot termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Bez tam, procesuālos izdevumus lietā veido izdevumi par medicīnisko pārbaudi EUR 88,80 apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.pirmās daļas 7. 2 punkta un 368.panta pirmās daļas noteikumiem ir piedzenami no apsūdzētā valsts labā, nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512.-514., 520., 524., 527.-530.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 312.panta un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers. A/

noteikt brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu (aizstāts ar 2015.gada 22.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu), un galīgo sodu

/pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 17.oktobra un saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā

ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no 2017.gada 20.septembra līdz 2017.gada 17.oktobrim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo, piekto daļu /pers. A/ piespriestā piespiedu darba soda termiņā ieskaitīt izciesto piespiedu darbu 80

(astoņdesmit) piespiedu darba stundas un uzskatīt par izciestu.

/pers. A/ lietā piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Cietušā/pers. B/ kaitējuma kompensāciju lietā nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā EUR 711,43 (septiņi simti vienpadsmit euro un 43 centi), ko Juridiskās palīdzības administrācija izmaksājusi

cietušajam kā kompensāciju saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajam”, nosakot labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma

stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai

izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, kontā Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22 (iemaksas mērķis : Valsts kompensācijas summas samaksa).

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 59,00 (piecdesmit deviņi euro) apmērā par advokāta darbu, nosakot labprātīgai

samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kases norēķinu kontā LV68TREL1060001239300,

BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 88,80 (astoņdesmit astoņi euro un 80 centi) apmērā par medicīnisko pārbaudi,

nosakot labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kases norēķinu kontā

Nr.LV96TREL2140091033000.

Pilna sprieduma pieejamības diena - 2017.gada 13.novembris.

Pilnu spriedumu daļā par piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt

10 dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Sniķere