Court dismisses driver's appeal against speeding fine, upholding police speed enforcement evidence. The court rejects procedural claims and confirms the fine stands. The court rejects the driver's appeal, upholding the police fine for speeding. The court finds the police evidence sufficient and the driver's procedural claims unfounded. The court dismisses the appeal, confirming the police fine for speeding is valid. The court rejects the appeal, upholding the police fine for speeding as valid. The court dismisses the appeal, confirming the police fine for speeding. The court rejects the appeal, upholding the police fine for speeding. The court dismisses the appeal, confirming the police fine for speeding is valid.

Lietas Nr. 129041513

Lietas arhīva Nr. 1-0051-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 27.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa tiesnese D.Bērziņa 2013.gada 15.janvārī rakstveida procesā izskatīja

administratīvā pārkāpuma lietu /pers. B/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Prevencijas pārvaldes (turpmāk - iestāde) 2012.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3957.

Aprakstošā daļa

2012.gada 10.augustā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja

galvenā inspektore /pers. C/ sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.FR00191411 par to, ka 2012.gada 20.jūlijā

plkst.8.44 transportlīdzeklis FORD MUSTANG valsts reģistrācijas Nr./numurs/ brauca pa K.Ulmaņa gatvi pie nama Nr.96, Rīgā, ar

ātrumu 88 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 70 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP, sērijas

Nr.PS-651692. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta 149. 8panta otrajā daļā. Pamatojoties uz Latvijas APK 149. 8panta otrajā daļā,

274., 275.panta pirmās daļas pirmo punktu un Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otro daļu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas

sods Ls 10 apmērā.

Minēto protokolu - lēmumu Nr. FR00191411 /pers. B/ pārsūdzēja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas

pārvaldē.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3957 atstāts

negrozīts 2012.gada 10.augusta protokols - lēmums FR00191411 un /pers. B/ sūdzība noraidīta.

2012.gada 20.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības

policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3957.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt. /pers. B/ uzskatā administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta vienpusēji,

nav izvērtēti visi faktiskie apstākļi un pastāv pamatotas šaubas par to, vai sūdzības iesniedzējs ir izdarījis lēmumā norādīto

administratīvo pārkāpumu. /pers. B/ uzskata, ka lēmums atceļams pilnā apmērā un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2012.gada 20.jūlijā pīkst. 8:44 ar transporta līdzekli Ford Mustang, valsts reģistrācijas Nr./TL

numurs/, pārvietojoties pa K.Ulmaņa gatvi pie nama Nr.96, sūdzības iesniedzējs nepārkāpa Ceļu satiksmes noteikumos noteikto

atļauto braukšanas ātrumu.

Fotoattēla blakus viņa automašīnai ir redzams cits transportlīdzeklis. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav nosakāms, uz

kuru no abiem transportlīdzekļiem attiecās mērījums. PoliScan fotoradara lietošanas instrukcijā 2.3.pkt. norādīts, ka šāds fotoattēls

nav izmantojams kā pierādījums. Fotoradars sastāv no divām atsevišķām iekārtām - fotoradara un radara. Tas, ko fiksē fotoaparāts,

ne vienmēr nozīmē, ka to pašu fiksē radars. Tehniski foto tiek uzņemts vairākus metrus pēc mērījuma veikšanas.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norāda, ka pārvalde arī savā lēmumā apliecina faktu, ka fotoattēlā ir redzami vairāki transporta

līdzekļi un apstiprina faktu, ka vairāku transporta līdzekļu fiksēšana vienā fotofiksāžā, var būt par pamatu, lai šādu attēlu uzskatītu par

nepieņemamu pierādījumu. Lēmumā pārvalde atsaucas uz vairākiem dokumentiem, kuri man nav pieejami un kuru noteikto

regulējumu es nevaru izvērtēt. Lēmumā pieminēta gan Transportlīdzekļu ātruma kontroles sistēmas PoliScan Speed Tuff — Viewer

attēlu pārlūkprogrammas ekspluatācijas rokasgrāmata un Mobilās ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed lietotāja pamācība.

Jāņem vērā, ka šie dokumenti izstrādāti mobilās ātruma mērīšanas sistēmas PoliScan Speed lietotāja interesēs un nav pieļaujama

šo nosacījumu traktēšana par sliktu privātpersonai. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11. panta m privātpersonai nelabvēlīgu

administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata.

Iestāde savu lēmumu nedrīkst pamatot uz iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā, tas, ko redz fotoaparāts, nemaz nenozīmē, ka to pašu redz radars. Eiropas lielākā autokluba (ADAC)

mājaslapā www.adac.de atrodams raksts ar nosaukumu „Blitzer PoliScan in ier Kritik.” ADAC juristu un tiesnešu konferencē par

fotoradariem tika runāts par prasībām attiecībā uz 36 dažādiem fotoradaru iekārtu veidiem. Tika runāts par to, ka nav nekādas

garantijas tam, ka mērījums attiecas uz konkrētu transportlīdzekli. No 36 iekārtām vislielāko kritiku izpelnījās tieši PoliScan, jo radars

nav precīzs, ja uz bildes ir redzamai divi vai vairāki transportlīdzekļi (šādā gadījumā mērījumu precizitāti nevarot garantēt). Problēma

esot tajā, ka foto tiek uzņemts vairākus metrus pēc mērījuma veikšanas.

Ņemot vērā augstāk minēto sūdzības iesniedzējs pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 4. un 11.pantiem un Administratīvā

pārkāpuma kodeksa 288. un 289. pantiem lūdz tiesu atcelt vai anulēt 2012.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3957 un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietu.

Motīvu daļa

Tiesa pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra lēmums Nr.3957 ir atstājams negrozīts,

bet /pers. B/ sūdzība ir noraidāma.

2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 116.punkts nosaka- ceļa posmos, kur uzstādītas

attiecīgās ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

Latvijas APK 149. 8panta otrajā daļā noteikts, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas

izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona” transportlīdzekļu uzliek

naudas sodu 10 latu apmērā.

Izvērtējot sūdzībā noradītos argumentus, pārbaudot Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes

2012.gada 1.oktobra lēmuma Nr.3957 pamatojumu, tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Tiesa iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu

pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto. Tāpat tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde

administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā

lēmuma atcelšanai.

Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas liecinātu to, ka minētais ātrums būtu attiecināms uz otru transportlīdzekli.

/pers. B/ sūdzībā atsaucas uz Eiropas lielākā auto kluba (ADAC) mājas lapā www.adac.de esošo rakstu, par prasībām attiecībā uz

fotoradariem, taču sūdzībai nav pievienojis pierādījumus saviem iebildumiem - minēto rakstu ar tulkojumu.

Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības,

kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus(..), kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka /pers. B/ sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma,

savukārt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra lēmums Nr.3957 ir

likumīgs, pamatots un atstājams spēkā, pamatojoties uz tajā norādītajiem pamatiem un argumentiem.

Tiesa konstatē, ka 2013.gada 25.janvāra lēmumā par lietas ierosināšanu kļūdaini norādīts sprieduma pieejamības datums, proti, ka

sprieduma pieejamības datums lietā ir 2014.gada 25.janvāris, kas ir brīvdiena- sestdiena. Līdz ar to pareizais saīsinātā sprieduma

pieejamības datums lietā ir 2014.gada 27.janvāris, bet sprieduma pilns teksts sastādīts 2014.gada 7.februārī.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 2pantu, 289.6pantu,

289.11panta pirmo daļu, 289.12panta otrās daļas 1.punkta, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra

lēmumu Nr.3957.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes 2012.gada 1.oktobra lēmumu

Nr.3957.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 7.februārī.

Tiesnese D.Bērziņa