11221096814 / K15-0161-15 · Jelgavas tiesa

Lietas Nr. 11221096814

Lietas arhīva Nr. K15-0161-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgava 2015.gada 25.februārī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

piedaloties prokurorei I.Križevicai,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

k o n s t a t ē j a

apsūdzētais /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, sekojošos apstākļos:

2014.gada 17.jūnijā ap plkst.14.30 /pers. A/, atrodoties Jelgavas autoostas teritorijā Jelgavā, Pasta ielā 26, piegāja pie /pers. B/, kurš sēdēja

uz soliņa un turēja rokās mobilo telefonu, pēc kā, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadīts, mobilā telefona zādzības izdarīšanas nolūkā, piesēdās blakus /pers.

B/ un, izraujot mobilo telefonu no rokas, /pers. A/ atklāti nozaga cietušajai /pers. C/ piederošo mobilo telefonu „Samsung Galaxy GIO” 40 euro vērtībā,

kuru lietoja /pers. B/ un pēc tam aizgāja projām.

Nozagto mobilo telefonu /pers. A/ pārdeva, iegūto naudu iztērējot savām vajadzībām.

Zādzības rezultātā cietušajai /pers. C/ nodarīts materiālais zaudējums 40 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tā kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā

vainu, apsūdzētais izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, uzklausot prokurores un cietušās viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un

sekas, t.i. ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa

pārkāpumiem.

Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati:

/pers. A/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/, Latvijas pilsonis, ar 7 klašu izglītību, neprecējies, apgādājamo nav, deklarēts un

faktiski dzīvo /adrese A/. Agrāk 3 reizes tiesāts, pēdējo reizi- 2009.gada 6.martā Jelgavas tiesā notiesāts pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas,

51.panta pirmās daļas un 52.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2012.gada 4.septembrī.

Administratīvi sodīts.

Par apsūdzētā veselību noskaidrots, ka viņš atrodas VSIA slimnīca „Ģintermuiža” narkoloģiskā kabineta profilaktiskā novērošanā no

2006.gada sakarā ar signāliem no atskurbtuves, kā arī 1998.gadā reģistrēti psihiski traucējumi: viegla garīga atpalicība. 2003.gada 11.februārī veikta

ambulatorā tiesu psihiatriskā ekspertīze, slēdziens- Viegla garīga subnormalitāte ar uzvedības traucējumiem.

Pēc paša apsūdzētā /pers. A/ vārdiem savu vainu atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo. Vēlas atvainoties cietušajai un tuvākajā laikā atlīdzināt radīto

kaitējumu. Strādā gadījuma darbus. Ir veselības problēmas, kuru dēļ zaudēja darbu. Citos kriminālprocesos nav iesaistīts.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā

soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī

pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu minētā likuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais un apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgais nodarījums

atzīstams par mazāk smagu noziegumu, par kura izdarīšanu Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas soda sankcija paredz piemērot sankciju, sodot ar

brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas atzīšana un izdarītā

nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, arī veselības problēmas, viņa kritisko attieksmi

pret izdarīto, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu un, lai tiktu panākts, ka notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/

nav nosakāmi likumā paredzētie bargākie sodi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu un iespējams sodu noteikt piespiedu darbu veidā. Tiesas ieskatā, šāds

sods ir adekvāts noziedzīgajam nodarījumam un tas būtu audzinošāks par citiem panta sankcijā paredzētajiem sodiem, dodot iespēju apsūdzētajam

strādāt sabiedrības labā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā

morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa likuma 351.pants nosaka, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma

kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.

Pirmstiesas izmeklēšanā ir pieteikta cietušās /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensācija 40,- euro apmērā, ko tiesas sēdē cietusī uzturēja.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē pilnībā atzina cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušā materiālā kaitējuma kompensācija ir

pamatota un apmierināma pilnā apmērā un zaudējumi piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, jo tieši viņa prettiesisko darbību

rezultātā tikuši nodarīti zaudējumi un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar

savu darbību ir nodarījis.

Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis- dzīvesvietas maiņas paziņošana, kas saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 241.panta trešās daļas nosacījumiem, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, saglabājams līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.-524., 527.panta trešo daļu, 528.-529. pantu,

tiesa

n o s p r i e d a

atzīt par vainīgu /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta un

daļas ar piespiedu darbu uz 140 (simt četrdesmit) stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- dzīvesvietas maiņas paziņošana saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ /pers. C/labā kaitējuma kompensāciju 40,- euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese I.Salaka