Court convicts defendant of administrative violation for unauthorized absence from residence during police control period and imposes 20 euro fine.

NORAKSTS

Lieta Nr.115018815/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 6.jūlijā

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku

Dambja ielā 12, Jelgavā, 2015.gada 25.jūnijā atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas

kods: /personas kods/, faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, nav deklarētās dzīvesvietas, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta,

k o n s t a t ē j a:

2015.gada 4.jūnijā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektores J.Markus 2015.gada 3.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128658 (turpmāk – Protokols) un tam

pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015.gada 8.maijā plkst.23:30 /pers. A/ (turpmāk – Persona), kuram ar Jelgavas tiesas

2014.gada 28.oktobra spriedumu piemērots papildsods - policijas kontrole uz 1 (vienu) gadu, bez policijas atļaujas neatradās savā dzīvesvietā (/adrese

A/), bet šajā laikā atradās spēļu zālē „Fēnikss”, Jelgavā, Mātera ielā 25c, līdz ar ko Persona pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas norādīti

2015.gada 1.aprīļa lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktu, 1.2.punktu Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas

noteikumu” 24.punkta 1.a), 1b) apakšpunktu, 4.apakšpunktu, vienlaikus neievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.479 (no 30.06.2008.)

“Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 18., 25.punktus.

Protokolā norādīts, ka Persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Par tiesas

sēdes laiku un vietu Personai paziņots, š.g. 5.jūnijā nosūtot paziņojumu pa pastu uz Personas faktisko dzīvesvietu. Atbilstoši „Paziņošanas likuma”

8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Persona ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar protokola saturu un viņai izskaidrotas Latvijas APK

260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu Persona neizteica.

2015.gada 3.jūnijā pašrocīgi sniegtajā rakstveida paskaidrojumā Persona paskaidroja, ka 2015.gada 8.maijā plkst. 23:30 atradās spēļu zālē

„Fēnikss” Mātera ielā, kurā ieradās ap plkst.20:30, lai pavadītu laiku spēlējot spēļu automātus. Nepamanīja laiku un bija aizkavējies tur pēc plkst.22:00.

Atzīst, ka ir pārkāpis policijas kontroles noteikumus, un turpmāk tādas kļūdas vairs pieļaus.

2015.gada 25.maijā Jelgavas tiesā tika saņemta telefoniska informācija, ka Persona nevarēs ierasties uz tiesas sēdi slimības dēļ. Lūdza lietu izskatīt

bez viņas klātbūtnes.

Persona uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta cita papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi par administratīvās

lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta

izskatāma bez viņa klātbūtnes.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības

atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās

kontroles noteikumus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona ar Jelgavas tiesas 2014.gada 28.oktobra spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk - KL) 231.panta otrajā daļā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, un ar

policijas kontroli uz 1 gadu.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta

ierobežojuma – aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese A/, no plkst.22.00 līdz plkst.06.00 un aizlieguma laika posmā no plkst.21:00 līdz plkst.07:00

uzturēties kafejnīcās, bāros un citās izklaides vietās, kurās tiek lietoti alkoholiskie dzērieni, piemērošanas, 2015.gada 8.maijā pēc plkst.22:00 (konkrēti

plkst.23:30) norādītajā dzīves vietā nebija sasniedzama un uzturējās spēļu zālē „Fenikss”.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka Persona ir administratīvi nesodīta.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav radušās

pamatotas šaubas par to, ka Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu - policijas kontroli,

2015.gada 8.maijā un pēc plkst. 22:00 nebija sasniedzama savā dzīves vietā un uzturējās spēļu zālē „Fenikss”, tādējādi pārkāpjot 2015.gada 1.aprīļa

lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu 1.1., 1.2.apakšpunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas

noteikumi” 24.punkta 1.apakšpunkta a), b) punktu, kā arī 4.apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu

Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III daļas 18., 25.punktu (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes

kodeksa „Pārejas noteikumu” 4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles

īstenošanai), kas nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīves vietu diennakts laikā, ir pienākums novērst

iespējamos šķēršļus vai traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 18.punktam

jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos

dzīves vietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Savukārt minēto noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles

noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu noteikšanu.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi Persona ar savām darbībām ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpusi policijas kontroles noteikumus un Personas vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā – Protokolu, VP Zemgales RP

Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Markus 2015.gada 21.maija ziņojumu, lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, kā arī lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, pašas Personas paskaidrojumu.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot Personai administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli, proti,

lietā nav ziņu par Personas darbavietu, ienākumi mēnesī 300 euro, nav apgādībā esošu personu, administratīvi nesodīts. Kā atbildību mīkstinošu apstākli

tiesnese atzīst apstākli, ka Persona vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, bet atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē. Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus

to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt Personai piemērojot panta sankcijā noteikto naudas sodu tādā

apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 177., 213., 244., 268. 1., 270., 272., 275., 289.6 – 289.7, 289.12 – 289.13 un

289. - 289.18 pantu, tiesnese

no s pri e da :

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

naudas sodu 20 euro (divdesmit euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2015.gada 6.jūlija.

Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc nodošanas pastā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot sekojošā

kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (Nr.115018815/14) un administratīvā pārkāpuma protokola

numurs (Nr.PC128658).

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 2015.gada 6.jūlijā