Court dismisses creditor's appeal against administrator's refusal to recognize a disputed debt claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the creditor's appeal against the administrator's decision to reject their unpaid labor claim. The creditor argued the administrator failed to notify them of document deficiencies and ignored the existence of a pending civil lawsuit regarding the same debt. However, the court found that the administrator properly applied the law by refusing recognition due to the ongoing dispute between the parties.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 75.pants; Civilprocesa likuma 363.17.pants: When a dispute exists between a creditor and debtor regarding a claim, the administrator is legally entitled to refuse recognition of that claim without further justification.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33376814,
C-3768-14/3
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 23.jūlijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesnese I.Čudina,
rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ administratora /pers. B/ lēmumu,
konstatēja
sūdzības iesniedzējs /pers. A/ 2014.gada 9.jūlijā iesniedza Rīgas rajona tiesā sūdzību par MSIA /Nosaukums A/ administratora /pers.
B/ lēmumu, norādot, ka kreditors saņēma parādnieka nenodrošināto kreditoru prasījumu reģistru, no kura redzams, ka kreditora
prasījums nav atzīts. Sūdzības iesniedzējs lēmumam nepiekrīt. Administrators nav ievērojis Maksātnespējas likuma 6.panta principus,
jo kreditoru nav informējis ne rakstiski, ne mutiski par nepieciešamajiem papildus dokumentiem un/vai par trūkumiem dokumentos,
nav devis termiņu trūkumu novēršanai, lēmums nav pamatots. Ja administrators uzskatīja, ka nepieciešams iesniegt papildus
dokumentus, lai pārliecinātos, ka kreditora prasījums ir īsts un apmierināms, tad vajadzēja šos dokumentus pieprasīt. Ja kreditors
būtu saņēmis šādu lūgumu, tad būtu arī novērsis trūkumus, jo ir tikai saprotami, ka kreditora interesēs ir, lai tā kreditora prasījums tiktu
atzīts, un kas ir vēl būtiskāk-arī apmierināts. Administrators nav pārbaudījis nevienu citu dokumentu vai apsvēris, ka, iespējams,
parādnieks vēlas izvairīties no savu saistību izpildes un, iespējams, ir negodīgs. Administratoram bija jāizvērtē visi kreditoru
pretenzijai pievienotie dokumenti, no kuriem secināms, ka kreditoram bija noslēgts darba līgums ar parādnieku, bet parādnieks
darba līgumā noteiktajā termiņā netika izmaksāta nolīgtā darba samaksa. Administratoram kreditora prasījums ir jāpārbauda.
Likumdevējs administratoram ir uzlicis par pienākumu pārbaudīt kreditora prasījumus pēc būtības, nevis tikai formāli, ko
administrators konkrētajā gadījumā nav izdarījis. Administratora lēmums nav izsmeļošs un skaidrs. Likumdevējs ir skaidri noteicis, ka
administratoram jāpieņem pamatots lēmums. No lēmuma nav saprotams, kādēļ tad starp kreditoru un parādnieku esošais strīds ir
šķērslis kreditora prasījuma atzīšanai. Jo arī Maksātnespējas likums nav kategorisks, ka pie apstākļiem, kad puses strīdu risina
civiltiesiskā kārtībā vienmēr kreditora prasījums būtu noraidāms. Maksātnespējas likums paredz, ka šādos gadījumos prasījumu var
noraidīt arī tikai daļēji. Administrators nav pamatojis, kādēļ prasījumu neatzīst pilnā apmērā. Administratoram ir labi zināms, ka
pašlaik Rīgas rajona tiesā ir civillieta Nr./numurs/ kreditora prasībā pret parādnieku par darba algas piedziņu, morālā kaitējuma
piedziņu un komandējuma naudas piedziņu. Ņemot vērā, ka parādniekam tika pasludināts maksātnespējas process, tiesa 2014.gada
18.jūnijā tiesvedību apturēja saskaņā ar Civilprocesa likuma 215.panta 6.punktu. Ja parādnieka maksātnespējas process tiks
pabeigts ar likvidāciju, kreditors gadījumā, pat ja tiesas lēmums būs labvēlīgs, nevarēs izpildīt spriedumu un saņemt sev pienākošo
naudu. Savukārt, ja kreditors gaidītu tiesas nolēmumu un tikai pēc tā pieteiktu kreditora prasījumu, tad administrators to noraidītu, jo
būtu beidzies termiņš kreditoru prasījuma pieņemšanai. Administrators nav ievērojis arī noteikto termiņu kreditoru prasījuma
izskatīšanai. Kreditoru prasījumu administrators saņēma 2014.gada 22.maijā, tas ir, mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas
reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet lēmumu pieņēma tikai 17.jūnijā. Tātad lēmumu
administrators pieņēma tikai 26.dienā.
Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 4.panta pirmo daļu, 6.panta 8.punktu, 26.panta otro daļu, 74. panta otro daļu,
75.panta pirmo daļu, 75.panta sesto daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 363.14 panta desmito un vienpadsmito daļu, tiek lūgts tiesu
atcelt administratora /pers. B/, sertifikāta nr.00306, SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, maksātnespējas
procesā pieņemto lēmumu, ar kuru tas neatzina sūdzības iesniedzēja kreditora prasījumu.
Par iesniegto sūdzību parādnieka pārstāvis 2014.gada 22.jūlijā Rīgas rajona tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka
sūdzība ir nepamatota un noraidāma, jo parādniekam nav parāda pret sūdzības iesniedzēju.
Par iesniegto sūdzību administrators 2014.gada 22.jūlijā Rīgas rajona tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka
Par iesniegto sūdzību administrators 2014.gada 22.jūlijā Rīgas rajona tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka
2014.gada 22.maijā SIA “Element Bygg” maksātnespējas procesā kā kreditors pieteicās /pers. A/ ar nenodrošināta kreditora
prasījumu par summu EUR 13030 apmērā pamatojoties uz pastāvējušām darba tiesiskajām attiecībām. Pārbaudot pieteikto kreditoru
prasījumu, tika pieprasīta papildus informācija no parādnieka un kreditora. Kreditors papildus atbilstoši Maksātnespējas likuma 73.
panta ceturtās daļas 6. un 7. punktam iesniedza informāciju administratoram par elektroniskā pasta adresi un bankas konta numuru.
Kreditoru prasījumā /pers. A/ kreditora prasījuma pamatojumam atsaucas uz 2010.gada vienošanās līgumu Nr.331 Celtniecības
nozares kolektīvais līgums (FOB) 2010-2012. Līgums starp NHO (Norvēģijas uzņēmēju un rūpnieku konfederācija) un BNL (Norvēģijas
Būvnieku federāciju) no vienas puses un LO (Norvēģijas Arodbiedrību savienība) un Vienoto Arodbiedrību savienību (Fellesforbundet)
no otras puses.
No kolektīvā līguma teksta administrators nevar izdarīt secinājumu, ka tas būtu attiecināms uz kreditoru /pers. A/ un ka kreditoram
pienākas kreditoru prasījumā norādītā summa EUR 13030 apmērā.
Kreditors kreditoru prasījumā norāda, ka viņam pienākas komandējuma nauda par visām Norvēģija nostrādātām 26 dienām (36 Ls
dienā) Ls 936 vai EUR 1331,81. Līdz ar to secināms, ka, ja kreditors uzskata, ka nosūtīts darba komandējumā Norvēģijā, tas
vienlaicīgi izslēdz Darba likuma 14.panta prasību piemērošanu par nodarbinātību citā valstī.
Turklāt administratoram netika iesniegti dokumentārie pierādījumi par darba laika uzskaiti kreditora norādītajā periodā, kurā kreditors
tika nodarbināts SIA “Element Bygg”. Tas nozīmē, ka administratoram nav pamata atzīt kreditora prasījumu, kura apmēru neapstiprina
neviens lietā iesniegtais dokuments.
Kreditors atsaucās uz 2012.gada 13.decembra Valsts darba inspekcijas lēmumu Nr./numurs/. No Valsts darba inspekcijas lēmuma
neizriet, ka kreditora /pers. A/ darba strīdā vai darba attiecībās ar darba devēju jāpiemēro Kolektīvā līguma nosacījumi un minētajā
lēmumā nav norādītā summa, kas pienākas kreditoram /pers. A/ kā neizmaksātā darba alga.
Tā kā kreditors apgalvo, ka viņš ticis nodarbināts, bet pierādījumi par nodarbināšanas periodu un nostrādātām stundām lietā nav
iesniegti, administratoram nav iespējas provizoriski aprēķināt kreditoram pienākošos darba samaksu, lai izvērtētu pieteiktā
prasījuma pamatotību.
Kreditora prasījumā /pers. A/ lūdz atzīt viņam tiesības uz morāla kaitējuma EUR 2845,74 apmērā atlīdzību un likumiskiem procentiem
par šo prasījumu. Atsaucoties uz Civillikuma 2352.1trešo daļu, administrators uzskata, ka kreditora prasījums daļā par morālo
kaitējumu 2845,74 EUR apmērā un likumiskiem procentiem par morālo kaitējumu nav apmierināms, jo morāla kaitējuma apmēra
noteikšana nav administratora kompetencē, to izlemj tikai tiesa.
Pie šādiem apstākļiem administrators konstatēja, ka starp parādnieku un darbinieku /pers. A/, pastāv strīds par tiesībām, kas
izšķirams prasības kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 7.punktu, tiek lūgts tiesu atzīt sūdzību par administratora lēmumu, ar kuru
netika atzīts kreditora prasījums, par nepamatotu un noraidāmu.
Novērtējusi sūdzībā izklāstītos motīvus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst sūdzību par noraidāmu.
Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu pasludināts maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/ process. Par SIA
/nosaukums/administratoru iecelts sertificēts administrators /pers. B/, sertifikāta /numurs/
Lietā noskaidrots, ka 2014.gada 22.maijā kreditors /pers. A/ pieteica nenodrošinātā kreditora prasījumu par summu EUR 13030
apmērā, tostarp galvenais prasījums EUR 8891,63, atlīdzība par morālo kaitējumu EUR 2845,74 un procenti par darba samaksu EUR
979,27 un par morāla kaitējuma atlīdzību EUR 313,36.
2014.gada 17.jūnijā administrators pieņēmis lēmumu par minētā kreditora prasījuma neatzīšanu, kā pamatotību nodots tiesai izvērtēt.
Lai gan Maksātnespējas likuma 75.panta sestā daļa terminē lēmuma pieņemšanu, tiesa ņem vērā, ka administrators ir veicis
darbības kreditora prasījuma pamatotības pārbaudei un tā kā ziņas par pieteikto prasījumu iegūtas 2014.gada 9.jūnijā, tad
administrators, pieņemot lēmumu 2014.gada 17.jūnijā, atzīstams, ka nav rupji pārkāpis tiesisko regulējumu un tas pats par sevi nav
atzīstams par pamatu pārsūdzētā lēmuma atzīšanai par neatbilstošu tiesiskajam regulējumam.
Maksātnespējas likuma 73.panta ceturtā un sestā daļa paredz, ka kreditori savā iesniegumā norāda prasījuma pamatojumu,
prasījuma veidu, prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakus prasījumu apmēru, prasījuma rašanās laiku,
vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72.panta izpratnē, kontaktinformāciju, tajā skaitā elektronisko pasta
adresi, bankas konta numuru. Iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80.panta pirmo daļu kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava
prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.17pantu tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu juridiskās personas maksātnespējas
procesā Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos. Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo
aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un uzdod novērst pieļauto pārkāpumu. Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais administratora lēmums
atbilst normatīvo aktu prasībām, tā sūdzību noraida. Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par
tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārēja kārtībā vai var lūgt atjaunot par strīda
priekšmetu apturēto tiesvedību.
Izvērtējot vai administratora lēmums atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesa ņem vērā lietā noskaidroto, ka administrators 2014.gada
9.jūnijā saņēmis atbildi uz pieprasījumu par SIA “Element Bygg”, kurā norādīts, ka kreditors bija darba attiecībā ar SIA “Element Bygg”
laika periodā no 2012.gada 28.maija līdz 2013.gada 30.decembrim, bet SIA “Element Bygg” parāda pret /pers. A/ nav, vienlaikus
informējot, ka /pers. A/ kā avansa norēķinu persona ir parādā EUR 20,33.
Arī savos paskaidrojumos tiesai parādnieka pārstāvis norāda, ka uzņēmums nav parādā /pers. A/.
Tāpat lietā noskaidrots, ka starp parādnieku un sūdzības iesniedzēju pastāv strīds par prasījumā ietverto, par ko ierosināta civillieta
Nr.C33547912, kurā tiesvedība apturēta.
Maksātnespējas likuma 75.panta pirmā daļa paredz, ka administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv
strīds starp parādnieku un kreditoru.
Novērtējot minēto tiesisko regulējumu un nodibināto, ka parādnieka un kreditora starpā pastāv strīds par prasījumā ietverto, tiesa
atzīst, ka administrators atbilstoši tiesiskajam regulējumam, tātad pamatoti, nav atzinis pieteikto kreditora prasījumu. Novērtējot
pārsūdzēto administratora lēmumu, tiesa secina, ka administrators ir veicis gan kreditora prasījuma pamatotības pārbaudi, gan
kreditora prasījuma atbilstības normatīvo aktu prasībām pārbaudi, ir izvērtēts gan kreditora norādītais attiecībā uz prasījuma rašanās
apstākļiem, gan paša prasījuma atbilstība tiesiskajam regulējumam.
Fakts, ka administrators ir atzinis citu kreditoru prasījumus, nevar būt par pamatu arī šī kreditora prasījuma atzīšanai, tā kā katram
kreditora prasījumam ir savs rašanās pamats.
Līdz ar to tiesa nekonstatē pamatu secinājuma izdarīšanai, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām,
sakarā ar ko sūdzība ir noraidāma, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.17panta ceturtajai daļai nosakot, ka sūdzības iesniedzējs var
līdz 2014.gada 22.augustam lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.17pantu, tiesa
nolēma
noraidīt /pers. A/ sūdzību par maksātnespējīgās SIA “Element Bygg” administratora /pers. B/ lēmumu.
Noteikt /pers. A/ termiņu līdz 2014.gada 22.augustam lūguma par apturētās tiesvedības civillietā Nr/numurs/atjaunošanu
iesniegšanai.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese /paraksts/ I.Čudina