Court orders debt collection from guarantor and company for EUR 9,086.96 plus interest and costs.

Lietas arhīva Nr. C-1190-19/12

ECLI:LV:VRT:2019:0207.C29331518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2019.gada 7.februārī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Liepa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Dobenbergu,

piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim D.Tairov

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” un /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 16.maijā prasītājs Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis prasību, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” par labu prasītājam parādu EUR 9086,96, ko veido pamatsummas

atlikums EUR 7500,00, nesamaksātie procenti EUR 581,96, likumiskie nokavējuma procenti EUR 215,00, kas aprēķināti par laika periodu no

2017.gada 24.novembra līdz 2018.gada 15.maijam, līgumsods EUR 750,00, parāda atgūšanas izdevumi EUR 40,00, lūdz piedzīt tiesas izdevumus, kā

arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.

Prasības priekšmets – parāda piedziņa no atbildētājiem saskaņā ar pušu starpā 2017.gada 23.oktobrī noslēgtā aizdevuma līguma Nr.SOL-SAR-

231017/016 un galvojuma līguma Nr.SOL-SAR-RM-231017/016 saistību neizpildi.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652., 1662., 1668.9, 1692., 1694., 1698., 1702., 1828., 1934., 1943.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu, lai panāktu lietas ātrāku izskatīšanas nodrošināšanu, lieta 2018.gada 3.decembrī nosūtīta Vidzemes

rajona tiesai.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis Dastan Tairov tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā uz tajā norādītajiem apstākļiem, lūdza piedzīt parādu un tiesas

izdevumus pilnā apmērā, uzskata, ka parāds piedzenams vispirms no galvinieka, kā tas paredzēts galvojuma līgumā, jo uzņēmums faktiski vairs dabā

neeksistē, vismaz juridiskajā adresē tā vairs nav, atbildētājs nav sazvanāms, vērsušies arī policijā par atbildētāja krāpnieciskajām darbībām.

Atbildētāji tiesas sēdē nav ieradušies. Atbildētājam, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā

kārtībā- nosūtot tiesas sēdes pavēsti ierakstītā sūtījumā uz tās reģistrēto juridisko adresi, neierašanās iemesli nav zināmi, nav arī saņemts lūgums par lietas

izskatīšanas atlikšanu. Tādējādi atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāms, ka komersants pavēsti ir saņēmis un līdz ar to

lieta skatāma bez pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājam/pers. A/ arī nosūtīta pavēste likumā noteiktajā kārtībā uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta

piekto daļu, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka nav

pamata lietas izskatīšanu atlikt, tamdēļ lieta skatāma bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa arī atzīst, ka lietā ir konstatējami priekšnoteikumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai, jo atbildētāji lietā nav snieguši rakstveida paskaidrojumus

un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma. Tiesa arī nekonstatē Civilprocesa likuma 2081.panta trešajā daļā paredzētos gadījumus, kad aizmugurisku

spriedumu nevar taisīt.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvaroto pārstāvi, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa

prasību apmierina pilnībā, panta otrajā daļā noteikts, ka saīsināto spriedumu sastāda atbilstoši šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,

kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1943.pantu, kurā noteikts, ka, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda, minētā likuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Tādējādi, pamatojoties uz minētajām normām, Civilprocesa likuma 97., 193. un 194.pantu, un, ņemot vērā prasītāja norādītos apstākļus, kas

apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, t.sk., 2017.gada 23.oktobrī starp pusēm noslēgto aizdevuma līgumu Nr.SOL-SAR-

231017/016 un 2017.gada 23.oktobrī noslēgto galvojuma līgumu Nr.SOL-SAR-RM-231017/016 (līguma 2.4.punktu), 2017.gada 24.novembrī

sastādīto prasītāja paziņojumu par atkāpšanos no aizdevuma līguma, parāda aprēķinu (lietas 14.-.45.lapa), tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma un

parāds prasībā norādītajā apmērā un kārtībā piedzenams no atbildētājiem par labu prasītājam.

Atbildētāji arī pēc prasības iesniegšanas tiesā nav snieguši paskaidrojumu, nav apstrīdējuši parāda esamību, nav iesnieguši pierādījumus, ka parāds

prasītājam būtu samaksāts, no kā secināms, ka viņiem nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesa saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja noteiktos likumiskos 6%

no neapmaksātās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus EUR

588,27, ko veido valsts nodeva EUR 583,00 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu

piegādāšanu EUR 5,27.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumus, sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 194., 195., 204.1, 208.1 -208.4 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā - no sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 9086,96 un tiesas izdevumus EUR 588,27, kopā EUR 9675,23 (deviņi tūkstoši seši simti septiņdesmit pieci euro

23 centi).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā - no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas tiesas kancelejā - 2019.gada 7.februāra,

Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā. Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas

ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Liepa