Court dismisses complaint against bar council for not providing substantive response to lawyer conduct allegations.
Legislator summary
AI generatedThe court fully rejected the applicant's petition alleging the bar council failed to provide a substantive response regarding a lawyer's conduct. The applicant claimed the council ignored new facts and did not address his complaints about the lawyer's negligence, while the council argued its previous 2012 decision covered the current issues. The court ruled that the council had answered all questions raised in the 2015 petition, even if the content did not match the applicant's expectations, and thus the response was legally sufficient.
Legislator headnote
AI generatedIesniegumu likums 10. pants; Administratīvā procesa likums 246. – 251., 289. – 291. pants: An administrative body's response is considered substantive if it addresses the questions posed by the applicant, regardless of whether the content aligns perfectly with the applicant's desired outcome.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420164815
Lietas arhīva Nr. A42-01648-15/34
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Jelgavā, 2015.gada 8.maijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes faktisko rīcību,
nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2015.gada 23.janvāra iesniegumu par zvērināta advokāta pers. B rīcību.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 23.janvārī /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) vērsies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (turpmāk – padome vai atbildētājs) ar
sūdzību par zvērināta advokāta pers. B (turpmāk – advokāts) rīcību.
2015.gada 27.janvārī padome sniegusi pieteicējam atbildi Nr.1-31-298 (turpmāk – atbilde), norādot, ka advokāta rīcībā pārkāpumi nav
konstatēti, padomei nav pamata apšaubīt to, ka advokātam valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros nav bijis uzdots sastādīt kasācijas
sūdzību. Kasācijas sūdzību sagatavot un iesniegt var ne tikai zvērināts advokāts. No tiesas nav saņemta informācija, ka advokāts nav pienācīgi pildījis
profesionālos pienākumus. Padomei nav pieejami krimināllietas materiāli, un tās budžetā nav plānots finansējums tādu materiālu kopēšanas apmaksai.
[2] 2015.gada 23.februārī pieteicējs vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi.
[2.1] Pieteicējam valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai kriminālprocesā tika deleģēts advokāts, kurš savu uzdevumu neizpildīja,
liedzot pieteicējam piekļuvi kasācijas instancei. Pēc Zemgales apgabaltiesas sprieduma saņemšanas pieteicējs rakstiski vērsās pie advokāta ar lūgumu
iesniegt kasācijas sūdzību. Vienlaikus arī pats iesniedza kasācijas sūdzību, kuras pieņemšana tika atteikta. Advokāts neizskaidroja pieteicējam Zemgales
apgabaltiesas spriedumu un neiesniedza kasācijas sūdzību. Ar lietas materiāliem advokāts iepazinās tikai pusstundu pirms nozīmētās tiesas sēdes un
neapsprieda ar pieteicēju lietas būtību, aizstāvību veica, nesagatavojies lietai. Advokāts neizskatīja pieteicēja iesniegumu un nepaziņoja, kādēļ atsakās
turpmāk sniegt juridisko palīdzību vai kādēļ uzskata, ka kasācijas sūdzības iesniegšana nav lietderīga. Sprieduma pārsūdzība ir daļa no veicamās
aizstāvības.
[2.2] Padome nevērtēja pieteicēja norādītos apstākļus par advokāta rīcību, kā arī nenorādīja, kādēļ pieteicēja argumenti tiek atstāti bez
vērtējuma. Atbilde nav sniegta pēc būtības. Padome nenorādīja, kādēļ nebija iespējams pieprasīt nepieciešamo informāciju.
[3] 2015.gada 31.martā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minēto.
[3.1] Pieteicējs jau 2012.gada 14.septembrī vērsās padomē ar sūdzību par advokātu, uz ko padome paskaidroja, ka advokāta rīcība atbilst
normatīvajiem aktiem. Ar tiesas spriedumu administratīvajā lietā Nr. pieteicēja pieteikums par padomes sniegto atbildi tika pilnībā noraidīts.
2015.gada 23.janvāra sūdzībā par advokāta rīcību pieteicējs pēc būtības atkārto jau iepriekš paustos argumentus. Atbildē pieteicējs tiek
informēts, kādēļ vērtējums par advokāta rīcību netiek pārskatīts. Padome nepieņēma jaunu lēmumu, bet vēlreiz atkārtoti informēja par savu viedokli, kas
ir uzskatāms par iepriekš, 2012.gada 29.oktobrī pieņemtā padomes lēmuma izpildi un nav pārsūdzams.
[3.2] Pieteicējs nepatiesi apgalvo, ka viņš rakstiski ir lūdzis advokātam sagatavot un iesniegt kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas
spriedumu. 2012.gada 6.jūnija iesniegumā pieteicējs lūdza Zemgales apgabaltiesai pārsūtīt advokātam adresētu iesniegumu par juridiskās palīdzības
sniegšanu kasācijas instancē, kurā kā alternatīva minēta kasācijas sūdzības iesniegšana. Pieteicējs pats sagatavoja un iesniedza kasācijas sūdzību.
[3.3] 2015.gada 23.janvāra sūdzībā pieteicējs min apstākļus par nekvalitatīvi sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību, izmantojot
argumentus, kurus padome pauda administratīvajā lietā Nr.numurs. Līdz ar to ir pamats apšaubīt pieteicēja norādīto apstākļu pastāvēšanu 2012.gadā.
Būtiski, ka 2012.gada otrajā pusē pieteicējs neizteica nekādus iebildumus par advokāta darbībām viņa aizstāvības interešu nodrošināšanā.
[3.4] Atbilde ir sniegta pēc būtības, minot kārtību, kādā advokātus iesaista valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, un tiesisko pamatu.
Padomei nav pamats apšaubīt faktu, ka advokātam šāds uzdevums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā netika uzdots, jo apelācijas
instances tiesa Jelgavas tiesu apgabala teritorijā praktizējošo zvērināto advokātu vecākajam šādu paziņojumu nav sūtījusi, vienīgi pārsūtījusi advokātam
tiesai adresēto pieteicēja iesniegumu. Tā kā pieteicējs konstanti vēlējies saņemt juridisko palīdzību tieši no advokāta, ir pamats uzskatīt, ka viņam nebija
nekādi iebildumi saistībā ar advokāta darbībām aizstāvības īstenošanā.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ietvaros advokātam nav pienākums sniegt pieteicējam konsultācijas ieslodzījuma vietā, izskaidrot
sprieduma saturu, sagatavot un iesniegt kasācijas sūdzību.
[4] 2015.gada 20.aprīlī tiesā saņemts pieteikuma papildinājums, kurā norādīti šādi apsvērumi.
[4.1] Padomes 2012.gada 29.oktobra lēmums ir pieņemts vienpusīgi un atspoguļo padomes priekšsēdētāja vietnieka subjektīvo attieksmi.
Lēmumā nav atspoguļoti izteiktie argumenti un faktu konstatējums.
[4.2] Administratīvajā lietā Nr.nummurs norādīts uz pieteicēja tiesībām iesniegt sūdzību par advokāta rīcību, kas padomē nav vērtēta. Tādēļ
pieteicējs vērsās padomē atkārtoti, norādot uz tādu advokāta rīcību, kuru iepriekš nebija izteicis. Atsakoties izskatīt sūdzību šajā daļā, pieteicējam liegtas
tiesības saņemt no padomes motivētu atbildi pēc būtības.
[4.3] Pieteicējam nebija zināma advokāta korespondences adrese. Iesniegumu ar tajā izteikto lūgumu tiesa advokātam pārsūtīja savlaicīgi, tāpēc
advokātam nebija šķēršļi izlemt lūgumu pēc būtības. Tas, ka lūgums iesniegt kasācijas sūdzību bija izteikts kā alternatīva, nevarēja ietekmēt advokāta
spēju izprast pieteicēja pausto gribu pārsūdzēt tiesas spriedumu, saņemot juridisko palīdzību.
[4.4] Pieteicējam bija tiesības prasīt juridiskās palīdzības nodrošināšanu tādā apjomā, kā viņš ir prasījis. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir
paredzēts saņemt samaksu par konsultēšanu un par kasācijas sūdzības sastādīšanu un paredzēts sniegt juridisko palīdzību kriminālprocesā procesuālā
dokumenta sastādīšanai tiesvedības stadijā, aizstāvībai pirmstiesas procesā un tiesas sēdē.
[4.5] Pieteicējam ir tiesības uz kvalitatīvu juridisko palīdzību. Padome nav norādījusi, kādēļ būtu attaisnojama advokāta rīcība – neiepazīšanās ar
lietas materiāliem, proti, kādēļ ir pieļaujama aizstāvības veikšana, nesagatavojoties aizstāvībai.
[4.6] Uzdodot nodrošināt pieteicējam juridisko palīdzību, tiesa neuzskaitīja juridiskās palīdzības veidus, taču skaidri norādīja, ka aizstāvība ir
jāveic visā apelācijas instances procesā. Padome šo deleģējumu tulkojusi sašaurināti.
[4.7] Atbilde nevar būt subjektīva vai nepamatota. Atbildē nav vērtēti pieteicēja norādītie argumenti un citi būtiski apstākļi, nepareizi piemērota
judikatūra un interpretētas tiesību normas, tāpēc atbilde nav sniegta pēc būtības.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi procesa dalībnieku argumentus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[6] Ja persona vēršas iestādē ar mērķi panākt, ka tiek izdots administratīvais akts attiecībā uz kādu citu personu, bet vienlaikus šis
administratīvais akts iesniedzēja paša subjektīvās tiesības neskartu (..), šāda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības tikai uz atbildi Iesniegumu likuma izpratnē
(skat. Višķere I. 56.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2013, 535.lpp.).
Līdz ar to padomes rīcība, 2015.gada 27.janvārī sniedzot atbildi uz pieteicēja 2015.gada 23.janvāra sūdzību par advokāta rīcību, ir izvērtējama
Iesniegumu likuma tvērumā.
[7] Padomei adresētajā sūdzībā (lietas 25.-26.lapa) pieteicējs norāda uz jauniem apstākļiem, kas viņam tapuši zināmi un kurus padome
nevērtēja, izskatot pieteicēja 2012.gada 10.septembra sūdzību par advokāta rīcību. Tāpēc pieteicējs lūdz atkārtoti vērtēt advokāta rīcību (advokāts
pieteicēju nav konsultējis nedz pirms tiesas sēdes, nedz pēc tās, ar krimināllietas materiāliem iepazinies vien īsi pirms tiesas sēdes, nav sagatavojis un
iesniedzis kasācijas sūdzību, lai gan pieteicējs to lūdzis), izprasīt materiālus no krimināllietas, norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt naudu kopiju izgatavošanai.
Atbildē (lietas 8.lapa) padome atsaucas uz 2012.gada 23.oktobrī izskatītās sūdzības rezultātiem. Pieteicēja pieteikums par šo padomes atbildi ar
Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 5.augusta spriedumu (lietas 9.-11.lapa) ir pilnībā noraidīts. Līdz ar to tiesai nav pamata vēlreiz pārvērtēt
pieteicēja argumentus par to, vai padome sniegusi atbildi pēc būtības uz viņa 2012.gadā izteiktajiem argumentiem, kuri atkārtoti 2015.gada 23.janvāra
sūdzībā. Atbildē ir norādīts, ka padome no tiesas nav saņēmusi informāciju par advokāta profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu. Tādējādi tiesa
uzskata, ka pieteicējam ir sniegta atbilde arī par to advokāta rīcību, uz kuras neatbilstību viņš ir norādījis 2015.gada 23.janvāra sūdzībā. Tāpat atbilde
satur norādes par to, ka padomes rīcībā nav krimināllietas materiālu un padome neveiks to kopēšanu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka padome ir atbildējusi uz visiem pieteicēja 2015.gada 23.janvāra sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem un apsvērumiem. Lai
gan pieteicējs no padomes nav saņēmis tādu atbildi, kā bija iecerējis, minētais nevar būt par pamatu atzīt, ka atbilde nav sniegta pēc būtības.
Nozīme ir tam, ka iestādes atbildes attiecas uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, nevis tam, vai atbildes saturs precīzi atbilst pieteicēja
priekšstatam par vēlamo atbildi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 26.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-785 [8] punktu).
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka padome ir sniegusi pieteicējam atbildi pēc būtības uz viņa 2015.gada 23.janvāra sūdzību, bet pieteicēja
interese saņemt no padomes atbildi par advokāta rīcības neatbilstību nav tiesiski aizsargājama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2015.gada
23.janvāra iesniegumu par zvērināta advokāta pers. B rīcību.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece