Court orders defendant to pay electricity debt, interest, penalty, and court costs to utility company.

Lietas Nr. C33630316

Lietas arhīva Nr. C-1399-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 5.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par

naudas piedziņu pret /pers. A/, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 21.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts prasītājas AS /Nosaukums A/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas

piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, prasības priekšmetu norādot parādu par patērēto elektroenerģiju objektā /adrese A/, par laika periodu no 2012.gada

1.jūnija līdz 2012.gada 19.septembrim par kopējo summu 330,86 euro.

Prasītāja norādījusi, ka, pamatojoties uz 2009.gada 24.augustā /pers. A/, turpmāk – Atbildētāja, noslēgto līgumu Nr.1011729078, Atbildētājas

lietotajai dārza mājai /adrese A/, turpmāk – Objekts, piegādāta elektroenerģija.

Lietojot elektroenerģiju, Atbildētājai bija pienākums ievērot Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.452,

Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.793, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, un

Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.914, Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumus” Nr.50 (spēkā no 01.04.2014.) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju, taču Atbildētāja par patērēto elektroenerģiju norēķinājusies

neregulāri.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu Atbildētājai bija pienākums katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājumu kvīti par izlietoto elektroenerģiju un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām. Saskaņā ar Līguma 3.2.4.punktu Atbildētājai rēķina

apmaksas kavējuma gadījumā par katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas.

Saskaņā ar līguma 5.3., 5.5., 5.6.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 5 darbdienas iepriekš

rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna

līguma noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot Objektu, nav par to

informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pēc Prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem, parāds par patērēto elektroenerģiju objektā /adrese

A/ (Lietotāja Nr./numurs/), par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 19.septembrim par kopējo summu 330,86 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

2014.gada 27.augustā Atbildētāja brīdināta par parāda samaksu un viņai dots termiņš parāda apmaksai līdz 2014.gada 15.septembrim. Līdz šim

brīdim parāds nav apmaksāts.

Prasītāja uzskata, ka Atbildētāja ar savu bezdarbību radījusi Prasītājai tiesību aizskārumu, kā rezultātā Prasītāja nav saņēmusi samaksu par

piegādāto elektroenerģiju parāda summas 330,86 euro apmērā. Līgumsods 10% apmērā no pamatparāda summas sastāda 33,09 euro, likumiskie 6%

gadā no pamatparāda summas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda 57,49 euro.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu.

Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.

Pieteikumā norādīts, ka Prasītāja vienmēr cenšas panākt strīda ārpustiesas risinājumu. Tādēļ, jau nosūtot brīdinājumu, aicinājuši norādīt

Atbildētājas iebildumus pret prasījumu. Tā kā Atbildētāja pirms tiesas strīda risināšanā iebildumus nav sniegusi, Prasītāja turpmāk mediāciju nevēlas

izmantot.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, 2009.gada 21.jūlija Ministru

kabineta noteikumiem Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29., 31.punktu, 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta

noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32.punktu, Civillikuma 1432., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779.,

1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 33.panta otro daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo

daļu, 41.panta pirmo daļu, 195., 250.25pantu, lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai parādu 330,86 euro, likumiskos 6% gadā no nenomaksātās

parāda summas, kas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda 57,49 euro, līgumsodu 10 % no pamatparāda summas 33,09 euro, samaksāto valsts nodevu

71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Kopā lūdz piedzīt 497,28 euro; atzīt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos 6% gadā no neapmaksātās parāda summas.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2016.gada 27.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājai uz viņas deklarēto dzīves vietu /adrese B/, nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, prasības pieteikumam pievienotie dokumenti un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 25.lapa).

Atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumus par tiesā celto prasību.

2016.gada 16.septembrī saskaņā ar Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas 2016.gada 16.septembra rīkojumu Nr.1-23/19 slodzes izlīdzināšanai lieta

nosūtīta izskatīšanai Rīgas rajona tiesai Siguldā (lietas 26.lapa).

2017.gada 18.aprīlī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm nosūtīts paziņojums par sprieduma saņemšanas datumu

2017.gada 15.jūnijā (lietas 30.lapa).

2017.gada 25.maijā atbildētājai adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas pasta darbinieka norādi, ka nav pasta kastītes (lietas

31.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

M o t īv u da ļa

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 24.augustā starp AS /Nosaukums A/ kā Piegādātāju un /pers. A/ kā Lietotāju noslēgts līgums

Nr.1011729078 par elektroenerģijas piegādi objektam dārza māja, /adrese A/(lietas 13.lapa).

Saskaņā ar līguma noteikumu 1.1.punktu līguma priekšmets noteikts elektroenerģijas piegāde, lietošana un samaksa.

Saskaņā ar minētā līguma 2.1.1.punktu Piegādātājs apņēmies nodrošināt Lietotājam nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi uz elektroietaišu

piederības robežas (..).

Savukārt līguma 2.2.1.punktā noteikts Lietotāja pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju, kā rezultātā laikā no 2012.gada 1.jūnija līdz

2012.gada 19.septembrim izveidojies parāds par patērēto elektroenerģiju 330,86 euro apmērā, kas apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto rēķinu

Nr.201109743588, kas izrakstīts 2012.gada 5.oktobrī, rēķina summa sastāda Ls 232,53 (330,86 euro), rēķina apmaksas termiņš – 2012.gada

5.oktobris, periods no 01.06.2012.-19.09.2012. (lietas 12.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētāja savu parādu prasītājai ir samaksājusi.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No prasības pieteikumā iekļautā un lietas materiāliem pievienotā likumisko procentu aprēķina redzams, ka likumiskie 6% gadā aprēķināti 57,49

euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 16.augusta līdz 2016.gada 8.jūlijam (lietas 14.lapa).

Tā kā atbildētāja nav apmaksājusi parādu rēķinā norādītajā termiņā, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus no

atbildētājas.

Kā izriet no tiesā celtās prasības, tad prasītāja lūgusi piedzīt arī līgumsodu 33,09 euro apmērā par periodu no 2012.gada 5.oktobra līdz 2013.gada

15.augustam, kas nepārsniedz 10% no pamatparāda summas.

Līguma 3.2.4.punktā noteikts, ka apmaksas kavējuma gadījumā Lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15% apmērā no

parāda summas.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pants

noteic, ka līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar minētā panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Savukārt Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tā kā atbildētāja pieļāvusi maksājuma kavējumu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesīga prasīt arī līgumsoda samaksu.

Lietas materiāliem pievienots AS /nosaukums A/ 2014.gada 27.augusta atbildētājai adresētais Brīdinājums Nr.01VD00-33/621 par parāda

samaksu ar lūgumu līdz 2014.gada 15.septembrim samaksāt parādu par patērēto elektroenerģiju 330,86 euro, vienlaikus brīdinot, ja parāda summa

netiks apmaksāta līdz norādītajam termiņam, prasītāja iesniegs prasību tiesā par šī parāda un līgumsoda 0,10% (no parāda summas par katru nokavēto

dienu) un likumisko 6% gadā no pamatparāda summas piespiedu piedziņu (lietas 10.lapa).

No prasības pieteikuma izriet, ka līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Tā kā atbildētāja prasības pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējusi, nav apstrīdējusi arī prasības summu, nav iesniegusi iebildumus par tiesā

celto prasību, nav iesniegusi pierādījumus tam, ka parāds prasītājai ir samaksāts, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētājas prasītājas labā piedzīt

parādu par patērēto elektroenerģiju par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 19.septembrim 330,86 euro apmērā, likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 16.augusta līdz 2016.gada 8.jūlijam 57,49 euro un līgumsodu par laika periodu no 2012.gada

5.oktobra līdz 2013.gada 15.augustam 33,09 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas AS /Nosaukums A/ tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, nevis no visas parāda

summas, kā to lūgusi prasītāja.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu uzziņas

redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 6,02

euro tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos (4,70 euro), 1,32 euro apmērā valsts labā piedzenami no atbildētājas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27 panta

otro daļu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par patērēto

elektroenerģiju par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 19.septembrim 330,86 euro (trīs simti trīsdesmit euro un 86 centi), likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 16.augusta līdz 2016.gada 8.jūlijam 57,49 euro (piecdesmit septiņi euro un 49 centi), līgumsodu

33,09 euro (trīsdesmit trīs euro un 09 centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi), ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā piedzenot 497,28 euro (četri simti deviņdesmit septiņi euro un 28 centi), nosakot samaksu

AS “SEB banka” kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,32 euro (viens

euro 32 centi), nosakot to samaksu šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 5.jūnija, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I. Riekstiņa