Court partially allowed small claims loan recovery, rejecting penalty and warning costs but awarding interest and court fees.

Lietas Nr. C28443013

Lietas arhīva Nr. C-1968-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese V.Vjatere, izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2013.gada 01.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” (turpmāk - Prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību par

naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 18.aprīlī Atbildētāja Prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja reģistrācijas

formu, apliecināja, ka piekrīt kredītlīguma (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 056C C383 E10B E6A9 05E8 C335

7728 02B0 - turpmāk Noteikumi), apstiprināja reģistrāciju un no sava konta uz Prasītāja kontu veica reģistrācijas maksājumu Ls 0,01

apmērā.

Atbildētāja izvēlējās kredīta noteikumus, tos apstiprināja un saņēma no Prasītāja kredītu nosacījumus apstiprinošu īsziņu.

2012.gada 20.aprīlī Prasītājs uz Atbildētājas norādīto kontu pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 100 apmērā, nosakot atmaksas termiņu

līdz 2012.gada 12.maijam un procentus par kredīta lietošanu par 21 dienu, kas ir Ls 18,00. Kredīta summu un kredīta atmaksas

termiņu Atbildētāja izvēlējās Prasītāja mājas lapā sadaļā „PIETEIKUMI”.

Atbildētāja ir veikusi četrus kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2012.gaad 14.augustā,

iemaksājot kredīta procentus Ls 20 apmērā, kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 21 dienu (līdz 04.09.2012.).

Noteiktajā termiņā Atbildētāja aizdevumu neatmaksāja, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.

Noteikumu 9.1.punkts paredz, ka kredītlīgums stājas spēkā no tā brīža, kad kredīta ņēmējs apstiprinājis piekrišanu Vispārīgiem

noteikumiem, apstiprinājis reģistrāciju, apstiprinājis kredīta nosacījumus, saņēmis no kreditora kredīta nosacījumu apstiprinošu īsziņu

un ir noslēgts uz noteiktu laiku. Ja kredīta ņēmējs nepilda Kredītlīgumā paredzētās kredīta ņēmēja saistības, kredītlīgums paliek spēkā

līdz kredīta ņēmēja saistību pilnīgai izpildei.

Noteikumu 2.1.punkts paredz, ka kredītlīgums darbības laikā kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt kredītus un kredīta ņēmējs

apņemas saņemtos kredītus savlaicīgu atmaksāt kreditoram un samaksāt kredīta maksājumus, kredīta procentus un kredīta

piešķiršanas komisiju.

Noteikumu 4.1.punkts paredz, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus. Kredīta ņēmējs

nosacījumus var izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. Noteikumu 4.2. punktu – kredīta nosacījumus izvēlas divējādi: 1) atzīmējot

vēlamos kredīta nosacījumus mājas lapā; 2) Nosūtot kredīta nosacījumus kreditoram īsziņas veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto

kārtību. Noteikumu 1.13.punktu - kredīta nosacījumi – kredīta summa, termiņš, kredīta maksājums, maksājuma diena, maksājuma

apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi – nosacījumi, kādus izvēlējies Atbildētājs, un Prasītājs tiem piekritis.

Līdz ar to, Atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par kredīta lietošanu. Prasītājs ar Atbildētāju vienojās, ka

kredīta procentu summa par kredīta pamatsummas lietošanu ir Ls 15 par 21 dienu, arī šīs summas Atbildētāja nav samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu un kredītlīguma speciālajiem noteikumiem, Atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgtos procentus

par aizdevuma izmantošanu.

Saskaņā ar noteikumu 10.punktu „Noslēguma noteikumi” 10.2.apakšpunktu – visus paziņojumus puses viena otrai sniedz rakstveidā.

Puses vienojas, ka paziņojumi, kas nosūtīti otrai pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz numuru, ko kredīta

ņēmējs sniedzis „Ātrais kredīts” lietotāja zonā reģistrācijas brīdī un kreditora mājas lapā, ir pielīdzināmi rakstveida paziņojumiem.

Prasītājs nosūtīja Atbildētājai vairākus atgādinājumus, paziņojumus, brīdinājumus uz Atbildētājas norādīto elektronisko pasta adresi.

Atbildētāja nav paziņojusi Prasītājam par adrešu maiņu, nereaģēja uz Prasītāja nosūtītajiem brīdinājumiem un neuzskatīja par

vajadzīgu aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centusies vienoties ar Prasītāju par citiem atmaksas termiņiem.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja neveica kredīta atmaksu saskaņā ar kredītlīgumu, Prasītājs saskaņā ar noteikumu 6.1.punktu uzsāka

aprēķināt līgumsodu 1% apmērā no laikā neapmaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētāja izmanto un nav atmaksājusi aizdevuma summu, kā arī līdz pat prasības pieteikuma sastādīšanas dienai nav centusies

noslēgt ar Prasītāju jaunu parāda atmaksas grafiku.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas parādu Ls 305,25 apmērā, kas sastāv no kredīta pamatsumma parāda Ls 100,00,

procentu summas Ls 100,00,līgumsoda Ls 100,00 un zaudējumiem Ls 5,25 apmērā; visus tiesāšanās izdevumus un noteikt

Prasītājam tiesības līdz sprieduma pilnai izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls 100,00, sākot ar

sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.

Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2013.gada 13.novembrī nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām Atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības.

Atbildētāja informēta, ka lietu izskatīs tiesnese V.Vjatere, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi, lūgumus

nav pieteikusi. , jo visi Atbildētājai sūtītie tiesas dokumenti saņemti atpakaļ tiesā ar VAS „Latvijas pasts” norādi, ka beidzies

glabāšanas laiks .

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka Atbildētājai rakstiski

paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2014.gada 13.februārī un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto

datumu, nosūtot paziņojumu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi, uzskatāms, ka persona tiesas paziņojumu ir saņēmusi.

Civilprocesa likuma 250.1 8 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc

vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav

cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu

iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju

vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta

iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila,

Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Savukārt Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2.un

3.punkts nosaka, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas tiek slēgti starp finanšu

pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, kas ir fiziska persona. Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes,

kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma

sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

Pušu līgumiskās attiecības pierāda distances Kredīta līgums (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 056C C383 E10B

E6A9 05E8 C335 7728 02B0), saskaņā ar minēto līgumu, Atbildētāja ir saņēmusi kredītu Ls 100,00 apmērā, ar atmaksas termiņu 21

diena un procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 18,00.

Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.1.punktu Kredītlīguma darbības laikā kreditors apņemas piešķirt kredītus, un kredīta

ņēmējs apņemas saņemtos kredītus savlaicīgi atmaksāt kreditoram, un samaksāt kredīta maksājumus.

Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.7.2.punktā puses ir pielīgušas, ka kredīta ņēmējs, noslēdzot Kredītlīgumu, ir tiesīgs

izmantot pakalpojumus kreditora elektroniskajos kanālos. Puses vienojas, ka visas kredīta ņēmēja darbības un apstiprinājumi, kas

veikti, izmantojot identitātes apliecināšanas līdzekļus, ir pielīdzināmi darījumiem, kas noslēgti rakstveidā, un tiem ir tādas pašas

tiesiskās sekas kā rakstītajiem dokumentiem, kas apstiprināti ar kredīta ņēmēja vai pušu parakstiem.

Atbilstoši Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.punktam, lai saņemtu kredītu no kreditora, kredīta ņēmējam reģistrācijas formā, kuru

kreditors sniedz savā mājas lapā, jāievada personas kods, elektroniskā pasta adrese, mobilā tālruņa numurs, jāizveido parole,

jāapliecina sava piekrišana/nepiekrišana attiecībā uz kreditora tiesībām apstrādāt kredīta ņēmēja norādītos personas datus kredītu

piešķiršanas nolūkā un tiešā mārketinga mērķiem. Pēc iepazīšanās ar Kredītlīgumu kredīta ņēmējam jāapliecina, kas tas ir iepazinies

un piekrīt Kredītlīguma Vispārīgajiem noteikumiem.

Atbilstoši minēto noteikumu 3.1.1.3.punktam, kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic reģistrācijas maksājums, ko drīkst

veikt tikai no kredīta ņēmēja personīgā konta, kurā viņš vēlas saņemt kredītu. Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.1.4.punkts paredz,

ka klients, veicot reģistrācijas maksājumu, apstiprina reģistrāciju.

Savukārt minēto noteikumu 3.2.punkts paredz, ka, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus,

atzīmējot vēlamos nosacījumus mājas lapā, vai arī nosūtot kreditoram nosacījumus īsziņas veidā. Kad kredīta ņēmējs ir apstiprinājis

kredīta nosacījumus, tiek uzskatīts, ka puses ir vienojušās par kredīta nosacījumiem un tos apstiprinājušas ar elektroniskajiem

parakstiem.

Tiesa atzīst, ka līgums noslēgts atbilstoši Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu

pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar lietā esošo maksājuma dokumentu pieradīts, ka 2012.gada 20.aprīlī Prasītājs izsniedzis Atbildētājai kredītu Ls 100,00 apmērā

(lietas 17.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs nosūtīja Atbildētājai vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus, saskaņā ar

līguma nosacījumiem, pa elektronisko pastu (lietas 14.-15.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētāja nav veikusi parāda apmaksu pēc Prasītāja nosūtītā paziņojuma, kā arī nav nokārtojusi

savas saistības pret Prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš ir saņēmis. Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma

daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā. Atbildētājai jāatdod tāda pati

summa, kādu viņa saņēmusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesā nav iesniegti dokumenti, kas

apliecinātu, ka Atbildētāja ir veikusi pilnu vai daļēju aizdevuma atmaksu. Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītajam piedzenama

parāda pamatsumma Ls 100,00 apmērā.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt

procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā.

No aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem izriet, ka puses vienojušās par līguma nosacījumiem, tajā skaitā noteikts, ka

aizdevuma līguma kredītu procentu summa tiek noteikta nevis procentuāli, bet konkrētā apmērā – Ls 15,00. Atmaksas datums gan

kredīta summai gan procentu atmaksai noteikts viens – 2012.gada 04.septembris.

Atbildētāja nav samaksājusi aizdevuma procentus Ls 15,00, nav arī pagarinājusi aizdevuma atmaksas laiku.

Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 5.1.punkts paredz, ka kredīta atmaksas dienā kredīta ņēmējam ir pienākums atmaksāt visu

atmaksājamo summu.

Tiesa atzīst, ka Prasītājam nebija tiesību aprēķināt kredīta procentus pēc līguma darbības termiņa beigām, tas ir, pēc 2013.gada

04.septembra.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami nesamaksātie aizdevuma procenti Ls 15,00 par laika

periodu no 2012.gada 14.augustam līdz 2012.gada 04.septembrim, pārējā daļā Ls 85,00 prasība noraidāma.

Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 6.1.punktu, Prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis

līgumsodu Ls 415,00 apmērā. Vadoties no labas ticības principa, Prasītājs ir samazinājis līgumsodu līdz 100,00.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka

līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas

vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību

un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC- 441, 2005.gada 26.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113,

Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā

izvērtējams atbilstoši lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.

Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet

procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC -212, kur

vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība.

Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas

kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas

ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un

atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa

uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz Prasītājs.

Tiesa atzīst, ka līgumsods 20 % apmērā no visas kavēto maksājumu kopsummas būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas

ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā

gadījumā Atbildētājs netiktu motivēta nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja

tiesības saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājam.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams 28,45 euro apmērā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu

nepārtrauktību. Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro

ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma

6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (EUR 1 = LVL

0,702804).

Līdz ar to kopējā parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētājas sastāv no pamatparāda 142,29 euro

apmērā, procentiem 21,34 euro apmērā, līgumsoda 28,45 euro apmērā, kopā 192,08 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos zaudējumus 7,47 euro apmērā, norādot, ka sakarā ar Atbildētājas saistību

neizpildi Prasītāja bija spiesta vērsties pret atbildētāju ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Tiesa norāda, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 7,47 euro apmērā Civillikuma 41.panta izpratnē nav tiesāšanas

izdevumi šī procesa ietvaros. Līdz ar to SIA „Ātrais Kredīts” prasība daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 7,47 euro

apmērā piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par 192,08 euro piedziņu, no Atbildētājas par labu Prasītājam

piedzenama valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” maza apmēra prasību par naudas piedziņu daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts”, vienotais

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu 192,08 euro (viens simts deviņdesmit divi euro, 08 euro centi), kas sastāv no

aizdevuma pamatsummas 142,29 euro, procentiem 21,34 euro, līgumsoda 28,45 euro , kā arī tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā

267,92 euro (divi simti sešdesmit septiņi euro, 92 euro centi).

Samaksa veicama AS „Swedbank” norēķinu kontā Nr.LV41HABA0551021740568.

Prasību daļā par līgumsoda 113,84 euro apmērā piedziņu noraidīt.

Prasību daļā par zaudējumu 7,47 euro piedziņu noraidīt.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais Kredīts”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās

aizdevuma pamatsummas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 13.februāra –

Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese V.Vjatere