Court dismissed defendants' absence and allowed plaintiff's debt collection claim with interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' failure to appear and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff successfully sued two individuals for an unpaid loan, securing a lien on one defendant's property and obtaining a default judgment. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal, accrued interest, state fees, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 15., 41. panta pirmā daļa, 97., 193., 195., 204.1 pants: In civil proceedings, a plaintiff's claim is allowed when supported by evidence, and the court orders the losing party to pay the winner's costs and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C33507824
Lietas arhīva Nr. C-1620-25/13
ECLI:LV:RIRT:2025:1209.C33507824.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2025. gada 9. decembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V. Puškundze
ar tiesas sēžu sekretāri E. Mizovsku,
piedaloties prasītājas pārstāvei /Persona C/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “GelvoraSergel” prasībā pret /Persona B/ un /Persona A/ par
parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas rajona tiesā 2024. gada 23. augustā saņemts SIA “GelvoraSergel” prasības pieteikums pret
/Persona B/ un /Persona A/ par parāda piedziņu.
[1.1] Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1403., 1404., 1511., 1587., 1589., 1651.,
1652.panta 3.punktu, 1692., 1696., 1698., 1702., 1703., 1732., 1753., 1756. pantu, 1759. panta 1.punktu, 1765.
panta pirmo daļu, 1793., 1798., 1804., 1805., 1806. 1934., 1943., 1944. un 1946. pantu, lūgts tiesu piedzīt no
/Persona B/, bet pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā – no /Persona A/ par labu atbildētājai
neatmaksāto kredīta pamatsummu 49 411,46euro, likumiskos (nokavējuma) procentus 14 628,50 euro, ka arī tiesas
izdevumus. Tāpat lūgts noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās summas līdz nolēmuma
pilnīgas izpildes (izsoles) dienai.
Vienlaikus prasības pieteikumā ietverts lūgums par prasības nodrošināšanu civillietā.
[1.2]Ar Rīgas rajona tiesas 2024. gada 17. septembra lēmumu apmierināt prasītājas pieteikums par prasības
nodrošināšanu civillietā, ierakstot Rīgas rajona tiesas /Apdzīvota vieta A/ zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs
A/, ķīlas tiesības atzīmi uz /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, piederošo nekustamo īpašumu /Adrese
A/, kadastra Nr./Numurs B/. Noteikts, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis kopsummā nevar pārsniegt 64
039,96euro apmēru.
[2] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesnieguši.
[3] 2025. gada 9. jūlija tiesas sēde tika atlikta, pamatojoties uz pūšu lūgumu dot laiku pusēm vienoties par
izlīguma noslēgšanu civillietā. Lietas izskatīšana pēc būtības netika uzsākta.
[4] 2025. gada 15. oktobrī tiesā saņemts prasītājas prasības papildinājums (pieteikums par likumisko
procentu pievienošanu prasībai), kurā papildus citiem prasības ieteikuma norādītajiem prasījumiem prasītāja lūdz
piedzīt no atbildētājiem kopējo neatmaksāto kredīta pamatsummu 49 411,46 euro un likumiskos nokavējuma
procentus 18 039,45 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2019. gada 17. septembra līdz 2025. gada 11.
novembrim. Norādīts, ka atbildētāji laika periodā pēc tiesvedības ierosināšanas jebkādus maksājumus parāda
dzēšanai nav veikuši.
[5] 2025. gada 11. novembra tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības
pieteikumā un tā papildinājumiem norādītiem pamatojumiem.
[5.1] Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nav ziņojuši. Par tiesas sēdes laiku un
vietu atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, lietas Uzziņas lapa apliecina, ka atbildētāji
personīgi ir saņēmuši tiesas pavēsti par ierašanos tiesas sēdē, par ko liecina viņu atveidotie paraksti.
Tiesa šādos apstākļos, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā noteiktos tiesas sēdes atlikšanas
pamatus, uzskata par iespējamu saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu izskatīt civillietu bez
atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies tiesas sēdē prasītājas pārstāves paskaidrojumus, tiesa atzīst,
ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti
ar pierādījumiem lietā.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato
savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu
iebildumu pamatotība.
[7] Lietā nepastāv strīds, ka starp AS “Aizkraukles banka” un atbildētāju /Persona B/ 2007. gada 14. maijā
tika noslēgts Hipotekāra kredīta līgums Nr. /Numurs C/ (lietas 15. lapa), saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegts
kredīts 74 962euro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 2037. gada 14. maijam.
Ar minētā līguma noteikumiem /Persona B/ ir iepazinies, ko apliecina viņa atveidotais paraksts. Paraksta
likumība netiek apstrīdēta. Tiesai nav pamats apšaubīt, ka parakstot līgumu līdzēji to ir apsprieduši. Līdz ar to šāda
līguma noteikumi juridiski ir uzskatāmi par savstarpēji apspriestiem, kurus atbildētājs ir parakstījis bez
iebildumiem un atrunām šajā līgumā. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas liecina par pretējo.
[7.1] 2009. gada 7. oktobrī, 2010. gada 22. novembrī un 2012. gada 29. februārī starp AS “Aizkraukles
banka” (kā aizdevēju) un /Persona B/ tika noslēgtas papildvienošanās pie minētā līguma (lietas 18., 23., 28. lapa),
saskaņā ar kurāmatbildētājam tika izsniegts aizdevums par kopējo summu 85 532,63 euro, ko apliecina lietai
pievienota konta izdruka (lietas 36.-37. lapa). Kredīta atmaksas termiņš bija noteikts līdz 2014. gada 28. februārim.
Aizdevuma mērķis: “Nekustamā īpašuma iegāde /Adrese B/”.
[7.2] No Līguma izrietošo saistību izpilde tika pastiprināta ar aizdevēja labā nostiprināto hipotēku uz
nekustamo īpašumu /Adrese B/, un 2012. gada 29. februārī starp AS “ABLV Bank” (iepriekš – AS “Aizkraukles
banka”) un atbildētāju /Persona A/ noslēgto Galvojuma līgumu Nr. /Numurs D/, saskaņa ar kuru /Persona A/ kā
galvotāja uzņēmās solidāru atbildību ar/Persona B/par saistībām, kas izriet no 2007. gada 14. maijā noslēgta
Hipotekārā kredīta līguma Nr. /Numurs C/, ka arī visām papildvienošanām pie minētā līguma.
[8] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas
darbības, vai pēc likuma. Civillikuma 1401. pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata
vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Atbilstoši Civillikuma 1511. pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja
vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu, šaurākā nozīmē – vairāku
personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu
viņš saņēmis.
Tiesa konstatē, ka atbildētāji nav apstrīdējuši aizdevuma summas apmēru, ka arī apstākli, ka kredīta summa
tika pārskaitīta uz Hipotekārā kredīta līgumā atbildētāja /Persona B/ norādīto bankas kontu.
[9] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto,
un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties
no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590. pants nosaka, ka katrai pusei pret otru ir prasības
tiesība par līguma izpildīšanu.
Civillikuma 1589. pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota
ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Kredīta līguma II daļas 4.2.2.apakšpunkts (pēdējās izmaiņas veiktas ar 2012. gada 29. februāra
papildvienošanos pie minētā līguma) nosaka aizdevēja tiesību vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt
pirmstermiņa saistību izpildi pilnā apmērā, ja aizņēmējs nokavē kādu no Kredīta līgumā paredzētajiem
maksājumiem vairāk par 60 (sešdesmit) dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30
(trīsdesmit) dienām. Prasības pieteikumā norādīts, ka /Persona B/ savas ar Kredīta līgumu uzņemtās maksājuma
saistības pienācīgā kārtā un apmērā nepildīja, kavējot ar Kredīta līgumu noteiktos maksājumus vairāk kā 60 dienas.
Ievērojot minēto, prasītāja izmantoja līgumā pielīto tiesību un vienpusēji atkāpās no līguma, kas pierādīts ar
lietas materiāliem pievienoto 2013. gada 1. februāra brīdinājumu par saistību pirmstermiņa izpildi (lietas 40., 44.
lapa).
[9.1] Lietā nav strīda par to, ka atbildētāji savas uzņemtās maksājuma saistības pienācīgā kārta nepildīja,
veikuši aizdevuma atmaksu saskaņā ar maksājuma grafiku, tādējādi pieļaujot aizdevuma līguma noteikumu
pārkāpumu. Minētajam faktam atbildētāji iebildumus nav cēluši (rakstveida paskaidrojumi netika iesniegti).
Līdz ar to aizdevējs vērsās tiesā ar pieteikumu par ieķīlātā nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē
tiesas ceļā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013. gada 12. septembra lēmumu pieteikums tika
apmierināts un /Persona B/ piederošais nekustamais īpašums – /Adrese B/, tika pārdots izsolē. Aizdevējam
izmaksāta nauda summa 35 633,06euro apmērā (lietas 49. lapa) tika novirzīta no Kredīta līguma izrietošā parāda
daļējai dzēšanai.
[9.2] Atbildētājiem pret aizdevēju ir palikušas neizpildītas saistības 51 112,14 euro apmērā, par ko
atbildētājiem nosūtīts 2017. gada 18. janvāra paziņojums.
[10] Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura
notiek pēc tiesiska darījuma. Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar
kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
[10.1] No lietas materiāliem pievienotā izraksta no 2019. gada 15. augusta Cesijas līguma Nr. LJUR/2019-
21, kas noslēgts starp likvidējamo AS “ABLV Bank” un SIA “GelvoraSergel” un Pielikuma Nr. 1 pie šī līguma
izriet, ka AS “ABLV Bank” cedējusi SIA “GelvoraSergel” savas prasījuma tiesības pret atbildētājiem. Par minēto
cesiju atbildētājiem sākot no 2019. gada 3. oktobra nosūtīti vairāki paziņojumi (lietas 63.-89. lapa).
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības celt prasību, ņemot vērā, ka ar lietas materiāliem pievienoto
cesijas līgumu ir pierādīts, ka aizdevēja tiesību un saistību pārņēmēja ir prasītāja, kurai ir nodotas no Hipotekārā
kredīta līguma, Galvojuma līguma un no Papildvienošanās pie šiem līgumiem izrietošās prasījuma tiesības attiecībā
pret atbildētājiem.
[11] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas
gadījumā no atbildētājas /Persona A/, par labu prasītājai aizdevuma pamatsummu 49 411,46euro apmērā.
Civillikuma 1934. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu
nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā
ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Saskaņā ar
Civillikuma 1652. panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš
palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu daļā par neatmaksātās aizdevuma
pamatsummas piedziņu, jo, atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai, kas noteic, ka samaksa izdarīta,
jāpierāda tam, kas to apgalvo, atbildētāji to nav apstrīdējuši, nav arī iesnieguši pierādījumus saistību pilnīgai
izpildei.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu 49 411,46 euro apmērā ir
pamatota un apmierināma.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas neiespējamības
vai daļējas piedziņas gadījumā no atbildētājas /Persona A/, prasītājas labā piedzīt pamatparādu 49 411,46 euro
apmērā.
[12] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas
gadījumā no atbildētājas /Persona A/, likumiskos nokavējuma procentus 18 039,45 euro, par laika periodu no 2019.
gada 17. septembra līdz 2025. gada 11. novembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas
summas vai citu atvietojamu lietu (Civillikuma 844. pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu
daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu
uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759. pantā noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi
būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā nokavējuma procenti. Civillikuma 1765. pantā
noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Lietas materiālos esošie materiāli apliecina, ka aizdevuma summa daļēji tika novirzīta atbildētāja saistību
dzēšanai, atbildētājs ir lietojis aizdevuma summu un kavējis maksājumu termiņus.
Tiesa, pārbaudot prasītājas veikto līgumisko aizdevuma lietošanas procentu aprēķinu, uzskata to par
pamatotu, tādēļ tie ir piedzenami no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas
gadījumā no atbildētājas /Persona A/, par labu prasītājai.
Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757., 1765. pantu no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas
neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no atbildētājas /Persona A/, par labu prasītājai piedzenami procenti
par aizdevuma lietošanu 18 039,45euro, par laika periodu no 2019. gada 17. septembra līdz 2025. gada 11.
novembrim.
[13] Prasībā lūgts tiesu noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos
(6%) kavējuma procentus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā
rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt procentus, minot arī to apmēru.
[13.1] Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja /Persona B/, bet
piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no atbildētājas /Persona A/ likumiskos 6% gadā no
piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta
1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
kapitāla lielumu.
[14] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež
no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas
piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta pilnībā, tiesa atzīst, ka no atbildētāja /Persona B/, bet piedziņas
neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no atbildētājas /Persona A/, prasītājas labā piedzenama samaksātā
valsts nodeva 1839,33euro apmērā.
[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. pantam, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20
“Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5. un 14.punktam, no atbildētājiem valsts labā
piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 22 euro, no katra 11 euro.
[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētajiem ir nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41. panta pirmo daļu, 97., 193., 195.,
204.¹, pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, bet piedziņas neiespējamībasvai daļējas
iespējamības gadījumā no atbildētājas /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labuSIA “GelvoraSergel”,
reģistrācijas Nr. 40103837691, neatmaksāto kredīta pamatsummu 49 411,46 euro, likumiskos (nokavējuma)
procentus 18 039,45 euro, par laika periodu no 2019. gada 17. septembra līdz 2025. gada 11. novembrim; ka arī
valsts nodevu 1839,33 euro; kopā 69 290,24 euro (sešdesmit deviņi tūkstoši divi simti deviņdesmit euro un 24
centi).
Samaksa veicama prasītājas SIA “GelvoraSergel” norēķinu kontā Nr. LV46HABA0551039500305, AS
“Swedbank”.
Piedzīt no /Persona B/valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11 euro.
Piedzīt no /Persona A/ valsts labāar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316,
ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22,
konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –
21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2025. gada 9. decembra spriedumu civillietā Nr. C33507824.
Noteikt SIA “GelvoraSergel” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās summas,ņemot vērā noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2025. gada 9. decembrī.
Tiesnese V. Puškundze
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.