Court dismisses administrative penalty for entering a derelict building site due to insufficient evidence of entry.

ECLI:LV:ZRT:2020:0805.1A73028020.3.S

Lieta Nr. 1A73028020

Lietas arhīva Nr. 1A-0280-20/42

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2020.gada 5.augustā

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška rakstveida procesā izskatīja Tukuma rajona prokuratūras prokurores J.Pridānes protestu par Tukuma

novada domes Administratīvās komisijas 2019.gada 11.jūlija lēmumu Nr.DAK-297.

Aprakstošā daļa

Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Inga Valdmane 2019.gada 20.jūnijā, izskatot Tukuma novada pašvaldības policijā reģistrēto

notikumu NŽ Nr.2019/01492/6, konstatēja, ka 2019. gada 12. jūnijā plkst. 18.30 /pers. C/ atradās /adrese/ esošajā neapdzīvotajā ēkā un tās teritorijā,

apdraudot savu dzīvību un veselību.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Tukuma novada domes 2015.gada 2.jūlija saistošajos noteikumos Nr.

17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17. punktā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.1pantu, 275.panta pirmās daļas 3.punktu un likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļu piemērošanu bērniem”, Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka p.i. I. Valdmane nolēma atzīt /pers. C/ par vainīgu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un lietas materiālus nosūtīt Tukuma novada domes administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura

piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Ar Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2019.gada 11.jūlija lēmumu Nr.DAK-297 /pers. C/ par Tukuma novada domes 2015.gada

2.jūlija saistošo noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punktā paredzēto pārkāpumu - par atrašanos

ekspluatācijā nenodotā būvē, neapdzīvotā vai saimnieciskai darbībai neizmantotā ēkā, kā arī būvē, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi [..] – piemērots

audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – izteikts brīdinājums.

2020.gada 28.maijā Tukuma novada domē saņemts Tukuma rajona prokuratūras prokurores J.Pridānes protests par Tukuma novada domes

Administratīvās komisijas 2019.gada 11.jūlija lēmuma Nr.DAK-297 atcelšanu un lietas izbeigšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 284.pantu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt

protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Protestā prokurore norāda, ka iepazīstoties ar konkrētās lietas materiāliem, secināms, ka Tukuma novada domes Administratīvās komisijas

2019.gada 11.jūlija lēmums Nr.DAK-297 nav likumīgs, jo /pers. C/ darbībās nav konstatējams minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

I.Valdmanes 2019.gada 13.jūnija ziņojumā norādīts, ka 2019.gada 12.jūnijā ap pulksten 18.30 tika saņemta anonīma informācija par to, ka

/adrese/ K-2 teritorijā, pie esošās neapdzīvotas ēkas novietotajiem blokiem atrodas jaunieši, kuri lēkā pa blokiem, tādējādi apdraudot savu veselību un

dzīvību.

No /pers. C/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ paskaidrojumiem izriet, ka 2019.gada 12.jūnijā ap pulksten 18.30 viņi atradās /adrese/,

blakus esošajā teritorijā, kurā atrodas neapdzīvota ēka un sakrāmēti betona bloki, uz kuriem sēdējuši un lēkājuši.

No minētā secināms, ka /pers. C/ rīcība, proti, atrašanās īpašuma/adrese/, teritorijā, neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu, kāds norādīts

Tukuma novada Domes 2015.gada 2.jūlija saistošo noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punktā.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas

saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa

normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Administratīvā pārkāpuma tiesvedība ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to nolēmums tiek sastādīts un lieta

tiek izskatīta atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa normām.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida

procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā, līdz ar to noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.6 panta ceturto daļu noteikts termiņš paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2020.gada 1.jūlijam.

Norādītajā termiņā noraidījumi, lūgumi vai pieteikumi, kā arī paskaidrojumi lietā nav saņemti.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā

pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus tiesa atzīst, ka Tukuma rajona prokuratūras prokurores J.Pridānes protests ir pamatots un

Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2019.gada 11.jūlija lēmums Nr.DAK-297 ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības) izdarīta darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības vai brīvības vai

noteikto valsts pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

/pers. C/ saukts pie administratīvās atbildības par to, ka izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Tukuma novada domes 2015.gada

2.jūlija saistošo noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punktā.

Tukuma novada domes 2015.gada 2.jūlija saistošo noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punkts noteic,

ka par atrašanos ekspluatācijā nenodotā būvē, neapdzīvotā vai saimnieciskai darbībai neizmantotā ēkā, kā arī būvē, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi,

izņemot personas, kuras saistītas ar ēkas (būves) uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml. un tas ir saskaņots ar ēkas (būves) īpašnieku vai

valdītāju – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 euro.

Ar Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2019.gada 11.jūlija lēmumu Nr.DAK-297 /pers. C/, saskaņā ar likumu “Par audzinoša

rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 6.panta pirmās daļas 1.punktu, piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – izteikts brīdinājums.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Lietā ir šādi pierādījumi.

Tukuma novada pašvaldības policijas vecākā inspektores I.Valdmanes ziņojums, kurā norādīts, ka 2019.gada 13.jūnijā tika saņemta anonīma

informācija par to, ka 2019.gada 12. jūnijā ap plkst. 18.30 /adrese/ teritorijā, pie esošā neapdzīvotās ēkas, atrodas sakrāmēti betona paneļi, pa kuriem

lēkā vairāki jaunieši, līdz ar ko jaunieši apdraud savu veselību un dzīvību. Pārbaudot videonovērošanas ierakstus, minētais fakts apstiprinājās. Tika

atpazīti vairāki jaunieši, jo atpazītie jaunieši regulāri tika nonākuši Tukuma novada pašvaldības policijas redzeslokā. Šie jaunieši ir /pers. K/, /pers. E/,

/pers. C/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. G/, /pers. N/, /pers.O/, /pers.P/, /pers.R/un /pers.S/ (6.lapa).

/pers. C/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2019.gada 12.jūnijā ap plkst.18.30 atradās /adrese/, blakus esošajā teritorijā, kurā atrodas

neapdzīvota ēka un sakrauti betona bloki. Šajā teritorijā atradies kopā ar citiem jauniešiem, kur visi gan sēdējuši, gan lēkājuši pa betona blokiem. To, ka

nedrīkst atrasties šajā teritorijā, nav zinājis (7.lapa).

Lietas materiāliem pievienoti arī /pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ paskaidrojumi, kas pēc būtības ir identiski /pers. C/

paskaidrojumam (8.-12.lapa).

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas

Administratīvā pārkāpuma kodeksā paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un

subjektīvā puse. Iztrūkstot kādam no minētajiem elementiem, nav iespējams kvalificēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Ja notikumā nav administratīvā

pārkāpuma sastāva, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesākta lietvedība jāizbeidz.

Novērtējot minētos pierādījumus pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka lietā nav pierādīts tas, ka /pers. C/ atradies Tukuma novada domes 2015.gada 2.jūlija saistošo

noteikumu Nr.17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punktā noteiktajā objektā, tas ir, ekspluatācijā nenodotā būvē,

neapdzīvotā vai saimnieciskai darbībai neizmantotā ēkā, kā arī būvē, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi.

No lietas materiāliem esošā /pers. C/ paskaidrojuma izriet, ka 2019.gada 12.jūnijā ap plkst.18.30 viņš atradies /adrese/ blakus esošajā teritorijā,

kur sēdējis un lēkājis pa betona blokiem.

Arī no /pers. E/, /pers. M/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ paskaidrojumiem izriet, ka jaunieši atradušies neapdzīvotas ēkas teritorijā, kur sēdējuši un

lēkājuši pa betona blokiem.

Tāpat arī Tukuma novada pašvaldības policijas vecākā inspektore I.Valdmane ziņojumā norāda, ka saņemta anonīma informācija par to,

ka /adrese/ teritorijā, pie esošās neapdzīvotās ēkas, atrodas sakrāmēti betona paneļi, pa kuriem lēkā vairāki jaunieši.

Tiesa konstatē, ka neviens no minētajiem pierādījumiem neapstiprina /pers. C/ atrašanos būvē jeb ēkā, bet tikai par atrašanos ēkas teritorijā uz

betona blokiem.

Turklāt lietas materiāli nesatur ziņas vai /adrese/ nodrošināts teritorijas slēgts nožogojums ar izvietotām brīdinājuma zīmēm, no kā būtu izdarāmi

secinājumi, ka šajā teritorijā atrasties ir aizliegts.

Ņemot vērā minēto un to, ka betona bloki nav būve vai ēka, uz ko būtu attiecināms Tukuma novada domes 2015. gada 2. jūlija saistošo

noteikumu Nr. 17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punkts, tiesa secina, ka Tukuma novada pašvaldības policijas

priekšnieka p.i. I.Valdmane, nosūtot materiālu administratīvajai komisijai, neprecīzi konstatējusi, ka /pers. C/ atradās /adrese/esošajā neapdzīvotajā ēkā,

apdraudot veselību un dzīvību.

Konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts – Tukuma novada sabiedriskā kārtība; administratīvā

pārkāpuma objektīvā puse – aktīvas darbības, kas izdarītas, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – ar

nodomu izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts – persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu – /pers. C/.

Tiesa secina, ka nav iegūti pierādījumi, ar kuriem būtu pamatota /pers. C/ vaina pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Tukuma novada domes

2015.gada 2.jūlija saistošo noteikumu Nr. 17 “Par Tukuma novada sabiedriskās kārtības noteikumiem” 17.punktā, jo nav pierādīta administratīvā

pārkāpuma objektīvā puse – tas, ka /pers. C/ atradies neapdzīvotā ēkā un tas, ka teritorija /adrese/ ir nožogota ar izvietotām brīdinājuma zīmēm un tajā

atrasties ir aizliegts.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīt, ka Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2019.gada 11. jūlija lēmums Nr. DAK-297 ir atceļams un

tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu, 289.18 pantu,

tiesa

n o s p r i e d a:

atcelt Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2019. gada 11.jūlija lēmumu Nr.DAK-297 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 5.augustā.

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška