Court dismisses appeal against traffic fine for stopping to let a disabled passenger board a commercial vehicle.

Lietas Nr. 132033314

Lietas arhīva Nr. 1-0057-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015. gada 23. aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas

pārvaldes 2014.gada 22.maija lēmuma Nr. 10/ZV148924/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 25. jūnijā tiesā saņemta sūdzības iesniedzēja /pers. A/ (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) 2014. gada 12. jūnijā iesniegtā sūdzība par Rīgas

pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka /pers. B/ 2014.gada 22.maija lēmuma Nr. 10/ZV148924/1 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu, ar kuru tika

nolemts atstāt negrozītu 2014. gada 13. aprīļa Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektora I.Grizāna pieņemto lēmumu ZV Nr. 148924 par

administratīvā soda piemērošanu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumam nepiekrīt, tādēļ pārsūdz pilnā. ārēmpa Norāda, ka neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu transportlīdzekļa

vadītājam, kas pārvadātāja uzdevumā veica pasažieru komercpārvadājumus, noskaidrot pasažiera personību, līdz ar ko viņam nebija zināmi personas dati, un ņemot

vērā pasažieru lūgumus, apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā, jo pasažierim – invalīdam bija invalīdu stāvvietas izmantošanas karte. Lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt

Lietas dalībnieki nav lūguši sūdzību izskatīt tiesas sēdē, līdz ar ko sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.

2014. gada 21. jūlijā tiesā saņemti iestādes – Rīgas pašvaldības policijas ( turpmāk arī – iestāde, turpmāk arī – RPP) rakstveida paskaidrojumi lietā, kuros lūdz

noraidīt sūdzību, pamatojas uz argumentiem, analogiem iestādes Lēmumā izklāstītajiem.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus secina, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 30 EUR par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk arī – Latvijas APK) 149. 10panta otrās daļas

8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai iestāde pareizi ir konstatējusi šajā pantā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Latvijas APK 149.10panta otrās daļas 8.punkts noteic administratīvo atbildību par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā, par ko izsaka brīdinājumu vai uzliek

naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2014. gada 13. aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr. 148924 konstatēts pārkāpums – 2014. gada 13. aprīlī plkst.

11.50 Rīgā, pretī Gogoļa ielai 3, /pers. A/ veica pasažieru pārvadājumus ar transportlīdzekli Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un apstājās,

lai izlaistu un uzņemtu pasažierus, 326. aizlieguma ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” 135.11.punktā noteiktās prasības un transportlīdzekļa vadītājs izdarīja Latvijas APK 149. 10panta otrās daļas 8.punktā minēto administratīvo

pārkāpumu, par ko /pers. A/ nolemts uzlikt naudas sodu 30 EUR.

No apstrīdētā Lēmuma redzams, ka 2014.gada 22.maijā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks /pers. B/ izskatīja 2014.gada 22.aprīlī

saņemto /pers. A/ sūdzību ar lūgumu atcelt administratīvā pārkāpuma protokolā ZV Nr. 148924 pieņemto lēmumu.

Ar apstrīdēto Lēmumu konstatēts, ka pieteicējs norādījis, ka 2014.gada 13.aprīlī SIA ,,Centība Pluss” uzdevumā veicis pasažieru komercpārvadājumus, un

viens no pasažieriem - invalīds, uzrādīja invalīdu stāvvietu izmantošanas karti un lūdza apstāties 326.ceļa zīmes darbības zonā. Pieteicējs, vadot transporta līdzekli ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā un pasažieris - invalīds izkāpa no transportlīdzekļa.

No apstrīdētā Lēmuma redzams, ka pieteicējs minēto faktu par to, ka vadot transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ apstājās 326.ceļa zīmes

darbības zonā, un izlaida pasažieri - invalīdu, nav pierādījis, un sastādot pieteicējam protokolu, viņš nav arī informējis RPP Ceļu policijas pārvaldes inspektoru I.Grizānu

par šo faktu. Savukārt Autopārvadājuma likumu 1.panta 22.punktā un 1.panta 28.punktā ir sniegts terminu „pasažieris” un „pārvadātājs” skaidrojumi, 37.pants nosaka

kādai līguma formai jābūt starp pārvadātāju un pasažieri. Pēc iestādes rīcībā esošās informācijas SIA ,,Centība Pluss” Rīgā nav reģistrēts kā pasažieru regulārais

pārvadātājs. Līdz ar ko starp pārvadātāju un pasažieri bija jānoslēdz līgums saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 37.panta otro daļu. Ja pieteicējs - SIA ,,Centība

Pluss” autovadītājs /pers. A/ veicot komercpārvadājumus būtu ievērojis Autopārvadājuma likuma 37.panta otrās daļas nosacījumus, tad savā iesniegumā, ar kuru

tika apstrīdēts Lēmums, varēja norādīt arī personu, kura viņam it kā uzrādīja invalīdu stāvvietas izmantošanas karti. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 288.punktu

un 288.3.punktu, 326.ceļa zīmes darbības zonā atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no

Transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ nav apzīmēts ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktā ir

noteikts, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā.

Tāpat no iestādes tiesai iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem redzams, ka iestāde uztur Lēmumā norādītos apsvērumus, papildus ietverta atsauce uz

Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 15.decembra spriedumu lietā Nr. A42499107 un 2005.gada 3.decembra spriedumu lietā Nr. AA 13-05/5 un 2005.gada

9.decembra spriedumu lietā Nr. 666-05/5 attiecībā uz iestādes darbinieku dienesta ziņojuma vērtējumu, kā arī norāda, ka izdarītais pārkāpums nav atzīstams par

maznozīmīgu un uzskata, ka Latvijas APK 21.pants nav piemērojams, ietver atsauci uz Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 12.februāra spriedumu lietā Nr. SKA-

15/2009.

Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka

iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

2014. gada 13. aprīlī tika fiksēts, ka 2014. gada 13. aprīlī plkst. 11.50 Rīgā, pretī Gogoļa ielai 3, /pers. A/ veica pasažieru pārvadājumus ar transportlīdzekli

Mercedes Benz ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ (turpmāk arī - Transportlīdzeklis) un apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Par minēto faktu lietā strīds

nepastāv.

MK noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā arī - CSN) 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi,

kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Savukārt CSN 135.11.papildpunkts nosaka, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes

darbības zonā.

Saskaņā ar CSN 282.punktu aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus, šo noteikumu 282.26.apakšpunktā noteikta 326.zīme

,,Apstāties aizliegts”, ar kurn noteikts aizliegums transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, un administratīvā atbildība par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā

paredzēta Latvijas APK 149. 10 panta otrās daļas 8.punktā (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī). Tādējādi, lai sūdzības iesniedzēju sauktu pie

administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis tika apstādināts vietā, kura apzīmēta ar 326.ceļa zīmi.

Kā secināms no lietā esošiem materiāliem, tostarp iestādes darbinieka – inspektora I.Grizāna dienesta ziņojuma, pieteicējs apstiprinātu maršrutu lapu pasažieru

pārvadāšanai Rīgas pilsētā nevarēja uzrādīt, un invalīdi ar redzamām invaliditātes pazīmēm un apstiprinošiem dokumentiem netika uzņemti/izlaisti. Turklāt pamatojoties uz

CSN 288.3.apakšpunktu, 326.zīmes darbības zonā atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no

tiem. Lietā nav strīda par to, ka Transportlīdzeklis nebija apzīmēts ar invalīda stāvvietas izmantošanas karti, tādēļ sūdzības iesniedzējam nebija tiesības apturēt

Transportlīdzekli, pat gadījumos, ja izlaistu pasažieri, kas būtu invalīds.

Prasības, kādām jāatbilst invalīdu stāvvietu izmantošanas kartei noteiktas CSN 270.1 punktā, paredzot, ka automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās

traucējumiem, un automobiļiem, kuru pasažieru ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem vai 1.grupas redzes invalīdi, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts

novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas

sniegto informāciju. CSN ir iekļauta norma, kas paredz, ka 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) darbības zonā ir atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos vai

izkāpšana no tiem, taču tikai tādā gadījumā, ja šie transportlīdzekļi ir atzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

Kā redzams no lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējs ar savu vadīto transportlīdzekli bija apstājies 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) darbības zonā, bet

transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla nebija izvietota atbilstoši CSN 270.1 punktā minētajām prasībām noformēta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte.

Līdz ar to secināms, ka sūdzības iesniedzējs, apstājoties 326.ceļa zīmes darbības teritorijā, ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punta prasības un

tādējādi izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas APK 149.10 panta otrās daļas 8.punktā.

Tiesa atzīst, ka iestāde Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēja visus lietā esošus pierādījumus, tostarp deva savu vērtējumu par sūdzībā norādītajiem apstākļiem, un

izvērtēja sūdzības iesniedzēja norādītos argumentus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK prasībām. Tiesai nav pamata apšaubīt iestādes

secinājumu, ka ir izdarīts attiecīgais pārkāpums.

Tāpat Lēmumā lietderības apsvērumi tika izvērtēti, jo tika izvērtēta arī administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, panākt, lai ceļu

satiksmes dalībnieki ievēro Ceļu satiksmes noteikumus. Pieņemtais Lēmums ir pamatots ar normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi kompetenta amatpersona un ir

ievērots tāds administratīvais princips kā proporcionalitātes princips, jo sabiedrības interesēs ir vienveidīgi un precīzi ievērot likuma „Ceļu satiksmes likums”, Ministru

kabineta 29.06.2004. noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” prasības.

Lietas izskatīšanas laikā nav konstatēti fakti, kas liecinātu par to, ka iestādes darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu personīgi

ieinteresēts sodīt sūdzības iesniedzēju, nav konstatēti apstākļi, kas liktu apšaubīt iestādes darbinieka objektivitāti.

Līdz ar visu minēto kopumā, tiesa secina, ka iestāde pamatoti atzina, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarīja Latvijas APK 149. 10panta otrās daļas 8.punktā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo sūdzības iesniedzējam bija jāievēro Ministru kabineta 29.06.2004. noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

135.11.papildpunktu.

Līdz ar to, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 trešo daļu pilnībā pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams, sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma. Tiesa, izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, atzīst, ka iestāde piemērojot no diviem soda veidiem

(brīdinājums vai naudas sods) naudas sodu, ir noteikusi naudas soda apmēru konstantā, t.i., 30 EUR apmērā, kāds tas bija uz pārkāpuma izdarīšanas laiku, izvērtējot

soda veida samērīgumu pret izdarīto pārkāpumu, un papildus argumenti šajā jautājumā nav nepieciešami. Ņemot vērā minēto, sūdzība nav pamatota.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otrajai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo

pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka iestādes 2014.gada 22.maija lēmums Nr. 10/ZV148924/1 atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu,

17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2014.gada 22.maija lēmumu Nr. 10/ZV148924/1, bet /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere