Court convicts defendant of misappropriation for stealing entrusted jewelry worth 7645 euros and imposes conditional sentence.

ECLI:LV:RIRT:2019:0430.11410012018.1.S

Lieta Nr.11410012018

Nr.K33-0159-19/26

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2019.gada 30.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa

piedaloties prokurorei A.Tulinskai

un aizstāvei A.Ločmelei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas apsūdzēta

/pers. A/

personas kods /personas kods/

Aprakstošā daļa

/pers. A/ prettiesiski ieguva svešu mantu, būdama persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanās).

2017.gada oktobrī, bet ne vēlāk kā 2017.gada 28.oktobrī, precīzi nenoskaidrotā laikā/pers. B//adrese/, uzticēja /pers. A/ glabāšanā savus

juvelierizstrādājumus, un tieši:

1. zelta piespraudi ar briljantiem 1400 EUR vērtībā;

2. zelta kulonu ar briljantiem un ametistu 650 EUR vērtībā;

3. zelta auskaru pāri ar briljantiem un ametistu 1200 EUR vērtībā;

4. zelta gredzenu ar briljantiem un ametistu 400 EUR vērtībā;

5. zelta auskaru pāri ar briljantiem un ametistu 1700 EUR vērtībā;

6. sieviešu zelta rokas pulksteni ar dārgakmeņiem 800 EUR vērtībā;

7. zelta kaklarotas daļas ar briljantiem un pērlēm 1100 EUR vērtībā;

8. baltu pērļu kaklarotu ar zelta aizdari 50 EUR vērtībā;

9. baltu pērļu kaklarotu ar metāla aizdari 140 EUR vērtībā;

10.baltu pērļu kaklarotu ar krāsotiem kalcītiem 120 EUR vērtībā;

11. sudraba auskaru pāri ar krāsotiem kalcītiem 25 EUR vērtībā;

12. mākslīgu pērļu kaklarotu bez materiālas vērtības;

13. vienu dzeltenas krāsas metāla auskaru bez materiālas vērtības;

14. sudraba kaklarotu ar perlamutra akmeni 60 EUR vērtībā;

par kopējo vērtību 7645 EUR.

Precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadīta, pēc vairākiem /pers. B/ lūgumiem atgriezt viņai glabāšanā nodotās dārglietas,

izmantojot apstākli, ka viņai minētās dārglietas ir uzticētas, tās neatdeva, bet paturēja sev un rīkojās ar tām pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. A/ prettiesiski ieguva viņai uzticēto, cietušajai /pers. B/ piederošo mantu 7645 EUR vērtībā, nodarot cietušajai mantisku

kaitējumu par minēto summu.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Veicot pierādījumu pārbaudi, tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ sevi par vainīgu atzina daļēji, materiālo kompensāciju neatzina un liecināja, ka

/pers. B/ pazīst desmit gadus, ļoti tuvu draudzējās. Liecināja, kad viņiem sākās problēmas ar māju pēc adreses/adrese/ /pers. B/ aicināja apsūdzēto, lai

apsūdzētā viņai tulko vēstules. Viena vēstule bija no Jūrmalas domes, kur bija brīdinājums par nenomaksāto zemes nodokli, bet nevarēja iztulkot, ka

veiks kratīšanu. Pēc tam vienā dienā cietusī piezvanīja, ka steidzami jāatbrauc, ka piegādāta vēstule no tiesu izpildītāja, par izsoles organizēšanu.

Liecināja, ka 2017.gada oktobra mēnesī, /adrese/, cietusī iedeva dārglietas apsūdzētajai. Kad dārglietas tika nodotas, tās bija ietītas paciņā, neko

netina vaļā. Pēc tam apsūdzētā to apskatīja. Tur bija divi komplekti auskari, gredzeni, salauztas zaru daļiņas, krelles, pulkstenis ar akmeņiem, bižutērija,

gaiši zili krāsaina kaklarota, pērļu kaklarota. Kad nodeva glabāšanā dārglietas, cietusī paskaidroja, ka viņa baidās par dārglietu pazušanu. Par dārglietu

glabāšanu cietusī teica, lai tās glabājās pie apsūdzētās un būs jāatdod, tad, kad viņai vajadzēs, bet vajadzība viņai drīz nebūs. Pirmo reiz cietusī dārglietas

paprasīja decembra mēnesī. Pēc tam prasīja dārglietas, kad atbrauca cietušās vīrs. Kad cietusī zvanīja un prasīja dārglietas, apsūdzētā pateica, ka viņai

tās mājās nav un pateica, ka dārglietas ir Jelgavā seifā. Atzīst, ka cietušajai sameloja. Tajā laikā dārglietas atradās mājās un bija nodevusi tās lombardā.

Lombardā dārglietas bija nodevusi novembra mēnesī, neatceras. Kad bija ieķīlājusi dārglietas lombardā, ar /pers. C/ bija notikusi elektroniska saziņa par

to, ka viņš apsūdzētajai ir parādā naudu. Liecināja, ka /pers. B/ nebija atļāvusi ieķīlāt dārglietas. Liecināja, ka no sākuma savu vainu noliedza, norādot,

ka dārglietas vispār nav pie apsūdzētās. Pēc tam izsniedza dārglietas, kas atradās pie apsūdzētās, un pateica, ka tas ir tas, ko cietusī iedeva.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta nolasīja apsūdzētās pirmstiesas procesā sniegtās liecības (lietas 31., 41.lapa).

2018.gada 26.martā apsūdzētā liecināja, ka labprātīgi izsniedz tās dārglietas, kuras iedeva /pers. B/ glabāšanā. Citu dārglietu nebija. Tā pat nebija

arī saraksta ar dārglietu aprakstu. Tad, kad /pers. B/ dārglietas iedeva, neviena cita klāt nebija. /pers. B/ vīrs /pers. C/ atradās Vācijā. Paskaidroja, ka

/pers. B/ pati savas dārglietas izpārdeva jau sen. Tāpat /pers. B/ apsūdzētajai jau agrāk, kad bija labas attiecības, teica, ka dārgākās dārglietas atrodas

Vācijā pie viņas krustmeitas, jo viņa ir parādā viņai lielu naudu.

2018.gada 18.aprīlī apsūdzētā liecināja, ka dārglietas, ko iedeva /pers. B/, apsūdzētā glabāja pie sevis mājās. Apsūdzētā pateica /pers. B/, ka

dārglietas ir Jelgavā, seifā, jo viņa jautāja, vai apsūdzētā ir labi noslēpusi. Kāpēc tā teica un ko tai brīdī domāja, pateikt nevar. Kāpēc neatdeva dārglietas

/pers. C/, kad viņš atbrauca pie apsūdzētās pēc grāmatvedības dokumentiem, pateikt nevar. To, ka dārglietas neatgriezīs, apsūdzētā pateica /pers. B/

2018.gada februārī, datumu precīzi pateikt nevar. Neatdeva dārglietas, jo gaidīja, kad /pers. C/ samaksās par grāmatvedības pakalpojumiem. Tad, kad

/pers. B/iedeva dārglietas, apsūdzētā neskatījās, kas tur ir. Nekāda saraksta klāt nebija. Kad viņa iedeva dārglietas, tās bija ietītas plastikāta maisā, kuru

apsūdzētā ielika somā un aizveda uz dzīvokli Dammes ielā, kur iepriekš īrēja. Liecināja, ka nekādas zeltlietas pie apsūdzētās nav un tajā maisā, ko iedeva

/pers. B/nebija. Visu ko iedeva /pers. B/ apsūdzētā jau izsniedza labprātīgi, nekā cita pie apsūdzētās nav. Neatzīst, ka bija mērķis piesavināties /pers.

B/dārglietas.

Pēc liecību nolasīšanas apstiprināja savas sniegtās liecības. Liecināja, kad /pers. B/ iedeva maisiņu, apsūdzētā saprata, ka tās ir dārglietas. /pers. B/

nodeva labprātīgi dārglietas un apsūdzētā labprātīgi pieņēma glabāt maisiņu ar dārglietām. Liecināja, ka apsūdzībā norādītās dārglietas arī bija tās, ko

nodeva /pers. B/. Liecināja, ka neviens neatļāva ieķīlāt dārglietas. Kad prasīja naudu no /pers. C/, tad bija kādas dārglietas ieķīlājusi. Teica, ka tad, kad

atdos naudu, tad apsūdzētā atdos dārglietas. Naudu, ko saņēmtu no /pers. B/ vīra samaksātu par ieķīlātām dārglietām. Daļēji savu vainu atzīst, jo

izrīkojās pēc sava prāta un dārglietas neatdeva. Neatzīst juridisko kvalifikāciju. Materiālo kompensāciju 1500 EUR neatzīt. Liecināja, ka 26.martā

ieķīlāja mantas, jo zināja, ka /pers. C/ nenorēķināsies par grāmatvedības pakalpojumiem.

Lai gan apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina daļēji, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas pierādīta pilnībā ar cietušās un liecinieku liecībām, un visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā

sakarībā.

Cietusī/pers. B/ liecināja, ka apsūdzētā ir pazīstama desmit gadus, viņa bija draudzene un ļoti viņai uzticējās. Notika tā, ka izspolē pārdeva māju un

cietušajai vajadzēja izpārdot mantas, bija daudz parādu. Pienāca vēstules un cietusī latviešu valodu nepārvalda. /pers. A/ ļoti labi pārvalda latviešu

valodu. Cietusī bija pārdevusi savas mantas, bet vēl bija palikušas dārglietas. Tika piegādāta vēstule, ka ir parāds par zemi un /pers. A/ iztulkoja vēstuli

tā, ka viņi veiks kratīšanu cietušās mājās. Cietusī ļoti pārbijās. Neatceras, kurš pirmais ierosināja iedot /pers. A/ rotas lietas, bet cietusī nodeva viņai rotas

lietas, lai sākumā glabā, kamēr nepalūgs atpakaļ. /pers. A/ piekrita. Pēc tam cietusī sāka atprasīt dārglietas un prasīja, kur atrodas dārglietas. /pers. A/

pateica, ka dārglietas ir labi noslēptas, pie vīra Jelgavā seifā. Cietusī zvanīja /pers. A/ katru dienu. Cietusī gribēja parunāt ar /pers. A/ vīru, bet viņa

nedeva vīra kontaktus. Pēc tam cietusī palūdza savam vīram, lai viņš aizbrauc uz Jelgavu, kur atrodas seifs un parunā ar /pers. A/ vīra mammu. Pēc kā

cietusī saprata, ka dārglietas viņai neatgriezīs. Cietusī dārglietas iedeva oktobrī vai novembrī, tiešu datumu neatceras. /pers. A/ pateica, ka dārglietas

neatdos, jo viņa bija grāmatvede vīra uzņēmumā un kaut kādas naudas nebija izmaksātas. Cietusī teica, ka cietusī parādā neko nav, uz ko /pers. A/

pateica “lai es esmu šantāžiste, bet dārglietas tu nesaņemsi, kamēr es nesaņemšu naudu”. Naudu sākumā prasīja sarakstē ar vīru, no sākuma 300 EUR,

pēc tam 600 EUR. Apmēram ap 8.martu, cietusī gribēja iedot naudu par savām dārglietām un bija nosaukta summa 1200 EUR. Cietusī pat piekrita tam,

bet viņa pateica, ka no sākuma naudu, bet pēc tam atdos dārglietas.

Liecināja, ka laikā, kad nodeva dārglietas, tās bija jāglabā pie sevis mājās līdz brīdim, kad cietusī palūgs atdot. Tiešu laiku neatceras, tas varētu būt

2017.gada oktobris/novembris. Dārglietas nodeva /pers. A/ pēc adreses /adrese/. Liecināja, ka /pers. A/ nodeva šādas dārglietas – auskarus ar

briljantiem, kaklarotu ar briljantiem un mazu ametistu, gredzenu ar ametistu, lielus auskarus ar briljantiem un lielu ametistu, pulksteni ar pusdārgakmeņiem,

brošu ar briljantiem, bija arī brošas daļas, pērļu krelles, garas pērļu krelles ar gaiši zilu akmeni, tirkīzs, bija sudraba auskari ar akmeni. Visi izstrādājumi ir

no Pēterburgas juvelierrūpnīcas. Sākotnēji tika uzrādītas rūpnīcas cenas. Liecināja, ka uzreiz pēc cietušās lūguma neatdeva dārglietas. Liecināja, ka visi

juvelierizstrādājumi tika atgriezti policijā.

Tiesa nolasīja cietušās pirmstiesas procesā sniegtās liecības pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu (lietas 7.-8., 19.-20., 22.-

23., 103.-104.lapa).

2018.gada 8.martā cietusī liecināja, ka 2017.gada 15.novembrī cietusī savai paziņai /pers. A/ uzticējās un iedeva glabāšanā cietušajai piederošas

dārglietas: 1) brošu ar briljantiem, vērtība 4135 EUR, 2) Zelta kulonu ar briljantiem un ametista akmeni, vērtība 2627 EUR, 3) Zelta auskarus ar

briljantiem un ametista akmeņiem, vērtība 5786 EUR, 4) zelta gredzenu ar briljantiem un ametista akmeni, vērtība 1278 EUR, 5) zelta auskari ar

briljantiem un ametista akmeņiem, vērtība 8270 EUR, 6) sieviešu pulkstenis no zelta, ražots 1959.gadā, ar zelta siksniņu, vērtība 2500 EUR, siksniņā

iestrādāti dārgakmeņi: ametists, topāzs, granāts, 7) zelta kaklarota ar briljantiem un pērlēm, vērtība 1720 EUR, 8) pērļu krelles ar zelta aizdari, aptuveni

45-50 cm garas, vērtība 450 EUR, 9) pērļu krelles ar metāla aizdari aptuveni 50 cm garas, vērtība 180 cm, 10) pērļu krelles aptuveni vienu metru garas,

bez aizdares, vērtība 235 EUR, 11) sudraba auskari ar brūnas krāsas akmeņiem, vērtība 85 EUR. Kopējā dārglietu summa sastāda 27266 EUR.

2017.gada decembra mēnesī, pirms jaunā gada, prasīja /pers. A/, lai viņa atdod dārglietas, uz ko /pers. A/ atbildēja, ka dārglietas glabājas pie viņas vīta

/pers. D//adrese A/Pēc tam zvanīja katru dienu, bet /pers. A/ katru dienu izdomāja attaisnojumus kāpēc nevar atdot. 2018.gada janvāra beigās viņa

paziņoja, ka cietušās vīrs /pers. C/ viņai parādā naudu par grāmatvedības pakalpojumiem, kopā 85 EUR. Pēc dažām nedēļām viņa teica, ka summa, ko

vīrs viņai ir parādā ir 410 EUR. 2018.gada februāra beigās, paziņoja, ka summa, ko cietušās vīrs ir parādā viņai 1270 EUR. /pers. A/ paziņoja, kamēr šī

summa netiks atdota, iepriekš minētās dārglietas cietusī atpakaļ nedabūs. 2018.gada 7.martā notika telefona saruna starp cietušo un /pers. A/ vīru /pers.

D/. Sarunas laikā /pers. A/ piedāvāja satikties, ja cietušās vīrs viņam atvedīs 1270 EUR, tad dabūs dārglietas. Pēc 2-5 minūtēm, viņš atzvanīja un teica,

ka dārglietas atdos, kad nauda tiks pārskaitīta uz bankas kontu. Sarunas laikā /pers. A/ apliecināja, ka dārglietas atrodas pie viņa un, ka tās atdos, kad

dabūs naudu.

2018.gada 9.martā cietusī papildus liecināja, ka 2017.gada 15.novembrī pie cietušās uz mājām /adrese/ atbrauca /pers. A/. Nezina, kura iniciatīva

tā bija, bet cietusī iedeva /pers. A/ glabāšanā savas dārglietas. Cietusī/pers. A/ ļoti uzticējās. Nebija iemesla viņai neuzticēties. 2017.gada decembra

beigās cietusī gribēja, lai /pers A/ dārglietas atgriež.

2018.gada 6.aprīlī cietusī cita starpā liecināja, ka pēc vīra lūguma sazvanījās ar /pers. A/ un palūdza, lai viņa glabāšanā pieņemtās dārglietas atdod

atpakaļ, nododot tās cietušās vīram. Tā bija pirmā reize, kad palūdza /pers. A/ atdot atpakaļ savas dārglietas. Šajā decembra mēnesī notikušajā

telefonsarunā /pers. A/ paskaidroja, ka dārglietas atdot nevar, jo tās atrodas glabāšanā drošā vietā, viņas vīra /pers. D/ dzīvokļa seifā. Ir sapratusi,

ka /pers. A/ meloja, stāstot izdomātus attaisnojumus par dārglietu neatdošanas neiespējamību

2018.gada 21.aprīlī cietusī liecināja, ka tika uzrādītas atpazīšanai dārglietas, starp kurām atpazina savas, kuras bija uzticējusi /pers. A/. Visas savas

dārglietas, izņemot zelta gredzenu ar briljantiem un ametista akmeni, saņēma atpakaļ, kuras bija tieši tādā pašā stāvoklī, kad iedeva /pers. A/ glabāšanā.

Liecināja, ka iepriekšējās liecībās kļūdījās datumā, kad iedeva glabāšanā dārglietas. Iepriekš minēja 15.novembri 2017.gadā, bet tas bija agrāk, tas bija

2017.gada oktobra beigās, datumu precīzi pateikt nevar, tuvāk novembrim. Paskaidroja, ka pie iepriekš nosauktajām dārglietām nebija pieminējusi

vienas pērļu krelles, kas bija ar skrūvējamu metāla aizdari, kas nebija no dabīgām pērlēm, bez materiālas vērtības. Tāpat nebija pieminējusi vienus

auskarus, kas bija no dzeltenas krāsas metāla ar akmeni, bižutērija, bez materiālas vērtības. Nepieminēja arī sudraba kaklarotu ar gaišas krāsas akmeni –

saules akmeni, kura vērtība 15,00 EUR. Precizē visas rotaslietu vērtības: 1) zelta brošas ar briljantiem vērtība 4135,00 EUR, 2) zelta kulons ar

briljantiem un ametista akmeņiem vērtība 2627,00 EUR, 3) zelta auskari ar briljantiem un ametista akmeņiem 5786,00 EUR, 4) zelta gredzena ar

briljantiem un ametista akmeni 1278,00 EUR, 5) zelta auskari ar briljantiem un lielajiem ametista akmeņiem 8270,00 EUR, 6) sieviešu zelta pulkstenis ar

platīna aizdari, kas ražots 1959.gadā, ar zelta siksniņu, kurā iestrādāti dārgakmeņi – ametisti, topāzi un granāti vērtība 2500,00 EUR, 7) zelta kaklarota,

kas atgādina zarus, ar dabīgām pērlēm un briljantiem, darināta pēc “feberže” – kopija, roku darbs, vērtība 1720,00 EUR, 8) dabīgās pērļu krelles ar

zelta aizdari vērtība 450,00 EUR, 9) dabīgās pērļu krelles ar metāla aizdari, vērtība 180,00 EUR, 10) dabīgas pērļu krelles bez aizdares ar tirkīziem

vērtība 235,00 EUR, 11) sudraba auskari ar brūnas krāsas akmeņiem vērība 85,00 EUR. Kopējā dārglietu vērtība, ko piesavinājās /pers. A/ sastāda

27 281,00 EUR. Paskaidroja, ka visu, izņemot zelta gredzenu ar briljantiem un ametista akmeni saņēma atpakaļ.

Pēc liecību nolasīšanas savas iepriekš sniegtās liecības apstiprināja. Papildus liecināja, ka zelta kaklarota ar briljantiem un pērlēm, bija kaklarotas

fragmenti, kādi seši gabali.

Papildus liecināja, ka līdz šim vērtīgas mantas nebija nodevusi apsūdzētajai, viņa kontaktējās ar cietušo gandrīz katru dienu, naudas lietas nekārtoja,

bet, kad saņēma dārglietas un redzēja, ka no pārdošanas saņemta nauda, viņa to izmantoja. Liecināja, ka agrāk abas bija draudzenes, bet šobrīd nav

nekādu attiecību. Liecināja, ka /pers. A/ neatgrieza mantas, bet visas dārglietas saņēma ar policijas palīdzību. Liecināja, ka piekrīt eksperta norādītajam

dārglietu vērtējumam, bet pati vērtību noteica ņemot vērā internetā pieejamo interneta vietni. Liecināja, ka bija mutiska vienošanās par dārglietu nodošanu

/pers. A/ un glabāt vajadzēja līdz laikam kamēr cietusī tās atprasīs. Liecināja, ka cietusī bija teikusi /pers. A/, ka dārglietas ir ļoti dārgas, bet atsevišķi

katras rotaslietas vērtību nenosauca. /pers. A/ zināja, ka rotaslietas ir ļoti dārgas. Liecināja, ka /pers. A/ nekad neatļāva ieķīlāt dārglietas lombardā.

Materiālo kompensāciju 1500 EUR uztur.

Eksperts/pers. E/ liecināja, ka ekspertīzes aktu uztur. Liecināja, ka, ņemot vērā ekspertīzes raksturu un tirgus izpēti, veikala cenas ir daudz

augstākas par izstrādājumu materiālo vērtību, atsevišķām grupām var būt pat desmit reizes augstāka. Pamatā šādu ekspertīžu aktu vērtēšana arī ir šī

finansiālā vērtība, dārgmetāla tirgus cena ir vērtība, nodokļu un saprātīgas peļņas procents. Šiem izstrādājumiem nav papildus antīka vērtība. Liecināja, ka

nevērtē tirgus cenu, bet vērtē galīgo likviditāti, kāda ir šī materiālā vērtība. Uzskata, ka dārgmetāliem tika noteikta saprātīga cena par ko var mēģināt

pārdot. Šādiem izstrādājumiem nevērtē māksliniecisko vērtību.

Lieciniece/pers. F/ liecināja, ka darba vietā izņēma mantas. Atceras, ka izņēma divas lietas – zelta kulonu un pulksteni.

Tiesa nolasīja liecinieces pirmstiesas procesā sniegtās liecības pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu (lietas 74.lapa).

Lieciniece 2018.gada 19.aprīlī liecināja, ka strādā SIA “/Nosaukums/” par struktūrvienības vadītāju lombardā /adrese B/. Liecināja, ka labprātīgi

izsniedza zelta kulonu ar aizdevuma līgumu, brošu ar aizdevuma līgumu un zelta pulksteni ar aizdevuma līgumu, kas tika ieķīlāti uz /pers. A/ vārda. Zelta

piespraudi, brošu, /pers. A/ ieķīlāja 2017.gada 28.oktobrī, pulksteni pirmo reizi ieķīlāja 2017.gada 7.novembrī, kulonu pirmo reizi ieķīlāja 2017.gada

13.novembrī. /pers. A/ vairākas reizes šos līgumus pagarināja. 2018.gada 17.februārī kulonam beidzās termiņš ķīlas izpirkšanai un kulons tika atsavināts,

bet 2018.gada 2.martā /pers. A/ pagarināja ķīlas līgumu kulonam. /pers. A/ visu laiku kavējās ar ķīlas pagarinājumu, arī pārējām lietām.

Pēc liecību nolasīšanas pirmstiesas procesā sniegtās liecības apstiprināja un liecināja, ka mantas pieņemtas kā zelts, vērtēts pēc zelta svara.

Bižutēriju nepieņem.

Liecinieks/pers. C/ liecināja, ka dārglietas ir liecinieka dāvana sievai (/pers. B/). Par kādām naudām runā /pers. A/ nezin, jo viņai neko nav parādā.

Viņa uzskatīja, ja viņas rīcībā ir dārglietas, viņa var pieprasīt naudu, jo izstrādājumu vērtība ir augsta. Liecināja, ka 2017.gada septembrī liecinieks

atradās Vācijā. Šajā laikā māja bija nodota izsolē. /pers. A/ palīdzēja sievai kaut ko pārdot no īpašuma. Neatceras precīzi, bet uz adresi atnāca vēstule

no Jūrmalas domes, ka ir parāds par zemes un mājas nodokli. Sieva nezina latviešu valodu, vēstules saturu tulkoja /pers. A/. /pers. A/ pateica, ka

pamatojoties uz šo vēstuli jebkurā dienā var ierasties tiesu izpildītājs un aprakstīt mantu. Tad /pers. A/ piedāvāja paņemt dārglietas glabāšanā un tādā

veidā dārglietas atradās pie viņas. Tas notika oktobra beigās, novembra sākumā. Liecināja, ka no Vācijas atgriezās 30.decembrī un līdz tam /pers. B/

vairākas reizes zvanīja /pers. A/, lai atgrieztu dārglietas. /pers. A/ teica, ka dārglietas nodeva vīram un viņš tos ielika seifā Jelgavā. Kad liecinieks

aizbrauca uz Jelgavu, dārglietas netika atgrieztas. Pēc atbraukšanas pusotra mēneša laikā, /pers. B/ zvanīja /pers. A/. /pers. A/ katru reizi solīja atvest

dārglietas. Laikam februāra vidū /pers. A/ sāka pieprasīt naudu, it kā liecinieks nesamaksāja par grāmatvedības pakalpojumiem. Liecināja, ka 7.martā

runāja pa telefonu ar /pers. D/ un pateica, ka ir gatavs samaksāt, ko pieprasa viņa sieva. Šī summa no 85 EUR palielinājās līdz 1200 EUR, precīzi

neatceras. Liecinieks piekrita samaksāt apmaiņā pret dārglietām. Romāns pateica, ka dārglietas atgriezīs, pie nosacījuma, ka naudu pārskaitīs uz viņa

konta numuru. Liecinieks atteicās pārskaitīt naudu, saprotot, ka var nesaņemt dārglietas. Lūdza nofotografēt dārglietas, kas apliecinātu, ka dārglietas

atrodas pie viņa. Par cik nesarunāja, liecinieks aizgāja uz policiju. Liecināja, ka sieva saņēma atpakaļ visas dārglietas, bet var arī kļūdīties. Liecināja, ka

uzņēmumā, kur liecinieks bija viens no līdzdibinātājiem, /pers. A/ palīdzēja kārtot grāmatvedību. Liecināja, ka liecinieks neko parādā nebija, kas saistīts

ar viņas darbu.

Liecinieks/pers. D/ liecināja, ka /pers. A/ gribēja saņemt 1200 EUR par grāmatvedības pakalpojumiem, ja naudu pārskaitīs, tad atdos dārglietas.

/pers. C/ piekrita atdot naudu, tikai liecinieku klātbūtnē. /pers. C/ gribēja saņemt dārglietas pēc saraksta, bet /pers. A/, ka saraksta nav. Sarunājoties pa

telefonu ar /pers. C/, bija ieslēgts telefona skaļrunis, kur liecinieks dzirdēja, kad /pers. C/ jautā /pers. B/, kur ir saraksts, uz ko /pers. B/ atbild, nezinu,

varbūt mājās. Liecinieks secināja, ja nav saraksta, kā liecinieku klātbūtnē var paļauties, ka viņi nepierakstīs kādu izstrādājumu. Liecinieks atteicās no

tikšanās. Liecināja, ka dārglietas nav redzējis un kur /pers. A/ glabāja tās, nezina. /pers. A/, ka dārglietas paliek pie viņas kā ķīla. Domā, ka /pers. A/ pati

atdeva /pers. B/ dārglietas.

Tiesa nolasīja liecinieks pirmstiesas procesā sniegtās liecības pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu (lietas 40.lapa).

Liecinieks 2018.gada 18.aprīlī liecināja, ka labprātīgi dzīvoklī ieaicināja policijas darbiniekus un parādīja savu seifu. Seifā atradās tikai liecinieka

medību ierocis un patronas, uz ko ir atļauja. Liecināja, ka /pers. A/ nekad nav rādījusi un devusi dārglietas, ko viņai iedeva glabāšanā /pers. B/.

Dārglietas nekad nav redzējis un tieši kādas dārglietas /pers. B/iedeva /pers. A/, pateikt nevar. Šīs dārglietas nekad nav glabājušās liecinieka deklarētajā

adresē, liecinieka seifā. Kāpēc /pers. A/teica, ka dārglietas glabājas seifā Jelgavā, pateikt nevar. Kur /pers. A/ glabā dārglietas, nezina. /pers. A/ tās

nekad nav rādījusi. Liecinieks ir informēts, ka /pers. A/ daļu dārglietas ir atgriezusi, bet tur it kā nav visas. /pers. A/ nav teikusi, ka ir kaut kas vēl, ko viņa

paturējusi sev. Atceras, ka liecinieks /pers. A/ vienā brīdī jautāja vai dārglietas ir dārgākas par to summu, ko parādā ir /pers. C/ un /pers. A/atbildēja, nē,

tur ir vieni mēsli.

Pēc liecību nolasīšanas apstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Liecināja, ka /pers. A/ teica, ka dārglietu vērtība nav augstāka par

sešiem tūkstošiem/septiņiem tūkstošiem.

Apsūdzētā vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem, kas arī norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un proti:

Ar 2018.gada 26.marta izņemšanas protokolu (lietas 30.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. A/, Jūrmalā, Dubultu prospektā 17-46, tika uzaicināta

izsniegt /pers. B/ piederošās dārglietas, kuras viņa bija iedevusi glabāšanā. No protokola izriet, ka izņemts plastikāta iepakojums, kurā atrodas 1 gab,-

pērlēm līdzīgas krelles gaišā krāsā ar metāla aizdari, 1 gab.-pērlēm līdzīgas krelles gaišā krāsā ar zelta krāsai līdzīgu aizdari, pērlēm līdzīgas krelles gaišā

krāsā ar sudraba krāsai līdzīgu aizdari, 1 gab.- pērlēm līdzīgas krelles ar zilas krāsas akmeņiem, 1 gab.-kaklarota no sudraba krāsas metāla ar gaišas

krāsas akmeņiem, zelta krāsas, viens auskars no dzeltenas krāsas metāla ar caurspīdīgu krāsas akmeni, divi auskari no sudrabam līdzīga metāla ar

brūngansarkanas krāsas akmeņiem, salauzta rota, kura pēc izskata atgādina zarus, kas sastāv no pērlēm ar metāla kroni, kur iestrādāti gaišas krāsas

akmeņi. Rota sastāv no septiņām daļām, trīs detaļas ir pa vienai pērlei, viena detaļa sastāv no četrām pērlēm, viena detaļa sastāv no sešām pērlēm, viena

detaļa sastāv no piecām pērlēm un viena detaļa sastāv no vienpadsmit pērlēm. /pers. A/ paskaidroja, ka tās ir visas dārglietas, kuras viņai uzticēja /pers.

B/;

Ar 2018.gada 26.marta apskates protokolu (lietas 32.-33.lapa) lietā pierādīts, ka izdarīta dārglietu, kas izņemtas no /pers. A/, apskate;

Ar SIA “/Nosaukums/” paziņojumu (lietas 49.-50.lapa) lietā pierādīts, ka SIA “/Nosaukums/” filiālēs ir pārdota manta, kas atbilst pieprasījumā

minētajiem kritērijiem attiecībā uz /pers. A/. Pielikumā tiek pievienoti pieņemšanas orderi (10 gab.);

Ar aizdevuma līgumiem pret ķīlu (lietas 53.-61., 64.-66., 71.-73.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. A/ kā aizņēmēja noslēdza aizdevuma līgumu pret

ķīlu ar SIA “/Nosaukums/” kā aizdevēju: 1) 2017.gada 4.decembrī noslēdza līgumu Nr.PR2267-57714, ķīlas apraksts: auskari ar akmeņiem, 2)

2017.gada 14.novembrī noslēdza līgumu Nr.PR2149-57710, ķīlas apraksts: gredzens, 3) 2017.gada 17.novembrī noslēdza līgumu Nr.PR2167-57715,

ķīlas apraksts: auskari ar aleksandrītiem, 4) 2018.gada 2.martā noslēdza līgumu Nr.PR1512-09813, ķīlas apraksts: kulons, 5) 2017.gada 13.novembrī

noslēdza līgumu Nr.PR7120-09712, ķīlas apraksts: kulons, 6) 2017.gada 28.oktobrī noslēdza līgumu Nr.PR6725-09712, ķīlas apraksts: zelta

juvelierizstrādājumu komplekts, piespraude, 7) 2017.gada 28.oktobrī noslēgts līgums Nr.PR6725-09712, ķīlas apraksts: zelta juvelierizstrādājumu

komplekts, piespraude, 8) 2018.gada 2.martā noslēgts līgums Nr.PR1511-09816, ķīlas apraksts: juvelierizstrādājums, pulkstenis, 9) 2017.gada

7.novembrī noslēgts līgums Nr.PR6985-09715, ķīlas apraksts: juvelierizstrādājums, pulkstenis;

Ar 2018.gada 19.aprīļa izņemšanas protokolu (lietas 63.lapa) lietā pierādīts, ka /adrese C/ SIA “/Nosaukums/” pie /pers. G/ izņemti – 1) auskari,

2) auskari, 3) aizdevuma līguma kopija Nr.PR2167-57715, 4) aizdevuma līguma kopija Nr.PR2267-57714, 5) aizdevuma līguma kopija Nr.2149-

57710;

Ar 2018.gada 20.aprīļa apskates protokolu (lietas 68.lapa) lietā pierādīts, ka izdarīta auskaru, ka tika izņemts lombardā “/Nosaukums/” /adrese

D/, kas tika ieķīlāti uz /pers. A/ vārda, apskate;

Ar 2018.gada 19.aprīļa izņemšanas protokolu (lietas 70.lapa) lietā pierādīts, ka /adrese B/lombardā “/Nosaukums/” pie /pers. F/ izņemts: 1) zelta

juvelierizstrādājuma komplekts: piespraude un aizdevuma līgums Nr.PR6725-19712, 2) zelta pulkstenis un aizdevuma līgums Nr.PR1511-09816, 3)

kulons un aizdevuma līgums Nr.PR1512-09813;

Ar 2018.gada 20.aprīļa apskates protokolu (lietas 75.-76.lapa) lietā pierādīts, ka izdarīta brošas, kulona un pulksteņa, kas tika izņemts lombardā

“/Nosaukums/” /adrese B/, kas ieķīlāti uz /pers. A/ vārda, apskate;

Ar protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai (lietas 77.-85.lapa) lietā pierādīts, ka cietušajai /pers. B/, tika uzrādītas rotaslietas, kuras cietusī

atpazina;

Ar 2018.gada 26.aprīļa izņemšanas protokolu (lietas 98.lapa) lietā pierādīts, ka lombardā “/Nosaukums/” /adrese E/ izņemts zelta gredzens ar

ametista akmeni un briljantiem un ķīlas līguma (orderis) Nr.009-18000607 no 26.03.2018.oriģināls;

Ar kredīta orderi (lietas 100.lapa) lietā pierādīts, ka 2018.gada 26.martā noslēgts kredīta orderis Nr.009-18000607 starp kredīta ķēmēju /pers.

A/ un kredīta devēju SIA “/Nosaukums/”, kā mantas nosaukums norādīts: zelta gredzens;

Ar 2018.gada 14.marta apskates protokolu (lietas 101.lapa) lietā pierādīts, ka izdarīta gredzena, kas izņemts lombardā “/Nosaukums/”, un ieķīlāts

uz /pers. A/ vārda, apskate;

Ar 2018.gada 29.maija izņemšanas protokolu (lietas 129.lapa) lietā pierādīts, ka no cietušās /pers. B/ izņemti juvelierizstrādājumi;

A r 2018.gada 29.maija apskates protokolu (lietas 132.-134.lapa) lietā pierādīts, ka veikta juvelierizstrādājumu, kas izņemti no /pers. B/

2018.gada 29.maijā, apskate;

Ar SIA “/Nosaukums/” paziņojumu (lietas 140.lapa) lietā pierādīts, ka /pers. A/ ķīlas kredītus bija pagarinājusi, taču ar kavējumiem. Ar

darbiniekiem sazinājusies telefoniski un lūgusi, lai mantas atliek, pēc tam tās pagarinātas ar soda naudu;

Ar Ekspertīzes aktu Nr.2-2-40/2018 (lietas 149.lapa) lietā pierādīts, ka krimināllietā veikta proves, dārgakmeņu un izstrādājumu vērtību

noteikšanas ekspertīze un sniegts atzinums:

1) balta metāla auskari – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai sudraba 925 provei, dārgakmeņi – krāsots kalcīts, vērtība – 20-25 EUR,

2) dzeltena metāla auskari – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 375 provei (dzeltenā daļa) 585 provei (baltā daļa), dārgakmeņi – briljanti,

ametisti, vērtība – 1500-1700 EUR,

3) dzeltena metāla auskari – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 585 provei, dārgakmeņi – briljanti, ametisti, vērtība – 1100-1200 EUR,

4) dzeltena metāla piespraude – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 375 provei (dzeltenā daļa), 585 provei (baltā daļa), dārgakmeņi –

briljanti, vērtība – 1300-1400 EUR,

5) dzeltena metāla rokaspulkstenis – dārgmetāla saturs pulksteņa korpusam atbilst noteiktajai zelta 375 provei (dzeltenā daļa), 500 pallādija provei

(baltā daļa), dārgmetāla saturs pulksteņa aprocei atbilst noteiktajai zelta 750 provei (dzeltenā daļa), 585 provei – baltā daļa, dārgakmeņi – citrīni,

ametisti, peridots, granāti, akvamarīns, stikls, vērtība – 700-800 EUR,

6) dzeltena metāla gredzens – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 585 provei, dārgakmeņi – briljanti, ametisti, vērtība – 300-400 EUR,

7) dzeltena metāla kulons – dārgmetāla saturs atbilst neteiktajai zelta 585 provei, dārgakmeņi – briljanti, ametista, vērtība – 550-650 EUR,

8) baltu pērļu kaklarota – kaklarotas aizdare – nav dārgmetāls. Dārgakmeņi – kultivētas saldūdens pērles, vērtība – 110-140 EUR,

9) baltu pērļu kaklarota – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 585 provei (dzeltenā daļa), 830 sudraba provei (melnā daļa), dārgakmeņi –

kultivētas pērles, vērtība – 40-50 EUR,

10) baltu pērļu kaklarota – dārgakmeņi – kultivētas saldūdens pērles, 4 bumbas galos – imitācija, zilie – krāsots kalcīts, vērtība – 100-120 EUR,

11) balta metāla kaklarota – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai sudraba 925 provei, dārgakmens – perlamutrs, CZ, vērtība – 40-60 EUR,

12) dzeltena metāla kaklarotas daļas – dārgmetāla saturs atbilst noteiktajai zelta 375 provei, dārgakmeņi – briljanti, vērtība – 900-1100 EUR.

Lēmumā par nodošanu tiesai prokurore kā pierādījumu iekļāvusi rakstveida pierādījumu, ko cietusī pievienojusi 2018.gada 8.marta protokolam

(lietas 9.-17.lapa). Tiesa konstatē, ka rakstveida pierādījums ir izdruka no interneta vietnes. Izdrukās ir attēlotas rotaslietas un tajās apraksts par

rotaslietām sniegts krievu valodā un minētai izdrukai nav pievienots likumā noteiktajā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā, līdz ar to tiesa atzīst, ka

minētās izdrukas nav vērtējamas kā pierādījumi lietā.

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, kas iegūti procesuālo darbību rezultātā, tiesa pārkāpumus procesuālo dokumentu sastādīšanā un iegūto ziņu

fiksēšanā nekonstatē, līdz ar to minētie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā.

Krimināllietā iesniegtie un tiesas sēdē pārbaudītie pierādījumi, pēc tiesas domām, izslēdz saprātīgas šaubas par apsūdzētās vainu viņai inkriminētajā

noziedzīgajā nodarījumā.

Faktu, ka 2017.gada oktobrī, bet ne vēlāk kā 2017.gada 28.oktobrī, /pers. B. adrese/, uzticēja un nodeva /pers. A/ glabāšanā savus

juvelierizstrādājumus, kas minēti apsūdzībā, apstiprina pati apsūdzētā un to nenoliedz.

Lietā nav strīda, ka /pers. B/ labprātīgi nodeva glabāšanā dārglietas /pers. A/ un /pers. A/ tos bez iebildumiem pieņēma ar nosacījumu, ka dārglietas

glabājamas līdz /pers. B/ tās atprasīs.

Faktu, ka /pers. A/ ieķīlāja /pers. B/ piederošos juvelierizstrādājumus apstiprina pati apsūdzētā un minētais tiek pierādīts ar lieciniece /pers. F/

liecībām, kura liecināja, ka zelta kulonu, brošu un zelta pulkstenis bija ieķīlāti uz /pers. A/ vārda, kā arī to, ka /pers. A/ vairākas reizes šos izstrādājumus

pagarināja un visu laiku kavējās ar ķīlas pagarinājumu. Kā arī minētais apstiprinās ar lietā esošajiem aizdevuma līgumiem pret ķīlu (lietas 53.-61., 64.-66.,

71.-73.lapa) un kredīta orderi (lietas 100.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ netika dota atļauja glabāšanā nodotos juvelierizstrādājumus ieķīlāt. Turklāt lietā nav strīda, par to, ka laikā, kad

/pers. B/ atprasīja no /pers. A/ sev piederošos juvelierizstrādājumus, /pers. A/ apsūdzībā norādītās dārglietas ne /pers. B/, ne viņas vīram /pers. C/

neatdeva.

Apsūdzētā lietā izvirzīja versiju, ka dārglietas neatdeva atpakaļ pēc pieprasījuma /pers. B/, jo cietušās /pers. B/ vīrs bija parādā naudu apsūdzētajai

/pers. A/ par grāmatvedības pakalpojumiem, ko viņa sniedza cietušās vīra uzņēmumam. Vēlējās saņemt naudu no /pers. C/, lai varētu samaksāt par

ieķīlātām dārglietām, pēc tam dārglietas atdotu atpakaļ cietušajai. Daļēji savu vainu atzīst, jo izrīkojās pēc sava prāta ar dārglietām un tās neatdeva

cietušajai. Neatzīst juridisko kvalifikāciju.

Tiesību doktrīnā pausta atziņa, ka objektīvi piesavināšanās izpaužas kā svešas mantas prettiesiska iegūšana vai izšķērdēšana, ja to izdarījusi

persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņa tā atradusies, un vainīgais izmanto savu pilnvarojumu attiecībā pret nolaupāmo mantu, lai to prettiesiski

iegūtu. Uzticētas vai pārziņā esošas mantas valdījums ir tāds personas tiesiskais stāvoklis attiecībā pret mantu, kuram pastāvot, iespējama mantas

piesavināšanās vai izšķērdēšana

Krimināllikuma 179.panta izpratnē mantas valdījumam jābūt īpašam gan tā rašanās ziņā, gan saistībā ar uzliktajiem pienākumiem sakarā ar uzticēto

vai pārziņā nodoto mantu. Manta uzticēta noteiktai rīcībai ar to, lai to pārvaldītu, saglabātu utt. (U.Kastiņš, V.Liholaja, A.Niedre – Rīga: firma “AFS”,

2007, 34.lpp.).

Atbilstoši tiesību doktrīnā nostiprinātajām atziņām, piesavināšanos iespējams izdarīt tikai ar tiešu nodomu, vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu,

paredz, ka nodarīs zaudējumus cietušajam, un vēlas iedzīvoties (U.Kastiņš, V.Liholaja, A.Niedre – Rīga: rirma “AFS”, 2007, 35.lpp.).

Vērtējot apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka apsūdzētās izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētā mantkārīgu motīvu vadīta, pēc vairākiem /pers. B/ lūgumiem atgriezt viņai glabāšanā nodotās dārglietas,

izmantoja apstākli, ka viņai minētās dārglietas ir uzticētas, tās neatdeva, bet paturēja sev un rīkojās ar tām pēc saviem ieskatiem, proti, uzsāka dārglietu

ieķīlāšanu, sākot ar 2017.gada 28.oktobri, lai gan cietusī šādai rīcībai nebija devusi atļauju.

Vērtējot apsūdzētās liecības daļā par to, ka viņai nebija nodoma piesavināties dārglietas, bet tādā veidā vēlējās atrisināt strīdu par nesaņemto algu

no cietušās vīra /pers. C/ uzņēmuma, tiesa atzīst, ka sniedzot šādas liecības apsūdzētā vēlas izvairīties no kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu un tas vērtējams kā aizstāvības pozīcija.

Apsūdzētās nodoms paturēt cietušās dārglietas savā rīcībā tiek pierādīts ar to, ka apsūdzētā sniedza nepatiesu informāciju cietušajai par dārglietu

atrašanās vietu, ieķīlāja dārglietas uzreiz pēc to saņemšanas, kā arī 2018.gada 26.martā labprātīgi izsniedzot policijā cietušajai piederošās dārglietas

norādīja, ka tās ir visas dārglietas, kuras viņai uzticēja cietusī (lietas 30.lapa), tomēr pati 2018.gada 26.martā SIA “/Nosaukums/” ieķīlāja cietušās

piederošo gredzenu (lietas 100.lapa).

Tiesa konstatē, ka tiešu aculiecinieku, kad /pers. B/ nodeva sev piederošās dārglietas /pers. A/ nav, bet dārglietu nodošanas brīdi apstiprina cietusī

un pati apsūdzētā, savukārt ar liecinieku /pers. C/ un /pers. D/ liecībām tiek apstiprināts, ka dārglietas atradās pie /pers. A/ un starp lieciniekiem

norisinājās sarunas par dārglietu atgriešanu cietušajai.

Ar eksperta /pers. E/ liecībām un lietā esošo ekspertīzes aktu lietā pierādīts, ka cietusī nodeva glabāšanā juvelierizstrādājumus par kopējo vērtību

7645 EU/pers. A/ Cietusī neapstrīd eksperta norādīto dārglietu vērtību.

Novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir pierādīta apsūdzētās vaina un apsūdzētās darbības pamatoti kvalificētas pēc

Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.

Izdarot šādus secinājumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāma.

Cietusī pieteica materiālo kompensāciju 1500 EUR apmērā (lietas 217.-219.lapa) par saņemto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Cietušās pārstāvis Āris Stoks attiecībā par materiālo kompensāciju liecināja, ka advokāts ir izsniedzis kvītis par saņemto juridisko palīdzību. Kvītis

izrakstītas, kad saņemta nauda. Cietušajai procesā ir divi advokāti un šie ir tiešie zaudējumi, kurus lūdz piedzīt.

Ar lietā esošiem advokātu orderiem (lietas 6., 21., 170.lapa) lietā pierādīts, ka cietušajai kriminālprocesā juridisko palīdzību sniedza zvērināta

advokāte Anželika Pudule un zvērināts advokāts Āris Stoks, kurš arī pārstāvēja cietušo kriminālprocesā.

Ar kvītīm lietā pierādīts, ka /pers. B/ par saņemto juridisko palīdzību veikusi apmaksu 1200,00 EUR apmērā, 150,00 EUR apmērā un 150,00

EUR apmērā (lietas 217.-219.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā ar savām darbībām radīja kaitējumu cietušajai un no apsūdzētās par labu cietušajai ir piedzenama

kompensācija 1500,00 EUR apmērā.

Nosakot sodu apsūdzētajai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgās personību, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas apsūdzētā izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.

Nosakot sodu apsūdzētajai, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajai ir deklarētā dzīvesvieta, agrāk sodīta, bet sodāmība dzēsta (lietas 87., 89.-91., 215.-

216.lapa), veselības stāvoklis apmierinošs (lietas 120.lapa), piešķirta trešā invaliditātes grupa (lietas 121.lapa), šobrīd nestrādā, sastāv Nodarbinātības

valsts dienesta uzskaitē, bet ir tiesības strādāt kā individuālam komersantam, precējusies, apgādībā nepilngadīgs bērns.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzētās attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu

un viņas veselības stāvokli, to, ka no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža ir pagājis laiks un apsūdzētā nav izdarījusi jaunus noziedzīgus nodarījumus,

tiesa atzīst, ka apsūdzētajai sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti, jo tiesa gūst pārliecību, ka apsūdzētā neizdarīs jaunus

noziedzīgus nodarījumus.

Tiesa atzīst, ka papildsods – mantas konfiskācija, nav piemērojama.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā izdarīja mazāk smagu noziegumu, aizskāra cietušās mantiskās intereses, mantu cietusī

saņēmusi atpakaļ, to, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai cits alternatīvs sods nav

piemērojams, jo tādējādi netiks sasniegts Krimināllikumā noteiktais soda mērķis, turklāt lietā ir ziņas, ka apsūdzētā ir trešās grupas invalīde un lietā nav

ziņu par apsūdzētās ienākumiem.

Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktās vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz

sprieduma spēkā stāšanās dienai (lietas 123.lapa).

Lietiskos pierādījumus – zibatmiņu un aizdevumu līgumus pret ķīlu Nr.PR6725-09712, Nr.PR1511-09816, Nr.PR1512-09813, Nr.PR2267-

57714, Nr.PR2167-57715, Nr.PR2149-57710 un kredīta orderi 009-18000607 – glabāt krimināllietas materiālos (lietas 161.-164., 107.-108).

Lietā ir konstatēti procesuālie izdevumi par aizstāvības nodrošināšanu 380,00 EUR apmērā (lietas 201., 213., 235., 238.lapa). Tiesa atzīst, ka

nekonstatē pamatu apsūdzētās atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to procesuālie izdevumi ir piedzenami no apsūdzētās par labu

valstij pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu.

Apsūdzētā lūdza sagatavot pilnu tiesas spriedumu. Pilna sprieduma pieejamība noteikta 2019.gada 24.maijā.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 321.1 panta noteikumus, apsūdzētajai sprieduma tulkojuma pieejamības diena ir 2019.gada 7.jūnijā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantiem, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta ar

brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu, /pers. A/, noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktās vietā un papildus drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz

sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta nodaļā pēc savas deklarētās dzīvesvietas (Valsts probācijas dienesta Rīgas

Rietumu reģiona teritoriālā struktūrvienības 1.nodaļa, adrese: Liepājas iela 3D, Rīga, LV-1002, tālrunis: 67021188, 67021144, fakss: 67442820,

epasts: rietumi@vpd.gov.lv).

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ kompensāciju 1500 EUR (viens tūkstotis pieci simts euro 00 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 380,00 EUR (trīs simti astoņdesmit euro 00 centi) par aizstāvības nodrošināšanu

kriminālprocesā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas kompensācijas un procesuālo izdevumu

atlīdzināšanai. Uzlikt par pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas (Jūrmalā) kancelejā maksājuma apliecinošu dokumentu par kompensācijas un procesuālo

izdevumu atlīdzināšanu.

Lietiskos pierādījumus – zibatmiņu un aizdevumu līgumus pret ķīlu Nr.PR6725-09712, Nr.PR1511-09816, Nr.PR1512-09813, Nr.PR2267-

57714, Nr.PR2167-57715, Nr.PR2149-57710 un kredīta orderi 009-18000607 – glabāt krimināllietas materiālos.

Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu

spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja lietā tiek sagatavots pilns spriedums, par to var iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).

Tiesnese G.Lapiņa