Court orders employer to pay unpaid wages and unused vacation compensation plus court costs.

ECLI:LV:RIRT:2025:1219.C33492724.5.S

Lieta Nr.C33492724

Lietas arhīva Nr.C-1527-25/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2025. gada 19. decembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītājas pārstāvim /Persona B/, atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam Valērijam Golubovam

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona A/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba samaksas un kompensācijas

par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] Tiesā 2024. gada 13. augustā /Persona A/ cēla prasību pret /Nosaukums A/ par darba samaksas un

kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu, prasību precizējusi, un pamatojoties uz Darba likuma 69.

pantu lūgusi tiesu: piedzīt no atbildētājas /Nosaukums A/ par labu prasītājai nesaņemto darba samaksu par 2024.

gada marta mēnesi 1071,99euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada aprīļa mēnesi 750,88 euro; nesaņemto

darba samaksu par 2024. gada maija mēnesi 959,25 euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada jūnija mēnesi

894,98 euro; nesaņemto darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par 2024.gada jūlija mēnesi

kopā 1933,77 euro, bet pavisam 5610,87 euro, ieskaitot to bankas kontā /IBAN C/, Citadele Banka.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008. gada 6. oktobrī tika noslēgts Darba līgums Nr./Numurs A/ uz

nenoteiktu laiku, ar kuru prasītāja pieņemta darbā /Nosaukums A/ par /Amats A/, nosakot darba vietu /Adrese D/.

Noteikts, ka darba pienākumus sāku pildīt 2008. gada 8. oktobra.

Saskaņā ar darba līguma 3.2. punkta noteikumiem, nepieciešamības gadījumā prasītājai tika uzdots pildīt

/Amats B/ pienākumus. Atbilstoši darba līguma 5.1.punktam tika noteikts darba samaksas stundas tarifs Ls 1,40,

saskaņā ar līguma 6.1.punktu noteikts summētais darba laiks 56 stundas nedēļā un 160 stundas 4 nedēļu periodā.

Saskaņā ar darba līguma 6.2. punktu katra kalendārā gada laikā piešķirts apmaksāts atvaļinājums 4

kalendāra nedēļas, t.i., 20 darba dienas. 2020. gada 1. jūnijā tika noslēgts jauns darba līgums Nr. /Numurs B/,

pieņemot darbā par /Amats B/ /Adrese C/ un paredzot, ka var tikt nodarbināta citās /Nosaukums A/

struktūrvienībās. Noteikts, ka darba pienākumus jāsāk pildīt no 2020. gada 1. jūlija darba līgums noslēgts uz

nenoteiktu laiku.

[1.1.1] Ņemot vērā apstākli, ka kopš 2024. gada februāra netika izmaksāta darba samaksa, aizbildinoties ar

materiālām grūtībām, 2024. gada 26. jūnijā uzrakstīja iesniegumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. 2024.

gada jūlija beigās tika izsniegts ar 2024. gada 26. jūliju datēts Rīkojums Nr./Numurs C/ par darba attiecību

pārtraukšanu, ar kuru, pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu (iestarpināts /Numurs D/)

noteikts: izbeigt darba tiesiskās attiecības (01.06/.2020. darba līgums Nr./Numurs B/) ar /Nosaukums A/ /Amats B/

/Persona A/ 2024. gada 26. jūlijā saskaņā ar Darba likuma 114. pantu (pēc darbinieka un darba devēja vienošanās).

Izmaksāt /Persona A/ kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, saskaņā ar Darba likuma

152.pantā noteikto - par 31,16 darba dienām (par laika posmu: 07.01.2023.-26.07.2024.) 1878,62euro.

Vienlaikus ar šo dokumentu prasītājai tika izsniegta darba algas norēķinu lapas kopija par laika periodu no

2024. gada marta līdz jūlijam.

[1.1.2] Prasītāja apgalvo, ka nav slēgusi ar darba devēju rakstveida vienošanos (līgumu) par darba attiecību

izbeigšanu, kā arī nav piekritusi nesaņemt man pienākošos darba samaksu par 5 (pieciem) nostrādātiem mēnešiem.

[2] Tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par celto prasību, norādot, ka to neatzīst.

[2.1] Norādījusi, ka ievērojot, ka atbildētājai ir prasījums pret prasītāju, kura apmērs pārsniedz prasītājas

prasības summu, kā arī ņemot vērā, ka prasītājas pienākums samaksāt atbildētājam radītos zaudējumus, kas

radušies prasītājas prettiesiskās darbības rezultātā, jau ir iestājies, prasītājas prasījums atbilstoši Civillikuma 1846.

un 1847. panta 2. punktam būtu dzēšams ar atbildētāja pretprasījumu.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem, lūdz to apmierināt.

[3.1] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību uzskatīja par nepamatotu, uzturēja sniegtos paskaidrojumus

uz tajos minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza prasību noraidīt.

MOTĪVU DAĻA

[4] Noklausoties prasītājas pārstāvja, atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudot

paskaidrojumus un lietas materiālos esošajos rakstveida pierādījumos ietvertās ziņas to kopumā, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra no pusēm cenšas pārliecināt tiesu par

noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un

pierādīšanu (A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu

nama aģentūra, 2003, 62.lpp.).

[5.1] Darba likuma 1. pants noteic, ka darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme,

Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba

kārtības noteikumi.

[5.1.1] No minētā izriet, ka Darba strīdu izskatīšana tiesā notiek atbilstoši Civilprocesa likumam, ievērojot

Darba likumā ietvertās procesuālās un materiālās tiesību normas, Civillikuma normas un Latvijas Republikas

Satversmi.

[6] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6.1] Lietās par darba strīdiem likumdevējs pierādīšanas pienākumu pārlicis uz atbildētāja - darba devēja,

pleciem, prezumējot, ka darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās darbinieks ir vājākā vai

neaizsargātā līgumslēdzēja puse, kas attiecas arī uz lietas izskatīšanu tiesā (Senāta 2012. gada 9. novembra

sprieduma lietā Nr. SKC-1275/2012 (C30517311) 6.punkts).

[7] Lietā nodibināts, ka 2008. gada 6. oktobrī noslēgts Darba līgums Nr. /Numurs A/ uz nenoteiktu laiku, ar

kuru prasītāja pieņemta darbā /Nosaukums A/ par /Amats A/, nosakot darba vietu /Adrese D/. Noteikts, ka darba

pienākumus sāku pildīt 2008. gada 8. oktobra.

Saskaņā ar darba līguma 3.2. punktu, nepieciešamības gadījumā prasītājai tika uzdots pildīt /Amats B/

pienākumus. Atbilstoši darba līguma 5.1. punktam tika noteikts darba samaksas stundas tarifs Ls 1,40, saskaņā ar

līguma 6.1. punktu noteikts summētais darba laiks 56 stundas nedēļā un 160 stundas 4 nedēļu periodā.

Saskaņā ar darba līguma 6.2. punktu katra kalendārā gada laikā piešķirts apmaksāts atvaļinājums 4

kalendāra nedēļas, t.i., 20 darba dienas. 2020. gada 1. jūnijā tika noslēgts jauns darba līgums Nr. /Numurs B/,

pieņemot darbā par /Amats B/ /Adrese C/ un paredzot, ka var tikt nodarbināta citās /Nosaukums A/

struktūrvienībās. Noteikts, ka darba pienākumus jāsāk pildīt no 2020. gada 1. jūlija darba līgums noslēgts uz

nenoteiktu laiku.

[7.1] 2020. gada 1. jūlijā starp prasītāju un /Nosaukums A/ noslēgts arī līgums par pilnu materiālo atbildību,

ar kuru uzņēmos atlīdzināt zaudējumus, kas radušies prasītajai uzticētajām materiālajām vērtībām.

2020. gada 1. jūlijā noslēgta vienošanās Nr. /Numurs E/ pie darba līguma Nr. /Numurs B/, saskaņā ar kuras

noteikumiem prasītāja apņēmās ievērot darba devēja un likuma prasības personas datu apstrādes jomā. 2022. gada

1.martā tika noslēgta vienošanās Nr. /Numurs F/ pie darba līguma Nr./Numurs B/, saskaņā ar kuras noteikumiem

darba līgums tika papildināts ar 5.1.1. punktu, nosakot ikmēneša piemaksu kā /Amats B/ par darbu spēļu zālē līdz

2022.gada 31.decembrim - stundas tarifa likmi, kas norādīta līguma pielikumā Nr.3.

2022. gada 26. oktobrī noslēgta vienošanās Nr. /Numurs G/ pie darba līguma Nr./Numurs B/, saskaņā ar

kuras noteikumiem tika grozīts 2020. gada 1. jūnija darba līguma 5.1. punkts, nosakot stundas tarifa likmes apmēru

3,00 euro. Minētie grozījumi stājās spēkā 2022. gada 1. novembrī.

2022. gada 15. decembrī noslēgta vienošanās Nr. /Numurs H/ pie darba līguma Nr./Numurs B/, saskaņā ar

kuras noteikumiem tika grozīts 2020. gada 1. jūnija darba līguma 5.1. punkts un izteikts šādā redakcijā: “stundas

tarifa likme, kas aprēķināta MK noteikumos “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” noteiktajā kārtībā, ņemot vērā Latvijas Republikā

noteiktās minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros apmēru un tiek piemērots attiecīgā mēneša

darba algas aprēķinā.”

Laika periodā kopš 2020. gada augusta prasītāja pildīja /Amats B/ un /Amats A/ darba pienākumus

/Nosaukums A/ spēļu zālē /Adrese B/.

[7.1.1] 2024. gada 26. jūlijā sagatavots Rīkojums Nr. /Numurs C/ par darba attiecību pārtraukšanu, ar kuru,

pamatojoties uz Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu noteikts: izbeigt darba tiesiskās attiecības

(01.06/.2020. darba līgums Nr./Numurs B/) ar /Nosaukums A/ /Amats B/ /Persona A/, saskaņā ar Darba likuma

114.pantu (pēc darbinieka un darba devēja vienošanās).

Minētajā rīkojumā darba devējs norādījis, ka /Persona A/ izmaksājama kompensācija par neizmantoto

ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, saskaņā ar Darba likuma 152.pantā noteikto - par 31,16 darba dienām (par laika

posmu: 07.01.2023.-26.07.2024.) 1878,62euro.

Vienlaikus ar šo dokumentu prasītājai tika izsniegta darba algas norēķinu lapas kopija par laika periodu no

2024. gada marta līdz jūlijam.

[7.1.2] Prasītāja norādījusi, ka darba samaksu par 2024. gada februāra mēnesi saņēma pa daļām - pusi 2024.

gada 18. jūnijā, bet otru pusi 2024. gada 15. jūlijā. Darba samaksu par šī gada marta, aprīļa, maija, jūlija un jūlija

mēnešiem prasītāja nav saņēmusi.

[8] Darba likuma 137. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka

nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās

nostrādātās stundas.

[8.1] Darba likuma 3. pants noteic, ka darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba

samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Darba likuma 7. panta pirmā daļa noteic ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un

veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

[8.1.1] Darba likuma 28. panta otrā daļa noteic, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu,

pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs- maksāt nolīgto darba samaksu

un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba likuma 39. pants noteic, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir

vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai

un darba devēja rīkojumiem.

Darba likuma 59. pants noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura

ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un

jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

[8.1.2] Tiesa izanalizējot lietā iesniegtos pierādījumus (lietas 54.-57.lapa) kopsakarā ar /Persona A/ konta pārskatu

AS “Citadele banka” (konta Nr./IBAN C/) (lietas 85.lapa) par laika periodu no 2024. gada 21. janvāra līdz 2024.

gada 15. jūlijam, secina, ka prasītāja /Persona A/ nav saņēmusi /Nosaukums A/ aprēķināto darba algu (pirms

nodokļu nomaksas) darba samaksu par 2024. gada marta mēnesi 1071,99euro; nesaņemto darba samaksu par 2024.

gada aprīļa mēnesi 750,88 euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada maija mēnesi 959,25 euro; nesaņemto

darba samaksu par 2024. gada jūnija mēnesi 894,98 euro; nesaņemto darba samaksu un kompensāciju par

neizmantoto atvaļinājumu par 2024. gada jūlija mēnesi kopā 1933,77 euro.

[8.1.3] Tiesa ņem vērā to, ka atbildētāja nav apstrīdējusi prasības summu, nav noliegusi to, ka nedz darba samaksu

nedz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nav prasītājai samaksājusi. Tikai norādījusi uz to, ka prasītāja

nodarījusi zaudējumus atbildētājai, un šajā sakarā iespējams ieskaits.

[8.1.4] Vērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa ņem vērā to, ka Darba likuma 28.panta otrajā daļā noteikts, ka ar

darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja

rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu. No minētās normas izriet, ka primārais darba līgumā

ir noteikta darba veikšana, kas rada darba devēja pienākumu samaksāt par padarīto darbu.

Tiesa atzīst, ka atalgojums par darbu pienākas par padarīto darbu un to apliecina arī Darba likuma 59. pants,

kurā definēts darba samaksas jēdziens - darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kā arī Darba likuma

3. pants, kas noteic, ka darbinieks [..] uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu [..].

Tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais darba līgums un tajā noteiktais darba laika veids vai darba

laika organizācijas veids, bet gan līguma noteiktā darba izpilde.

[8.1.5] No minētā izriet, ka apstāklis, ka atbildētājas ieskatā, prasītāja radījusi atbildētājai zaudējumus,

nevar būt pamats ieskaitam, jo darbiniekam, atbilstoši iepriekšminētajām tiesību normām, ir tiesības uz darba

samaksu.

Darbinieka atbildība par iespējamu zaudējumu nodarīšanu darba devējam, tiesas ieskatā, vērtējama

atsevišķā prasībā, kā tas izriet no Rīgas rajona tiesas 2025. gada 16. septembra lēmuma (lietas 83.-84.lapa).

[8.1.6] Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība par darba algas piedziņu par 2024. gada marta mēnesi

1071,99 euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada aprīļa mēnesi 750,88 euro; nesaņemto darba samaksu par

2024. gada maija mēnesi 959,25 euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada jūnija mēnesi 894,98 euro,

apmierināma.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par 2024. gada jūlija

mēnesi kopā 1933,77 euro apmērā.

[9.1] Kā iepriekš konstatēts, atbildētāja nav apstrīdējusi prasības summu, nav noliegusi to, ka nedz darba

samaksu nedz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nav prasītājai samaksājusi. Tikai norādījusi uz to, ka

prasītāja nodarījusi zaudējumus atbildētājai, kā sakarā iespējams ieskaits.

[9.2] Atbilstoši Darba likuma 149. panta pirmajai daļai, ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo

apmaksāto atvaļinājumu.

Darba likuma 149. panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav

pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto

atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks

nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

[9.3] Judikatūrā ir atzīst, ka darbinieka tiesības saņemt kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami

saistītas ar darbinieka tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu. Tai pašā laikā jāņem vērā Darba likuma 149.

panta īpašais regulējums attiecībā uz tiesību uz atvaļinājuma aizsardzību. (Spriedums lietā SKC-667/2010).

[9.4] Ievērojot Darba likuma 149. pantu un judikatūru, tiesa uzskata, ka prasība daļā par atvaļinājuma

kompensācijas piedziņu ir apmierināma, un no darba devēja piedzenama darba samaksu un kompensāciju par

neizmantoto atvaļinājumu par 2024.gada jūlija mēnesi kopā 1933,77 euro apmērā.

[9.5] Kā tas iepriekš konstatēts, atbildētāja nav apstrīdējusi prasības summu, nav noliegusi to, ka nedz darba

samaksu nedz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nav prasītājai samaksājusi.

[10] Prasītāja lūgusi sprieduma nekavējošu izpildi.

[10.1] Darba likuma 127. panta pirmā daļa noteic, ka pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas

paredz piedzīt darba samaksu, izpildāms nekavējoties.

Civilprocesa likuma 205. panta pirmā daļa noteic, ka sprieduma nekavējošu izpildi var noteikt pilnīgi vai daļēji.

[10.2] No minēto tiesību normu jēgas izriet, ka tiesai jākonstatē īpaši apstākļi, kas attiecas uz prasītāju un kuru dēļ

nepieciešama, un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. Prasītāja nav motivējusi savu lūgumu, līdz ar to tiesai

nav pamata konstatēt un izvērtēt likuma noteiktos iemeslus, lai noteiktu sprieduma nekavējošu izpildi.

[11] Vērtējot pārējos pušu norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti

argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo

nolēmumu.

[11.1] Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

atziņām. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu) (sk.

Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014. gada 29. septembra spriedumu

lietā Nr.133064413).

[11.1.1] Atbildētājas subjektīvs redzējums par lietā noskaidroto apstākļu nozīmību, kas atšķiras no tiesas

dotā šo pašu apstākļu juridiskā novērtējuma, nevar būt pamats citādu secinājumu izdarīšanai un prasības

apmierināšanai.

[12] Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas

bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

[12.1] Tā kā atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktam prasītājs prasībās par darba samaksas

piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas, tad, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1.punkta, b) apakšpunktu (likuma

redakcijā, kas bija spēkā prasības celšanas brīdī 2024. gada 13. augustā), no atbildētājas valsts labā par prasītāja

prasījumu ir piedzenama valsts nodeva 459,07 euro apmērā.

[13] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus advokāta

palīdzības samaksai.

[13.1] Civilprocesa likuma 44. (11).daļa noteic, ka par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo

izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar

advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.

[13.1.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājas izdevumi advokāta palīdzības

samaksai ir 450 euro.

[13.1.2] Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktam un

Civilprocesa likuma 44. panta ceturtajai daļai, atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas

vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai 450 euro apmērā.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta otro daļu, 40. pantu, 2022. gada 11. janvāra Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” no atbildētāja valsts

labā piedzenami tiesas izdevumi, t.i., ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5 euro apmērā.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 41. panta pirmo daļu, 97., 193., 205. pantu tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/ prasību pret /Nosaukums A/ par darba samaksas un kompensācijas par neizmantoto

atvaļinājumu piedziņu.

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, par labu /Persona A/, personas kods /Personas

kods A/, darba samaksu par 2024. gada martu 1071,99euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada aprīli 750,88

euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada maiju 959,25 euro; nesaņemto darba samaksu par 2024. gada jūniju

894,98 euro; nesaņemto darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par 2024. gada jūliju kopā

1933,77 euro, pavisam 5610,87 euro (pieci tūkstoši seši simti desmit euro un 77 centi).

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, par labu /Persona A/, personas kods /Personas

kods A/, tiesas izdevumus: ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus advokāta palīdzības samaksai 450euro

(četri simti piecdesmit euro).

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, par labu valstij valsts nodevu 459,07euro

(četri simti piecdesmit deviņi euro un 07 centi) apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Valsts

kase NMR 90000050138, konts /IBAN B/, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģ. Nr. /Reģistrācijas numurs A/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5euro (pieci euro) apmērā, nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija

NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt /Nosaukums A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas

kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā

Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure