Appeal court dismisses drunk driving appeal, upholding first instance verdict on evidence and sentencing.

NORAKSTS Lieta Nr.133010607 143/AA43-0637-08/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 19.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga,

piedaloties pie atbildības sauktajai personai N.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par N.S., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas sakarā ar N.S. apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2007.gada 23.februārī Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 269446 par to, ka 2007.gada 23.februārī pulksten 17.30 Rīgas rajonā, Ropažu pagastā pa pievadceļu no attīrīšanas iekārtām autoceļa Inčukalns – Ropaži Ikšķiles virzienā, N.S. vadīja automašīnu Ford Mondeo, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,60 promiles. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu N.S. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 15 diennaktīm, ar naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Tiesneses lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Tiesas sēdē N.S. savu vainu izdarītajā pārkāpumā neatzina. Paskaidroja, ka bija izdzēris ar paziņām divas pudeles degvīna, automašīnu dzērumā nav vadījis, bet gan atradies automašīnā uz aizmugurējā sēdekļa.

Baidījās runāt pretī policijas darbiniekiem, jo bija traumēta mugura. Automašīnu no grāvmales izvilka Ropažu policijas priekšnieks V.B. ar pašvaldības policijas auto palīdzību. Tas noticis ap pulksten 18.00. Pēc protokola sastādīšanas policists J.B. ar pārkāpēja automašīnu brauca pa priekšu, bet policists I.S. ar dienesta mašīnu nogādājis N.S. Ropažu pagasta centrā. N.S. uzskata, ka policisti dzinās pakaļ baltai automašīnai, taču tā nogriezās citur. Papildus paskaidro, ka viņam ir problēmas ar veselību, proti, traumēta mugura un problēmas ar redzi, ko apliecina izziņa no ārsta. [2.2] Liecinieks J.B. tiesas sēdē paskaidroja, ka, strādājot (patrulējot) 26.februārī, ir saņēmis no dežūrdaļas informāciju par to, ka ar tumšu automašīnu pa Ropažiem braukājot, iespējams, dzēris cilvēks.

Dienesta mašīnā ir atradies ar savu pārinieku I.S. Izbraukuši caur Ropažiem un tad nogriezušies pa zemes ceļu, kurš vedis uz ūdens attīrīšanas iekārtām. Ceļš bija ļoti slidens un noblietēts. Tad ieraudzīja tumšu automašīnu, kura parādīja kreiso pagriezienu. Tuvojoties tuvāk automašīnai, to sanesa uz kreiso pusi, tāpēc auto iebrauca pretējās joslas sniega valnī. Pēc policijas darbinieku lūguma autovadītājs izkāpa no automašīnas pa blakus sēdētāja durvīm. Tika veikta alkohola koncentrācijas pārbaude organismā, jo, izkāpjot no automašīnas, bija jūtams, ka ir lietoti alkoholiskie dzērieni.

Liecinieks J.B. piebilda, ka informācija par iespējamo pārkāpumu tika saņemta apmēram pulksten 16.45 - aptuveni 40 minūtes pirms pārkāpēja N.S. aizturēšanas. Kur ziņojuma brīdī atradās, neatceras, iespējams, uz Rīga - Ērgļi ceļa. Uz notikuma vietu tika izsaukta pašvaldības policija, lai izvilktu automašīnu no sniega vaļņa. Par to tika paziņots dežūrdaļai apmēram 40 minūtes pēc alkohola pārbaudes veikšanas. Ar evakuatoru automašīna tika nogādāta stāvlaukumā, bet pārkāpējs ar policijas dienesta automašīnu nogādāts uz Ropažu pagasta centru, kurš no notikuma vietas atradās 3km attālumā.

Braucot uz Ropažu centru, automašīnā saruna par to, kur pārkāpējs N.S. dzēris, nenotika. Uzrādot sastādīto protokolu, N.S. uzrakstīja, ka ir lietojis alkoholu iepriekšējā dienā. Nav pilnībā uztvēris visu informāciju, jo bija nepieciešams to atkārtot. Kājās turējās, runāt varēja, visu situāciju saprata, spēja atbildēt uz jautājumiem. Pārkāpējs tika nogādāts Ropažu pagasta centrā pie veikala, kur viņam bija nodoms nopirkt alkoholiskos dzērienus. [2.3] Liecinieks V.M. tiesas sēdē paskaidroja, ka N.S. pazīst vairāk nekā

10 gadus, jo strādāja pie viņa mežā. 2007.gada 23.februārī ap pusdienlaiku pulksten 12.00 vai 13.00 satika N.S. pie savas mājas ,,Sprīdīšos”. Tad abi aizbrauca uz veikalu un iegādājās tur šņabi. Pie veikala satika paziņu A.C. Ceļš bija slidens, braucot ar automašīnu, tā saslīdēja uz vadītāja kreiso pusi, un to ienesa valnī. Ceļš bija taisns, nekur nogriezties nevajadzēja, krustojums nebija. Negadījums noticis apmēram 21 km no Ropažiem. Tālāk ceļš aizved uz Bajāriem. Automašīnu pastumt nevarēja. N.S. izkāpa no automašīnas pa blakus sēdošā pasažiera durvīm.

Vadītāja durvis nevarēja atvērt, jo priekšā bija sniegs. Izkāpis no mašīnas N.S. devās pie automehāniķa, kur bija jābrauc remontēt automašīnu. Automehāniķis nevarēja palīdzēt, jo viņam bija jābrauc uz Rīgu. Kad N.S. atnāca atpakaļ, sākuši dzert veikalā iegādāto šņabi. Liecinieks paskaidro, ka ap pulksten 16.00 devās uz savām mājām. Uz advokāta uzdotajiem jautājumiem liecinieks paskaidroja, ka N.S. satika ap pulksten 12.00 vai 13.00, brauca kopā, jo N.S. brauca pie meistara labot automašīnu. Liecinieks nevarēja just un arī redzēt, ka pārkāpējs būtu bijis dzēris.

Sniega valnī iebrauca apmēram 10 - 15 minūtes pēc satikšanās brīža. Līdz 16.00 abi bija dzēruši veikalā nopirkto šņabi. Kamēr atradās automašīnā, tā netika darbināta. Vadītājs palika sēdēt pasažiera pusē un gaidīt palīdzību, lai izvilktu no sniega mašīnu. Liecinieks liecināja, ka par notikušo ir uzzinājis tikai nākošajā dienā. N.S. personību raksturo pozitīvi. [2.4] Liecinieks A.C. tiesas sēdē paskaidroja, ka ar N.S. ir labi pazīstami, jo jau kādus 10 gadus dzīvo kaimiņos. 2007.gada 23.februārī ap pulksten 12.00 nejauši satikās ar N.S. pie veikala.

Brauca kopā ar viņu, jo nebija sen satikušies. Brauca vienkārši līdzi, jo pašam nekādu darīšanu nebija. Izbraucot uz ceļa, līkumā mašīnu sanesa uz kreiso pusi. Mašīnu nevarēja savaldīt, jo ceļš bija šaurs un slidens, gar ceļu bija krūmi. Notikuma vietā ceļš sadalās katrs uz savu pusi. Aiz līkuma ir ,,Attīrīšanas iekārtas”. Pēc notikušā vadītājs N.S. izkāpa no mašīnas pa blakus sēdētāja durvīm un gāja pie meistara pēc palīdzības. Atgriežoties paziņoja, ka nevarēšot mašīnu izvilkt, jo neesot piemērotas iekārtas.

Pēc tam sāka dzert šņabi un pulksten 16.00, kad alkohols bija izdzerts, gāja mājās. Liecinieks piebilst, ka pirms notikuma ne viņš, ne N.S. alkoholu nebija lietojuši. Auksti ārā nebija. N.S. bija vienošanās, ka meistars palīdzēs mašīnu izvilkt no sniega. Liecinieks nav redzējis patrulējošo policijas automašīnu, nav redzējis arī nevienu citu autovadītāju, dzērumā vadot automašīnu. [2.5] Liecinieks A.L., liecinot par lietas apstākļiem, paskaidroja, ka pārkāpēju N.S. pazīst un ir labās attiecībās, jo savu automašīnu N.S. ved remontēt pie viņa uz servisu. 2007.gada 23.februārī N.S. ir atnācis uz servisu apmēram pulksten 13.00, lūdzot palīdzību izvilkt mašīnu.

Nekādas pazīmes, ka pārkāpējs būtu dzēris, nebija. N.S. paskaidroja, ka ir bijis slidens ceļš un mašīna ir noslīdējusi no ceļa grāvmalā. Liecinieks paskaidrojis, ka nevarot palīdzēt, jo viņam jābrauc uz Rīgu, kur jābūt pulksten 14.00. Apsolīja, ka pa ceļam uz Rīgu pajautās kādam, kurš var palīdzēt. Taču neviens nevarēja palīdzēt, visi bija aizņemti. Liecinieks piebilst, ka uz Rīgu darīšanās brauca pa citu pusi. Sazvanīt N.S. pulksten 14.45 lieciniekam neizdevās, jo mobilais telefons bija izslēgts. Braucot atpakaļ no Rīgas ap pulksten 19.00, N.S. automašīnas vairs nebija.

Papildus liecinieks A.L. paskaidroja, ka N.S. uz mašīnas remontu bija pieteicies iepriekšējā dienā. [2.6] Lieciniece S.P. tiesas sēdē paskaidroja, ka ar N.S. uztur labas attiecības, esot kaimiņi un ģimenes draugi, ar viņas vīru N.S. strādā vienā uzņēmumā „Tika”. Liecināja, ka 2007.gada 23.februārī ap pulksten 17.00 ar vīru brauca pēc kartupeļiem pa ceļu, kur atrodas ,,Attīrīšanas iekārtas”, redzēja N.S. automašīnu, kura ar priekšējiem riteņiem ir uz vaļņa. Izkāpjot no automašīnas, redzēja, ka N.S. guļ savā automašīnā blakus sēdētāja vietā.

Nodomāja, ka atpakaļceļā pamodinās, taču, kad brauca mājup apmēram pēc

40 minūtēm, automašīnas vairs nebija. Neizdevās noskaidrot, kas notika tālāk ar N.S., jo mobilais telefons viņam bija izslēgts. Lieciniece papildināja, ka vieta, kur viņi brauca pēc kartupeļiem, atradās 1 km attālumā no negadījuma vietas. Ceļš bijis taisns un slidens, tāpēc iespējams, ka mašīna bija noslīdējusi no ceļa. [2.7] Pieaicinātais liecinieks Kārtības policijas darbinieks inspektors I.S. paskaidroja, ka 2007.gada 23.februārī no dežūrdaļas saņēma informāciju par to, ka pa Ropažiem braukā tumšas krāsas mašīna un autovadītājs ir alkohola reibumā.

Pabraukājot pa Ropažiem, neko aizdomīgu nemanīja. Tad pa zemes ceļu, kur bija sniegs, pa priekšu brauca tumšas krāsas automašīna. Policijas darbinieki tuvojās tai, jo brauca ar lielāku ātrumu. Iespējams, ieraugot policijas mašīnu, pārkāpējs nogriezās pa kreisi un iebrauca kreisās puses grāvī. Piebraucot klāt, ieraudzīja, ka vadītājs ir lietojis alkoholu, jo neskaidri runāja. Paaicināja izkāpt, un automašīnas vadītājs izkāpa pa blakus sēdētāja durvīm, jo vadītāja pusē bija krūmi. Policijas darbinieki lika pūst vadītājam alkometrā, taču uzreiz izdarīt to negribēja, baidījās, daudz runāja.

Saprotot, ka automašīnu saviem spēkiem neizvilkšot, pārinieks J.B. izsauca palīdzību caur Salaspils policiju- Ropažu pašvaldības policiju. Pārkāpēja auto izdevās izvilkt, tad arī pabeidza rakstīt protokolu. Džips aizbrauca. Pārkāpējs teica, ka jātiek mājās Ropažu centrā. Liecinieks paskaidroja, ka pārkāpēju N.S. ar policijas automašīnu aizveda pārinieks J.B., savukārt liecinieks brauca ar pārkāpēja automašīnu. N.S. pie veikala lūdza apstāties. Liecinieks paskaidroja, ka pārkāpēja automašīna atrodas VA „Materiālās rezerves”, kur tā tika nogādāta ar evakuatoru.

Papildus teiktajam liecinieks paskaidroja, ka notikuma dienā lauku ceļš bija slidens. Kupenas nebija, bet bija dziļš grāvis. Uz advokāta uzdotajiem jautājumiem liecinieks paskaidroja, ka patrulēšanu uzsāka 2007.gada 23.februārī, iespējams, darbs sākās ap pulksten 13.00, bet nav pārliecināts. Darbu sāka Rīgā, Gaujas ielā 17. Izsaukumu saņēma darba laikā pa dienesta rāciju neatrodoties Ropažos, bet gan uz ceļa Rīga – Ērgļi vai uz Daugavpils šosejas. Precīzu atrašanās vietu un paziņojuma laiku neatceras. Informācijas paziņošanas laikā bija tuvāk Ropažiem, tāpēc bija jāapkalpo Ropažu pagasts.

Pagāja apmēram 30 minūtes līdz nokļuva līdz Ropažiem. Liecinieks piebilst, ka ar pārkāpēju kontaktā ir bijuši apmēram pusotru stundu. Pārinieks J.B. izsaucis Kārtības policiju, lai izvilktu automašīnu. Policisti atbrauca pēc apmēram 40 minūtēm. Ar džipu atbrauca divi policisti, abi izkāpa no automašīnas. Kad automašīna tika izvilkta no grāvja, pārkāpējam vēlreiz lika pūst alkometrā. N.S. nebija informējis par automašīnas tehnisko stāvokli. Teica, ka automašīna nesen ir nopirkta un ir labā tehniskā stāvoklī.

Automašīnu bija grūti grāvī iedarbināt. [2.8] Liecinieks V.B. paskaidroja, ka 2007.gada 23.februārī patrulējot saņēma ziņojumu ap pulksten 18.00 no Salaspils policijas. Aizbraukuši uz notikuma vietu ar pašvaldības inspektori D.V.. Ieraudzīja, ka tumšas krāsas automašīna uzbraukusi uz sniega vaļņa, atspiedusies pret krūmiem. Priekšā bija novadgrāvis. Kad atbrauca, nekādas kustības nebija veiktas. Palīdzēja mašīnu izvilkt ārā un aizbrauca projām uz Muceniekiem. Pārkāpējs bija iekāpis mašīnā un iedarbinājis to, lai palīdzētu policijas darbiniekiem to izvilkt.

Liecinieka klātbūtnē N.S. alkohola daudzums organismā netika pārbaudīts. [2.9] Liecinieks A.C. tiesas sēdē liecināja, ka ar N.S. ir pazīstami un uztur draudzīgas attiecības, jo dzīvo abi Ropažos. 2007.gada 23.februārī viņš braucis ar automašīnu no Rīgas, garām veikalam nepabrauca, bet nolika mašīnu veikala stāvlaukumā. Ievēroja, ka otrajā pusē ielai stāvēja trafaretā policijas automašīna. Vēlāk uzzināja, ka policija vakarā apturēja N.S.. Iznākot no veikala, trafaretā automašīna jau bija uzsākusi kustību.

Uz advokāta uzdotajiem jautājumiem liecinieks A.C. paskaidroja, ka zināja, ka N.S. ir melna automašīna Audi. Tikai pēc tam uzzināja, ka N.S. ir iegādājies vēl citu automašīnu. Braucot no Rīgas, redzēja, ka stāvlaukumā bija trafareta automašīna, bet, vai tās tuvumā bija vēl kāda automašīna, nevarot pateikt. [2.10] Liecinieks G.R. paskaidroja, ka ar pārkāpēju N.S. ir vienkārši draugi un seni paziņas. 2007.gada 23.februārī atbrauca uz Ropažiem apmēram pulksten 18.20-18.30 ar autobusu Rīga-Oškalni. Izkāpa no autobusa un ieraudzīja, ka pie veikala piebrauca melna automašīna Ford.

N.S. izkāpa pa blakus sēdētāja durvīm. Policists izlaida no Ford automašīnas N.S., pēc tam N.S. aizgāja tālāk. Aiz automašīnas Ford stāvēja arī policijas trafareta automašīna. Klāt pie N.S. nebija piegājis. Par N.S. atsaucas pozitīvi. [2.11] Liecinieks N.P. tiesas sēdē paskaidroja, ka pazīst pārkāpēju N.S. jau kādus piecus gadus, strādā vienā uzņēmumā „Tika”. Liecinieks N.P. liecināja, ka 2007.gada 23.februārī kopā ar sievu ap pulksten 17.00 brauca pēc kartupeļiem. Braucot ieraudzīja, ka ceļa kreisajā pusē ir tumša automašīna.

Redzēja, ka N.S. guļ, bet automašīnas durvis neatvēra, jo nodomāja, ka atpakaļceļā paskatīsies. N.S. tajā dienā nevajadzēja strādāt, jo liecinieks strādā ar pacēlājkrānu, bet pārkāpējs par autovadītāju. Piebilda, ka mašīna grāvmalā izskatījās sveša, bet paskatoties ieraudzīja N.S.. Neiedomājās, ka tā varētu piederēt N.S. Nodomāja, ka tā pieder kādam citam, jo N.S. sēdēja blakus sēdētāja vietā. Atpakaļ brauca pēc 40 minūtēm, apmēram ap pulksten 17.40. Mēģināja sazvanīt N.S., taču viņa mobilais telefons bija izslēgts.

Par notikumu uzzināja vēlāk, kad par negadījumu pastāstīja pats N.S.. Piebilda, ka N.S. uzņēmumā strādā divus gadus, vienmēr bija darbā, dzērumā uz darbu nenāca, avārijas nav bijušas. [2.12] Izvērtējusi pārkāpēja paskaidrojumus, liecinieku liecības un advokāta viedokli, kā arī ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola PA 269446, transportlīdzekļa vadītajā pārbaudes protokola NB 209289, kurā norādīts, ka, veicot atkārtotu pārbaudi, izmantojot kontroles aparātu LION SD 400 Nr.031477D, N.S. konstatētas 1,60 promiles alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisā, liecinieku liecībām un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesnese atzīst, ka N.S. ir izdarījis LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta. [2.13] No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2007.gada 28.marta vēstules Nr.20/33/9-1465 izriet, ka 2007.gada 23.februārī saruna starp Operatīvās vadības nodaļu un Ceļu policijas ekipāžu audioierakstā netika fiksēta, jo saruna notikusi pa rāciju ,,Motorolla”, bet no Operatīvās nodaļas inspektora pieņemts ziņojums par lietas apstākļiem.

Savukārt no J.J. ziņojuma izriet, ka 2007.gada 23.februārī pulksten 16.35 tika saņemta informācija no Ropažu iedzīvotājiem par to, ka pa Ropažiem vizinās automašīna Ford tumšā krāsā un vadītājs atrodas alkohola reibumā. Uz minēto izsaukumu pulksten 16.38 tika nosūtīta ceļu policijas ekipāža I.S. un J.B..

[2.14] No policijas darbinieku I.S. un J.B. liecībām, kuri tika uzklausīti liecinieku statusā, izrietēja, ka aptuveni ap pulksten 16.45 policijas darbinieki saņēmuši informāciju par to, ka pa Ropažiem un tās tuvējo apkārtni vizinās tumšas krāsas automašīna, kuras šoferis pie stūres, iespējams, ir alkohola reibumā. Policijas darbinieki pēc aptuveni 30-40 minūtēm Ropažu apkārtnē pamanījuši tumšas krāsas automašīnu, kura, pamanot policijas transporta tuvošanos, policijas darbinieku acu priekšā mēģināja veikt kreiso pagriezienu, saslīdēja un iebrauca sniega valnī.

Automašīnā neviena cita bez pārkāpēja N.S. nav bijis. [2.15] Tā kā N.S. iepriekš nav saskāries ar policijas nodaļu kā likuma pārkāpējs, tiesa uzskata, ka policijas darbinieku sniegtā informācija saistīta ar amata pienākumu pildīšanu nevarētu tikt uzskatīta kā nepatiesa informācija, kuras mērķis būtu pasliktināt N.S. stāvokli. Tādēļ, neskatoties uz to, ka liecinieki V.M., A.C., A.L. apgalvoja, ka ap pulksten 13.00-14.00 automašīna jau bija iebraukusi sniega valnī, līdz ar ko nebija iespējams, ka ap pulksten 16.00-17.00 automašīnu policijas darbinieki būtu varējuši redzēt braucam, tiesa ņem vērā, ka visiem minētajiem lieciniekiem pārkāpējs N.S. ir labs paziņa, draugs vai kaimiņš un liecinieku mērķis ir palīdzēt N.S. izvairīties no piemērojamā soda. [2.16] Liecinieku liecībās bija manāmas pretrunas par satikšanās vietu, brauciena mērķi un secīgiem notikumiem.

V.M. norāda, ka 2007.gada 23.februārī ap pusdienas laiku satika N.S. pie savas mājas ,,Sprīdīšos”, aizbrauca kopā ar N.S. uz veikalu, paņēma šņabi un tad satika A.C., taču, precizēdams savu atbildi uz advokāta jautājumu, atbildēja, ka satikās ar N.S. ap pulksten 12.00 vai 13.00 un brauca kopā ar N.S., jo N.S. brauca pie meistara, bet V.M. tas bija pa ceļam uz mājām. Liecinieks V.M. norāda, ka ceļa posms, kurā mašīnu sanesa pa kreisi, bija taisns, pagrieziena notikuma vietā nebija, arī krustojuma nebija. Taču liecinieks A.C. liecināja, ka, braukdams līdzi N.S. tāpat, bez noteikta mērķa, jo N.S. bija jānodod mašīna remontā pie meistara, paskaidroja, ka tieši līkumā sanesa automašīnu, negadījuma vietā ceļi krustojās. [2.17] Vērtējot liecinieku liecības, tiesa ņem vērā arī to, ka pats N.S. tiesas sēdē sākotnēji apgalvoja, ka brīdī, kad policijas darbinieki viņu atraduši aizmigušu automašīnā, viņš atradies aizmugurējā sēdeklī.

Un tikai lietas izskatīšanas gaitā savu apgalvojumu mainīja, precizējot, ka bija iedzēris un varēja sajaukt šos apstākļus, jo noteikti atradies šofera blakussēdētāja vietā. Arī no N.S. pašrocīgā pieraksta pie transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB209289 izriet, ka pārkāpējs iepriekšējā dienā 2007.gada 22.martā izdzēra 1l šņabi. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA269446 pašrocīgi pierakstījis, ka braucis mājās pie ģimenes. Neskatoties uz to, ka N.S. ir iesniedzis redzes pārbaudes kvīti, kas liecina par redzes problēmām, minētais apstāklis nav uzskatāms par tādu, kas liegtu N.S. izprast sastādītā protokola saturu.

N.S. protokolā ir pašrocīgi spējis ierakstīt, ka ir braucis mājās pie ģimenes, bet tiesas sēdē paskaidrojumus par šo ierakstu sniegt nespēja.

[2.18] Policijas darbinieks V.B. savās liecībās apstiprināja, ka ap pulksten 18.00 no Salaspils policijas saņēma ziņojumu par to, ka nepieciešams palīdzēt izvilkt tumšas krāsas automašīna, kura uzbraukusi uz sniega vaļņa, atspiedusies pret krūmiem. Līdz ar to V.B. liecības ir pretrunā ar liecinieku N.P. un S.P. liecībām, kuri apgalvoja, ka ap pulksten 17.00 pārkāpēja automašīnu pamanījuši uz ceļa vienu pašu, bez policijas transporta klātbūtnes, bet jau pēc 40 minūtēm uz ceļa nekāda transporta vairs nav bijis. Kā policijas amatpersonai V.B. tiesa dod lielāku nozīmi liecinieka liecībām, nekā labu draugu, kaimiņu un darba biedru N.P. un S.P. liecībām, kuras savukārt ir pretrunā arī ar policistu I.S. un J.B. liecībām, jo, kā tas ir redzams no administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laika, tas ir sastādīts pulksten 18.10. [2.19] No alkometra Lion SD-400 izdrukas ir skaidri redzams laiks, kad notikusi alkohola pārbaude. N.S. pirmā pārbaude veikta pulksten 17.39, savukārt nākamā pulksten 17.58. Šim pierādījumam tiesa dod lielāku spēku, jo izdruku neietekmē personu subjektīvā attieksme pret notikumiem. [2.20] Savukārt pretrunas liecinieku liecībās par notikumiem attiecībā uz automašīnas izvilkšanu no sniega vaļņa, kur tobrīd atradās automašīnā un vai automašīna bija vai nebija iedarbināta, tiesas ieskatā nav tik nozīmīga loma, kā faktam par to, vai pārkāpējs N.S. vadīja vai nevadīja automašīnu, atrodoties alkohola ietekmē. Tiesa ņem vērā, ka notikumi pēc administratīvā protokola sastādīšanas policijas darbinieku atmiņā var būt palikuši kā maznozīmīgi, jo jāņem vērā arī policijas darbinieku darba specifika - šāda veida protokolus policijas darbinieki sastāda, pildot ikdienas darba pienākumus. Tāpat nav nozīmes faktiem, ar kuru automašīnu un kurā automašīnā tika vests pārkāpējs N.S. līdz Ropažu centram. Šie apstākļi tiesas ieskatā nav vērtējami, jo nepierāda faktu, ka N.S. nav vadījis transportlīdzekli, atrodoties alkohola reibumā. [2.21] Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, konstatētais alkohola koncentrācijas daudzums, pārkāpēja personība – tas, ka pārkāpējs strādā un apgādībā ir trīs bērni, no kaimiņiem un draugiem raksturots pozitīvi, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis. Atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi netika konstatēti.

[3] Par Rīgas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.marta lēmumu N.S. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [3.1] N.S. uzskata, ka tiesas lēmums ir neobjektīvs. Tiesneses lēmums balstīts faktiski uz ieinteresēto liecinieku - policijas darbinieku, kas sastādīja administratīvo protokolu, sniegtajiem paskaidrojumiem. Savukārt visu N.S. pieteikto astoņu liecinieku sniegtās liecības tiesnese vērtējusi kritiski. Tādējādi lietā esošo pierādījumu izvērtējums uzskatāms par neobjektīvu un nepamatotu. [3.2] Nosakot sodu, tiesnese, neskatoties uz to, ka N.S. agrāk nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, tiek pozitīvi raksturots, strādā, viņa apgādībā ir trīs bērni, nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, ir noteikusi maksimālo aresta termiņu 15 diennaktis. Arī šāds fakts rosina neizpratni par tiesas attieksmi gan pret administratīvā pārkāpuma pierādījumu vērtējumu objektivitāti, gan arī pret soda noteikšanas principiem.

[4] Tiesas sēdē pie atbildības sauktā persona N.S. apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem motīviem.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar LAPK 149.15panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesas tiesnese pareizi kvalificējusi N.S. darbības atbilstoši LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm. APL 307.panta ceturtajā daļā noteikts, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese 2007.gada 5.aprīļa lēmumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju un pie atbildības saucamās personas vainu ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas tiesneses lēmuma motivācijai [2] un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[7] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem [3.1] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tie ir attiecināmi uz pirmās instances tiesas tiesneses veikto pierādījumu izvērtējumu. Pie administratīvās atbildības sauktā persona N.S. uzskata, ka tiesnese ir nepareizi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un nepamatoti devusi priekšroku policijas darbinieku liecībām. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka N.S. apgalvojumi nav pamatoti tālāk norādīto apsvērumu dēļ. [7.1] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Savukārt saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [7.2] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese lietā ir vērtējusi gan policijas darbinieku J.B., I.S., V.B. sniegtās liecības, gan pie administratīvās atbildības sauktās personas N.S. paskaidrojumus, gan viņa pieaicināto liecinieku V.M., A.C., A.L., S.P., A.C., G.R. un N.P. sniegtās liecības.

Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas tiesnese pamatoti ir devusi priekšroku policijas darbinieku sniegtajām liecībām. Policijas darbinieku pirmās instances tiesas sēdē sniegtās liecības apstiprina arī citi lietā savāktie pierādījumi – administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 269446 (lietas 5.lapa), kurā N.S. pašrocīgi pierakstījis, ka brauca mājās pie ģimenes, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB209289 (lietas 8.lapa), policijas darbinieka Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 1.nodaļas inspektora kapteiņa J.J. ziņojums (lietas 45.lapa), no kura redzams, ka 2007.gada 23.februārī pulksten 16.35 saņemta informācija no Ropažu iedzīvotājiem par to, ka pa Ropažiem vizinās automašīna Ford tumšā krāsā un vadītājs atrodas alkohola reibumā.

Uz minēto izsaukumu nosūtīta policijas ekipāža I.S. un J.B.. Policijas darbinieku I.S. un J.B. sniegtās liecības ir konsekventas un loģiskas un apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā konstatētos faktus. Lietā nav pierādījumu, ka policijas darbinieki būtu jebkādā veidā ieinteresēti lietas iznākumā vai būtu neobjektīvi. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese pamatoti V.M., A.C., A.L., S.P., A.C., G.R. un N.P. liecības ir vērtējusi kritiski, jo minētās personas ir N.S. paziņas un ir ieinteresētas sniegt N.S. labvēlīgas liecības.

Savukārt N.S. paskaidrojumi ir pretrunā lietā noskaidrotajiem apstākļiem un pārbaudītajiem pierādījumiem. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese J.B., I.S., V.B., V.M., A.C., A.L., S.P., A.C., G.R. un N.P. sniegtās liecības ir izvērtējusi to kopsakarā ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem un atbilstoši novērtējusi saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem.

[8] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentu par piemērotā soda apmēra noteikšanu [3.2] Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka LAPK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

LAPK 34.panta otrā daļa nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese piemērojot maksimālo soda apmēru, nav norādījusi uz visiem apsvērumiem par apstākļiem, kas konkrētajā gadījumā būtu atzīstami par vainu pastiprinošiem apstākļiem, proti, tādiem, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai. Tomēr, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus un, proti, to, ka administratīvais pārkāpums izdarīts pie laika apstākļiem, kad ceļš ir bijis īpaši slidens un bīstams, un pārkāpums izdarīts tādā alkohola reibuma ietekmē, kas liedzis pie administratīvās atbildības sauktajai personai droši vadīt transportlīdzekli, kā rezultātā N.S., šķērsojot pretējo braukšanas joslu, iebraucis grāvī, tādējādi izraisīdams īpaši bīstamus apstākļus satiksmes drošībai citiem satiksmes dalībniekiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese konkrētajā gadījumā pamatoti N.S. piemērojusi maksimālo sodu, ko paredz LAPK 149.15panta ceturtās daļas sankcija.

[9] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmums par N.S. saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams negrozīts. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda: Atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu par N.S. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, bet N.S. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2008.gada 19.maijā