Court convicted defendants of robbery and kidnapping for violent theft of movable property.

Lietas arhīva Nr. K33-0250-21/5

ECLI:LV:RIRT:2021:0319.11352036319.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 19.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese A.Briede,

piedaloties prokurorēm M.Brokai, D.Lapinskai,

aizstāvjiem U.Pētersonei, A.Zujevam, D.Zacmanim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 117.panta 6.punkta, 175.panta

trešās daļas, 195.panta pirmās daļas, 233.panta otrās daļas, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās

daļas, 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja slepkavību, kas saistīta ar laupīšanu, un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu, saistītu ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšanu).

Pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, ne vēlāk kā līdz 2019.gada 20.jūlijam /pers. A/ un /pers. B/, mantkārīgā nolūkā vienojās

par laupīšanas izdarīšanu mājā “Bērziņi”, Mārupē.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ un /pers. B/ 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.22.00 ar /pers. B/ uz to brīdi piederošo automašīnu

“Volkswagen Passat Variant”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, /notikuma vieta/

Pēc tam, ap plkst.23.15, /pers. A/ un /pers. B/, iepriekš uzvelkot melnas sejas maskas, iegāja mājā “/nosaukums A/”, kur atradās /pers. C/,

dzimusi 1940.gadā. Īstenojot personu grupas vienoto nodomu, /pers. A/, pielietojot vardarbību, nolūkā novērst /pers. C/ pretošanos un atvieglot

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, sagrāba /pers. C/ no aizmugures, nogāza uz dīvāna un ar līdzi paņemto izolācijas lentu sasēja viņas rokas aiz muguras,

kā arī ar izolācijas lentu aizlīmēja /pers. C/ acis un ar rokas dūri iesita pa muguras lejas daļu. Pēc kā /pers. A/ pieprasīja /pers. C/ naudu. Kad /pers. C/

paskaidroja, ka viņai skaidras naudas nav, /pers. A/ piedraudēja /pers. C/ ar vardarbību, proti, ja atradīs kaut kapeiku naudas, viņa tiks nodurta. Tad

saskaņā ar lomu sadali, /pers. A/ pārmeklēja mājas pirmo stāvu un nolaupīja /pers. C/ piederošās mantas: sešu apzeltītu karotīšu komplektu 12 euro

vērtībā, sešu sudrabu karotīšu komplektu 9 euro vērtībā, sudraba “Maltas” krustiņu 25 euro vērtībā ar sudraba ķēdīti 20 euro vērtībā, divas glāzes ar

zelta maliņu uz kājiņas 10 euro kopvērtībā un vīriešu rokas pulksteni ar apzeltītu ciparu ierāmējumu un gravējumu “/pers. D/ 75 gadu jubilejā.

Mākslinieku savienība” 150 euro vērtībā. Kamēr /pers. A/ pārmeklēja pirmo stāvu, saskaņā ar lomu sadali, /pers. B/, īstenojot personu grupas vienoto

nodomu, vērstu uz laupīšanas izdarīšanu, atlauza durvis uz mājas otro stāvu un pārmeklēja otrā stāva telpas, kur /pers. E/ un /pers. F/ guļamistabā no

nakts skapīša nolaupīja aploksni ar /pers. E/ piederošo naudu nenoskaidrotā apmērā.

Laikā, kamēr /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja laupīšanu, ap plkst.23.30 mājās atgriezās /pers. C/ dēls /pers. E/ ar sievu /pers. F/. /pers. F/, ejot uz

māju, pamanīja, ka mājā atrodas svešs vīrietis ar sejas masku. Kad viņa sāka saukt pēc palīdzības un mēģināja ieiet mājā, /pers. A/ sāka mest viņas

virzienā uz vietas atrastas dažādas mantas, kā rezultātā /pers. F/ nokrita uz muguras. Tajā pašā laikā, izmantojot situāciju, /pers. B/ izkāpa pa mājas otrā

pusē esošo logu un no notikuma vietas aizgāja. /pers. A/, redzot, ka mājas pagalmā atrodas /pers. E/, ar mērķi paturēt nolaupīto mantu un, lai /pers. B/

varētu ar nolaupītajām mantām atstāt notikuma vietu, ar pēkšņi radušos nolūku nonāvēt /pers. E/ tīši ar viņa rīcībā esošo pirmstiesas procesā

nenoskaidrotu vītņstobra šaujamieroci, kura patrontelpas izmēri ir atbilstoši 5,6mm/.22LR patronām, izdarīja trīs šāvienus /pers. E/ virzienā, apzināti

pieļaujot /pers. E/ nāves iestāšanos. Viena no /pers. A/ izšautajām lodēm trāpīja /pers. E/ kreisajā sānā. Par to, ka /pers. A/ līdzi ir ierocis un viņš to

nepieciešamības gadījumā plāno pielietot, vienošanās ar /pers. B/ nebija, un /pers. B/ nebija zināms /pers. A/ pēkšņais nolūks.

/pers. A/ pielietotās vardarbības rezultātā /pers. E/ nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai: šauts akls penetrējošs lodes radīts vēdera

ievainojums ar ādas, mīksto audu, nieres, aortas bojājumiem un mugurkaulu skarošo bojājumu, kas sarežģījās ar iekšējo un ārēju asiņošanu, asiņu

uzkrāšanos vēdera dobumā, iekšējo orgānu mazasinību. Miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. E/ nāves iestāšanos VSIA “Paula Stradiņa

Klīniskās universitātes slimnīca” 2019.gada 21.jūlijā plkst.03.25.

Tādā veidā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, pielietojot vardarbību un vardarbības piedraudējumu, nolaupīja /pers.

C/ piederošo mantu 226 euro vērtībā, /pers. E/ piederošo naudu nenoskaidrotā apmērā un /pers. A/ tīši izdarīja /pers. E/ slepkavību.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot

dzīvoklī.

2020.gada 6.janvārī ap plkst.16.45 /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā mantkārīgā nolūkā ar mērķi izdarīt zādzību, iekļūstot dzīvoklī, ar /pers. A/

lietošanā esošo automašīnu “BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. B/, ieradās /notikuma vieta/. Saskaņā ar iepriekšējo

vienošanos un lomu sadali /pers. B/ palika automašīnā, lai novērotu apkārtni, nolūkā brīdināt /pers. A/ par personām, kas tuvojas un, lai varētu uzreiz ar

nolaupītām mantām aizbēgt, bet /pers. A/ aizgāja līdz /pers. G/ piederošajam dzīvoklim /adrese/. Īstenojot abu vienoto nodomu, /pers. A/ ar līdzpaņemto

pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotu priekšmetu, atvēra dzīvokļa balkona durvis, tādējādi iekļuva dzīvoklī un būdams pārliecināts, ka viņa darbības

neviens nenovēro, slepeni nolaupīja tur esošās /pers. G/ piederošās mantas: vienu 750 ml pudeli dzirkstošā vīna “Martini Prosecco” 9 euro vērtībā, vienu

1 litra pudeli vīna “VillaGrande Shardonnay” 5 euro vērtībā, vienu 750 ml pudeli vīna “Borgoantico Rosso” 5 euro vērtībā, vienu 750 ml pudeli vīna

“Grand Castillo 2015 Viura Chardonnay” 5 euro vērtībā, smaržas “Chanel Nr.5” kastīti ar tukšu smaržu pudelīti bez materiālas vērtības, kartona kastīti

“Puor Femme Dand 6 Eau DE Toilette 100 ml” ar iesāktu stikla smaržu pudelīti “D&G” 50 euro vērtībā, baltu metāla monētu (medaļu) ar gravējumu

“Dzīvei, ne skolai, mācāmies” koka ietvarā ar caurspīdīgu vāciņu 20 euro vērtībā, divus zelta laulības gredzenus (iekšējais diametrs 16 un 16,5 mm) katru

100 euro vērtībā, apzeltītu gredzenu (iekšējais diametrs 17 mm) ar baltiem caurspīdīgiem akmeņiem 30 euro vērtībā, sudraba gredzenu (prove 925,

iekšējais diametrs 16,5 mm) 25 euro vērtībā, sīka pinuma zelta ķēdīti 50 cm garumā 100 euro vērtībā, zelta krustiņu ar attēlotu Jēzu Kristu 100 euro

vērtībā, zelta kuloniņu sirds formā 50 euro vērtībā, piespraudi spalvas formā 15 euro vērtībā, divus auskarus ar baltiem/caurspīdīgiem akmeņiem 10 euro

vērtībā, gaišu pludmales somu ar ziedu rakstiem 5 euro vērtībā.

Pēc zādzības izdarīšanas /pers. A/ izgāja no dzīvokļa, nozagtās mantas ielika automašīnā aiz vadītāja sēdekļa, un abi ar /pers. B/ no notikuma vietas

aizbrauca.

Tādējādi /pers. A/ un /pers. B/, iekļūstot dzīvoklī, nozaga svešu, /pers. G/ piederošu mantu ar kopējo vērtību 629 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[3] /pers. A/ legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus.

/pers. A/, apzinoties, ka finanšu līdzekļus iegūst mantisku noziedzīgu nodarījumu rezultātā, pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā un veidā,

laika periodā no 2016.gada septembra līdz 2019.gada 18.septembrim, nolūkā legalizēt iegūtos finanšu līdzekļus, pārvērta tos citā vērtībā, mainīja to

piederību, nolūkā slēpt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Proti, /pers. A/, apzinoties, ka finanšu līdzekļus 6050 euro apmērā ieguvis laika periodā no 2016.gada septembra līdz 2019.gada 18.septembrim

mantisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas rezultātā, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktam, 2.punktam un 2.1daļai, ar mērķi mainīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās vietu un slēpt finanšu

līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un piederību, 2019.gada 18.septembrī par 6050 euro nopirka kustamo īpašumu – automašīnu “BMW X3”, ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pēc kā 2019.gada 23.septembrī minētās automašīnas īpašumtiesības reģistrēja uz savas māsas /pers. H/

vārda, viņai nezinot, ka tā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas rezultātā iegūta manta.

Tādējādi /pers. A/ legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 6050 euro apmērā, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktam, 2.punktam un 2.1daļai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[4] /pers. A/ bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroci un šaujamieroča munīciju un nēsāja šaujamieroci.

/pers. A/, būdams persona, kurai nav izsniegta atļauja iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieroci un šaujamieroča munīciju, pirmstiesas izmeklēšanā

precīzi nenoskaidrotā laikā, ne vēlāk kā līdz 2020.gada 7.martam, pirmstiesas procesā nenoskaidrotā veidā ieguva savā valdījumā un tīši glabāja publiski

nepieejamās telpās /notikuma vieta/, no pirmstiesas procesā nenoskaidrota iegūšanas brīža līdz 2020.gada 7.martam divas rūpnieciski ražotas 6,35 mm

“Browning” patronas, kas ir vītņstobra šaujamieroču munīcija un derīgas šaušanai, tai skaitā pistolē “Walther Mod.8” nr.471699. Minēto šaujamieroču

munīciju /pers. A/ glabāja līdz 2020.gada 7.martam, kad speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā to izņēma eksperimenta veicējs.

Tāpat /pers. A/ līdz 2020.gada 8.martam glabāja rūpnieciski ražotu 6,35 kalibra pistoli “Walther Mod.8” nr.471699, kas ir vītņstobra īsstobra

pusautomātiskas darbības šaujamierocis, derīgs šaušanai ar 6,35 mm “Browning” patronām, kā arī sešas rūpnieciski ražotas 6,35 mm “Browning”

patronas, kas ir vītņstobra šaujamieroča munīcija un derīgas šaušanai, tai skaitā, pistolē “Walther Mod.8” nr.471699. Minēto šaujamieroci un

šaujamieroču munīciju /pers. A/ glabāja līdz 2020.gada 8.martam, kad publiski nepieejamas telpas un priekšmetu apskates laikā tos izņēma policijas

darbinieki.

Kā arī /pers. A/ bez attiecīgas atļaujas nēsāja pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotu vītņstobra šaujamieroci, kura patrontelpas izmēri ir

atbilstoši 5,6 mm/.22LR, ar kuru 2019.gada 20.jūlijā plkst.23.30 tika sašauts /pers. E/.

Ar savām darbībām /pers. A/ tīši pārkāpa Ieroču aprites likuma 14.panta prasības, ka fiziskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt

šaujamieročus un šaujamieroču munīciju tikai ar Valsts policijas atļauju, tādējādi apdraudot vispārējo drošību šaujamieroču munīcijas aprites jomā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[5] Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, norādot, ka apsūdzētais

/pers. B/ šajā noziedzīgajā nodarījumā nepiedalījās, savukārt savu vainu Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, 195.panta pirmajā daļā un 233.panta otrajā

daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos neatzina. Cietušās/pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu 50 000 euro un

mantisko zaudējumu 226 euro neatzina. Cietušās/pers. F/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu 50 000 euro neatzina. Kā arī

neatzina Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju cietušajām /pers. C/ un /pers. F/ 2150 euro.

[5.1] Apsūdzētais/pers. B/ savu vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, taču aizstāve U.Pētersone

norādīja, ka vērtējot /pers. B/ dalību noziedzīgajā nodarījumā, grozāma noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, piemērojot Krimināllikuma 20.pantu. Savu

vainu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā /pers. B/ neatzina. Cietušās/pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju

par morālo aizskārumu 50 000 euro un mantisko zaudējumu 226 euro neatzina. Cietušās/pers. F/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par morālo

aizskārumu 50 000 euro neatzina. Kā arī neatzina Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju cietušajām /pers. C/ un /pers. F/

2150 euro.

[6] Tiesas izmeklēšanā veikta pierādījumu pārbaude visā apsūdzībā. Pārbaudot un vērtējot visus pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā iegūtos

pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina pilnībā pierādīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un Krimināllikuma 233.panta

otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Līdz ar ko pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

[7] Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzēta kriminālatbildība par slepkavības izdarīšana, ja tā saistīta ar laupīšanu. Savukārt Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarītu laupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un

vardarbības piedraudējumu.

Lietā ir pierādīts, ka 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15, mājā /notikuma vieta/, pielietojot vardarbību un piedraudot ar vardarbību, pret /pers. C/,

tika izdarīta laupīšana personu grupā, un 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.30, mājas /notikuma vieta/, pagalmā tika izdarīti šāvieni /pers. E/ virzienā, kad

viena no lodēm trāpīja /pers. E/ kreisajā sānā, kā rezultātā viņam nodarīti smagi miesas bojājumi, kas ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. E/ nāves

iestāšanos 2019.gada 21.jūlijā plkst.03.25.

[8] Laupīšanas fakts 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15, tās izdarīšanas apstākļi un /pers. E/ slepkavības fakts 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.30

pierādīti ar ziņām, kas izriet no cietušās /pers. C/ liecībām.

/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka 2019.gada 20.jūlijā plkst.23.00 bija izgājusi pie šķūnīša, un atpakaļ nākot, redzēja, ka pār sētu pārskrien vīrietis

un pazūd krūmos. Pēc tam iegāja istabā, apsēdās uz sava dīvāna un pēc 10-15 minūtēm viņu no mugurpuses sagrāba, nogrūda uz dīvāna, sasēja ar

“izolenti” rokas aiz muguras, aizlīmēja acis ar “izolenti” un visu galvu satina ar “izolenti”. Pēc tam vīrietis prasīja, kur ir nauda, to viņš atkārtoja vairākas

reizes, tāpēc vīrieša balsi ļoti labi atceras, un to pazīst. Atbildēja, ka ir pensionāre un naudu neglabā mājās, bet uz konta. Vīrietis teica, ja kaut drusku

atradīs, tad /pers. C/ nodurs. Vīrietis vairākas reizes solīja, ka viņu nodurs. Tajā laikā ap plkst.23.30 dēls /pers. E/ ar /pers.F/ no laukiem atgriezās

mājās. Tad atskanēja šāvieni un /pers. C/ dēlu ievainoja, bet “bandīti” aizbēga. Atbrauca policija un ātrā palīdzība, /pers. E/ aizveda uz slimnīcu, viņš bija

jau ārkārtīgi stipri ievainots un no šī ievainojuma nomira slimnīcā. Cietusī saprata, ka mājā ir divas personas, jo otra persona uzgāja otrajā stāvā, un

dzirdēja, ka sit vaļā /pers. E/ durvis. Pirmais vandījās pa /pers. C/ mantām, gāza visu uz grīdas un meklēja naudu, bet neko neatrada. Persona runāja

skaidrā latviešu valodā. /pers. A/ teica: “Kur ir nauda, kur ir nauda?” un “Ja es kaut drusciņ atradīšu, tad es tevi noduršu”. Otra persona bija otrajā stāvā,

cietusī nedzirdēja, vai viņi savā starpā sarunājās. No /pers. C/ mantām tika nolaupītas sudraba karotītes, zelta karotītes, “Maltas” krustiņš, divas glāzītes

ar apzeltītām maliņām, pulkstenis, ko tēvam dāvāja 70 gadu jubilejā Mākslinieku savienība. /pers. A/ darbības pret /pers. C/ tika pārtrauktas, kad mājās

ieradās /pers. E/ un /pers. F/. Sajuta, ka /pers. A/ kaut kur ārā pazūd. Dzirdēja, ka /pers. E/ ar /pers. F/ ir atbraukuši un atskanēja šāvieni. Dzirdēja, ka

/pers. F/ sauca palīgā. /pers. F/ iegāja pie /pers. C/ un noņēma visus plāksterus. Pēc tam naktī gaidīja ziņas no slimnīcas un paziņoja, ka /pers. E/ ir miris.

“Izolente”, ar kuru tika sasieta, bija plata, viena puse bija tumša, otra puse gaišāka, pelēka, tā nebija no viņas mājas. Zina, ka persona, kas ienāca /pers.

C/ istabā bija tieši /pers. A/, jo viņš viens pats ienāca istabā, savukārt otrs uzgāja augšā un lauza durvis. /pers. A/ atpazina pēc balss, viņa ir mūzikas

skolotāja un ir laba dzirde.

Cietusī bija izsaukta uz policiju, viņai nostādīja priekšā trīs cilvēkus, un viņi trīs reizes pēc kārtas teica: “Kur ir nauda?” un “Ja es kaut drusku

atradīšu, es jūs noduršu”. No tiem trim atpazina /pers. A/ balsi.

Abi vīrieši, kas veica laupīšanu, savā starpā nesarunājās, jo viens bija pirmajā stāvā un otrs otrajā. Pēc trokšņa otrajā stāvā saprata, ka mājā

atrodas divas personas. Uzskata, ka mājā bija tikai divi cilvēki. Otrajā stāvā dauzīja aizslēgtās durvis. Bija šokā un neieklausījās, ka kāds kāpj otrajā

stāvā, tikai dzirdēja troksni augšā. Otrajā stāvā dzīvoja /pers. E/ un /pers. F/. /pers. A/ runāja ar /pers. C/ visu laiku. No nozagtajām mantām nekas nav

atdots. Materiālā kaitējuma kompensācija ir par visām nozagtajām mantām. Morālā kaitējuma kompensāciju 50 000 euro pieteica pārdzīvojuma dēļ, jo

tika draudēts ar noduršanu un nosišanu, kā arī pazaudēja savu dēlu, kas ir ārkārtīgs pārdzīvojums.

Lai arī cietusī /pers. C/ personīgi neredzēja /pers. E/ slepkavības apstākļus, viņas liecībās norādītās ziņas apstiprina šo faktu. /pers. A/ darbības

pret /pers. C/ tika pārtrauktas, kad mājās ieradās /pers. E/ un /pers. F/. Sajuta, ka /pers. A/ kaut kur ārā pazūd. Dzirdēja, ka /pers. E/ ar /pers. F/ ir

atbraukuši un atskanēja šāvieni. Dzirdēja, ka /pers. F/ sauca palīgā.

[9] Laupīšanas fakts 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15, tās izdarīšanas apstākļi un /pers. E/ slepkavības fakts 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.30

pierādīti ar ziņām, kas izriet no cietušās /pers. F/ liecībām.

/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka 2019.gada 20.jūlijā, atgriežoties ar vīru /pers. E/ no laukiem, apmēram ap plkst.23.30 piebrauca pie vārtiņiem.

Kamēr vārtiņi taisījās vaļā, pamanīja, ka ir ieslēgtas lielās gaismas istabā pie mammas, jo parasti tik liels apgaismojums netiek ieslēgts. Braucot tālāk

pagalmā, novietojot mašīnu pie garāžas, pamanīja, ka visas žalūzijas mājai ir aizvērtas. Paņēma dažas mantas no mašīnas, kāpa ārā un, ejot garām mājas

durvīm, pamanīja pa mazu šķirbiņu, ka durvis uz otro stāvu ir vaļā, pēc tam redzēja tikai cilvēka kājas daļu, melnas bikses, staigājam. Atverot durvis vaļā,

ieraudzīja vīrieti viscaur melnā ģērbtu, masku ar acu un mutes izgriezumiem. Kaut ko viņam uzkliedza un tas cilvēks paķēra uzreiz pirmo, kas gadījās pa

rokai, tā bija Jēzus ikona, un uzreiz meta /pers. F/. Glezna viņai trāpīja, viņa nokrita zemē. Tajā brīdī uzreiz atskanēja šāvieni, pieceļoties kājās, izmisīgi

sauca palīgā. /pers. E/ arī sauca palīgā, nevienu cilvēku vairs neredzēja. Pieskrēja pie /pers. E/ un viņš teica, ka ir sašauts. Šāviena troksnis skanēja no

iekšpuses, dzirdēja, ka šāvieni ir no istabas puses, nevis no kādas citas puses. Tajā istabā logi nav attaisāmi, attaisāmas ir tikai durvis. Pēc tam, ieejot pie

mammas, redzēja, ka ir atvērts pirmā stāva logs. Varēja saprast, ka pa to persona bēga prom, jo logam priekšā bija pretodu tīkls, kas pēc tam atradās

ārpusē zālājā. Pati redzēja tikai vienu personu. Sejas maska personai bija melna, pieguļoša galvas formai, izgriezti mutes un acu caurumi, tā bija adīta,

melna. Kad atpazīšanā parādīja trīs maskas, uzreiz atpazina konkrēto masku, jo maska bija tik ļoti līdzīga tai, kas bija galvā personai, tieši melna, adīta.

Kad bija uzaicināta uz masku atpazīšanu, visas maskas bija dažādas, no dažādiem materiāliem, arī izgriezumi katrai maskai bija dažādi, visas maskas bija

tumšas. Viena no maskām bija vairāk tumši pelēka. Tā, kuru atpazina, bija izteikti melna. Cita maska bija gaiši melna, vairāk pelēkā tonī, un trešā bija

netīri melna. Kad dzirdēja šāvienu, piecēlās kājās, ar /pers. E/ kopā skaļi sauca palīgā. Piegāja pie /pers. E/, un viņš teica, ka viņam ir trāpīts. Paņēma

telefonu no /pers. E/ un turpināja runāt ar zvanu dienestu. Pēc tam sagaidīja, kad atbrauc ātrā palīdzība. Kad redzēja, ka /pers. E/ ir drošās rokās, skrēja

istabā pie /pers. C/. /pers. C/ bija ar aiztītām acīm, bet pati jau bija mēģinājusi kaut ko plēst vaļā. Pēc tam ieradās policija. Policija lūdza apskatīt māju un

saprast, kas ir pazudis. Kopā ar izmeklētājiem izstaigāja māju, ceļā uz otro stāvu redzēja, ka ir uzlauztas durvis, mētājas naži uz trepēm. Uzejot otrajā

stāvā, redzēja, ka dzīvojamā istabā ir pavērti skapīši, kaut kas izjaukts, viņas guļamistabā bija izvandītas atvilktnes, skapji bija atvērti. Bija pazudusi

aploksne ar naudu, bet nezin precīzi, kāda naudas summa tajā bija. No dzīvojamās istabas bija pazudis rožu kronis, lūgšanu krellītes. Naži, kas mētājās

uz trepēm, bija no virtuves paņemti, mētājās divi naži. /pers. C/ acis bija aiztītas ar izolācijas lentu. Izolācijas lenta bija melna ar otru pusi, kas bija

gaišāka. Pašiem mājās tādas izolācijas lentas nebija. Atceras, ka bija trīs šāvieni. Cilvēks, kuru redzēja mājā, bija vidēja auguma, gados jaunāks, varēja

redzēt pēc auguma, ka nav gados vecs cilvēks, bija vidējas miesas būves, atlētisks. Cilvēkam bija pieguļošs apģērbs, izteikta plecu josla. Nepiederošu

personu redzēja viesistabas pirmajā stāvā, persona atradās tuvāk durvīm, redzēja, ka persona stāv pie plauktiem. Persona neko neteica, vienkārši meta

ar ikonu, kas atsitās pret /pers. F/ un izšķīda. Pati tajā brīdī nokrita un vairāk neko neredzēja, jo pagalmā bija tumšs. Citas personas neredzēja. Viss

notika ļoti ātri, vienā brīdī viņai meta, viņa nokrita un turpat bija šāviens. Pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 50 000 euro, jo cilvēka dzīvību ir grūti

novērtēt, īpaši brīdī, kad mīļotais cilvēks tiek atņemts šādā veidā.

[9.1] Ar 2019.gada 23.jūlija iesniegumu /pers. F/ lūdz atzīt par cietušo sakarā ar vīra /pers. E/ slepkavību, kas notika 2019.gada 20.jūlijā, ir

nodarīts morāls un mantisks kaitējums (lietas 1.sējuma 244.lapa).

[10] Tiesa atzīst, ka nav būtiskas nozīmes cietušo /pers. C/ un /pers. F/ norādītajam redzēto personu vizuālajam aprakstam, uz ko norādīja aizstāvis

D.Zacmanis, ka cietušās atšķirīgi raksturojušas redzēto personu, vidējas miesas būves vai kalsns. Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā šādām pazīmēm nav

būtiskas lomas apsūdzēto vainas pierādīšanai. Jāņem vērā, ka cietušās personu redzēja dažādos apstākļos un katrai personai ir subjektīva vizuālā uztvere

par jebkuras citas personas raksturīgajām pazīmēm. Turklāt cietusī /pers. C/ redzēja personu pagalmā, bet cietusī /pers. F/ redzēja personu mājā ar

masku. Ņemot vērā, ka laupīšana izdarīta personu grupā, nav izslēgts, ka katra cietusī redzēja citu personu.

[11] Ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma elektroniskajā kartē Nr. /numurs/ ietvertajām ziņām pierādīts, ka /pers. E/ konstatēta

šauta brūce vēdera kreisajā sānā. Kriminālā trauma. Ap 23.30 atbrauca uz mājām (izsaukuma vietā) kopā ar sievu, pieejot pagalmā, no mājas izskrēja

nezināms cilvēks un vairākkārtēji izšāva viņos. Viena no lodēm trāpīja pacientam mugurā (lietas 1.sējuma 7.-8.lapa).

[12] Ar ziņām, kas izriet no 2019.gada 21.jūlija apskates protokola un fototabulas, pierādīti notikuma vietas apstākļi, laupīšanas un slepkavības

izdarīšanas fakts /notikuma vieta/.

Mājas apskates laikā konstatēts, ka viesistabā uz palodzes atrodas tumšas līmlentes gabals. Ap 5 metri no ieejas durvīm pretī atrodas galds, uz

kura atrodas tumšas līmlentes gabals un šķēres. Telpās redzami skapji, kumodes ar atvērtiem plauktiem, izjauktas un izmētātas mantas. Pirmā stāva

istabā logs atvērtā stāvoklī, tam virsū ir saplēsts siets, insektu tīkls. Viesistabā žalūzijas aizvērtas. Ejot uz virtuvi caur viesistabas durvīm, pretī atrodas

pieci pakāpieni, pretī pirmajam pakāpienam uz grīdas paklājiņa atrodas sudraba virtuves nazis. Virtuvē žalūzijas aizvērtas. Uz kāpnēm, kas ved uz otro

stāvu, atrodas virtuves nazis ar melnu rokturi (uz piektā pakāpiena no sienas skapja). Otrā stāvā pretī kāpnēm atrodas durvis atvērtā stāvoklī ar laušanas

pēdām uz durvju stenderes un durvīm. Otrā stāvā logu žalūzijas aizvērtas.

Apskates laikā cita starpā izņemta tumša līmlente, brūns mikrosila atlējums no lauzuma pēdas no otrā stāva ieejas durvīm, izņemta smaržu pēda no

naža, kas atradās uz kāpnēm starp pirmo un otro stāvu, ievietota stikla konteinerā Nr.284/2019.g., un izņemta smaržu pēda no naža, kas atradās uz

kāpnēm starp pirmo un otro stāvu, ievietots stikla konteinerā ar Nr.290/2019.g. (lietas 1.sējuma 9.-48.lapa).

[12.1] Arī 2019.gada 21.jūlija papildus apskates protokolā un fototabulā norādītās ziņas apstiprina laupīšanas izdarīšanas faktu un apstākļus

/notikuma vieta/, kā arī ieroča izmantošanas faktu slepkavības izdarīšanā. Apskate mājas pagalmā un mājā veikta ar mērķi atrast un izņemt čaulas.

/notikuma vieta/ pagalma teritorijas apskates laikā, stāvot pagalmā ar muguru pret ieejas vārtiem, kreisajā pusē žoga iekšpusē uz egles stumbra, kas

atrodas 25,7 metrus no ieejas vārtiem un 18,10 metru no mājas kāpnēm, kas ved uz mājas otro stāvu, 104 cm no zemes konstatēta iespējama šāviena

pēda (ieejoša šāviena pēda). Ar rokas zāģi un kalti no egles stumbra 5 cm dziļumā atrasts lodei līdzīgs priekšmets. Uzejot mājas otrajā stāvā pa kāpnēm,

redzamas koka durvis ar vizuāliem bojājumiem (laušanas pēdas) atvērtā veidā.

Apskates laikā cita starpā izņemts lodei līdzīgs priekšmets ar egles stumbra fragmentu (lietas 1.sējuma 50.-71.lapa).

[12.2] 2019.gada 30.jūlija papildus apskates protokolā minētās ziņas norāda vietu /notikuma vieta/, 1.stāvā, tas ir, guļamistabā esošu koka plauktu

un sekciju, kur pēc sava vīra /pers.E/ nāves /pers. C/ glabā /pers.E/ mantas (lietas 1.sējuma 72.-78.lapa).

[13] No 2019.gada 4.oktobra izņemšanas protokolā norādītajām ziņām izriet, ka /pers. F/ labprātīgi izsniegusi bēšīgas koka durvis ar uzlaušanas

pēdām, kas uzlauztas laupīšanas brīdī /notikuma vieta/, otrajā stāvā (lietas 1.sējuma 88.lapa).

[13.1] 2019.gada 24.oktobra apskates protokolā un fotoattēlos norādītās ziņas apstiprina uzlaušanas pēdas bēšīgām koka durvīm, kas 2019.gada

4.oktobrī izņemtas /notikuma vieta/, otrajā stāvā pie /pers. F/. Uz durvīm kreisajā pusē ir konstatētas vairākas uzlaušanas rīku iedarbības pēdas.

Konstatēta uzlaušanas rīka iedarbības pēda uz slēdzenes cilindru mehānisma priekšējās uzlikas virsmas durvju ārpusē (lietas 1.sējuma 91.-106.lapa).

[13.2] Durvju uzlaušanas fakts laupīšanas laikā pierādīts arī ar 2019.gada 24.oktobra apskates protokolā un fotoattēlos norādītajām ziņām.

Apskatot ieejas durvis otrā stāva priekštelpas iekšpusē, uz mājas otro stāvu, uz stenderes, durvju ailes līstes un durvju aplodes līstes kreisajā pusē

konstatētas vairākas uzlaušanas rīku iedarbības pēdas (lietas 1.sējuma 107.-122.lapa).

[14] Tiesas izmeklēšanā liecības sniedza neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un ārsti. Viņu liecībās sniegtās ziņas pierāda

izdarītās laupīšanas un /pers. E/ slepkavības faktu, norāda uz notikuma vietas apstākļiem tūlīt pēc laupīšanas un slepkavības izdarīšanas.

[14.1] Liecinieks/pers. I/ apstiprināja, ka neilgi pēc plkst.23.00 saņēma izsaukumu uz /vieta/. Izsaukuma motīvs bija – sašauts vīrietis. Ierodoties,

sašautais vīrietis gulēja pagalmā uz zemes, uz vēdera. Pieejot tuvāk, konstatēja, ka vīrietim ir šauta brūce mugurā, sniedza vīrietim palīdzību. Ejot mājā, tā

bija izārdīta, devās taisni uz priekšu, iegāja istabā. Gultā sēdēja pensionāre ar melnu līmlenti aizsietām acīm un sasietām rokām. Piegāja pie viņas, pateica,

ka ir no neatliekamās palīdzības, ar nazi atgrieza līmlenti, jautāja kundzei, vai viņai viss kārtībā, vai nav nepieciešama palīdzība, vai nevajag izsaukt vēl

vienu brigādi. Kundze teica, kas viss ir kārtībā, ka viņu nogāza no muguras uz zemi un sasēja viņai rokas un aizsēja acis. Nazis, ar kuru atgrieza vaļā

līmlentu, bija ar melnu spalu un stāvēja tajā pašā istabā uz plauktiņa pretī durvīm, un lieciniekam rokās bija cimdi.

[14.2] Liecinieks/pers. J/ norādīja, ka tajā datumā bija brigādes ārsts, bija izsaukums uz adresi Mārupē, ka ir sašauts pacients. Atbraucot uz

adresi, redzēja, ka privātmājas teritorijā staigā sieviete, uz zemes ir vīrietis, kurš kliedz no sāpēm. No vīrieša sievas un viņa paša vārdiem saprata, ka

vīrietis sašauts un to izdarīja kāds vīrietis, kurš izskrēja no viņu mājas. Sieviete teica, ka viņi atbrauca uz teritoriju, mājā bijusi radiniece, viņi iegāja mājas

teritorijā, un no mājas izskrēja vīrietis, kurš vairākas reizes šāva uz viņu pusi un ievainoja sievietes vīru.

[14.3] Lieciniece/pers. K/ liecināja, ka tika saņemts izsaukums uz konkrētu adresi, tajā brīdī bija pieejama informācija, ka ir vīrietis ar šautu brūci.

Aizbraucot uz notikuma vietu, redzēja vīrieti, vidēji 40 gadus vecu, kas gulēja mājas priekšā uz bruģa, šķiet, bija pie samaņas un kontaktējams. Vīrietim

bija šauta brūce. Radās priekšstats par to, ka notikusi bruņota laupīšana, ievainots vīrietis. Zināja, ka mājā vēl ir sasieta sieviete, pie kuras devās kolēģis.

[14.4] Lieciniece/pers. L/ norādīja, ka strādāja brigādē, bija izsaukums uz /vieta/, privātmājā, motīvs bija “sašauts”. Cietušais gulēja uz zemes pie

mājas, bija pie samaņas. Ar policistu iegāja mājā, jo pēc cietušā sievas vārdiem, tur bija vēl kāds cilvēks, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība. Tur bija

sieviete ar sasietām rokām un acīm. Pats cietušais bija smagā stāvoklī, viņam bija redzama šauta brūce kreisajā sānā ar ieejas vārtiem, izejas vārtus lodei

neredzēja. Pacientam bija iekšējās asiņošanas simptomi, viņš bija nosvīdis, ar izteiktām sāpēm vēderā ar izteiktu tahikardiju, paātrinātu pulsu un

pazeminātu asinsspiedienu. Sašautais vīrietis sūdzējās, ka viņam sāp vēders. Cietušajam klāt bija sieva, kas teica, ka ar vīru atgriezās mājās un ieraudzīja

kaut kādus vīriešus, un it kā viņi no mugurpuses šāvuši.

[14.5] Lieciniece/pers. M/ bija dežūrķirurgs dienā, kad pacients /pers. E/ tika nogādāts uzņemšanas nodaļā ar neatliekamo palīdzību, kas sniedza

informāciju par gūto traumu. Pacientam bija indicēta neatliekamā ķirurģiskā ārstēšana. Pacientu nogādājot operāciju blokā, viņam jau bija pirmā sirds

apstāšanās epizode. Operācijas laikā konstatēta kreisās nieres trauma un aortas, ar lodi caurejošs, bojājums. Pacientam bija masīva asiņošana un

operācijas laikā notika atkārtota sirds apstāšanās, tika veikta atkārtota reanimācija. Neskatoties uz to, ka asiņošana tika apturēta, asins zuduma dēļ

pacientam bija atkārtota sirds apstāšanās, ja nemaldās, tika veiktas četras reanimācijas un pēdējā reanimācijas epizode bija nesekmīga, sirdsdarbību

atjaunot neizdevās, un pacients nomira uz operāciju galda, nebeidzoties operācijai. Operācijas laikā lode netika atrasta. Kad /pers. E/ tika atvests uz

uzņemšanas nodaļu, viņš bija pie samaņas un varēja fragmentiem atbildēt uz jautājumiem. Vienīgais, ko pacients teica bija, ka esot bijuši uzbrucēji, ka

viņš sašauts. Prasot, vai tās bija kādas zināmas personas, viņš neko nevarēja pateikt.

[15] No 2019.gada 11.septembra eksperta atzinumā (mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr.763 un fototabulā sniegtajām ziņām izriet, ka /pers.

E/ nāve ir vardarbīga, iestājās 2019.gada 21.jūlijā plkst.03.25 VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” no šauta akla penetrējoša lodes

radīta vēdera ievainojuma ar ādas, mīksto audu, nieres, aortas bojājumiem un mugurkaula skarošo bojājumu, kas sarežģījās ar iekšēju un ārēju

asiņošanu, asiņu uzkrāšanos vēdera dobumā, iekšējo orgānu mazasinību.

/pers. E/ līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas gaitā konstatēts šauts lodes radīts vēdera ievainojums ar ādas, mīksto audu, nieres, aortas bojājumu

un skarošo mugurkaula bojājumu, plašiem asinsizplūdumiem mīkstajos audos pa ievainojuma kanāla gaitu.

Šautais ievainojums varēja rasties neilgi pirms stacionēšanas un pēc sava rakstura pieskaitāms smagiem miesas bojājumiem, kā bīstams dzīvībai.

Starp norādītajiem miesas bojājumiem un nāves iestāšanos ir tieša cēloniska sakarība.

Šautais ievainojums radies šaujamā ieroča šāviena rezultātā. Ievainojums izdarīts no ieroča, kura patrona bija pielādēta ar atrasto lodi, tās sastāvā

bija metāli svins un dzelzs.

Pēc konstatētā ievainojuma iegūšanas cietušais varēja pārvietoties vai veikt aktīvas mērķtiecīgas darbības līdz iestājās šoka stāvoklis (lietas

1.sējuma 127.-131.lapa).

[15.1] No 2019.gada 7.augusta eksperta atzinumā sniegtajām ziņām izriet, ka uz /pers. E/ T-krekla ir šāviena produktu daļiņas, kuru sastāvā ir

svins, antimons un bārijs, kā arī nelieli daudzumi dzelzs un vara (lietas 1.sējuma 143.-145.lapa).

[16] No 2019.gada 28.augusta ekspertu atzinumā par komisijas ballistiskās ekspertīzes veikšanu norādītajām ziņām izriet, ka ekspertīzei iesniegtā

lode (izņemta no egles stumbra) ir 5,6mm/.22LR kalibra riņķa uzliesmojuma medību patronas (vītņstobra šaujamieroču munīcijas) sastāvdaļa.

Lode ir izšauta vītņstobra šaujamierocī, kura patrontelpas izmēri ir atbilstoši 5,6mm/.22LR patronām un, kuru stobru kanālā, pēc visas

iespējamības, ir 8 pa labi vērsti ? 1,2mm plati vītņu lauki. Noteikt konkrētu šaujamieroča veidu, no kura ir izšauta iesniegtā lode, nebija iespējams (lietas

1.sējuma 149.-152.lapa).

[16.1] No ziņām 2019.gada 30.augusta ekspertu atzinumā par komisijas ballistiskās ekspertīzes veikšanu izriet, ka ekspertīzei iesniegtā lode

(izņemta no /pers. E/ līķa) ir 5,6mm/.22LR kalibra riņķa uzliesmojuma medību patronas (vītņstobra šaujamieroču munīcijas) sastāvdaļa.

Lode ir izšauta vītņstobra šaujamierocī, kura patrontelpas izmēri ir atbilstoši 5,6mm/.22LR patronām un, kuru stobru kanālā, pēc visas

iespējamības, ir 8 pa labi vērsti ? 1,2mm plati vītņu lauki. Noteikt konkrētu šaujamieroča veidu, no kura ir izšauta iesniegtā lode, nebija iespējams.

Iesniegtās lodes kalibrs un veids ir analogs lodei, kura izņemta 2019.gada 21.jūlijā notikuma vietas apskates laikā /notikuma vieta/, no egles

stumbra.

Noskaidrot faktu, vai ekspertīzei iesniegtā lode un lode, kura izņemta 2019.gada 21.jūlijā notikuma vietas apskates laikā /notikuma vieta/ pagalmā

no egles stumbra, ir izšauta no viena ieroča, nav iespējams, jo pēdas uz lodes, kura izņemta no egles stumbra nav derīgas ieroča identifikācijai. Abas

lodes ir izšautas vienāda (.22/5,6mm) kalibra vītņstobra šaujamierocī (-čos), kura (-u) stobra kanālā, pēc visas iespējamības, ir 8 pa labi vērsti vītņu lauki

(lietas 1.sējuma 156.-159.lapa).

[16.2] Minētajās komisijas ballistiskajās ekspertīzēs izdarītie secinājumi pierāda, ka 2019.gada 20.jūlijā notikuma vietā tika izdarīti vairāki šāvieni

un lodes izšautas vienāda kalibra šaujamierocī.

[17] /pers. E/ sašaušanas fakts 2019.gada 20.jūlijā /notikuma vieta/, pierādīts ar ziņām, kas izriet no liecinieces /pers. N/ un liecinieka /pers. O/

liecībām.

[17.1] Lieciniece /pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka bija sestdienas vakars, ar dzīvesbiedru ap plkst.22.30 izbrauca no mājām ar riteņiem kādas

50 minūtes. Ielika velosipēdus garāžā, sēdās pie televizora un likās, ka bija salūts. Draugs teica, ka tas ir šaujamierocis. Abi izgāja uz terasi, uz

iekšpagalmu, un caur tūjām dzirdēja kliedzienus “palīgā, palīgā”. Vīrietis vēl bija dzīvs kādu laiku, kad ātrie atbrauca, mēģināja viņam palīdzēt, dzirdēja,

kā vīrietis smagi elpoja, kliedza. Māja, kurā viss notika, atrodas pāri ielai, kādi 8-10 metri. Dzirdēja tikai divas balsis, vīrieša un sievietes.

[17.2] Liecinieks /pers. O/ pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, kas pārbaudītas tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta

2.punktu, norādīja, ka 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.22.30 kopā ar draudzeni /pers. N/ devās braukt pa /vieta/ apkārtni. Ap plkst.23.30 atbrauca mājās

no /vieta/, bija ļoti tumšs. Velosipēdus ielika garāžā un iegāja mājās. Neilgi pēc tam dzirdēja gandrīz pēc kārtas izskanošus šāvienus, vispirms dzirdēja

divus šāvienus, pēc tam, ja nemaldās, trīs. Mazliet orientējas šaujamieročos un to šāviņos, tāpēc likās, ka tie ir revolvera šāvieni, jo skaņa un šāvieni bija

“īsi”, pistoles šāviņi nav tik “gari”. Pēc tam sadzirdēja skaļus sievietes kliedzienus “palīgā”, abi ar /pers. N/ izgāja mājas pagalmā un piegāja pie tūju žoga

uz Lielās ielas pusi. Sadzirdēja arī vīrieša vaidus, viņš skaļi un grūti elpoja, saprata, ka viņš ir ievainots (sašauts). Dzirdēja, ka sieviete runā pa telefonu un

izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību (lietas 2.sējuma 3.- 4.lapa).

[18] Liecinieku/pers. P/ un /pers. R/ liecībās norādītās ziņas, kuri pēc notikušā ieradās mājās /nosaukums A, vieta/, raksturo notikušo laupīšanu un

slepkavību, kā arī apstiprina cietušās /pers. C/ un cietušās /pers. F/ liecībās norādīto.

[18.1] /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka 20.jūlija vakarā vīram /pers. R/ piezvanīja /pers. F/, ka noticis uzbrukums un /pers. E/ ievainots. Brauca pie

viņiem uz mājām. Tur jau bija ieradusies specvienība, ātrā palīdzība, kas sniedza pirmo palīdzību /pers. E/. Viņai ar vīru /pers. R/ atļāva ieiet teritorijā,

iegāja mājā pie /pers. C/. /pers. C/ jau bija atsējusies no līmlentes, bet uz rokām vēl bija palikuši sasējumi. Redzēja, ka uz trepēm izmētāti naži, augšā

durvis bija uzlauztas. Uzejot augšā, konstatēja, ka vienā istabā ir izmētāta nauda. Katrā istabā ir kaut kas darīts. Kad iegāja mājā, tā bija ļoti izvandīta,

viss bija izmētāts. Laupītāji tik ilgi meklēja pa māju naudu, ka atbrauca /pers. E/ ar /pers. F/. /pers. F/ gāja iekšā mājā un viens no noziedzniekiem metis

viņai ar priekšmetu, viņa kritusi atpakaļ, mēģinājusi kliegt un saukt pēc palīdzības. /pers. E/ stāvējis pagalma vidū un zvanījis palīdzībai, un tajā brīdī tika

raidīti šāvieni, kur viens no šāvieniem viņu ievainoja. /pers. C/ bija paņemtas karotītes, glāzītes un mazāk nozīmīgi priekšmeti. Kad noziedzniekus pieķēra,

viņi muka prom. /pers. C/ redzēja vienu no uzbrucējiem, kad bija ārā. No sākuma uzbrucējs pienāca no aizmugures un iemeta viņu gultā, aizsēja acis,

sasēja rokas. Ejot pa trepēm, redzēja izmētātus nažus, viens bija ļoti liela izmēra nazis, tas bija trepju apakšā. Vēl bija nazis trepju augšā. Izskatījās pēc

virtuves nažiem. Bija uzlauztas durvis uz otro stāvu. Beigās noziedznieki bija izlēkuši pa logu ārā, jo /pers. C/ logam priekšā stāvēja tīkls pret odiem, kas

bija norauts un mētājās pagalmā.

[18.2] /pers. R/ liecināja, ka 2019.gada 20.jūlijā no /pers. F/ saņēma telefona zvanu plkst.23.36, kura informēja, ka brāļa un mammas mājā ir

notikusi bruņota laupīšana, brālis ir ievainots un mamma nezināmā stāvoklī atrodas istabā. Ar sievu uzreiz devās uz notikuma vietu, kur visi operatīvie

dienesti jau bija ieradušies, tur bija specvienība, ātrā palīdzība. Brālis /pers. E/ bija pie ātrās palīdzības, viņam tika sniegta medicīniskā palīdzība. Saņemot

atļauju, iegāja mājā, tur sastapa cietušo /pers. C/, kurai vēl bija palikušas līmlentes atliekas uz rokām. /pers. C/ teica, ka viņai ir noticis uzbrukums, viņa

bijusi sasieta, mocīta, pieprasīta nauda un draudēts viņu nogalināt. /pers. C/ bija redzējusi vienu personu un dzirdēja otru personu, kura lauza otrā stāvā

durvis. /pers. C/ dzirdēja arī šāvienus. Viņa bija šoka stāvoklī, nobijusies.

[19] Ar ziņām, kas izriet no 2020.gada 4.februāra protokola par uzrādīšanu atpazīšanai un tam pievienotā DVD-R diska, pierādīts, ka tieši /pers.

A/ atradās 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15 mājā /nosaukums A/, un draudēja cietušajai /pers. C/.

Cietusī/pers. C/ uzaicināta atpazīt vīrieša balsi (ar uzvilktu sejas masku), kurš 2019.gada 20.jūlijā uzbruka mājās /nosaukums A/, norādīja uz /pers.

A/ un liecināja, ka tieši šim vīrietim balss bija kā vīrietim, kurš uzbruka 2019.gada 20.jūlijā. Puiciska, nenobrieduša vīrieša balss, ar vidēju balss tembru.

Tieši šo balsi dzirdēja, kad 2019.gada 20.jūlijā istabā ienāca “bandīti” un sasēja rokas (lietas 1.sējuma 231.-232.lapa).

Arī tiesas sēdē cietusī /pers. C/ pārliecinoši norādīja uz /pers. A/ balsi un tiesas nerodas šaubas par liecinieces sniegto ziņu patiesumu, turklāt tiesa

ņem vērā, ka cietusī ir ar muzikālo izglītību, kas sekmē balss nianšu izvērtēšanu un tās atšķiršanu no citām. Tiesa ņem vērā, ka cietusī balsi dzirdēja

aizsietām acīm, kas liek balsij pievērst pastiprinātu uzmanību, jo personas izskats nav redzams.

[19.1] Tiesa atzīst par nepamatotu aizstāvja D.Zacmaņa pozīciju, ka /pers. A/ runā krievu valodā, bet laupīšanas laikā un balss atpazīšanas laikā

lietota latviešu valoda, turklāt /pers. C/ liecinājusi, ka balss ne ar ko neatšķīrās. Tiesas ieskatā balss ir konstanta un tās tembru neizmaina pielietotā

valoda. Tiesa atturas vērtēt, kādā valodā /pers. A/ vieglāk izteikties, tiesas sēdēs apsūdzētajam nodrošināts krievu valodas tulks, taču tiesas izmeklēšanas

laikā tiesa ir konstatējusi, ka /pers. A/ saprot latviešu valodu un pats spēj labā latviešu valodā arī runāt, piemēram, 2020.gada 15.septembra tiesas sēdē

uzdodot jautājumus lieciniekam /pers. I/ (tiesas sēdes gaitas ieraksts 00:10:01) un lieciniekam /pers. S/ (tiesas sēdes gaitas ieraksts 01:12:55).

Tiesa nostiprinātās ziņas, ka /pers. C/ atpazina /pers. A/ balsi, atzīst kā vienu no pierādījumiem apsūdzēto vainai, nepiešķirot tām augstāku

ticamības pakāpi, un vērtē tās kopā ar citiem iegūtajiem pierādījumiem.

[20] Faktu, ka apsūdzētais /pers. A/ 2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15 atradās mājā /nosaukums A/, apstiprina arī 2020.gada 15.aprīļa ekspertu

atzinumā par komisijas odoroloģiskās ekspertīzes veikšanu norādītās ziņas, ka smaržu pēdā (konteineris Nr.290/2019.g.), kas izņemta notikuma vietas

apskates laikā no naža, ir konstatēta /pers. A/ smarža (lietas 5.sējuma 43.-49., 53.lapa).

[20.1] 2020.gada 7.aprīļa ekspertu atzinumā par komisijas odoroloģiskās ekspertīzes veikšanu norādītās ziņas pierāda, ka arī apsūdzētais /pers. B/

2019.gada 20.jūlijā ap plkst.23.15 atradās mājā/nosaukums A/. Ekspertīzē secināts, ka 1.smaržu pēdā (konteineris Nr.284.2019.g.), kas izņemta

notikuma vietas apskates laikā mājā /nosaukums A/, no naža, nav izslēgta /pers. B/ vājas smaržas klātbūtne, taču eksperti nevar dot kategorisku

secinājumu par /pers. B/ smaržas esamību vai neesamību dotajā smaržu pēdā. 2.smaržu pēdā (konteineris Nr.290/2019.g.), kas izņemta notikuma vietas

apskates laikā no naža, ir konstatēta aizdomās turētā /pers. B/ vājas smaržas klātbūtne (lietas 5.sējuma 244.-252.lapa).

[20.2] Ar notikuma vietas eksperta /pers. T/ liecībās sniegtajām ziņām pierādīti notikuma vietas apskates apstākļi. Notikuma vietā veikta

fotografēšana, pēdu meklēšana, izņemšana. Visas izņemtās pēdas fiksētas eksperta darba protokolā. Tika izņemta apavu pēda otrajā stāvā no istabas,

līmlentes, no lauzumu pēdām mikrodaļas, tika izņemtas smaržu pēdas no diviem nažiem. Viens nazis atradās pie kāpnēm, otrs nazis atradās starp pirmo

un otro stāvu, uz kāpnēm. Kad atbrauca uz notikuma vietu, policijas pārstāvji un ātrā palīdzība tikai tad piebrauca, visi kopā gāja iekšā. Tajā brīdī ātrā

palīdzība jau bija aizvedusi cietušo un mājā bija sieviete. Bija notikuma vietā naktī no 2019.gada 20.jūlija uz 21.jūliju. Smaržu pēdas no naža tiek

izņemtas ar steriliem instrumentiem, kurus sterilizē ar spirtu, ar uguni, uzģērbj dubultos, sterilos cimdus un uzliek sterilu flaneli uz nažu roktura. Naži pēc

tam palika mājās. Izņēma smaržu pēdu, ielika to sterilā konteinerī, konteineris aizvērts, aizzīmogots, un atdots izmeklētājam. Izņemto smaržu pēdu tālāk

sūtīja ekspertam, kurš nodarbojas ar odoroloģiju. Noņēma pēdas tieši no nažiem, jo cietusī teica, ka viņu baidīja ar nažiem.

[20.3] Tiesa noraida kā nepamatotu aizstāvja D.Zacmaņa norādi tiesas debatēs, ka eksperts /pers. T/ sniedzis nepatiesas liecības pirmstiesas

procesā (lietas 1.sējuma 49.lapa), norādot, ka 2019.gada 21.jūlijā mājas pirmajā stāvā pirms kāpnēm, tas ir, starp ieejas durvīm un kāpnēm, uz grīdas

pirms kāpnēm uz auduma paklāja atradās nazis ar metālisku gaišu rokturi, no kura izņemta pirmā smaržu pēda un ievietota stikla konteinerī

Nr.284/2019.g. Aizstāvja ieskatā jāņem vērā apskates protokolā (lietas 1.sējuma 9.-48.lapa) kā procesuālā dokumentā norādītās ziņas, bet eksperta

liecības ir pretrunā ar to. Eksperta darba protokolā (lietas 1.sējuma 48.lapa) fiksēts, ka smaržu pēda izņemta divas reizes un tikai no naža, kas atradās uz

kāpnēm. Aizstāvja ieskatā apskates protokolā fiksētais ir pareizs un eksperta liecības nevar būt pretrunā ar to.

Tiesa atzīst eksperta /pers. T/ liecības par ticamām, kas precizē un papildina notikuma vietas apskates protokolā un eksperta darba protokolā

norādītās ziņas, kas nekādā veidā neietekmē pierādījumu iegūšanas ticamību un pieļaujamību. Tiesai nerodas šaubas, ka smaržu pēdas izņemtas no

diviem dažādiem nažiem, jo notikuma vietas apskates protokolā norādīts, ka šādi naži tur atradušies. Pretī pirmajam pakāpienam uz grīdas paklājiņa

atrodas sudraba virtuves nazis (lietas 1.sējuma 9.lapa), uz kāpnēm, kuras ved uz otro stāvu, atrodas virtuves nazis ar melnu rokturi (lietas 1.sējuma

10.lapa). Tiesa ņem vērā, ka apskates protokolu sastādīja nevis pats eksperts /pers. T/, bet cita persona, kas arī varētu būt iemesls neprecizitātei, ko

eksperts savās liecībās ir izskaidrojis.

[20.4] Tiesa noraida aizstāvju A.Zujeva un U.Pētersones iebildumus odoroloģiskās ekspertīzes laikā izdarīto secinājumu izmantošanai, jo pat

suņiem nav bijusi vienprātība /pers. B/ smaržu klātbūtnes konstatēšanai.

Tiesa komisijas odoroloģisko ekspertīžu gaitā iegūtos secinājumus vērtē kopumā ar citiem pierādījumiem, nepiešķirot šīm ziņām augstāku ticamības

pakāpi. No ekspertīžu atzinumiem izriet, ka izpētes veiktas divos posmos, pārbaudot suņu-biodetekoru ieinteresētību uz pārbaudāmās personas smaržu,

un tikai pēc tam, ka suņi nereaģēja uz pārbaudāmās personas smaržas paraugu, veikts odoroloģiskās izpētes otrais posms, pārbaudot attiecīgās personas

smaržas klātbūtni smaržu pēdās. Tiesa neapšauba krimināllietā veikto odoroloģisko pētījumu pamatotību un pieļaujamību, ņem vērā, kā šādas ekspertīzes

ir atzītas, ka tām ir izstrādāta sava odoroloģiskās identifikācijas metode, un atzīst par ticamu, attiecināmu un pieļaujamu pierādījumu, un vērtē to kopumā

ar citiem pierādījumiem, konstatējot /pers. A/ un /pers. B/ atrašanos notikuma vietā.

[21] No 2019.gada 20.jūlija atskaitē par kinologa ar dienesta suni izbraukšanu uz notikuma vietu norādītajām ziņām izriet, ka dienesta suns “/suņa

vārds/” ieradās notikuma vietā plkst.00.00 ar mērķi – pēdu meklēšana. Suns pēdu smaržu uzņēma pie privātmājas /nosaukums A/, vārtiņiem ārpusē.

Veda taisni līdz grāvim, tad nogriezās pa labi līdz grants ceļam, kur pēdas pazaudēja. Pēdu garums apmēram 700 metri (lietas 1.sējuma 79.lapa). Tātad

konstatētas smaržu pēdas no notikuma vietas līdz konkrētam ceļa posmam apmēram 700 metru attālumā.

[21.1] No 2019.gada 21.jūlija apskates protokolā norādītajām ziņām izriet, ka apskatot ceļa gabalu (posmu) pie GPS koordinātēm: /koordinātes/,

kur pēc notikuma aizgāja dienesta suns, uz grants seguma ceļa konstatētas daļējas riepu pēdas, kas izņemtas (lietas 1.sējuma 80.-86.lapa).

[21.2] No 2019.gada 30.jūlija ekspertu atzinuma par komisijas trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu un fototabulas izriet, ka izpētei iesniegtajos

divos ģipša atlējumos atlietās riepu protektoru pēdas Nr.1 un Nr.2 (kas izņemtas iepriekš minētajā ceļa posmā), nav derīgas riepu identifikācijai, bet ir

derīgas riepu protektora grupas piederības noteikšanai (lietas 1.sējuma 134.-141.lapa).

[22] Ar ziņām, kas sniegtas pārskata uzziņās par videonovērošanas ierakstiem un redzamas ierakstos, pierādīts šāvienu fakts un laiks, kā arī

tuvumā atrodošies transportlīdzekļi, redzams kāds, kas pārvietojas mājas /nosaukums A/, virzienā pa pļavu un meža malu. Kopumā iegūtās ziņas pierāda,

ka noziedzīgā nodarījuma izdarītāji notikuma vietā ieradās ar transportlīdzekli, ko atstāja netālu no mājām /nosaukums A/ un personas līdz mājām devās

kājām. Minētais sakrīt arī ar dienesta suņa konstatēto, ka smaržu pēdas no mājas vārtiņiem aizved apmēram 700 metrus līdz netālajam ceļam.

[22.1] No 2019.gada 6.augusta pārskata uzziņā par videonovērošanas ierakstu no /adrese A/ norādītajām ziņām izriet, ka veicot video faila

2019.gada 20.jūlijā no plkst.23.13.45 līdz plkst.23.55.16 apskati video novērošanas sistēmā, kas uzstādīta privātmājas teritorijā /adrese A/,

konstatēts: plkst.23.33.01 Lielā ielas posmā nav neviena transportlīdzekļa un gājēja, bet var sadzirdēt trīs skaļus trokšņus – šaujamierocim līdzīgus

šāvienus; plkst.23.35.14 no /iela/ ielas puses lielā ātrumā brauc tumšs vieglais transportlīdzeklis; plkst.23.35.43 no /iela/ ielas puses brauc gaišs vieglais

transportlīdzeklis; plkst.23.36.34 no /iela/ ielas puses brauc gaišs vieglais transportlīdzeklis (iespējams trafarētais), kas veic labo pagriezienu uz /iela/ ielu,

uzreiz aiz tās taisnā virzienā brauc tumšs vieglais džipveida transportlīdzeklis (lietas 2.sējuma 76.lapa).

[22.2] No 2019.gada 15.augusta pārskata uzziņā par videonovērošanas ierakstiem /adrese B/ un pielikumos norādītajām ziņām izriet, ka apskatot

videonovērošanas kameru ierakstus, kas piefiksē notiekošo apkārt privātmājas teritorijai – /adrese/, konstatēts, ka (atspoguļotais laiks pēc video ieraksta

plkst.23.27.07) parādās gaisma pretī /adrese/. Iespējams tā ir izbrauktuve no piebraucamā ceļa uz /iela/ ielu, kas ir uzbrucēja pazušanas vieta. Video

ierakstā 32.06 minūtē (atspoguļotais laiks pēc video ieraksta plkst.23.28.36), gaisma pazūd no redzesloka (lietas 2.sējuma 83.-85.lapa).

[22.3] No 2020.gada 29.jūnija pārskata uzziņā par videonovērošanas kameru ierakstiem /adrese/ un fototabulā norādītajām ziņām izriet, ka viena

no kamerām ir vērsta virzienā no /kamera 1/, savukārt otra vērsta virzienā no /kamera 2/. Otrās videonovērošanas kameras ierakstā redzama daļa no

Lielās ielas ceļa braucamās daļas, kā arī aiz tā esošās pļavas daļa un meža sākums, kas ir aiz mājām “Bērziņi”. Videonovērošanas kameru ierakstu laikam

ir nobīde pa vienu minūti (ja reālais laiks ir 00.00, tad ieraksta laiks ir 00.01). Rūpīgi analizējot /adrese/ uzstādītās videonovērošanas kameras, kas

vērstas virzienā no /kamera 1/, ierakstus, konstatēts, ka 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.17.22 (ieraksta laiks plkst.22.18.22) kāds stāvs kustas pa pļavu un

meža malu virzienā uz mājām /nosaukums A/ no iebraucamā celiņa puses, līdz kuram aizveda dienesta suns (lietas 2.sējuma 86.-109.lapa).

[23] Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūti un krimināllietai pievienoti videoieraksti, kuros konstatētās ziņas pierāda, ka /pers. B/ transportlīdzeklis

“VW Passat Variant”, valsts reģistrācijas numurzīme /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 20.jūlija vakarā atradās uz šosejas ceļā no /kustības virziens,

nosaukums A// tuvumā, dzirdami šāvieni un redzama persona tumšās drēbēs, kas gar kokiem un grāvi tuvojas mājām “Bērziņi”.

[23.1] No 2019.gada 26.septembra pārskatā un pielikumā norādītajām ziņām izriet, ka veicot procesa ietvaros izņemto videonovērošanas kameru

ierakstu caurlūkošanu, konstatēta /pers. B/ automašīnas “VW Passat Variant”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, pārvietošanās.

Caurskatot videonovērošanu kameru ierakstu no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzturētā ātrumu kontroles fotoradara uz šosejas

Jelgava-Rīga (A8) pie krustojuma (viadukta) ar šoseju, kas ir Rīgas apvedceļš (A5), virzienā no Jelgavas uz Rīgu, videofailā 2019.gada 20.jūlijā

plkst.21:50-21:51 redzama melna automašīna “VW Passat Variant” (rūpnīcas kods B5 “facelift” modelis), virsbūves tips – universāls, aizmugurē melni

tonēti logi, gaiši jumta reliņi, gaiši lietie diski ar 7 spieķiem, apkārt virsbūvei vietām redzamas hroma detaļas. Automašīnai redzami valsts numurzīmes burti

/burti/, numurzīme sastāv no 4 cipariem, pirmais cipars ir /cipars/ un trešais cipars ir /cipars/, pārējie cipari ir redzami neskaidri un fragmentāli.

Automašīna videoierakstā brauc no /vieta/ puses un ieņem papildjoslu (ieskriešanās un bremzēšanas joslu), kas ved augšā uz tiltu jeb šoseju Rīgas

apvedceļš (A5) virzienā no /vieta/ šosejas (A8) uz /vieta/ pusi. Veicot redzamās daļas numurzīmes pārbaudi CSDD datubāzē, konstatētas 4 reģistrētas

automašīnas, kas atbilst redzamās daļas numurzīmēm, bet no šīm 4 automašīnām tikai vienas automašīnas izlaiduma gads ir 2004.gads, kas atbilst

videoierakstā redzamajam “VW Passat Variant” modelim “B5 – facelift”. Minētās automašīnas numurzīme ir /reģistrācijas numurs/.

Videoieraksta, kas izņemts no videonovērošanas kamerām /adrese C/, kur atrodas tenisa klubs “/nosaukums/”, videofailā 2019.gada 20.jūlijā

plkst.22.05 redzams, ka pa ceļu /ceļš/ virzienā no /kustības virziens/ brauc automašīna “VW Passat Variant”, kas pēc visām pazīmēm atbilst iepriekš

konstatētajam “VW Passat Variant”. Tai priekšā brauc sudrabots “Mercedes E-klase” sedans. Starp “Mercedes” un “VW Passat Variant” aptuvenā

distance ir 30 metri. Abas automašīnas veic kreiso pagriezienu uz /iela/ ielu, /vieta/, posmā, kas ved gar cietušo personu māju. “VW Passat Variant”,

pagriežoties uz /iela/ ielu, sāk braukt lēnāk.

Videoieraksta, kas izņemts no /adrese D/, failos pēc reālā laika 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.05 (izņemot videoierakstu, tika konstatēta laika

nobīde par 1 h, ja videoierakstā laiks ir 21.05, tad reālais laiks ir 22.05), redzams, ka no /kustības virziens/ izgriež sudrabots “Mercedes” un pēc tā “VW

Passat Variant”. “VW Passat Variant” visām iepriekš konstatētajām pazīmēm (sevišķi pēc 7 spieķu riepu diskiem un hromētajām virsbūves

dekoratīvajām detaļām), tiek atpazīta kā tā pati automašīna, kas plkst.21.51 redzama uz autoceļa Jelgava-Rīga (A8). “VW Passat Variant” brauc lēnā

ātrumā un palielina distanci starp priekšā braucošo “Mercedes”.

Videoieraksta, kas izņemts no /adrese B/, failā redzama daļa no /vieta/, 2019.gada 20 jūlijā plkst.22.05 ir redzama automašīna, kas pēc visām

pazīmēm līdzinās iepriekšminētajam “Mercedes”, kas brauc pa /kustības virziens/. Pēc 16 sekundēm redzams, ka lēnā ātrumā un turpmāk samazinot

braukšanas ātrumu pa /kustības virziens/ (cietušo mājas) uz Kantora ielas pusi brauc automašīna, kas pēc visām pazīmēm līdzinās iepriekš konstatētajam

“VW Passat Variant”. Video apskatē konstatēts, ka “VW Passat Variant” ir par vairākām reizēm palielinājusi braukšanas distanci starp “Mercedes”

automašīnu braukšanas posmā gar cietušo personu dzīvesvietu un notikumu vietu. Papildus ir redzams, ka “VW Passat Variant” samazina ātrumu pie

/iela/ ielas (kas videoieraksta uztveršanās zonā nav redzama), kurā pēc kriminālprocesa materiāliem kinologs ar suni pēc uzbrukuma ar ožu sadzina pēdas

uzbrucējam un aizveda līdz /iela/ ielai, kur uzbrucēja pēdas pazuda.

Videoieraksta, kas izņemts no /adrese E/, failos redzama /iela/ iela visā tās garumā virzienā uz /iela/ ielu. Videoierakstā konstatēta laika nobīde par

1 stundu un 5 minūtēm. Videoierakstā redzamais laiks norāda plkst.21.00, bet reālais filmēšanas laiks ir plkst.22.05. Ierakstā 2019.gada 20.jūlijā

plkst.21.01(pēc video), 22.06 (reālais), redzams, ka pa /kustības virziens/ pusi brauc automašīna ar ieslēgtiem priekšējās gaismas lukturiem. Attāluma dēļ

nav nosakāma tās marka un krāsa, bet izrietot no iepriekšminētajiem videoierakstiem un filmēto laiku, tā ir “Mercedes” automašīna. Aiz tās redzami vēl

vienas automašīnas gaismas stari, kas izrietot no iepriekšminētajiem videoierakstiem un filmēto laiku, ir “VW Passat Variant” automašīna. Ierakstā ir

redzams, ka “VW Passat Variant” veic pagriezienu vienā no ielām, kas skatoties no videoieraksta puses ir uz labo pusi, kur atrodas /iela/ iela, kurā pēc

kriminālprocesa materiāliem kinologs ar suni pēc uzbrukuma ar ožu sadzina pēdas uzbrucējam, kur uzbrucēja pēdas pazuda. Ierakstā tā kvalitātes dēļ un

filmēšanas zonas attāluma dēļ, konkrēti nav redzams, precīzi uz kuru ielu uzgriežas “VW Passat Variant”. Pēc aptuveni 30 sekundēm redzams, ka pa

priekšu braucošais “Mercedes” vienmērīgā kustībā pabrauc gar videonovērošanas filmēšanas zonu pa kustības virzieni/, bet “VW Passat Variant” vairs

nav redzama uz /iela/ ielas.

Secīgi jau iepriekšminētajā videoierakstā, kas izņemts no videonovērošanas kamerām /adrese F/, kur atrodas tenisa klubs “/nosaukums/”,

videofailā 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.23 (kamerā, kas vērsta uz /adrese/, meža teritoriju un krustojumu ar /virziens./), ir redzama viena persona, tumšās

drēbēs, kura caur meža biezokņiem, gar bērziem, kur atrodas grāvis, iet virzienā uz cietušo personu māju “/nosaukums A/”. Persona minētajai mājai

tuvojas no aizmugures (meža puses).

Iepriekšminētajā videoierakstā, kas izņemts no /adrese B/, failā redzama daļa no /iela/ ielas, posmā no /iela/ ielas līdz /iela/ ielai, 2019.gada 20.jūlijā

no plkst.22.18 ir redzams, ka persona, kura ģērbusies tumšās drēbēs, gar bērziem, kur atrodas grāvis, iet virzienā uz māju “/nosaukums A/”. Persona

minētajai mājai tuvojas no aizmugures (meža puses).

Veicot iepriekšminēto videoieraksta apskati no /adrese D/, videofailā pēc reālā laika 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.30 ir redzams, kā uz /kustības

virziens/ puses, uz notikumu vietas pusi, brauc cietušo automašīna balts “VW Touareg”.

Videoieraksta apskatē, kas izņemts /adrese A/, ar skaņas ieraksta funkciju, konstatēts, ka 2019.gada 20.jūlijā plkst.23.33 ir dzirdami trīs šāvieni

āra apkārtnē aptuveni 5 sekunžu laikā.

Videoierakstā, kas izņemts no /adrese E/, failos redzama /virziens/. Videoierakstā ir laika nobīde par 1 stundu un 5 minūtēm, redzamais laiks

norāda plkst.21.00, reālais filmēšanas laiks ir plkst.22.05. Minētajā ierakstā 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.31(pēc video) 23.36(reālais) redzams, ka pa

/kustības virziens/ pusi brauc automašīna, kas pēc visām pazīmēm tiek atpazīta, kā iepriekšminētais “VW Passat Variant”.

Analizējot redzēto, veikta arī videoierakstu apskate no /adrese D/, /adrese F/ un /adrese B/, kur redzams, ka laika posmā no plkst.23.34 līdz

23.40, no /kustības virziens/ neuzgriež neviena automašīna. Secināms, ka “VW Passat”, kas redzama videoierakstā no /kustības maršruts/ (lietas

4.sējuma 92.-109.lapa).

[24] No 2019.gada 4.oktobra pārskatā un pielikumā norādītajām ziņām par videonovērošanas kameru ierakstu caurlūkošanu izriet, ka 2019.gada

19.jūlijā (vienu dienu pirms uzbrukuma) ierakstos ir redzama automašīna “VW Passat Variant”, kas, iespējams, ir tā pati, kas ir fiksēta 2019.gada

26.septembra pārskatā par videonovērošanu kameru apskati (“VW Passat Variant”, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks /pers. B/).

Caurskatot videonovērošanu kameru ierakstu no videonovērošanas kamerām /adrese C/, 2019.gada 19.jūlijā plkst.22.17.09 redzams, ka pa ceļu

/kustības maršruts/ brauc automašīna “VW Passat Variant” (rūpnīcas kods B5 “facelift” modelis), virsbūves tips – universāls, aizmugurē melni tonēti logi,

gaiši jumta reliņi, gaiši lietie diski ar 7 spieķiem, apkārt virsbūvei vietām redzamas hroma detaļas. “VW Passat Variant” veic kreiso pagriezienu uz

/kustības virziens/, posmā, kas ved gar cietušo māju. Šai pašā videokameras ierakstā redzama daļa no cietušo mājas “/nosaukums A/” aizmugurējā

pieguļošā teritorija – pļava un /iela/ ielas braucamā daļa aptuveni pie /iela/ ielas krustojuma. Plkst.22.18.21, iespējams, “VW Passat Variant” ir redzama

pie /iela/ ielas un /iela/ ielas krustojuma, veicot pagriezienu šai krustojumā uz /iela/ ielu. Precīzi to video attāluma dēļ nevar redzēt, bet apskatot

videoierakstu un veicot salīdzinājumu ar citām tai virzienā braucošajām automašīnām, “VW Passat Variant” pēc braukšanas amplitūdas, redzama

braucam citādā leņķī, kas liek secināt, ka iespējams, “VW Passat Variant” veic pagriezienu uz /iela/ ielas, kas ir iela, uz kuru pēc uzbrukuma 2019.gada

20.jūlijā kinologs ar suni sadzina uzbrucēja pēdas.

Plkst.18.25.44 redzams, ka pa iepriekšminēto pļavu, gar grāvi, no /iela/ ielas puses, uz māju “/nosaukums A/” no aizmugures pārvietojas viena

persona melnās drēbēs. Plkst.18.26.14 tai pašā virzienā pārvietojas otra persona, kas arī ģērbusies tumšās drēbēs. Plkst.22.31.45 viena no personām iet

atpakaļ gar grāvi /iela/ ielas virzienā no mājas “/nosaukums A/” puses. Plkst.22.39.40 atkal ir redzama, ka no /iela/ ielas puses, uz māju “/nosaukums A/”,

no aizmugures pārvietojas viena persona tumšās drēbēs. Līdz plkst.23.00 vairs nav redzams, ka personas pārvietojas. Pēc plkst.23.00 tumsas dēļ nav

redzams, vai kāda persona pārvietojas. Plkst.23.35.00 redzams, ka no /kustības virziens/, izgriež automašīna, kas pēc visām pazīmēm atbilst

iepriekšminētajam “VW Passat Variant” un tā aizbrauc /virziens/ virzienā (lietas 4.sējuma 110.-113.lapa).

[25] No 2019.gada 10.novembra uzziņā norādītajām ziņām par video novērošanas sistēmas ierakstiem, kas uzstādīta /adrese G/, izriet, ka

ierakstos uzfilmēts notiekošais no 2019.gada 19.jūlija plkst.00.59.13 līdz 2019.gada 21.jūlijam plkst.01.01.44 uz /vieta/.

Video apskates laikā 2019.gada 19.jūlijā plkst.21.38.44 konstatēta automašīna “VW Passat Variant”, ar valsts reģistrācijas numurzīmi

/reģistrācijas numurs/, braucot virzienā uz /vieta/. Šī pati automašīna piefiksēta arī 2019.gada 20.jūlijā plkst.21.26.51, braucot tajā pašā virzienā.

2019.gada 19.jūlijā plkst.21.38.44 automašīnā “VW Passat Variant”, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, redzams viens cilvēks tumšās augšējās

ķermeņa daļas drēbēs – vadītājs. 2019.gada 20.jūlijā plkst.21.26.51 automašīnā “VW Passat Variant”, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, redzams

viens cilvēks tumšās augšējās ķermeņa daļas drēbēs – vadītājs (lietas 4.sējuma 114.-117.lapa).

[26] Lietā iegūtajos un analizētajos videoierakstos konstatētās ziņas pierāda, ka laupīšana mājās /nosaukums A/ ir iepriekš plānota, un iespējamie

laupīšanas apstākļi, došanās uz notikuma vietu un tās atstāšana, ir izvērtēti. Tiesa atzīst, ka kopumā videoierakstos fiksētās ziņas, cita papildinot citu,

saliekot nelielas detaļas kopējā redzējumā, sniedz kopainu un patiesu atspoguļojumu par notikumiem 2019.gada 19.jūlija un 20.jūlija vakarā, līdz ar to

kopsakarā ar citiem pierādījumiem, pierādot /pers. A/ un /pers. B/ atrašanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā un laikā. Tiesai nerodas šaubas, ka

apsūdzētie ieradās /vieta/ ar /pers. B/ transportlīdzekli “VW Passat Variant”, ar valsts reģistrācijas numurzīmi /reģistrācijas numurs/, nolūkā veikt

laupīšanu. Tiesa noraida aizstāves U.Pētersones iebildumus par pārskatos sniegtās versijas ticamību, ka vajadzīga dzīva iztēle, lai pārskatos fiksēto

saskatītu videoierakstos. Tiesa atzīst, ka aizstāve nav vērtējusi iegūtās ziņas kopumā, bet gan ierakstos fiksētos faktus atrauti citu no cita.

[27] No 2019.gada 17.decembra uzziņā norādītā izriet, ka kriminālprocesa ietvaros veikto speciālo izmeklēšanas darbību laikā noskaidrots, ka

/pers. B/ plānoja par 2400 euro pārdot savā īpašumā esošo automašīnu “VW Passat Variant”, ar valsts numuru LJ-1384.

[27.1] Veicot pārbaudi CSDD informācijas sistēmā, noskaidrots, ka 2019.gada 12.decembrī izdots pilnvarojuma atzīmes apliecinājums

Nr./numurs/ transportlīdzekļa reģistrācijas darbību veikšanai CSDD, ar kuru /pers. B/ pilnvarojis /pers. U/ veikt visas reģistrācijas darbības ar

automašīnu “VW Passat Variant”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, ieskaitot jebkura veida noņemšanu no uzskaites un īpašuma tiesību nodošanu

citai personai. Konkrētā automašīna 2019.gada 17.decembrī plkst.09.17 pārrakstīta un nokļuva citas personas īpašumā (lietas 3.sējums 171.lapa).

[28] Ar liecinieka /pers. V/ liecībās sniegtajām ziņām pierādīts, ka /pers. B/ pats lietoja transportlīdzekli “VW Passat”. Liecinieks nodarbojas ar

auto remontu. /pers. B/ dažreiz atbrauca, prasīja par mašīnām, par mašīnu uzbūvi, uzdeva vispārīgus jautājumus. /pers. B/ bija viens “Passat” un pēc tam

otrs. Tie atšķīrās ar krāsām, viens bija pelēks, otrs bija melns. Ar /pers. B/ ir kopīgs paziņa /pers. U/. Tiesas sēdē norādīja, ka neatceras, vai /pers. B/

pie viņa mainīja mašīnai riepas.

[28.1] Pirmstiesas procesā /pers. V/ liecināja, ka aptuveni pirms pieciem gadiem (un periodiski līdz pat 2019.gada decembrim, kad bija atbraucis

pēdējo reizi) /pers. B/ piebraukāja pie /pers. V/ uz garāžu, lai salabotu mašīnu. /pers. B/ sākumā bija zils “Audi A3”, pēc tam bija gaiši pelēks (sudraba)

“VW Passat”, pēc tam melns “VW Passat B6”. Ar melno “VW Passat” /pers. B/ bija atbraucis uz garāžu pēdējo reizi 2019.gada decembrī, un jautāja,

vai nav kāds pazīstams, kas gribētu nopirkt pelēko “VW Passat” (lietas 2.sējuma 53.-54.lapa).

[28.2] Pēc pirmstiesas procesā sniegto liecību nolasīšanas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktam, /pers. V/ liecināja, ka

neatceras, ka būtu /pers. B/ mainījis riepas. Tiesa atzīst, ka ziņām par riepu maiņu nav izšķirošas nozīmes, jo liecinieks nevar liecināt precīzi, ar kādām

riepām /pers. B/ pārvietojās 2019.gada 19.-20.jūlijā.

[29] Ar liecinieka /pers. U/ liecībās sniegtajām ziņām pierādīts, ka /pers. B/ lietoja sev piederošo melno transportlīdzekli, ko 2019.gada beigās

pārdeva. Liecinieks ar /pers. B/ satikās /vieta/, CSDD tika uzlikta atzīme par mašīnas pilnvarojumu pārdot tālāk. /pers. B/ nodeva naudu 2400 euro.

Saņēma mašīnu /iestāde/ un pēc dažām dienām to piereģistrēja uz mammas māsas vārda. Kad iegādājās mašīnu, tai bija ziemas riepas, jo bija decembris.

/pers. B/ teica, ka viņam ir palikušas vasaras riepas, vienojās, ka tās vēlāk atvedīs, un pa 200 euro tās nopirka dažas dienas pēc mašīnas pirkuma.

Liecinieka sniegtās ziņas nepierāda, konkrēti kādas riepas tika iegādātas.

[30] 2020.gada 10.februāra uzziņā par vietas audiokontroles un videokontroles veikšanu un fotoattēlos norādītās ziņas pierāda, ka /pers. B/ lietoja

objektu (telpas), kas atrodas /vieta/ līdzās koordinātēm /koordinātes/, un glabāja tajā dažādas mantas (lietas 3.sējuma 196a.-203.lapa).

[30.1] No 2020.gada 14.februāra izņemšanas protokolā un fototabulā norādītajām ziņām izriet, ka /pers. B/ lietošanā esošajā nelielā gaišā

vienstāvu ēkā /īpašuma adrese/, izņemtas kopumā četras automašīnas riepas (lietas 1.sējuma 161.lapa).

Minētās riepas aprakstītas 2020.gada 14.februāra apskates protokolā un fototabulā. Baltā maisā ar uzrakstu “/nosaukums B/”, /mājas lapa/

atrodas viena melna automašīnas riepa “Michelin 205/55 R16 91H 022539 02 06501-S DOT HC WC WDBX 4011” ar redzamām lietošanas

pazīmēm, bet bez redzamām bojāšanas pazīmēm. Otrā baltā polietilēna maisā atrodas viena melna automašīnas riepa “Michelin 205/55 R16 91H

022539 02 06501-S DOT HC WC WDBX 4011”. Riepas protektoros (padziļinājumos) ir redzamas smiltis. Riepa ir ar redzamām lietošanas pazīmēm,

bet bez redzamām bojāšanas pazīmēm. Divos citos maisos konstatēta “Roadhawk Firestone” un “Firestone” riepa (lietas 1.sējuma 162.-174.lapa).

[30.2] No 2020.gada 13.jūnija eksperta atzinuma par trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu un fototabulas izriet, ka automašīnas riepas pēda, no

kuras izgatavots ģipša atlējums Nr.2, izņemts 2019.gada 21.jūlijā apskates laikā pēc GPS koordinātēm /koordinātes/, iespējams, ir atstāta ar kādu no

divām iesniegtajām automašīnas riepām Nr.1 un Nr.2, ar marķējumiem “Michelin Energy Saver 205/55 R 16 91H 022539 02 06501-S DOT HC WC

WDBX 4001”, kuras izņemtas 2020.gada 14.februārī /pers. B/ lietošanā esošajā ēkā, vai ar jebkuru citu riepu, ar līdzīgu protektora rakstu.

Automašīnas riepas pēda, no kuras izgatavots iesniegtais ģipša atlējums Nr.1, izņemtas 2019.gada 21.jūlijā apskates laikā pēc GPS koordinātēm

/koordinātes/, nav atstāta ar iesniegtajām četrām automašīnas riepām, kuras izņemtas 2020.gada 14.februārī /pers. B/ lietošanā esošajā ēkā (lietas

1.sējuma 180.-186.lapa).

[30.3] Aizstāve U.Pētersone norādīja, ka trasoloģiskās ekspertīzes laikā iegūtās ziņas nav atzīstamas par /pers. B/ vainas pierādījumu, jo jāņem

vērā eksperta secinājums, ka konstatētā riepas pēda varēja tikt atstāta arī “ar jebkuru citu riepu”.

Tiesa piekrīt aizstāves norādītajam, ka jāņem vērā eksperta izteiktais secinājums, bet tiesas ieskatā ar lielu ticamību tieši /pers. B/ transportlīdzeklis

ar konkrētām riepām atradās netālu no mājām /nosaukums A/, jo uz vietu, kur riepu pēdas izņemtas, no notikuma vietas aizveda dienesta suns, un riepu

pēdas netālu no notikuma vietas iegūtas neilgi pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, tas ir, ja laupīšana un slepkavība izdarīta 2019.gada 20.jūlijā laikā

no 23.00 līdz 23.30, tad riepu pēdas konstatētas un uz diviem atlējumiem izņemtas 2019.gada 21.jūlijā laikā no 16.21 līdz 17.21 (lietas 1.sējuma 80.-

86.lapa). Ņemot vērā fototabulā norādītās ziņas, ceļa posms ir nomaļus no apdzīvotas vietas un pa to transportlīdzekļi nepārvietojas ar biežu intensitāti.

Līdz ar to varbūtība, ka pa nelielo ceļa posmu attiecīgajā laikā pārvietojies cits transportlīdzeklis ar tādām pašām autoriepu pēdām, tiesas ieskatā nav

ticama.

[31] No ziņām, kas norādītas uzziņā par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, izriet, ka /pers. B/ īpašumā esošajā automašīnā “VW Passat

Variant”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, veiktas speciālās izmeklēšanas darbības – vietas audiokontrole, kā arī automašīnas novērošana. Vietas

audiokontrole faktiski veikta kopš 2019.gada 4.decembra, savukārt automašīnas novērošana kopš 2019.gada 6.decembra. Veikto speciālo

izmeklēšanas darbību laikā gūts apstiprinājums, ka minēto transportlīdzekli izmanto /pers. B/ (lietas 3.sējuma 164.-170.lapa).

[32] No 2020.gada 7.janvāra uzziņā sniegtajām ziņām izriet, ka kriminālprocesa ietvaros pieprasīti saglabājamie dati no elektronisko sakaru

komersanta “Tele 2” par /pers. B/ lietoto telefona Nr./telefona numurs/ un /pers. A/ lietoto telefona Nr./telefona numurs/, lai konstatētu šo numuru

savienojumus un atrašanās vietu 2019.gada 19.jūlijā laikā, kad pēc video novērošanas kameru ierakstiem, notikuma vietā ap plkst.22.00 un 2019.gada

20.jūlijā ap plkst.22.00 pamanīta /pers. B/ automašīna “VW Passat Variant”, valsts numurs /reģistrācijas numurs/.

Apstrādājot un analizējot iegūtos datus noskaidrots, ka telefons ar Nr./telefona numurs/ lietots 2019.gada 18.jūlijā plkst.14.38.46, un nākamais

savienojums ir tikai 2019.gada 21.jūlijā plkst.10.17.42, bet telefons ar Nr./telefona numurs/ lietots 2019.gada 19.jūlijā plkst.13.50.01, nākamais

savienojums ir 2019.gada 20.jūlijā plkst.15.29.49, un vēl nākamais ir 2019.gada 22.jūlijā.

2020.gada 6.janvārī kriminālprocesa ietvaros, veicot speciālo izmeklēšanas darbību un operatīvās darbības pasākumu kompleksu, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 264.pantu aizturēti /pers. B/ un /pers. A/. Pēc personu aizturēšanas konstatēts, ka personas 2020.gada 6.janvārī ir izdarījušas

jaunu noziedzīgu nodarījumu - zādzību ar iekļūšanu no dzīvokļa /notikuma vietas adrese/.

Kriminālprocesa ietvaros 2020.gada 6.janvārī /pers. B/ dzīvesvietā /dzīvesvietas adrese/, veikta sankcionēta kratīšana, kuras laikā dzīvoklī atrasts

viņa lietotais mobilais telefons. Savukārt 2020.gada 7.janvārī, veicot sankcionētu kratīšanu /pers. A/ dzīvesvietā /dzīvesvietas adrese/, atrasti viņa lietotie

mobilie telefoni ar Nr./telefona numurs/ un Nr./telefona numurs/ (pēdējais izmantots tikai kā interneta rūteris).

Izvērtējot iegūto informāciju var secināt, ka /pers. B/ un /pers. A/, dodoties uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas vietām, mobilos telefonu līdzi

neņēma, tādējādi ievērojot konspirāciju, slēpa pierādījumus, kas norādītu uz viņiem, kā noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem.

Veicot /pers. B/ un /pers. A/ sarunu izdruku analīzi noskaidrots, ka kopš 2018.gada 30.augusta viņiem savstarpēji sazvani nav konstatēti. Šī

informācija norāda uz to, ka /pers. B/ un /pers. A/ slēpa savstarpējos sakarus un pazīšanos (lietas 4.sējuma 133.lapa).

[33] Ar liecinieka /pers. S/ liecībās norādītajām ziņām pierādīts, ka /pers. B/ un /pers. A/ savstarpēji uzturēja kontaktus, sazvanoties. /pers. B/ bija

transportlīdzeklis “VW Passat”, /pers. A/ bija “BMW”. Abiem bija tumšas mašīnas. /pers. B/ bija mašīna “VW”, pirms tam bija šīs mašīnas vecāks

modelis. Lieciniekam ar apsūdzētajiem bija darījuma attiecības. Kad pie liecinieka remontā bija /pers. B/ mašīna, tad /pers. S/ zvanīja, lai /pers. A/

atbrauc pakaļ /pers. B/ un otrādi. Nezin, kāpēc viņi paši nezvanīja viens otram. Bija arī citas reizes, kad lūdza piezvanīt, lai /pers. B/ un /pers. A/ satiktos

viens ar otru, lai atbrauc uz servisu. /pers. B/ un /pers. A/ atbrauca uz servisu, satikās un runāja. /pers. B/ un /pers. A/ bieži remontēja pie /pers. S/

mašīnas, un bieži aizbrauca kopā ar vienu mašīnu.

[33.1] Pirmstiesas procesā /pers. S/ liecināja, ka pazīst /pers. B/ aptuveni 3 gadus, kopš laika, kad /pers. B/ iznāca no cietuma. /pers. B/ pirms 3

gadiem bija gaiši zila mašīna “Audi”, kuru pārdeva aptuveni 2018.gadā. Pēc tam nopirka melnu “VW Passat Variant”, kuru pārdeva nesen, aptuveni

2019.gada beigās, decembrī. To /pers. B/ pārdeva, jo bija nopircis sudrabotu “VW Passat”. /pers. B/ ir pedantisks cilvēks un ar savu mašīnu brauc tikai

un vienīgi viņš pats.

Pazīst /pers. A/ aptuveni no 2019.gada sākuma (janvāris/februāris), jo /pers. B/ /pers. A/ ieteica /pers. S/ mašīnas remontam. /pers. A/ pašā

sākumā, kopš viņu pazīst, bija automašīna “Audi Sportback”. Pēc “Audi” /pers. A/ iegādājās melnu “BMW X3” (lietas 2.sējuma 26.-28.lapa).

[33.2] /pers. S/ liecības apstiprina, ka apsūdzētie centušies nesazināties savstarpēji, kas norāda uz vēlmi slēpt savas savstarpējās attiecības un

kontaktus. Liecības apstiprina 2020.gada 7.janvāra uzziņā par saglabājamiem datiem no elektronisko sakaru komersanta “Tele 2” par /pers. B/ lietoto

telefona Nr./telefona numurs/ un /pers. A/ lietoto telefona Nr./telefona numurs/ norādītās ziņas.

Liecinieka/pers. S/ liecībās sniegtās ziņas par to, ka /pers. B/ viņam atveda ierocim līdzīgu priekšmetu, lai to paskatās, neattiecas uz pierādīšanas

priekšmetu izskatāmajā lietā, jo nav ziņu, ka inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā būtu kāda piesaiste ierocim “Mauser” līdzīgam priekšmetam.

[34] Krimināllietā iegūti pierādījumi, ka, atrodoties ieslodzījuma vietā, /pers. A/ un /pers. B/ lietoja mobilos telefonus un konstatēta arī savstarpēja

saziņa. Sarunās ar dažādiem cilvēkiem runāts par aizturēšanu, kāpēc atrodas apcietinājumā, par veiktajām kratīšanām.

[34.1] Veicot sakaru līdzekļu kontroli telefona numuram /telefona numurs/, noskaidrots, ka to lieto /pers. B/, kā arī citi ieslodzītie, kas atrodas vienā

kamerā ar /pers. B/. Konstatētas sarunas laika posmā no 2020.gada 21.janvāra (lietas 4.sējuma 38.-40.lapa), no 2020.gada 27.janvāra (lietas 4.sējuma

41.-51.lapa), no 2020.gada 5.februāra (lietas 4.sējuma 52.-56.lapa). Cita starpā konstatēta saziņa ar lieciniekiem /pers. Z/ un /pers. U/, kā arī /pers.

AB/, kuram pēc /pers. B/ norādēm konkrētā vietā jāiet paņemt nauda, “konvertīte”.

[34.2] Veicot sakaru līdzekļu kontroli telefona numuram /telefona numurs/, gūts apstiprinājums, ka numuru lieto /pers. A/, kā arī cits ieslodzītais.

/pers. A/ izmanto mobilo telefonu, lai personu uzaicinātu Centrālcietumā un vienotos par tikšanās laiku (lietas 4.sējuma 5., 6.-7.lapa).

[34.3] Veicot sakaru līdzekļu kontroli telefona numuram /telefona numurs/, konstatēts, ka to lieto /pers. A/, kā arī cits ieslodzītais. Konstatēti

vairāki izejošie zvani uz numuru /telefona numurs/ – nav savienojuma. Un konstatēts izejošais zvans uz numuru /telefona numurs/ (/pers. B/) – saruna

plkst.12.05.20 (lietas 4.sējuma 25.lapa). Telefona lietošana konstatēta arī laika periodā no 2020.gada 20.marta līdz 2020.gada 22.martam, kur notiek

saruna starp /pers. A/ un /pers. AC/, numurs /telefona numurs/ (lietas 4.sējuma 26.-27., 28.-30.lapa), un 2020.gada 25.martā plkst.12.34 /pers. A/ veic

izejošo zvanu numuram /telefona numurs/ (/pers. H/) (lietas 4.sējuma 31., 32.-33.lapa). No pārskatā par sakaru līdzekļu kontroli telefona numuram

/telefona numurs/ izriet, ka 2020.gada 7.martā konstatēta /pers. A/ saruna ar vīrieti par to, ka jāpieskrien /vieta/, jāiet uz pagrabu, vajadzēs paņem

telefonu, ierakstīt numuru, pēc tam telefonu izmest, vēl tādu paciņu izvilkt, no turienes izņemt podziņu, pārējo izmest (lietas 4.sējuma 16.-24.lapa).

[35] No 2020.gada 16.jūnija pārskata izriet, ka veicot speciālo izmeklēšanas darbību – vietas audiokontroli, /pers. B/ īpašumā esošajā automašīnā

“VW Passat Variant”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, iegūta informācija, kas attiecināma uz mājās /nosaukums A/, /datums/veikto /pers. E/

slepkavību, kas saistīta ar laupīšanu: 2019.gada 9.decembrī no plkst.10.11 dzirdams, kā /pers. B/, viens pats atrazdamies automašīnā, braukšanas laikā

iesmejas un saka “kurai vīru viņš nošāva” (lietas 6.sējuma 4.lapa). Minētais pierāda, ka pirms aizturēšanas 2020.gada 6.janvārī /pers. B/ bija zināms par

slepkavību.

[36] No 2020.gada 29.jūnija pārskatā norādītajām ziņām par veiktā nozieguma hronoloģiju izriet, ka apkopota un analizēta pirmstiesas

izmeklēšanā iegūtā informācija, nolūkā vienkopus hronoloģiski izklāstīt informāciju par 2019.gada 20.jūlijā plkst.23.30, mājās /nosaukums A/, veikto

noziedzīgo nodarījumu, par kura izdarīšanu aizdomās tiek turēts /pers. B/ un /pers. A/.

Tiesa atzīst, ka pārskatā atspoguļotās ziņas pilnībā sakrīt ar krimināllietā iegūtajiem videonovērošanas kameru ierakstiem (lietas 2.sējuma 76., 83.-

85., 86.-109.lapa, lietas 4.sējuma 92.-109., 110.-113.lapa). Aizstāves U.Pētersones izteiktais viedoklis, ka videokameru ierakstos nav redzams /pers.

B/, nav zināms, kas ir “tumšs stāvs”, kas pārvietojas, un pēc riepu diskiem, jumta reliņiem, automašīnas markas, numura fragmenta nav konstatējams, ka

ierakstos redzama tieši /pers. B/ automašīna, ir balstīts uz videoierakstu fragmentiem. Tiesa piekrīt, ka videoierakstos nav redzams nedz /pers. B/, nedz

/pers. A/, bet vērtējot katru detalizēto ziņu to kopumā, tiesa atzīst par pierādītu /pers. B/ transportlīdzekļa atrašanos notikuma laikā, netālu no notikuma

vietas.

[36.1] Veicot videonovērošanas kameru ierakstu analīzi un apkopojot visu redzēto, konstatēts, ka /pers. B/ un /pers. A/ 2019.gada 19.jūlijā

plkst.22.17 ar /pers. B/ īpašumā esošo melnu automašīnu “VW Passat Variant”, ar valsts numuru/reģistrācijas numurs/, aizbrauca uz /vieta/, un

automašīnu novietoja netālu no mājām /nosaukums A/, uz nomaļa zemes ceļa, pa kreisi no /virziens/. Plkst.22.25 viena persona un plkst.22.26 pa pļavu

gar grāvi otra persona aizgāja mājas /nosaukums A/, virzienā. Pēc tā plkst.22.31 viens no vīriešiem devās automašīnas virzienā, bet jau plkst.22.39 aiziet

atpakaļ virzienā uz mājām /nosaukums A/.

[36.2] 2019.gada 20.jūlijā plkst.21.50 /pers. B/ un /pers. A/ ar /pers. B/ īpašumā esošo melnu automašīnu “VW Passat Variant”, ar valsts numuru

/reģistrācijas numurs/, brauca pa šoseju /kustības maršruts/.

[36.3] 2019.gada 20.jūlijā plkst.22.05 pa ceļu /autoceļš/ (P132) virzienā no /virziens/ /pers. B/ un /pers. A/ ieradās /vieta/, kur mērķtiecīgi no /iela/

ielas pagriezās pa kreisi uz /iela/ ielu un devās taisni uz priekšu, līdz plkst.22.06 pagriezās pa kreisi uz jau iepriekšējā dienā fiksēto zemes celiņu. /pers. B/

automašīna konkrētajā vietā atradās 2019.gada 20.jūlijā laika posmā no plkst.22.06 līdz plkst.23.35. proti, tā no zemes celiņa neizbrauca uz /iela/ ielu.

No plkst.22.19-22.20 redzams, kā pa pļavu gar meža malu/grāvi virzienā no zemes celiņa, kur novietota automašīna, uz mājām /nosaukums A/

aiziet kāds tumšs stāvs, plkst.22.23 redzams, kā no zemes celiņa puses gar grāvi virzienā uz mājām /nosaukums A/ ātrā solī aiziet tumšs cilvēka siluets.

[36.4] Plkst.23.30 mājās /nosaukums A/ ar baltu automašīnu atgriezās cietušie – /pers. F/ un /pers. E/, pēc kā plkst.23.33 dzirdami trīs šāvieni.

[36.5] 2019.gada 20.jūlijā plkst.23.35 uz zemes celiņa vietā, kur plkst.22.06 iebraucam bija redzama /pers. B/ automašīna, redzama neliela

gaismiņa, plkst.23.45 /pers. B/ automašīna pēc izbraukšanas no zemes celiņa aizbrauc pa /kustības virziens/(lietas 4.sējuma 118.-132.lapa).

Aizstāves U.Pētersonas iebildumus, ka nav iespējams paspēt divu minūšu laikā no šāviena izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. B/ noskriet no otrā

stāva, izlekt pa logu, tumsā pa pļavu un brikšņiem aizskriet vienu kilometru, atslēgt automašīnu, iesēsties tajā, iedarbināt un aizbraukt, tiesa atzīst par

selektīvu faktu vērtēšanu. Tiesas ieskatā pārskatā minētais nevieš šaubas notikuma hronoloģijā, jo ir ticams, ka /pers. B/ jau bija devies prom no mājām

/nosaukums A/ uz savu automašīnu pirms /pers. A/, un tikai tad, izšaujot uz /pers. E/, notikuma vietu atstāja /pers. A/. Turklāt, iespējams, ka ierakstos

redzamie laiki, ņemot vērā dažādus videosistēmu tehniskos nodrošinājumus un programmatūras var radīt nelielas savstarpējas laika atšķirības, kas

kopumā neietekmē ierakstos redzamās ziņas, to pieļaujamību, ticamību un attiecināmību.

[37] Ar liecinieka /pers. AD/ liecībās sniegtajām ziņām pierādīts, ka apsūdzētais /pers. A/ bija klients antikvariāta veikalā, pirka lietas priekš sevis

un kaut kādus sīkumus arī pārdeva. /pers. A/ reti nesa kādas lietas, lai pārdotu.

[37.1] Pirmstiesas procesā /pers. AD/ liecināja, ka apmēram 2018.gadā vai 2019.gadā, uz antikvariātu /adrese/, ļoti reti ienāca vīrietis 30-35 gadu

vecumā, augumā apmēram 1,80 metri, mati gaiši, īss griezums. Viņš pats atnāca uz antikvariātu, nesa dažādas zelta un sudraba lietas, teica, ka tās ir viņa

mantas. Vīrietis nenāca uz antikvariātu bieži. Pēdējo reizi vīrietis bija 2019.gada 20.novembrī. Liecinieks izbrīnījās, ka viņš tik ātri atnāca otrreiz. Vīrietis

teica, ka viņam vajadzīga nauda. Pēdējās divās reizēs vīrietis bija atnesis: sudraba karotes (tējas) bez gravējuma, standarta - 12; sudraba dakšas,

standarta, bez gravējuma - 6; vīriešu zelta rokassprādzi, padomju; kaut kādu apzeltītu pulksteni, standarta, bez jebkādas vērtības, brošu un gredzenu ar

sievietes attēlu, bet šīs lietas nebija zelta, tikai ar zelta apmalītēm. Kā arī pirms 2019.gada 20.novembra vīrietis atnesa sudraba vāzi, svarā ap

1 kilogramu, bet pēc tam viņš vāzi izpirka (lietas 2.sējuma 43.-44.lapa)

[37.2] 2020.gada 10.janvārī no uzrādītajām trim vīriešu fotogrāfijām, fotogrāfijā Nr.3 atpazina tieši vīrieti, kurš nāca uz antikvariātu un nesa zelta un

sudraba lietas, tai skaitā gan 2019.gada 20.novembrī, gan 2019.gada 16.decembrī. Vīrieti atpazina pēc sejas vaibstiem kopumā (lūpām, deguna, acīm).

No policijas darbiniekiem uzzināja, ka tas ir /pers. A/ (lietas 2.sējuma 50.-52.lapa).

[38] Ar liecinieces /pers. Z/ liecībās norādītajām ziņām pierādīts, ka /pers. B/ bija ienākumi un transportlīdzeklis. No /pers. B/ ir saņēmusi arī

vērtīgas dāvanas, viņš uzdāvināja auskarus un uz Ziemassvētkiem uzdāvināja ķēdīti. Lielas naudas nekad pie /pers. B/ neredzēja, viņš naudu neprasīja un

pati arī viņam naudu neprasīja. Kad ar /pers. B/ iepazinās, viņam bija “VW Passat”. Neredzēja, ka /pers. B/ dotu savu mašīnu kādam citam. Ikdienā

/pers. B/ pats braukāja ar savu “VW Passat” mašīnu. Pēc tam /pers. B/ nomainīja mašīnu, savu “VW Passat” /pers. B/ pārdeva 2019.gada rudenī.

[39] Lai arī apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ savu vainu neatzina, tiesa konstatē, ka viņu vaina ir pierādīta ar liecinieku /pers. AE/ un /pers. AC/

liecībās sniegtajām ziņām.

[39.1] Liecinieks/pers. AE/ atradās vienā ieslodzījuma vietā, vienā kamerā ar /pers. B/. Ilgās sarunās /pers. B/ izklāstīja vairākus faktus par

noziegumu, ko bija veicis. Tas bija saistīts ar /pers. E/ slepkavību /vieta/. /pers. B/ visādiem veidiem centās panākt, lai /pers. A/ paņem uz sevi šo

noziegumu, lai abiem nevajadzētu atrasties ieslodzījuma vietā. /pers. B/ solīja, ka palīdzēs /pers. A/ finansiālā ziņā, ja /pers. A/ uzņemsies vainu.

Liecinieks/pers. AE/ ar /pers. A/ atradās kopā Laktas ielā, psihiatriskajā ekspertīzē, kur /pers. A/ lielījās par paveikto noziegumu. /pers. A/ centās

izcelties ar to, ka ir nogalinājis /pers. E/, bet tajā pašā laikā teica, ka tas sanāca netīšām. Nozieguma vietā, kur tika nogalināts /pers. E/, ieradās abi divi,

gan /pers. B/, gan /pers. A/. /pers. A/ gāja pirmais iekšā mājā. Ierocis bija tieši /pers. A/. Pēc /pers. A/ teiktā, mājā bija kundze gados. Pēc tam /pers. B/

un /pers. A/ izbijās, kad mājās ieradās cilvēks, kuru viņi nogalināja, un aizbēga prom. Tajā pašā laikā /pers. B/ un /pers. A/ lielījās, ka esot paņēmuši

mājās lielu naudas summu un kaut kādus dokumentus.

Nozieguma vietā /pers. B/ un /pers. A/ ieradās ar /pers. B/ mašīnu. Pēc /pers. B/ vārdiem, viņam bija “VW Passat” ar tonētiem aizmugurējiem

logiem. /pers. B/ teica, ka nozieguma vieta bija /vieta/, privātmāju sektorā. /pers. A/ teica, ka viņam bija mazkalibra ierocis, vai nu “Makarova” pistole,

vai kaut kas tamlīdzīgs. /pers. A/ teica, ka netīšām nogalināja /pers. E/, jo viņš ieradās negaidīti, un no izbīļa /pers. A/ raidīja trīs šāvienus, divi šāvieni

aizgāja kokos un viens /pers. E/ vēdera apvidū. Pēc apcietinājuma /pers. B/ un /pers. A/ sazvanījās pa mobilo telefonu, pats to dzirdēja. No sākuma

/pers. B/ teica, lai /pers. A/ vispār neko nerunā, lai neko nesaka, jo neko pierādīt nevarēs. Pēc tam, kad saprata, ka ir atklājušies kaut kādi fakti, /pers.

B/ teica, lai /pers. A/ uzņemas visu. /pers. A/ teica, ka no mājas /vieta/ viņi nolaupīja ap 200 000 euro.

/pers. B/ un /pers. A/ teica, ka mājā bija sieviete gados, ka viņi sasēja sievieti, draudēja viņai. /pers. B/ nekad nav bijusi oficiāla darba vieta, pēc

viņa vārdiem, viņš nodarbojās ar zādzībām, pieņēma pasūtījumus, kur vajadzēja kādu aplaupīt, apzagt, no tā arī viņš dzīvoja. /pers. A/ zvanīja /pers. B/

vienu reizi, un tad bija vēl viens zvans. Pilnīgi visu viņu telefona sarunu neatceras, dzirdēja tikai nianses. Personīgi dzirdēja divus zvanus starp /pers. B/ un

/pers. A/. Kopā ar /pers. A/ /iela/ ielā bija nepilnu nedēļu. Ar /pers. A/ dzīvoja atsevišķās palātās, bet tikās ēdamzāles telpās. /pers. A/ stāstīja par viņa

izdarītajiem noziegumiem, jo cilvēks gribēja palielīties ar tiem. /pers. A/ teica, ka slepkavība izdarīta ar mazkalibra ieroci un vēlāk /pers. B/ to

apstiprināja. Sarunas ar /pers. B/ bija ļoti bieži, viņš praktiski tikai par noziegumiem runāja tāpēc, ka bija ļoti satraukts, ka viņu notiesās, ka attiecībā pret

viņu kaut ko pierādīs. /pers. B/ prasīja, kā labāk rīkoties, lai izvairītos no atbildības. Sarunu iniciators lielākoties bija /pers. B/. /pers. B/ nekas cits

neinteresēja, tikai šīs lietas. Liecinieks retu reizi pats uzdeva jautājumus /pers. B/, lielākoties viņš pats stāstīja. /vieta/ lietā /pers. A/ bija vairāk kā

izpildītājs, bet /pers. B/ bija kā šoferis, kurš atveda uz to vietu, bet pēc tam viņš arī palīdzēja /pers. A/. Sākumā uz māju /vieta/ devās /pers. A/, pēc tam

gāja /pers. B/.

[39.2] Liecinieks/pers. AC/, atrodoties ieslodzījumā, piekrita, ka viņu ievietos kamerā pie cilvēkiem, lai paklausās, ko viņi runā. Viņu ievietoja

kamerā kopā ar /pers. A/. /pers. A/ daudz ko izstāstīja jau pirmajā naktī. /pers. AC/ policija iedeva mobilo telefonu. /pers. A/ nezināja, ka tas ir iedots

telefons. Pēc tam /pers. A/ bieži teica, ka viņam vajag cilvēku, kurš var aizbraukt un paņemt, ko viņi tur ir nolaupījuši.

Par /vieta/ /amats/ /pers. A/ stāstīja daudz, ka sasēja sievieti gados, tad viņi pa to māju staigāja, “kratīja” to, tad ieradās kāds cilvēks ar sievieti,

/pers. A/ saprata, ka tas laikam ir mājas īpašnieks. Mājas īpašnieks sāka agresīvi pretoties un /pers. A/ šāva viņam virsū. Pēc tam /pers. A/ ar /pers. B/

pāri sētai lēca, kaut kādā mežā skrēja. Kad /pers. A/ ņēma mobilo telefonu, lai zvanītu, otrā galā bija policists. /pers. A/ deva norādījumus “brālim” (tā

policijas darbinieku stādīja priekšā /pers. AC/), kur jāiet pakaļ ierocim un citu. /pers. A/ stāstīja, ka viņi ar /pers. B/ ilgu laiku braukāja pa Latviju un

laupīja.

/pers. A/ teica, ka /vieta/ laupīšanā piedalījās divatā ar /pers. B/. No tās mājas viņi izlēca ārā pa logu un skrēja pāri sētai mežā vai brikšņos.

/pers. A/ vajadzēja atrast cilvēku, jo viņam daudz ir saslēpts. /pers. A/, runājot pa telefonu, iegāja tualetē un stāstīja policistam, kur jāiet, kas ir

pagrabā, kur būs maisiņš, maisiņā būs pistole, bet pistoli aiztikt nevajag, tas jāpaceļ, jāpaņem no apakšas maisiņš, ko policists arī izdarīja, bet ierocis

jāieliek atpakaļ. /pers. A/ teica, ka advokātam /vieta/ bija naudas zīmes, 500 euro vienā banknotē, un /pers. A/ staigāja, mainīja to naudu. /pers. A/

neteica, cik reizes viņi /vieta/ bija, bet teica, ka bija moments, kad viņš kopā ar /pers. B/ bija Mārupē ar “Passat”, un bija moments, kad /pers. A/ tur bija

ar “BMW”.

Rīgas Centrālcietumā ar /pers. A/ kamerā bija divi vien. /pers. A/ /pers. AC/ prasīja, vai nevar uzzināt /pers. B/ mobilo telefonu. Attiecībā par

/vieta/ /pers. A/ teica kaut ko par 20 000 euro. /pers. A/ visu laiku stāstīja, ka viņš uztraucas par /pers. B/, jo /pers. B/ vienmēr visu esot pavirši darījis,

ka pie viņa varēja palikt naudas zīmes ar DNS. /pers. A/ teica, ka /pers. A/ bija daudz naudas. No /pers. A/ saprata, ka kāds no viņiem vēl paspēja

uzskriet otrajā stāvā, ka viņi uz /vieta/ aizbrauca ar pelēku “VW Passat”. /pers. A/ teica, ka ar savu mašīnu “BMW” viņš arī bija /vieta/, bet tas varbūt

bija, kad viņi analizēja to situāciju. Sākotnēji /pers. A/ palūdza no slēptuves izņemt tikai zelta aproču pogas.

[39.3] Tiesa tic liecinieku /pers. AE/ un /pers. AC/ sniegtajām liecībām un nesaskata pamatu, kāpēc lieciniekiem vajadzētu izdomāt faktus un

apmelot apsūdzētos. Viņu liecības sakrīt gan savstarpēji, gan ar citiem krimināllietā iegūtajiem pierādījumiem, tajā skaitā ar videoierakstos fiksētajām

ziņām un cietušo liecībām. Turklāt tiesas sēdē liecinieki norādīja, kāpēc sadarbojas un sniedz liecības. Liecinieks/pers. AC/ piekrita sadarboties, jo

nogalināts advokāts, cilvēks, kurš viņus, kas atrodas cietumā, aizstāv. Tikai tāpēc pārkāpa visus cietuma likumus un to izdarīja, un tagad /pers. A/

liecinieku “represē” ar citu notiesāto palīdzību, ka “jāsit nost”. Liecinieks/pers. AE/ norādīja, ka sniedza liecības, jo pats cilvēks, kurš paveica to

noziegumu, stāstīja viņam tādas lietas, un tāpēc, ka cilvēks, par kuru liecinieks sniedza liecības, ļoti daudz izdarīja tādu, kas sagandēja gan liecinieka, gan

viņa ģimenes dzīvi pēc liecību sniegšanas ar draudiem, tādēļ liecinieks liecina patiesi.

Tiesa noraida aizstāvības iebildumus liecinieku /pers. AE/ un /pers. AC/ liecību izmantošanai, jo aizstāvju ieskatā jāņem vērā, ka liecinieki paši ir

izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un paši atrodas ieslodzījuma vietā, ka viņiem neko nenozīmē pienākums sniegt patiesas liecības un brīdinājums par

kriminālatbildības iestāšanos, kā arī to, ka tad visās krimināllietās, kur personas ir apcietinātas, lieciniekiem būtu jābūt no ieslodzījuma vietas.

Aizstāvji noraidījuši liecinieku argumentus, kāpēc viņi sniedz liecības, norādījuši uz pretrunām liecinieku liecībās, piemēram, ko apsūdzētie gribējuši

zagt, dārglietas, naudu vai dokumentus, ka apšauba liecinieku norādīto, ka /pers. A/ liecinājis arī par citām izdarītām slepkavībām, norādījis uz

slepkavības pasūtītāju, ko procesa virzītājs nav pārbaudījis. Tomēr tiesa atzīst liecinieku /pers. AE/ un /pers. AC/ liecībās sniegtās ziņas par to, ka abi

apsūdzētie kopīgi izdarījuši laupīšanu un /pers. A/ izdarīja slepkavību mājās /nosaukums A/, par ticamām, jo tās apstiprinās ar citiem lietā iegūtajiem

pierādījumiem. Tiesa atzīst, ka arī personas, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, vai kuras pašas atrodas ieslodzījuma vietās, ir tikpat ticami

liecinieki kā citas personas, kas neatrodas ieslodzījuma vietā, liecības ir uzklausītas tiesas sēdē, nav radušās ne mazākās šaubas, ka tās būtu izdomātas un

nepatiesas, turklāt minēto liecinieku liecībās sniegtās ziņas tiek vērtētas kopumā ar citiem krimināllietā iegūtajiem pierādījumiem, nepiešķirot tām augstāku

ticamību kā pārējiem pierādījumiem.

[40] No 2020.gada 25.marta kratīšanas protokolā un fototabulā norādītajām ziņām izriet, ka kratīšanas laikā /kratīšanas vieta/, atrasts zaļš

polietilēna maisiņš, kurā atradās divas melnas auduma maskas ar caurumiem (acīm un degunam) (lietas 1.sējuma 191.-200.lapa).

[40.1] Ar 2020.gada 11.maija ekspertu atzinumā par DNS ekspertīzes veikšanu sniegtajām ziņām pierādīts, ka uz vienas cepures-maskas un

nomazgājumā no kannas vāka konstatēts /pers. A/ bioloģiskais materiāls. Uz otras cepures-maskas konstatēts /pers. B/ bioloģiskais materiāls (lietas

1.sējuma 211.-212.lapa).

[40.2] No 2020.gada 14.aprīļa eksperta atzinuma Nr./atzinuma numurs/ izriet, ka uz ekspertīzei iesniegtā objekta (maisa) virsmas papillārlīniju

pēdas nav atainojušas (lietas 1.sējuma 205.-206.lapa). No 2020.gada 8.aprīļa eksperta atzinuma Nr./atzinuma numurs/ izriet, ka uz iesniegtajiem

objektiem – zaļa polimērmateriāla maisa un divām melnām maskām ar caurumiem – nav šāviena produktu daļiņu, kuru izmērs ir lielāks par

1,25 mikroniem (lietas 1.sējuma 207.-209.lapa).

[40.3] Ar 2020.gada 27.maija protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai norādītajā ziņām pierādīts, ka cietusī /pers. F/, uzaicināta atpazīt melnu

sejas/galvas masku, norādīja uz sejas/galvas masku Nr.1 un liecināja, ka tieši tā bija uzvilkta vīrietim (šāvējam) 2019.gada 20.jūlijā, kad sašāva viņas vīru

/pers. E/, mājas /nosaukums A/ pagalmā (lietas 1.sējuma 256.-257.lapa). Par minēto cietusī /pers. F/ liecināja arī tiesas sēdē.

[40.4] Tiesa noraida aizstāvja D.Zacmaņa viedokli, ka maskas atpazīšanas protokols nav pieļaujams pierādījums, jo neatbilst Kriminālprocesa

likuma 177.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām, ka atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem, tiem jābūt

savstarpēji viendabīgiem, bez krasām atšķirībām un uzrādāmos objektus pēc iespējas nofotografē vai veic skaņu un attēla ierakstu, un procesa virzītājam

nebija nekādu šķēršļu izpildīt minētās prasības.

Tiesa nesaskata tādus procesuālus pārkāpumus masku uzrādīšanas gaitā, kas ietekmētu pierādījumu pieļaujamību. Nav pamata apgalvojumam, ka

pieļauti procesuālie pārkāpumi. Kriminālprocesa likuma 177.panta ceturtā daļa nenosaka obligātu prasību veikt fotografēšanu un ierakstu. No lietā

nostiprinātiem pierādījumiem nevar konstatēt uzrādīto objektu viendabīgumu. Lai gan cietusī /pers. F/ liecināja, ka uzrādītās maskas ir bijušas atšķirīgas,

tomēr ar pilnīgu pārliecību viņa atpazina tieši to masku, kura bija uzbrucējam.

[40.5] Tiesa atzīst par nepamatotu aizstāvības norādīto, ja maskas tikušas lietotas /pers. E/ slepkavības laikā, tad uz tām jābūt šāvienu produktu

daļiņām, bet tādu nav ne uz maskām, ne uz maisa, kurā maskas atradās. Un ja arī kādreiz apsūdzētie maskas uzvilkuši, tad uz maskām nav laika un vietas

zīmoga, kas apliecinātu, ka tās lietotas izskatāmā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, jo maskas var lietot arī karnevālā vai vienkārši tās pielaikot.

Izskatot apsūdzības pamatotību, tiesa vērtē tos pierādījumus, kas izmeklēšanā iegūti, ne tādus, ko aizstāvība vēlētos redzēt. Šāviena produktu

daļiņu nekonstatēšana neapstiprina, ka maska nav lietota šaušanas laikā. Ar bioloģiskā materiāla konstatēšanu uz maskām tiesa atzīst par pierādītu, ka

noziedzīgus nodarījumus apsūdzētie veikuši slēpjot savu seju. Turklāt /pers. A/ lietoto masku atpazinusi cietusī /pers. F/.

Protokolā par maskas uzrādīšanu atpazīšanai norādītās ziņas tiesa vērtē kopumā ar citiem pierādījumiem, gan /pers. F/ liecībās sniegtajām ziņām,

gan masku atrašanas vietu un DNS ekspertīzes atzinumā konstatēto, tādējādi tiesa atzīst par pierādītu, ka izņemtā maska ir tā, kuru /pers. A/ lietoja,

izdarot noziedzīgu nodarījumu mājās “Bērziņi”, Mārupē, ko redzēja cietusī /pers. F/.

[41] Faktu, ka palīgtelpā – pagrabā /adrese//pers. A/ varēja brīvi glabāt savas mantas pierāda ziņas, kas izriet no liecinieku /pers. AF/ un /pers.

AG/ liecībām.

[41.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasītas liecinieces /pers. AF/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, ka lieciniece

dzīvo /adrese B/, pirmajā stāvā kopā ar dēlu /pers. AH/. Lieciniecei pieder pagrabs iepretim ieejai. Pēdējo reizi pagrabā bija iegājusi apmēram pirms

četriem gadiem. Pagrabs palika tukšs un bija aizslēgts ar atslēgu. Policijas darbinieki palūdza parādīt un atvērt/atslēgt savu pagrabu. Konstatēja, ka

pagrabs ir atvērts un /pers. AF/ atslēga neder. Konstatēja, ka pagrabā atrodas svešas mantas (maisi). Dēls /pers. AH/ pagrabu neizmantoja (lietas

1.sējuma 201.-202.lapa).

[41.2] Liecinieks/pers. AG/ tiesas sēdē apstiprināja, ka mājā ir iedzīvotāja /pers. AF/, kura lieto pagrabu, bet ļoti reti. Kad pirms diviem gadiem

viņas pagrabā iemetās sēnīte, tad brīvu tehnisko telpu, kuru neviens nelietoja, nodeva /pers. AF/. Tā bija vaļēja tehniskā koplietošanas telpa, kuru neviens

nelietoja. Nezin, vai viņa uzlika tai telpai savu atslēgu. /pers. AF/ dzīvo vidējā kāpņutelpā, kur /pers. A/.

[42] Ar 2020.gada 1.jūnija kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinumā Nr./atzinuma numurs/ un video/audio ierakstā

iekļautajām ziņām apstiprināts, ka /pers. A/ melo, teikdams, ka 2019.gada 20.jūlija vakarā mājās /nosaukums A/, neveica laupīšanu. /pers. A/ melo,

teikdams, ka 2019.gada 20.jūlija vakarā mājās /nosaukums A/, neizdarīja šāvienus (lietas 5.sējuma 72-86.lapa).

Tiesa atzīst par ticamu poligrāfa ekspertīzes secinājumu, kuru izdarījis sertificēts tiesu eksperts /pers. AI/, iepazinies ar krimināllietas materiāliem un

saskaņā ar poligrāfa izpētes metodi pirms ekspertīzes veikšanas pārliecinājies par apsūdzētā /pers. A/ veselības stāvokli, nekonstatējot ievērojamus

apstākļus, kas traucētu šīs izpētes pareizu veikšanu. Poligrāfa eksperta atzinumam tiesa nepiešķir augstāku ticamības pakāpi kā citiem pierādījumiem lietā,

bet vērtē to kopsakarībā ar citiem pierādījumiem, kas apstiprina faktu par /pers. A/ atrašanos notikuma vietā 2019.gada 19.jūlijā mājās /nosaukums A/.

[43] 2020.gada 7.janvārī /pers. A/ aizturēts /vieta/ un personas kratīšanas laikā atrasti un izņemti: tumšs kabatas lukturis, rokas pulkstenis “Casio-

G-Shock Multi ?and 6”, balta metāla ķēdīte ar krustiņu un ikonu u.c. (lietas 5.sējuma 16., 19.lapa). Mantas apskatītas 2020.gada 15.janvārī (lietas

5.sējuma 20.lapa).

[43.1] 2020.gada 7.janvāra kratīšanas, kas veikta /pers. A/ deklarētajā dzīvesvietā /dzīvesvietas adrese/, un tās palīgtelpās (palīgceltnēs),

protokolā norādītās ziņas apstiprina mantu izņemšanu, kurām uzlikts arests. Kratīšanā atrasti: sarkana koka kaste ar trīs rokas pulksteņiem “Seiko”,

“Tissot”, “Cartier”; koka kaste ar vienu rokas pulksteni; kabatas pulkstenis ar ķēdīti u.c. (lietas 5.sējuma 26.-28.lapa).

[43.2] 2020.gada 13.maijā apskatīti: vīriešu rokas pulkstenis “Seiko GPS Solar 750331”, ūdens izturīgs, ar melnu plastmasas materiālam līdzīgu

siksniņu un dzeltenu metālisku aizdari, tumši brūna ciparnīca; vīriešu rokas pulkstenis “Tissot 1853 T101417 A”, ūdens izturīgs, ar melnām ādai līdzīgām

siksniņām, nošūtas ar gaišiem diegiem. Ciparnīca ir melna, laika rādītāji gaišā metāliskā krāsā. Ciparnīcas rāmis ir no gaiša metāliska metāla; vīriešu rokas

pulkstenis “Cartier 07304AM” ūdens izturīgs, ar brūnām ādai līdzīgām siksniņām ar gaišu metālisku aizdari. Ciparnīca ir gaiša, laika rādītāji melni,

ciparnīcā laiks ir atzīmēts ar romiešu cipariem. Ciparnīcas rāmis ir no gaiša metāla; rokas pulkstenis “Louis Erard Automatic 5 Bar Sapphire Crystal 266”

apaļā melna samta auduma statīvā, ūdens izturīgs, ar brūnām ādai līdzīgām siksniņām ar gaišu metālisku aizdari (lietas 5.sējuma 29.-36.lapa).

[44] 2020.gada 6.janvāra kratīšanas, kas veikta /pers. B/ deklarētajā dzīvesvietā /adrese/, un tās palīgtelpās (palīgceltnēs), protokolā norādītās

ziņas apstiprina mantu izņemšanu, kurām uzlikts arests. Atrasta melna kastīte ar nosaukumu “Rado”, kurā atrodas dzeltena metāla rokas pulkstenis

“Tissot 1853”, dzeltena metāla gredzens ar melnu akmeni, vīriešu rokas pulkstenis “Rado Coupole Nr./numurs/” tumši brūnā ādas siksniņā, čeks no SIA

“Rippol” Nr./numurs/ no 2019.gada 11.septembra ar lietošanas instrukciju (lietas 5.sējuma 182.-209.lapa). Izņemtās mantas apskatītas 2020.gada

21.janvārī (lietas 5.sējuma 210.-221.lapa).

[45] No /pers. E/ AS “Swedbank” konta pārskata par laika periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 13.augustam izriet, ka /pers. E/

minētajā laika posmā bija regulāri ienākumi, kas savukārt apliecina cietušās /pers. F/ norādīto, ka 2019.gada 20.jūlijā no mājām ir nolaupīta aploksne ar

naudu (lietas 1.sējuma 214a.-219.lapa).

[45.1] Uzziņā (lietas 4.sējuma 133.lapa) norādītās ziņas nostiprinātas citos krimināllietā iegūtajos pierādījumos.

[46] “Laupīšana ir vairākobjektu noziegums, jo laupīšanas uzbrukums apdraud ne tikai cietušā mantiskās intereses, bet vienlaikus vērsts arī pret

personas veselību vai dzīvību. Laupīšanas objektīvā puse izpaužas kā svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības

piedraudējumu. (..) Laupīšanā uzbrukums cietušajam, proti, vardarbība vai vardarbības piedraudējums ir mantas prettiesiskas iegūšanas līdzeklis vai

kalpo mantas paturēšanai tūlīt pēc tās prettiesiskas paņemšanas.” (U.Krastiņš, Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019., 37.lpp.-2., 3., 5.pkt.)

Pret cietušo /pers. C/ laupīšanas laikā, lai iegūtu svešu mantu, pielietots fizisks spēks, nogāžot uz dīvāna un uzsitot pa muguru, izteikti draudi nodurt,

radot bailes, un ierobežotas /pers. C/ kustības un pārvietošanās spējas, aizsienot acis un sasienot rokas. Vardarbības piedraudējumu tiesa atzīst kā tādu,

par kuru /pers. C/ nešaubīgi radās pārliecība, ka draudi tiks realizēti.

Subjektīvā attieksme pret nodarījumu ir tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka ar laupīšanu cietušajam nodarīs

zaudējumus vai radīs citu kaitējumu, un vēlas iedzīvoties uz citu personu rēķina.

Saskaņā ar Krimināllikuma 19.pantu par dalību uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties,

tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks (līdzizdarītājs).

Tiesa atzīst par pierādītām /pers. B/ aktīvās darbības Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un faktiskās

darbības raksturo arī viņa subjektīvo attieksmi, tas ir, tiešu nodomu izdarīt laupīšanu. Apsūdzētie/pers. A/ un /pers. B/, iepriekš, pirms noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas, vienojoties, personu grupā, vēlējās iegūt svešu mantu, viņu darbības bija vērstas uz kopīgi izdarāmo laupīšanu. Uz svešas mantas

iegūšanu vērstās darbības veiktas saskaņoti, pielietojot vardarbību un arī piedraudot ar to, kā rezultātā realizēts kopīgais mantas nolaupīšanas nodoms.

[47] “Ar izdarītāja ekscesu saprot gadījumus, kad noziedzīga nodarījuma tiešais izdarītājs pārkāpj starp noziedzīgās grupas dalībniekiem vai

līdzdalības gadījumā pastāvošo vienošanos par noteikta veida noziedzīga nodarījuma kopīgu izdarīšanu un viens pats izdara citu nodarījumu.

Par izdarītāja ekscesu cits noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai līdzdalībnieks neatbild kriminālā kārtā tāpēc, ka ar izdarītāju nav pastāvējusi

vienošanās vēl par kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. (..)

Izdarītāja ekscesa gadījumā līdzdalība nav iespējama, jo tiešais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs darbojies ārpus kopējās vienošanās robežām, jo

par izdarītāja cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav pastāvējusi vienošanās.” (U.Krastiņš, Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-

VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018., 107.lpp.-26., 27.pkt., 108.lpp.-31.pkt.)

[48] Tiesa/pers. A/ darbības laupīšanas laikā, pielietojot šaujamieroci un izdarot /pers. E/ slepkavību, atzīst par izdarītāja ekscesu. /pers. A/

darbības pārkāpa iepriekšējo vienošanos par laupīšanas izdarīšanu, līdz ar to par slepkavības izdarīšanu atbild pats /pers. A/. Savukārt /pers. B/ atbild

par darbībām, ko apsūdzētie izdarījuši saskaņoti, par kurām bijusi savstarpēja vienošanās un kopīgs nodoms, tātad par laupīšanu personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās.

[49] Slepkavību var izdarīt kā ar tiešu, tā netiešu nodomu. Noskaidrojot vainīgā nodoma saturu, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma apstākļu

kopums, nozieguma izdarīšanas veids un rīki, brūču un citu miesas bojājumu daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas

iemesls, arī vainīgā un cietušā iepriekšējā izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas.

“Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētā slepkavība, kas saistīta ar laupīšanu, aptver divus noziegumus, jo vienlaikus apdraud divus tiešos

objektus – cietušā dzīvību un viņa īpašuma intereses. Vainīgā sākotnējais mērķis ir vērsts uz svešas kustamas mantas nolaupīšanu, un tā sasniegšanai tiek

lietota vardarbība – līdzeklis, kādu vainīgais izmanto, lai paralizētu cietušā gribu pretoties mantas nolaupīšanai, pārvarētu tā pretošanos mantas

nolaupīšanas procesā vai lai paturētu mantu tūlīt pēc tās nolaupīšanas.” (V.Liholaja, Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018., 252.lpp.-29.pkt.)

[49.1] /pers. E/ sašaušana sekmēja laupīšanas izdarīšanu un pabeigšanu, laupīšanas izdarītāji, /pers. A/ un /pers. B/, atstāja noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas vietu, paņemot līdzi nolaupītās mantas.

[50] “Gadījumos, kad vainīgais, nolaupot svešu mantu, lietojis vardarbību, kuras rezultātā iestājusies cietušā nāve, un vainīgais tādu rezultātu

vēlējies vai apzināti pieļāvis, noziegums jākvalificē tikai kā slepkavība, kas izdarīta pastiprinošos apstākļos, saskaņā ar Krimināllikuma 117.panta

6.punktu.” (U.Krastiņš, Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2019., 41.lpp.-37.pkt.)

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ nodoms noslepkavot /pers. E/ radies pēkšņi, un viņš to apzināti pieļāvis, jo pielietojis uz laupīšanas izdarīšanas vietu

līdzi paņemto šaujamieroci, būdams gatavs nepieciešamības gadījumā pielietot.

[51] Tiesa noraida aizstāvja D.Zacmaņa versiju, ka neviena no nozagtajām mantām nav atrasta ne pie /pers. A/, ne pie /pers. B/, tādējādi nav

pamats saistīt apsūdzētos ar laupīšanu. Izvērtējot visus tiesā pārbaudītos apsūdzēto /pers. A/ vainas pierādījumus par personas tīšu prettiesisku

nonāvēšanu (slepkavību), kas saistīta ar laupīšanu, un /pers. B/ vainas pierādījumus par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās, saistītu ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšanu), tiesa atzīst, ka lietā nav šaubu par to, ka apsūdzētos vienoja

vēlēšanās prettiesiski iegūt mantu un ka tieši šādā nolūkā viņi vienojās pielietot pret cietušo /pers. C/ vardarbību, ko veica /pers. A/, sagrābjot /pers. C/

no aizmugures, nogāžot uz dīvāna un ar līdzi paņemto izolācijas lentu sasienot viņas rokas aiz muguras, kā arī aizlīmējot /pers. C/ acis un ar rokas dūri

iesitot pa muguras lejas daļu, pēc kā /pers. A/ pieprasīja /pers. C/ naudu un piedraudēja ar vardarbību. Tajā laikā /pers. B/ pārmeklēja citas telpas mājā.

Lai ar nolaupītajām mantām atstātu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, /pers. A/ pielietoja šaujamieroci.

[52] Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēta kriminālatbildība par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot dzīvoklī.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka 2020.gada 6.janvārī ap plkst.16.45 /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā mantkārīgā nolūkā ar mērķi izdarīt zādzību

no dzīvokļa /notikuma vietas adrese/, ar /pers. A/ lietošanā esošo automašīnu “BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. B/,

ieradās Jelgavas ielā, Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā.

[53] Zādzības fakts 2020.gada 6.janvārī un tās apstākļi pierādīti ar cietušās /pers. G/ liecībās sniegtajām ziņām. /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka

2020.gada 6.janvārī plkst.11.13 brauca ar sabiedrisko transportu uz mājām /vietas/ parādās tikai brīvdienās, to zināja visi apkārtējie. Plkst.17.45 viņai

pazvanīja no policijas un paziņoja par dzīvokļa laupīšanu. Kad atbrauca uz /vieta/, secināja, ka balkonam bija uzlauztas durvis, tās bija plaši vaļā.

Ārdurvis nebija aiztiktas. Sākumā dzīvoklī iegāja kriminālists, pēc tam iegāja pati un pārējie policijas darbinieki. Redzēja, ka no bāra bija paņemtas vīna

pudeles. Dzīvoklis bija izdemolēts, divās istabās visi plaukti bija izvandīti. Mazajā istabā bija paņemta tikai pludmales soma, kurā bija saliktas visas

nozagtās mantas. Dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā. Balkona durvis bija profesionāli uzlauztas ar kādiem laužņiem, jo tās nebija salauztas, bet attaisītas tā,

lai varētu ieiet. Visas nozagtās mantas ir atgrieztas.

[53.1] Cietušās/pers. G/ liecībās norādītais apstiprinās ar 2020.gada 7.janvāra notikumu vietas apskates protokolā un tam pievienotajā fototabulā

atspoguļotajām ziņām. Apskates laikā konstatētais liecina, ka dzīvoklī ir izjaukta mantu kārtība, vaļējas atvilktnes, kas norāda uz to, ka dzīvoklī dažādās

vietās meklēts kas vērtīgs.

2020.gada 6.janvārī, apskatot dzīvokli /adrese A/, uz balkona rāmja saskatīti bojājumi, uz durvju apakšējā stūra melnas lūzuma pēdas, uz centru

no durvju apakšas saskatīti melni atspiedumi, kā arī uz rāmja no apakšas puses uz centru ir septiņi pēdu atspiedumi. Viesu istabā sekcijai ir atvērtas

durvis. Vidusdaļā sekcijai ir atvērtas durvis un izvilkti plaukti. Uz grīdas atrodas četras lādītes, vienā no kastītēm atrodas bižutērija. Uz balkona seguma

atrodas melna metāla fragments. Guļamistabā pie skapja uz grīdas atrodas dažādas mantas (apģērbs). No ieejas durvīm guļamistabas labajā pusē pie

sienas atrodas kumode ar atvērtiem plauktiem, uz grīdas atrodas drēbes. Viesu istabā uz balkona durvīm uz apakšējās daļas no grīdas uz durvju stikla ir

saskatāms audumu pēdu fragments (lietas 2.sējuma 113.-134.lapa).

[54] Apsūdzēto/pers. A/ un /pers. B/ vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un to, ka zādzība ir iepriekš

plānota, pierāda ziņas, kas izriet no 2020.gada 16.jūnija pārskata un fototabulas par veiktajām speciālajām izmeklēšanas darbībām, veicot vietas

audiokontroli un priekšmeta novērošanu, izsekošanu /pers. A/ lietošanā esošajā automašīnā “BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/. /pers.

A/ kopā ar /pers. B/ 2020.gada 5.janvārī ar /pers. A/ lietošanā esošo automašīnu devās izlūkošanas braucienā, kura laikā pētīja vairākas iespējamās

noziegumu izdarīšanas vietas (dzīvokļus un privātmājas), tai skaitā arī dzīvokli /adrese C/, tā apkārtni un apsprieda iespējamo iekļūšanas veidu dzīvoklī.

2020.gada 6.janvārī, kopīgi aizbraucot uz /vieta/, nobrauca garām potenciālajai notikuma vietai, un uz brīdi aizbrauca nostāk no tās un izkāpa no

automašīnas. Pēc 15 minūtēm personas atgriezās uz potenciālo nozieguma izdarīšanas vietu. Sākotnēji automašīna novietota netālu no notikuma vietas,

pēc kā /pers. A/ aizgāja izlūkošanā, bet /pers. B/ palika automašīnas salonā. Pirms došanās izlūkos /pers. A/ pateica “vienu cimdu paņemšu”, savukārt

/pers. B/ piebilda “še gāze uzreizes”. Pēc brīža atgriezies pie automašīnas, /pers. A/ paziņoja, ka viss ir kārtībā, lai /pers. B/ pabrauc tālāk no notikuma

vietas, ko arī izdarīja. Pēc zādzības izdarīšanas, kad /pers. A/ atgriezās automašīnā, /pers. B/ uzreiz uzsāka braukšanu prom /vieta/ virzienā. Braukšanas

laikā /pers. B/ interesējās, kā /pers. A/ veicās, uz ko /pers. A/ izstāstīja, ko izdevās nozagt, četras alkohola pudeles, zeltu, smaržas (lietas 2.sējuma 141.-

146.lapa).

[55] Apsūdzēto/pers. A/ un /pers. B/ vainu personu grupā izdarītajā zādzībā pierāda ziņas, kas iegūtas, veicot personas (/pers. B/) novērošanu un

izsekošanu, un veicot vietas audiokontroli un priekšmeta novērošanu /pers. A/ lietošanā esošajai automašīnai “BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas

numurs/. Izmeklēšanas laikā iegūtās ziņas pierāda, ka 2020.gada 6.janvārī /pers. A/ un /pers. B/ kopīgi no /kustības virziens/ un plkst.16.23 automašīna

“BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, /pers. A/ un /pers. B/ atradās /vieta/

[55.1] No 2020.gada 13.janvāra pārskata par speciālo izmeklēšanas darbību “personas novērošana un izsekošana” izriet, ka /pers. B/ novērošana

un izsekošana organizēta autoservisa apkārtnē /adrese A/, izmantojot tehniskos līdzekļus, veicot video filmēšanu. Konstatēts, ka 2020.gada 6.janvārī

plkst.15.40 /pers. B/ iegāja dzīvesvietā /adrese B/. Plkst.15.47 /adrese/ apstājas automašīna “BMW”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, kurā

atradās /pers. A/. Plkst.16.01 /pers. B/ izgāja no dzīvesvietas, izgāja cauri pagalmiem uz /iela/ ielu un iesēdās “BMW”, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, pie /pers. A/, un uzsāka kustību. Plkst.16.23 /pers. B/ un /pers. A/ novērošana un izsekošana turpināta /vieta/. Plkst.17.17 /pers.

B/ un /pers. A/ aizbrauca pa autoceļu /kustības virziens/ virzienā. Plkst.17.43 fiksēts, ka automašīnas vadītāja vietā sēdēja /pers. B/, /pers. A/ automašīnā

nebija (lietas 3.sējuma 177.-178.lapa).

[55.2] No uzziņas par /pers. A/ lietošanā esošās automašīnas “BMW X3”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, audiokontroli un priekšmeta

novērošanu laika posmā no 2019.gada 31.decembra līdz 2020.gada 6.janvārim, izriet, ka /pers. A/ pārvietojās ar kontrolējamo automašīnu, izņemot īsu

laika posmu 2020.gada 6.janvāra pēcpusdienā, vakarā (brīdi pirms /adrese/ veiktās zādzības, tās laikā un brīdi pēc tam, līdz /pers. A/ un /pers. B/ tika

aizturēti), kad automašīnu vadīja /pers. B/, bet /pers. A/ tajā atradās kā pasažieris (lietas 3.sējuma 221.-229.lapa, 230.-232.lapa).

[56] Apsūdzēto/pers. A/ un /pers. B/ vainu zādzības izdarīšanā pierāda 2020.gada 6.janvāra kratīšanas protokolā, eksperta darba protokolā un

fototabulā norādītās ziņas par kratīšanas izdarīšanu /pers. A/ lietošanā esošajā transportlīdzeklī “BMW X3”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/.

Kratīšanas laikā atrastas /pers. G/ nozagtās mantas: neatvērta šampanieša “Martini Prosecco” pudele 750 ml, neatvērta vīna “VillaGrande

Shardonnay” pudele 1 L; neatvērta vīna “Borgoant Rosso del borgo seniddce” pudele 750 ml; kartona kastīte ar uzrakstiem “Nr.5 Chanel Paris Eau

Premiere vaporisateur spray 2,5 FL.0Z” ar tukšu stikla pudelīti ar analoģiskiem uzrakstiem; kartona kastīte ar uzrakstiem “Pour Femme David 6 euu de

toillete 100 ml”, ar iesāktu stikla smaržu pudelīti, daļēji pildīta ar šķidrumu; viena balta metāla monēta ar uzrakstu “Dzīvei, ne skolai, mācamies” koka

ietvarā; viena dzeltena metāla piespraude lapas veidolā ar akmeņiem; viena dzeltena metāla ķēdīte ar krustiņu; viena dzeltena metāla ķēdīte ar baltiem

akmeņiem; viens dzeltena metāla gredzens ar baltiem akmeņiem; divi dzeltena metāla gredzeni; balta metāla gredzens; dzeltena metāla auskaru pāris;

dzeltena metāla kulons sirds formā; violeta auduma soma ar krāsainiem zīmējumiem un rāvējslēdzēja aizdari (lietas 2.sējuma 151.-190.lapa).

[56.1] 2020.gada 16.janvārī apskatīta no automašīnas salona aizmugurē, aiz vadītāja krēsla izņemtā violetā soma un gaiša, sudraba monēta koka

rāmītī, no vienas puses ir iegravēts uzraksts “Latvijas Republika” un ģerboņa simbols, no otras puses simbols “gailis”, kurš stāv uz grāmatas un pa malu

sauklis “Dzīvei, ne skolai, mācamies”. Koka rāmītis aizverams ar caurspīdīgu plastmasas vāciņu, koka rāmīša pamatne gaiši brūna no kokam līdzīga

materiāla (lietas 2.sējuma 204.-205.lapa).

[56.2] 2020.gada 19.maijā apskatīts dzeltena metāla laulības gredzens 16 mm diametrā, ar nesalasāmu provi; dzeltena metāla laulības gredzens

16,5 mm diametrā, ar nesalasāmu provi; dzeltens metāla gredzens 17 mm diametrā, ar nesalasāmu provi, kam augšpusē pa vidu ir balts/caurspīdīgs

akmentiņš, no kura pa labi un pa kreisi viens aiz otra izkārtoti tādi paši, četri (uz katru pusi – kreiso un labo) mazāki akmentiņi; pelēks metāla gredzens

16,5 mm diametrā, ar iegravētu provi “925”, uz kura ārējās malas iegravēti ornamenti un līnijas; dzeltena metāla sīka pinuma ķēdīte 50 cm garumā, kurai

uz aizdares iegravēta nesalasāma prove, uz ķēdītes atrodas dzeltena metāla krustiņš, kam pa vidu attēlots Jēzus Kristus veidols krustā; dzeltena metāla

kuloniņš sirds formā ovālā dzeltena metāla stiprinājumā, ar nesalasāmu provi; dzeltena metāla piespraude spalvas formā, kas priekšpusē ir izrotāta ar

vairākiem baltiem/caurspīdīgiem akmentiņiem. Piespraudes aizmugurē atrodas adatas veida aizāķējams un nofiksējams stiprinājums; divi identiski dzeltena

metāla auskari ar nagliņas veida aizdari pakava formā ar diviem baltiem/caurspīdīgiem akmentiņiem priekšpusē; 49,5 cm gara dzeltena metāla ķēdīte ar

baltiem/caurspīdīgiem akmentiņiem (lietas 2.sējuma 199.-203.lapa).

Izņemtās mantas atdotas to īpašniecei cietušajai /pers. G/ (lietas 2.sējuma 206.-207.lapa).

[57] 2020.gada 8.janvāra tiesas sēdē, lemjot par apcietinājuma piemērošanu, /pers. A/ savu vainu zādzības izdarīšanā atzina (lietas 5.sējuma 100.-

105., 106.lapa). Tiesas sēdē, skatot lietu pēc būtības, noskaidrojot apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību, /pers. A/ savu vainu atzina (lietas 7.sējuma

30.lapa) un savu vainu atzina arī /pers. B/ (lietas 7.sējuma 33.lapa), norādot, ka zādzība nav izdarīta personu grupā.

[57.1] Tiesa noraida kā nepamatotu apsūdzētā /pers. A/ versiju, ka zādzību /notikuma vieta/, izdarīja viens, un /pers. B/ tajā nepiedalījās, kā arī

/pers. B/ aizstāvju izvirzīto versiju, ka /pers. B/ atbildība zādzības izdarīšanā vērtējama kā atbalstīšana, piemērojot Krimināllikuma 20.pantu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzēto darbības grupā pēc iepriekšējas vienošanās pilnībā pierādītas ar apsūdzēto faktiskajām darbībām 2020.gada 6.janvārī.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētie, mērķtiecīgi dodoties kopā uz /vieta/, realizēja kopīgo zādzības izdarīšanas nodomu. /pers. B/, zinot, ka /pers. A/

dodas apzagt dzīvokli, palika automašīnā, lai novērotu apkārtni un brīdinātu /pers. A/ par iespējamiem šķēršļiem, kā arī, lai varētu nekavējoties ar

nolaupītajām mantām atstāt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu. Savukārt /pers. A/, uzlaužot balkona durvis, iekļuva dzīvoklī /adrese A/, un ar

nozagtajām mantām atgriezās automašīnā, kur viņu gaidīja /pers. B/.

[58] Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdara ar tiešu nodomu, apzinoties savu darbību kaitīgumu, vēloties

iegūt svešu mantu, paredzot zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam. Objektīvi zādzība izpaužas kā tīša, prettiesiska, svešas kustamas mantas slepena

vai atklāta paņemšana bez atlīdzības, lai ar to rīkotos kā ar savu. Apsūdzētie zādzību izdarīja slepeni, neesot klāt mantas īpašniekam un citiem

aculieciniekiem.

Apsūdzēto izdarītais noziedzīgais nodarījums vērsts pret cietušās /pers. G/ mantiskajām interesēm. Slepeni nolaupot apsūdzībā norādītās mantas,

apsūdzētie radījuši cietušajai mantisku zaudējumu, kas novērsts policijas darbiniekiem atrodot un atdodot nozagtās mantas.

[59] “Lai kādu personu atzītu par nozieguma izdarītāju, nav obligāti nepieciešams, lai viņa vienmēr paveic visu to, kas paredzēts pabeigta

noziedzīga nodarījuma sastāvā.

Ja noziedzīgā nodarījumā ir līdzizdarītāji, tad katrs no viņiem izpilda kādu daļu no Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā norādītajām

darbībām, kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. Tā kā nodarījumu viņi izdarījuši kopīgi, to apzinoties, tad viņu visu darbības ir jākvalificē kā

līdzizdarītāju darbības, jo tās tiek veiktas kopīga mērķa sasniegšanas interesēs.” (U.Krastiņš, Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-

VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018., 94.lpp.-3., 4.punkts.)

[60] Apsūdzētais/pers. A/ prettiesiski, slepeni iekļūstot cietušās /pers. G/ dzīvoklī, savukārt /pers. B/ paliekot transportlīdzeklī, lai novērotu

apkārtni, nolūkā brīdināt /pers. A/ par iespējamiem šķēršļiem un nekavējoties ar nozagtajām mantām aizbraukt, apzinājās savu kopīgo darbību

prettiesiskumu un paredzēja zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam mantas prettiesiskas paņemšanas gadījumā, kā arī vēlējās mantu iegūt un to

ieguva, lai gūtu materiālu labumu un iedzīvotos uz cietušās rēķina.

Tiesa atzīt, ka apsūdzētie ir ņēmuši tiešu dalību zādzības izdarīšanā, kur katrs dalībnieks realizējis daļu no darbībām, kas veido Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Tādējādi abi, gan /pers. A/, gan /pers. B/, atzīstami par minētā noziedzīgā

nodarījuma līdzizdarītājiem un viņu darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

[60.1] “Līdzizdarītāju darbības objektīvi var atšķirties, taču subjektīvi viņus vieno kopējais nolūks – sasniegt noziedzīgo rezultātu, tas ir, izdarīt

konkrētu noziedzīgu nodarījumu.” (U.Krastiņš, Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2018., 97.lpp.-3.punkts.)

Tiesa atzīst, ka gan /pers. A/, gan /pers. B/ rīkojās savstarpēji saskaņotām darbībām, kas pierāda vienotu zādzības izdarīšanas nodomu.

[61] Lietā iegūtie pierādījumi par zādzības izdarīšanas apstākļiem nerada šaubas, ka apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ rīkojušies personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās. Uz to nepārprotami norāda abu apsūdzēto kopīga ierašanās zādzības izdarīšanas vietā ar konkrētu kopīgu mērķi gan iepriekšējā

dienā pirms zādzības, gan zādzības dienā, gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatētās sarunas pirms un pēc zādzības, kā arī kopīga zādzības

izdarīšanas vietas atstāšana, pēc kuras ar nozagtajām mantām tika aizturēti.

Tiesa, izvērtējusi lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, un atzīst

par pierādītu, ka /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ir izdarījuši svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot

dzīvoklī /adrese A/.

[62] Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai kā pierādījums apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas iekļauts 2020.gada

17.janvāra automašīnas “BMW X3”, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, apskates protokols (lietas 2.sējuma 192.lapa). Prokurore

norādīto pierādījumu tiesas debatēs neanalizēja un tiesa minētajā protokolā nekonstatē tādas ziņas, kas attiecas uz Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā

izdarīto noziedzīgo nodarījumu un būtu izmantojamas apsūdzēto vainas vērtēšanā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tādējādi atzīst, ka apskates

laikā iegūtās ziņas nav attiecināmas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat tiesa neatzīst par attiecināmu pierādījumu uz zādzības izdarīšanu /adrese A/ 2020.gada 16.jūnija pārskatu par veikto speciālo izmeklēšanas

darbību (vietas audiokontrole) /pers. B/ īpašumā esošajā automašīnā “VW Passat Variant”, ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/ (lietas 6.sējuma

4.lapa).

[63] Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu.

Tiesa atzīst par pierādītu /pers. A/ darbībās Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

[64] Ar CSDD sniegtajām ziņām pierādīts, ka transportlīdzekli “BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada

18.septembrī SIA “/SIA nosaukums/” pārdeva /pers. A/. 2019.gada 23.septembrī /pers. A/ minēto transportlīdzekli atsavināja /pers. H/ (lietas 2.sējuma

216.-218.lapa).

[65] Ar ziņām, kas izriet no liecinieka /pers. AJ/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, pierādīts transportlīdzekļa pārdošanas fakts /pers. A/ un apstākļi.

Liecinieks norādīja, ka 2019.gada 18.septembrī pārdeva “BMW X3” /pers. A/. Līdz tam viņu nebija saticis. Pārdeva “BMW X3” par 6000 euro vai

6050 euro. /pers. A/ samaksāja skaidrā naudā. Par mašīnas pārdošanu liecinieks bija izvietojis sludinājumu. Neatceras, vai /pers. A/ izteica piedāvājumu

maksāt skaidrā naudā, bet lieciniekam bija vienalga, vai maksās skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Automašīna tika reģistrēta uz /pers. A/ vārda.

Sniedzot liecības pirmstiesas procesā, liecinieks zināja, kā sauc automašīnas pircēju, un kad viņš ir dzimis, jo /pers. A/ uzrādīja savus dokumentus.

Liecībā varēja norādīt, kad /pers. A/ dzimis, jo varbūt atvēra programmu un tur skatījās.

[66] Kvīts un ģenerālpilnvaras apskates protokolā ietvertās ziņas norāda, ka 2020.gada 6.janvārī transportlīdzekļa “BMW X3”, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, kratīšanas laikā /adrese D/, automašīnas salona aizmugurē cimdu nodalījumā pa vidu starp sēdekļiem izņemta 2019.gada

23.oktobra kvīts Nr./numurs/ un ģenerālpilnvara. Kvīti izsniegusi zvērināta notāre V.Krekle-Muižniece /pers. A/ par juridisko palīdzību “Pilnvara”

74,96 euro. Ar ģenerālpilnvaru, kas sastādīta 2019.gada 23.oktobrī un iereģistrēta ar Nr./numurs/ /pers. H/ pilnvaro /pers. A/ lietot un rīkoties ar viņai

piederošo automašīnu “BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 2.sējums 212.-213.lapa).

[67] Pārbaudot ziņas par /pers. AK/ Iekšlietu ministrijas datu bāzē “Mob app”, iegūta informācija, ka /pers. H/ nav izsniegta nevienas kategorijas

vadītāja apliecība (lietas 2.sējuma 243.lapa).

[68] Liecinieka /pers. AL/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kas pārbaudītas tiesas sēdē, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta

3.punktam, satur ziņas, ka aptuveni pirms pieciem gadiem viņš sev nopirka automašīnu “Audi A3” par 200 euro. Automašīnu nopirka ar sludinājuma

starpniecību no nepazīstama vīrieša. Pats reti lietoja automašīnu, pārsvarā to lietoja dēls /pers. A/. /pers. A/ reti jautāja atļauju lietot mašīnu “Audi A3”,

pārsvarā viņš vienkārši ņēma un lietoja. Ar dēlu nebija noslēdzis ģenerālpilnvaru, lai viņš varētu lietot automašīnu “Audi A3”. /pers. A/ ar viņu daudz

nerunāja, un nestāstīja, ar ko nodarbojas. Ja nemaldās, /pers. A/ mašīnu “Audi A3” kaut kad 2019.gada rudenī sasita un nodeva metāllūžņos /vieta/,

laikam par 200 euro. Mašīnu “Audi A3” liecinieks nopirka par savu pensiju, ko saņem savā bankas kontā “Swedbank”. “Swedbank” karte visu laiku

atrodas pie liecinieka, nekad to nav devis /pers. A/. Ja /pers. A/ vajadzēja naudu, tad kopā devās līdz “Swedbank” bankomātam. 50 euro ir lielākā

summa, ko /pers. A/ iedevis. Naudu /pers. A/ devis tikai divas reizes. /pers. A/ nekad nav aizdevis 2500 euro, nekad tik liela naudas summa nav bijusi

iekrāta. Tādā apmērā nauda nekad nav bijusi arī uz bankas konta. Lieciniekam nav zināms, kur /pers. A/ dabūja naudu, lai nopirktu mašīnu “BMW X3”,

jo ne viņa sievai /pers. AM/, ne meitai /pers. AK/ nebija un nav tādu naudas līdzekļu, lai nopirktu tādu mašīnu kā “BMW X3”. Ne sieva /pers. AM/, ne

meita /pers. AK/ nekur nestrādā. /pers. AM/ un /pers. AK/ katru dienu pavada mājās, un saņem tikai pensiju. Gan /pers. AM/, gan /pers. AK/ katru

mēnesi saņem pensiju.

Aptuveni 2019.gada rudenī /pers. A/ nopirka garāžu /adrese/. Nopirkto garāžu lietoja tikai /pers. A/, atslēgas no /pers. A/ garāžas bija tikai viņam.

Nezin, vai /pers. A/ automašīnu “BMW X3” bija pārrakstījis uz /pers. AK/, un vai /pers. AK/ ar /pers. A/ bija noslēgusi ģenerālpilnvaru.

Nezin, ar ko /pers. A/ ikdienā nodarbojas, viņš nekur nestrādā oficiāli, un nestrādā arī nekādus gadījuma darbus. /pers. A/ jau ļoti sen nav gājis uz

darbu un strādājis oficiālu darbu (lietas 3.sējuma 1.-2.lapa).

[68.1] Tiesa ņem vērā, ka liecinieku /pers. AL/ nebija iespējams nopratināt tiesas sēdē viņa veselības stāvokļa dēļ (lietas 7.sējums 169.lapa), un

ņemot vērā iegūtās ziņas par liecinieka veselību, atzīst par pārsteidzīgu aizstāvja D.Zacmaņa secinājumu, ka /pers. AL/ sniedzis nepatiesas liecības. Tiesa

konstatē pretrunas liecinieka /pers. AL/ sniegtajās liecībās, kurās viņš norāda, ka viņam nekad nav bijuši iekrāti 2500 euro, lai gan lietā esošais bankas

konta izraksts liecina, ka /pers. AL/ rīcībā bija arī lielāka naudas summa. No ziņām, kas izriet /pers. AL/ maksātnespējīgās AS “PNB Banka” konta

izdrukā, izriet, ka no 2016.gada 13.februāra līdz konta slēgšanai 2018.gada 14.augustam /pers. AL/ ir saņēmis pensiju, piemaksu pie pensijas, veicis

skaidras naudas izņemšanu. 2017.gada 10.augustā iekšbankas pārvedumā veikta depozīta konta papildināšana par 10 000 euro. 2017.gada

20.decembrī ar izejošo pārvedumu notikusi /pers. AL/ AS “Swedbank” konta papildināšana par 12 270,28 euro. 2018.gada 14.augustā veikta skaidras

naudas izmaksa 10 113,55 euro (lietas 3.sējuma 8.-11.lapa).

[68.2] Ņemot vērā neiespējamību nopratināt liecinieku tiesas sēdē, pretrunu novēršana nav panākama un pretrunu iemesls nav noskaidrojams un

izskaidrojams. Tiesas ieskatā liecinieka /pers. AL/ finansiālā stāvokļa un naudas līdzekļu uzkrājumu izvērtēšana, tāpēc vien, ka viņš ir /pers. A/ tēvs,

konkrētajā lietā nav Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets.

Tiesa/pers. AL/ liecības izmanto sprieduma pamatošanai tikai daļā par ziņām, ka viņa sieva /pers. AM/ un meita /pers. AK/ saņem pensiju, un to,

ka /pers. A/ nekur nestrādā, jo tās apstiprinās arī ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, tas ir, ar ziņām no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un

Valsts ieņēmumu dienesta.

[69] Izdruka no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās datu bāzes par /pers. A/ ienākumiem par darba vietu, aprēķinātiem darba ienākumiem un

ieturētiem nodokļiem par 2010.-2020.gadu, pierāda, ka /pers. A/ tikai 2016.gadā bija darba devējs SIA “/SIA nosaukums/” (lietas 5.sējuma 4.-

15.lapa).

[69.1] No Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas izriet, ka /pers. A/ laika posmā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.janvārim nav

deklarējis skaidras naudas ievešanu Latvijā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru

ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās 3.pantu jebkurai fiziskai personai, kura iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda

10 000 euro apmērā vai vairāk ir pienākums deklarēt šo summu tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, caur kuru iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās.

Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par /pers. A/ skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumiem (lietas 2.sējuma 221.lapa).

[69.2] Ar ziņām, kas izriet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas par /pers. A/, pierādīts, ka viņš laika posmā no

2014.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 6.martam neatradās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē kā pakalpojuma saņēmējs. 2016.gadā no

1.aprīļa līdz 23.augustam pie darba devēja SIA “/SIA nosaukums/” /pers. A/ bija darba ienākumi 2862,98 euro. Citu ziņu par darba devējiem un /pers.

A/ gūtajiem ienākumiem nav (lietas 2.sējuma 223.-228.lapa).

[70] No Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām ziņām izriet, ka laika periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.janvārim /pers. H/, /pers.

AM/, /pers. AL/ nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji-nerezidenti Latvijas Republikā. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas, ka /pers. H/,

/pers. AM/, /pers. AL/ būtu deklarējuši skaidras naudas ievešanu Latvijā, un nav informācijas par skaidras vai bezskaidras naudas iekrājumiem (lietas

2.sējuma 230.lapa).

[70.1] No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām par /pers. H/ izriet, ka viņa no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada

17.martam bija persona ar invaliditāti, kura nav darba ņēmējs un nav apdrošināta kā pašnodarbinātais, saņēma valsts invaliditātes pensiju (lietas 2.sējuma

233., 234.lapa).

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām par /pers. AL/ izriet, ka no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 17.martam nav

reģistrētas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un nav reģistrēti apdrošināšanas periodi, saņēma valsts vecuma pensiju un piemaksu pie vecuma

pensijas (lietas 2.sējuma 235.-236.lapa).

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām par /pers. AM/ izriet, ka no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 17.martam nav

reģistrētas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un nav reģistrēti apdrošināšanas periodi, saņēma valsts vecuma pensiju un piemaksu pie vecuma

pensijas (lietas 2.sējuma 237., 238.lapa).

[70.2] No CSDD informācijas izriet, ka transportlīdzekļa “Audi A3 Sportback”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir

/pers. AL/. 2019.gada 24.septembrī transportlīdzeklis pārdots SIA “/SIA nosaukums/” (lietas 2.sējuma 244.-245.lapa).

[71] Lai arī no maksātnespējīgās AS “PNB Banka” konta izdrukas par /pers. AL/ konta stāvokli izriet ziņas, ka /pers. AL/ bija naudas uzkrājumi

un viņa īpašumā bija transportlīdzeklis “Audi A3 Sportback”, kas 2019.gadā pārdots, tomēr ar Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošajām ziņām pierādīts, ka /ģimene/ ģimene ikdienā pārtika no ienākumiem, kas gūti no vecuma un invaliditātes

pensijām.

Tikai apstāklis, ka /pers. AL/ bija naudas uzkrājumi nebūt neliecina, ka tā nodota /pers. A/, šādam faktam lietā pierādījumi nav iegūti. Fakts, ka

apsūdzētā /pers. A/ vecākiem un māsai ir likumīgi ienākumi, neapstiprina transportlīdzekļa iegādāšanos ar likumīgi iegūtiem naudas līdzekļiem. Tiesa ņem

vērā gan transportlīdzekļa iegādes apstākļus, gan /pers. A/ mantisko stāvokli, kas liecina, ka viņam likumīgu ienākumu nav, un transportlīdzeklis iegādāts,

izmantojot mantisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas ceļā iegūtu naudu.

[72] Personas legālos ienākumus primāri objektīvi atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāzēs

esošās ziņas. Tas nenozīmē, ka personai nevar būt citi ienākumi, tomēr iztiesāšanā objektīvi pierādījumi par transportlīdzekļa iegādei izmantoto līdzekļu

likumīgu izcelsmi tiesai netika iesniegti. Vienlaikus tiesa atzīst, ka iepriekš analizētie pierādījumi izslēdz saprātīgas šaubas, ka minēto īpašumu iegādei

izmantotajiem līdzekļiem visticamāk ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.

Tiesa atzīst, ka ar krimināllietā iegūtajiem pierādījumiem par to, ka /pers. A/, būdams darbaspējīga persona, no 2016.gada septembra nav strādājis

algotu darbu, pierādīts, ka viņš ir slēpis savu darbību un gūtos ienākumus, un nolūkā legalizēt iegūto naudu, pārvērta to citā vērtībā – transportlīdzeklī.

Turklāt tieši 2019.gadā /pers. A/ izdarīja mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu, slepkavību, saistītu ar laupīšanu, kas liecina par naudas iegūšanu

nelikumīgā ceļā.

[72.1] Ar ziņām par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem pierādīts /pers. A/ nolūks slēpt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Proti, transportlīdzeklis

iegādāts maksājot skaidrā naudā, pēc /pers. A/ iniciatīvas, uz ko norādīja liecinieks /pers. AJ/. Sākotnēji transportlīdzeklis iegādāts uz /pers. A/ vārda,

pēc piecām dienām pārreģistrēts uz /pers. H/ vārda, lai gan viņa nav transportlīdzekli lietojusi un viņai nav transportlīdzekļa vadītāja apliecības. /pers. A/

faktiskās darbības pierāda viņa nodomu lietot un brīvi rīkoties ar savu transportlīdzekli, slēpjot ziņas, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir viņš pats.

[72.2] /pers. A/ nolūku slēpt līdzekļu izcelsmi, bet lietot transportlīdzekli, apstiprina arī ziņas no CSDD reģistra, kurās norādīts transportlīdzekļa

“BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, reģistrācijas fakts un tā tehniskie dati, īpašnieks /pers. H/. 2019.gada 18.septembrī

transportlīdzeklis pārdots autoveikalā SIA “/SIA nosaukums/”. Ieraksts satur ziņas, ka 2019.gada 18.septembrī tehniskajā apskatē transportlīdzekli

uzrādīja /pers. A/ (lietas 2.sējuma 239.-242.lapa).

[73] Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, vainīgā persona apzinās, ka

līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un to veic apzināti. Ar minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek aizskartas tautsaimniecības intereses

finanšu sfērā, objektīvā puse izpaužas vainīgajai personai legalizējot noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus.

[74] Tiesas spriešanā ietilpst ne tikai pienākums lemt par celtās apsūdzības pamatotību, bet arī pienākums ievērot vispārējos kriminālprocesa

pamatprincipus, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 1.pantā, proti, krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Tiesai jāpanāk šis noregulējums,

rīkojoties materiālo un procesuālo tiesību normu ietvaros, proti, atsevišķos gadījumos pēc savas iniciatīvas grozot apsūdzību atbilstoši tiesas

noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp

apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. (Senāta Krimināllietu departamenta 2012.gada

11.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-379/2012.)

Tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietverto nosacījumu par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības

atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, uzskata par iespējamu un nepieciešamu grozīt apsūdzētajam /pers. A/ celtajā apsūdzībā norādītos

faktiskos apstākļus.

Ņemot vērā, ka apsūdzībā par Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu norādītā transportlīdzekļa

iegādes summa izriet no liecinieka /pers. AJ/ liecībām, citu pierādījumu naudas apmēram nav, tiesa, ņemot vērā liecinieka liecības, groza /pers. A/

apsūdzību daļā par transportlīdzekļa iegādē izlietotajiem naudas līdzekļiem, un atzīst par pierādītu, ka /pers. A/, mantisku noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas rezultātā ieguvis finanšu līdzekļus 6050 euro, par kuriem nopirka transportlīdzekli, nevis apsūdzībā norādītos 6500 euro, kas neapstiprinās ar

lietā iegūtajiem pierādījumiem. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecinieks /pers. AJ/ norādīja, ka automašīnu “BMW X3” /pers. A/ nopirka par 6050 euro

un samaksāja skaidrā naudā (lietas 2.sējuma 247.-248.lapa), kas apstiprinās arī ar liecinieka tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Tiesas ieskatā šāds

apsūdzības grozījums, konstatējot citus faktiskos apstākļus par naudas summas apmēru, /pers. A/ ir labvēlīgāks, neietekmē apsūdzētajam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, kā arī nepasliktina apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību.

[75] Tiesa atzīst, ka nav konstatēts, konkrēti kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā /pers. A/ ieguvis naudas līdzekļus, ko izmantojis

transportlīdzekļa iegādē, taču tas neizslēdz apsūdzētā atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmās daļas 1. un

2.punktam, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atzīstama noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās vai piederības mainīšana, apzinoties, ka

šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi; un noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura,

izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Atbilstoši minētā

likuma 2.1daļai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi

ir iegūti.

[76] Krimināllikuma 70.10pants noteic, ka mantas īpašā konfiskācija ir noziedzīgi iegūtas mantas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta,

vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods.

Krimināllikuma 70.11panta pirmajā daļā norādīts, ka noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. /pers. A/ nav transportlīdzekļa “BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks, taču

nepārprotami transportlīdzeklis ir viņa valdījumā, ko apliecina fakts, ka sākotnēji to reģistrēja uz sava vārda, un /pers. H/ nav transportlīdzekļa vadītāja

apliecības, gan arī /pers. H/ 2019.gada 23.septembrī izsniegtā ģenerālpilnvara /pers. A/.

[77] Tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 124.panta sesto daļu, kas noteic citu pierādīšanas standartu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi

iegūtu, proti, pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir

pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Izskatāmajā krimināllietā tiesai nav radušās šaubas par transportlīdzekļa

noziedzīgo izcelsmi.

[78] Transportlīdzeklim “BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 21.maija lēmumu, ko 2020.gada 22.maijā apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas izmeklēšanas tiesnesis uzlikts arests (lietas 5.sējuma 129.lapa).

Atzīstot /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, transportlīdzeklis “BMW X3”, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ir atzīstams par noziedzīgi iegūtu un konfiscējams, jo /pers. A/ valdījumā tas nonācis noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas rezultātā.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanai transportlīdzeklim uzliktais arests saglabājams līdz sprieduma izpildei par transportlīdzekļa

konfiskāciju.

[79] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 359.panta pirmajai daļai, pēc tam, kad stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, noziedzīgi iegūtās

mantas konfiskācijas rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms izmanto pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai. Noziedzīgi iegūtās

mantas konfiskācija un tās rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana cietušajam pieprasītās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai atbilst

Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteiktajam kriminālprocesa mērķim – krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

[80] Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas,

lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu,

pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

Tiesa atzīst par pierādītu /pers. A/ darbībās Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

[81] Ar publiski nepieejamas telpas apskates protokolā un tam pievienotajā fototabulā ietvertajām ziņām pierādīts, ka 2020.gada 8.martā /adrese

E/ mājas trešās kāpņu telpas kopējas lietošanas pagrabtelpā izņemts vīstoklis. Apskates laikā pagrabtelpā pie brūnām durvīm viena metra augstumā

konstatēts metālisks skapis, kas apskates brīdī ir pusatvērts. Virs skapja redzams sudraba izolācijas materiāls, zem kura atrodas siltumcaurules, kas iet

līdz griestiem. Pie pašiem griestiem izolācijas materiāla nav un redzamas caurules, starp kurām ir 10 cm šaura un 15-20 cm augsta vieta, tieši tur apskates

laikā konstatēts vīstoklis – caurspīdīgs polietilēna maisiņš, kurā atradās gaiši zilā lupatiņā ietīts šaujamierocim līdzīgs priekšmets ar uzrakstu “Waffenfabrik

Walther Zella-Mehlis (Thur)” Nr./numurs/, uz roktura numurs-/numurs/ un viens caurspīdīgs polietilēna maisiņš ar astoņām patronām (lietas 3.sējuma 14.-

52.lapa).

[81.1] Ar ziņām, kas izriet no kompleksās ballistiskās un ķīmiskās ekspertīzes atzinuma Nr./atzinuma numurs/ secinājumiem pierādīts, ka

ekspertīzei iesniegtā rūpnieciski ražota 6,35 kalibra pistole “Walther Mod.8” nr./numurs/ ir vītņstobra īsstobra pusautomātiskas darbības šaujamierocis.

Pistole nav pārveidota/pielāgota šaušanai ar tai oriģināli neparedzēta veida un kalibra munīciju. Pistole ir derīga šaušanai ar 6,35 mm “Browning”

patronām. Tāpat no ekspertīzei iesniegtajām astoņām rūpnieciski ražotām 6,35 mm “Browning” patronām, kas ir vītņstobra šaujamieroču munīcija, sešas

ir derīgas šaušanai, tajā skaitā, iesniegtajā pistolē “Walther Mod.8” nr.471699 (lietas 3.sējuma 61.-64.lapa).

[81.2] Tiesa atzīst par nepamatotu aizstāvja D.Zacmaņa viedokli, ja uz pistoles iepakojuma, pistoles nav atrastas ne /pers. A/, ne /pers. B/

DNS pēdas, tātad neviena no personām, nav to ņēmusi, glabājusi, lietojusi. Tiesa nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo DNS pēdu nekonstatēšana

neliecina, ka persona priekšmetu nav glabājusi. Tiesa spriedumu pamato ar tiem pierādījumiem, kas iegūti krimināllietā, kurus vērtē kopumā un

savstarpējā sakarībā, arī tad, ja tie nesakrīt ar aizstāvības pozīciju par pierādījumu pietiekamību.

[82] Ar ziņām, kas norādītas liecinieka /pers. AN/ liecībās, pierādīts, ka tieši /pers. A/ pārzināja pagrabtelpas slēptuvē glabātās mantas un tieši viņš

līdz 2020.gada 7.martam glabāja mājas /adrese H/koplietošanas pagrabā divas šaušanai derīgas rūpnieciski ražotas 6,35 mm “Browning” patronas un

līdz 2020.gada 8.martam glabāja šaušanai derīgu rūpnieciski ražotu 6,35 kalibra pistoli “Walther Mod.8” nr.471699, un sešas šaušanai derīgas

rūpnieciski ražotas 6,35 mm “Browning” patronas.

[82.1] Liecinieks/pers. AN/ tiesas sēdē liecināja, ka kriminālprocesā bija eksperimenta veicējs. Strādā policijā 23 gadus. Lieciniekam vajadzēja

aprunāties pa telefonu ar /pers. A/, lai viņš izskaidrotu, kur atrodas mantas, kuras kriminālprocesā būs kā pierādījumi. Viņi sazvanījās, /pers. A/ kameras

biedrs /pers. AC/ stādīja liecinieku priekšā kā savu brāli, un tad /pers. A/ prasīja aizbraukt uz /vieta/, uz konkrētu adresi, kur jāpaņem atslēgas, jāieiet

pagraba telpā, un tur visu izstāstīs. /pers. A/ teica pastkastītē paņemt lukturi, un pagraba telpa būs jau atvērta. Teica paņemt telefonu un aproču pogas.

Vietā, kur bija telefons un aproču pogas, bija caurums sienā virs elektrokastes, un tur bija daudz mantas, smaržas, gumijas cimdi, kuros iekšā bija visādas

aproces, bija nauda, tur bija lati, Bulgārijas nauda, dažādu valstu nauda. Tur bija vīstoklis, kuru liecinieks izņēma, un sakarā ar darba pieredzi varēja

sataustīt ar rokām, ka tur bija ierocim līdzīgs priekšmets. /pers. A/ pateica to atlikt un neaiztikt. Ierocim līdzīgo priekšmetu neapskatīja. Atnāca kāds

vecāks vīrietis un skatījās, ko liecinieks dara. Vīstokli, kurā bija ierocim līdzīgs priekšmets, ielika atpakaļ, un vecais cilvēks to visu redzēja, jo stāvēja

blakus. /pers. A/ teica iedot telefonu vecajam vīrietim. Kad /pers. AN/ paņēma visas vajadzīgās mantas, ar /pers. A/ atkal sazvanījās, viņš prasīja ieslēgt

telefonu, ko paņēma pagrabā. /pers. AN/ atbildēja, ka telefons neslēdzas, jo it kā ir izlādēts. Visas mantas atdeva izmeklētājam. /pers. A/ no mobilā

telefona vēlējās tikai vienu numuru, par aproču pogām teica nodot tās lombardā. Pagrabā slēpņa caurums bija ļoti dziļš, un liecinieks varēja neredzēt un

nejust, kas tur bija vēl tālāk. Tur bija caurums un liecinieks paņēma, ko ar roku varēja paņemt, tur varēja būt vēl kaut kas iekšā, jo caurums bija diezgan

dziļš. Par veikto speciālo izmeklēšanas eksperimentu liecinieks rakstīja pārskatu. Sākumā /pers. A/ teica, ka pagraba atslēgas būs pastkastē, bet pie

kāpņutelpas stāvēja kaut kādi cilvēki. Kad viņi aizgāja, /pers. A/ piezvanīja un pateica, ka pagrabs ir vaļā, bet pastkastītē, lai paņem lukturi. Liecinieks

neredzēja, vai pastkastītē bija atslēgas, paņēma tikai lukturi, ko pēc tam ielika atpakaļ.

[82.2] Pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikts speciālais izmeklēšanas eksperiments un ar tā pārskatā sniegtajām ziņām pierādīts, ka tieši /pers. A/

/adrese F/, mājas trešās kāpņu telpas kopējas lietošanas pagrabā glabāja šaujamieroci un šaujamieroča munīciju.

Pārskatā par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu norādīts, ka tā gaitā 2020.gada 7.martā liecinieks /pers. AN/ sazinājās ar Rīgas

Centrālcietumā esošo /pers. A/ un sarunājis /adrese F/, no pagrabtelpas paņemt mobilo telefonu un aproču pogas. Mājas vidējā kāpņu telpā devītajā

pastkastītē liecinieks /pers. AN/ paņēma lukturi, iegāja neaizslēgtā pagrabtelpā un /pers. A/ norādītajā vietā kastē, kas atradās caurumā starp caurulēm

sataustīja smagu priekšmetu, kas pēc /pers. A/ norādēm bija jānoliek malā. Meklējot vīstokli ar aproču pogām, izņēma vairākus vīstokļus un vienā no

tiem sataustīja aproču pogas, mobilo telefonu un naudu. /pers. A/ norādīja, lai paņem aproču pogas, mobilo telefonu un naudu kaut kur izmet, bet to

smago priekšmetu, lai atliek atpakaļ. Pēc savas profesionālas pieredzes kā Valsts policijas amatpersona, liecinieks /pers. AN/ pēc formas un priekšmeta

smaguma saprata, ka tas varētu būt šaujamierocis (lietas 3.sējuma 74.-75.lapa).

[82.3] Pēc speciālā izmeklēšanas eksperimenta no /pers. AN/ 2020.gada 7.martā ar lēmumu par izņemšanas izdarīšanu tika izņemtas speciālā

izmeklēšanas eksperimenta laikā pagrabtelpā /adrese F/, iegūtās mantas, tas ir, mobilais telefons, naudas banknotes, viens pāris aproču pogas, maisiņš ar

aprocēm un statuetēm, viens gumijas cimds, papīra iepakojums (vīstoklis) ar divām lodēm (lietas 3.sējuma 76., 77.-78.lapa). Lietā pieņemts lēmums par

pārrakstīšanās kļūdas labošanu, uzskatot par pareizu, ka 2020.gada 7.martā izņemts papīra iepakojums ar divām patronām nevis “lodēm” (lietas

3.sējuma 79.lapa).

Pie liecinieka /pers. AN/ izņemtās mantas apskatītas: mobilais telefons “Nokia” ar akumulatoru (lietas 3.sējuma 81.-83.lapa), viens pāris aproču

pogas (lietas 3.sējuma 84.-86.lapa), naudas banknotes (lietas 3.sējuma 89.-99.lapa, 100.-102.lapa), viens zils gumijas cimds (lietas 3.sējuma 105.-

106.lapa), divas dzeltenas patronas (lietas 3.sējuma 107.-110.lapa), divas smaržu pudelītes (lietas 3.sējuma 111.-112., 113.-114.lapa), sešas aproces

un trīs statuetes (lietas 3.sējuma 115.-117.lapa).

[82.4] Tiesa nesaskata pamatu aizstāvja D.Zacmaņa iebildumiem, ka lēmums par izņemšanas izdarīšanu pieņemts nezināmu procesuālu vai

nelikumīgu darbību rezultātā, jo liecinieks /pers. AN/ nav zinājis, kas atrodas papīra iepakojumā (vīstoklī), kaut lēmumā ir norādīts, ka izņem papīra

iepakojumu ar divām lodēm, un aizstāvja ieskatā lodes nesaprotami pārdēvētas par patronām. Tiesa secina, ka pie liecinieka /pers. AN/ pēc speciālā

izmeklēšanas eksperimenta atradās priekšmeti, kas procesuāli ar lēmumu un protokolu pievienoti krimināllietai, tādējādi neradot šaubas, ka konkrētos

priekšmetus liecinieks ieguva speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā pagrabtelpā.

Tāpat tiesa kā nepamatotu noraida aizstāvja D.Zacmaņa versiju, ka, iespējams, viena no patronām nav derīga šaušanai, jo ir iespiedums kapselē

(kas esot redzams lietas 3.sējuma 107.-110.lapā). Tiesa sprieduma pamatošanai izmanto ekspertu atzinumā Nr./atzinuma numurs/ par kompleksās

ballistiskās ekspertīzes veikšanu konstatēto (lietas 3.sējuma 132.-133.lapa), jo nav šaubu par ekspertīzes objektivitāti, ekspertu kvalifikāciju un

kompetencei, ekspertīzē nav konstatējamas nepilnības vai metodiska rakstura kļūdas. Turklāt ekspertīzes laikā eksperti ir konstatējuši, ka vienai patronai

uz kapseles ir iespieduma pēda, tādējādi šis fakts ir ņemts vērā atzinuma sniegšanā.

[83] Ar ziņām, kas izriet no ekspertu atzinuma Nr./atzinuma numurs/ par kompleksās ballistiskās ekspertīzes veikšanu secinājumiem, pierādīts, ka

ekspertīzei iesniegtās divas rūpnieciski ražotas 6,35 mm “Browning” patronas ir vītņstobra šaujamieroču munīcija, derīgas šaušanai, tajā skaitā, pistolē

“Walther Mod.8” nr./numurs/. Iesniegtās divas patronas pēc izgatavošanas veida un kalibra ir analogas astoņām 6,35 mm “Browning” patronām, kas

norādītas ekspertu atzinumā Nr./atzinuma numurs/ (lietas 3.sējuma 132.-133.lapa).

[84] No ziņām, kas norādītas pārskatā Nr.2 par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, izriet, ka 2020.gada 7.martā turpinot speciālo

izmeklēšanas eksperimentu pēc tam, kad pagrabtelpā /adrese F/, pēc /pers. A/ norādēm izņemtas mantas, liecinieks /pers. AN/ turpināja sazināties ar

Rīgas Centrālcietumā esošo /pers. A/, kurš deva norādes lombardā noskaidrot aproču pogu vērtību, izmest telefonu. Pēc aproču pogu vērtības

noskaidrošanas, saņēma uzdevumu tās pārdot un iegādāties televizoru (lietas 3.sējuma 80.lapa).

[85] Sakaru līdzekļu kontroles laikā iegūtās ziņas no telefona sarunu ierakstiem atspoguļo, ka /pers. A/ uzticas speciālā izmeklēšanas eksperimenta

veicējam un dod norādījumus, kur tieši pagrabā atrodas mantas, pie griestiem virs kastes ir caurules un caurums, ka smagā paka, kas virspusē, jānoliek

malā, to nevajadzēs. Tālāk jāņem maisiņš ar telefoniem, smaržas, paka ar auskariem un citu, tālāk jābūt telefonam un vēl vienai pakai, viss no turienes

jāņem ārā. Smagā paka, kas bija virsū, jāieliek atpakaļ (lietas 4.sējuma 16.-24.lapa). Minētās ziņas apstiprina liecinieka /pers. AN/ liecībās un pārskatā

par speciālo izmeklēšanas eksperimentu sniegtās ziņas.

Par saziņu starp liecinieku /pers. AN/ un /pers. A/ bija informēts arī liecinieks /pers. AC/, kurš to palīdzēja organizēt un dzirdēja arī par pagrabā

esošu ieroci, kas jānoliek malā.

[86] Ar ziņām, kas norādītas liecinieka /pers. AG/ liecībās apstiprināts, ka pagrabtelpu apskates laikā /adrese F/, policijas darbinieki izņēmuši

mantas.

Lieciniekam/pers. AG/ /pers. A/ pazīstams kā kaimiņš. Tā kā liecinieks ir mājas vecākais, viņam vienā brīvdienā piezvanīja pa telefonu, lai ierodas

pie mājas, ka atbrauks policija. Satikšanās vietu policija izvēlējās neitrāli, pavisam citā vietā no mājas, tur blakus ir veikals “/nosaukums/” ar stāvlaukumu.

Satikās stāvlaukumā, iesauca mašīnā, policija stādījās priekšā, lika gaidīt un jautāja, vai lieciniekam ir pagraba atslēgas. Mašīnā parakstīja visus

dokumentus. Tad viņi devās uz pagrabu, lieciniekam pagraba atslēgu nebija, tad policisti paši atvēra ar savām atslēgām. Nezin, kur un kā viņi atslēgas

dabūja. Tad nogāja lejā, pagraba ieejā, policisti gāja pa priekšu, tad pagriezās pa kreisi un pēc kādiem 10 metriem policijas darbinieks roku vienkārši

aizlika aiz caurulēm, un sāka kaut ko vilkt ārā. Meklēšana nenotika, viņi jau acīmredzot zināja, kur jāmeklē. Policijas darbinieks sāka vilkt ārā no

“trubām”, slēpnīcas mantas. Tur bija pistole, rotaslietas, pudelīte.

Māja /adrese F/ ir daudzdzīvokļu, pagrabs ir viens, un katram dzīvoklim ir sava atslēga ieejai. Katrai kāpņutelpai ir sava ieeja, kāpņutelpai ir 8

dzīvokļi, un tiem 8 dzīvokļiem ir sava atslēga, kur viņi noiet lejā, un paši ver vaļā. Jebkurš mājas iedzīvotājs var ieiet pagrabā. Tālāk, ieejot pagrabā,

pagrabā ir atsevišķi šķūnīši, kas ir ar privātām atslēgām. Pilnīgi visi mājas iedzīvotāji izmanto pagrabu, arī /pers. A/, bet nianse ir tāda, ka /pers. A/ dzīvo

citā kāpņutelpā. Ir 24 dzīvokļu māja, katrai kāpņutelpai ir 8 dzīvokļi, un ir 3 ieejas pagrabā. Pēc projekta bija jābūt, ka visiem 24 dzīvokļiem ir viena

koplietošanas telpa pagrabā, bet pirmajai kāpņutelpai starpdurvis ir aizvērtas ciet. Koplietošanas telpas ir viss pagrabs, taču viena kāpņutelpa tomēr

nobloķēja durvis, lai nestaigātu starp tām, bet pārējās divas kāpņutelpas ir savienotas. Meklēšana notika trešās kāpņutelpas pagraba koplietošanas telpā.

/pers. A/ dzīvo otrajā kāpņutelpā. Šīs kāpņutelpas ir saistītas, tur var staigāt cauri. Policijas atrastās mantas atradās pagraba koplietošanas telpā, kur ir

tehniskās caurules. Mājā ir iedzīvotāja /pers. AF/, viņa arī lieto pagrabu, bet ļoti reti. Bija situācija apmēram pirms diviem gadiem, ka viņas pagrabā

iemetās sēnīte, un šķūnītis nopuva, un tā kā tur bija viena brīva tehniskā telpa, tad /pers. AF/ aizņēma tukšo telpu, kurai nebija atslēgu, tā bija vaļēja

tehniskā koplietošanas telpa, kuru neviens nelietoja. Nezin, vai viņa uzlika tai telpai savu atslēgu. /pers. AF/ dzīvo vidējā kāpņutelpā, kur /pers. A/.

[87] Ar ziņām, kas norādītas uzziņā par sakaru līdzekļu kontroli, pierādīts, ka 2019.gada 23.decembrī /pers. A/ interesējās par bruņuvesti, tās

izmēru un veidu, par klusinātāju un tā kalibru (lietas 3.sējuma 153.-155.lapa).

Tiesas ieskatā minētās ziņas liecina, ka /pers. A/ pārzināja šaujamieročus un ar tiem saistītus piederumus. Interese par klusinātāju un bruņuvesti

liecina, ka /pers. A/ pārzina un apdomā šaujamieroču lietošanu.

[88] Ņemot vērā, ka tiesa atzīst par pierādītu /pers. A/ vainu Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, spriedumā

uzskaitot un analizējot pierādījumus viņa vainai, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ bez attiecīgas atļaujas nēsāja pirmstiesas kriminālprocesā

nenoskaidrotu vītņstobra šaujamieroci, kura patrontelpas izmēri ir atbilstoši 5,6 mm/.22LR, ar kuru 2019.gada 20.jūlijā tika sašauts /pers. E/.

Tiesa nepiekrīt aizstāvja D.Zacmaņa norādītajam, ka ierocis nav atrasts ne pie /pers. A/, ne pie kādas citas personas, un nav pierādījumu, lai

identificētu personu, kas laupīšanas laikā izdarījusi šāvienus, un, lai identificētu patronu no laupīšanas laikā izdarītajiem šāvieniem, līdz ar to nav pamata

uzskatīt, ka /pers. A/ bez atļaujas nēsāja ieroci, ar kuru izdarīta slepkavība. Tiesa savu viedokli par /pers. A/ vainu pamatojusi ar pierādījumu analīzi

attiecībā uz Krimināllikuma 117.panta 6.punktā izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

[89] Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms, vainīgais apzinoties savu darbību

kaitīgumu, jo nav piešķirta atļauja šaujamieroču un munīcijas iegādei, nēsāšanai un lietošanai, to ir iegādājies, pārvietojis un pielietojis.

/pers. A/ tīši un apzināti pārkāpa Ieroču aprites likuma 14.panta prasības, ka fiziskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt šaujamieročus un

šaujamieroču munīciju tikai ar Valsts policijas atļauju. Iegādāšanās ir priekšmetu iegūšana savā īpašumā vai valdījumā jebkādā veidā, pērkot, atrodot,

iemainot un citādi. Ar noziedzīgo nodarījumu apdraudēta vispārējā drošība šaujamieroču un šaujamieroču munīcijas aprites jomā. Tiesa noraida kā

nepamatotu aizstāvja D.Zacmaņa viedokli, ka nav noskaidrots personu loks, kas lietojuši konkrētās pagrabtelpas. Tiesas ieskatā faktu, ka /pers. A/

zināja, kas atrodas pagrabtelpā, tieši kur atrodas un kas jāpaņem, un kas atrodas vīstoklī, pierāda viņa saziņa ar liecinieku /pers. AN/, kuras laikā

sniedzis konkrētas un nepārprotamas norādes par priekšmetu izņemšanu un mantām, kas atstājamas glabātuvē.

[90] Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai kā tiesā izmantojamais pierādījums apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas norādīti

videonovērošanas kameru ieraksti, kas veikti no 2019.gada 14.decembra no SIA “/nosaukums/” piederošās viesnīcas “/nosaukums?” videonovērošanas

kamerām /adrese H/ (lietas 3.sējuma 137.-143.lapa). Prokurore uzskaitīto pierādījumu neanalizēja un tiesa nesaskata videonovērošanas kameru

ierakstos atspoguļoto ziņu attiecināmību uz Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat ziņas, kas norādītas pārskatos par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu (lietas 3.sējuma 127.-129.lapa), tiesa neatzīst par

attiecināmām uz /pers. A/ izdarīto Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[91] Tiesas sēdē apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ liecības nesniedza. Tiesa atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.2panta otrajai daļai liecību

nesniegšanu nevērtē kā traucēšanu noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanos no tiesas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības netika pārbaudītas,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajai daļai.

[91.1] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 6.punktam, no brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai

personai ir pienākums norādīt uz alibi vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturtā daļa noteic, ka uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir

tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi

nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par

zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu

noskaidrošanu.

[91.2] Tiesa konstatē, ka apsūdzētie alibi nav norādījuši.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja D.Zacmaņa lūgums pieprasīt liecinieka /pers. AL/ konta pārskatu no AS “Swedbank” un pieprasīt no

zvērinātas notāres 2018.gada pilnvaru, ko /pers. AL/ izsniedzis /pers. A/, jo nauda automašīnas iegādei bija tēvam, pats par sevi nav uzskatāms par alibi.

Minētais lūgums noraidīts kā nepamatots 2020.gada 28.decembra tiesas sēdē, jo pierādīšanas priekšmetā neietilpst liecinieka /pers. AL/ naudas plūsmas

izvērtēšana un rīcība ar /pers. AL/ mantu.

[92] Tiesai nav šaubu par noziedzīgo nodarījumu subjektiem, /pers. A/ un /pers. B/ ir pieskaitāmas, 14 gadu vecumu sasniegušas personas.

[92.1] Ar stacionārās kompleksās tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumā Nr./atzinuma numurs/ sniegtajām ziņām pierādīts,

ka /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu brīdī neslimoja ar psihisku slimību, īslaicīgiem, pārejošiem psihiskiem traucējumiem, bet viņam bija citi psihiski

traucējumi – asociāla personība. /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī neslimoja ar psihisku slimību, viņš varēja apzināties savas darbības un

varēja tās vadīt. /pers. A/ ir uzskatāms par pieskaitāmu uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi. /pers. A/ pašreiz neslimo ar psihisku slimību, viņam ir

citi psihiski traucējumi – asociāla personība. /pers. A/ nepiemīt tādas individuāli psiholoģiskas īpatnības, kas varēja būtiski iespaidot viņa uzvedību

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā.

Nav norāžu, ka /pers. A/ pirms noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīža, noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā būtu atradies fizioloģiskā afekta

vai kādā citā emocionālā stāvoklī, kas būtu pielīdzināms juridiskajam – stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklim (lietas 5.sējuma 59.-68.lapa).

[92.2] Ar ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr./atzinuma numurs/ sniegtajām ziņām pierādīts, ka /pers. B/ noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu) ar psihisku slimību nav slimojis. /pers. B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas

laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu) nav bijuši arī citi psihiski traucējumi un nav bijuši īslaicīgi, pārejoši psihotiski traucējumi.

Būdams psihiski vesels, /pers. B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu) spēja visā

pilnībā saprast savu darbību un spēja savu darbību visā pilnībā vadīt, kas atbilst juridiskam kritērijam –pieskaitāms.

/pers. B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu) ar psihisku slimību nav slimojis. /pers.

B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu) nav bijuši arī citi psihiski traucējumi un nav bijuši

īslaicīgi, pārejoši psihotiski traucējumi. Būdams psihiski vesels, /pers. B/ noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā (ekspertējamais noliedz noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu) spēja visā pilnībā saprast savu darbību un spēja savu darbību visā pilnībā vadīt, kas atbilst juridiskam kritērijam –pieskaitāms.

/pers. B/ pašreiz ar psihisku slimību neslimo un pašlaik nav konstatējami arī citi psihiski traucējumi. (lietas 6.sējuma 75.-78.lapa).

[93] Kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, juridiski nozīmīgi notikuma apstākļi, kas noskaidroti ar attiecināmiem, pieļaujamiem un ticamiem

pierādījumiem, tiek salīdzināti ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajām pazīmēm (objekts, objektīvā puse, subjekts,

subjektīvā puse). Par subjektīvās puses patieso saturu liecina ne tikai personu liecības, bet arī ar pierādījumu kopumu konstatētā personas rīcība.

[93.1] Pierādīšana un pierādījumi ir reglamentēti Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā, tostarp Kriminālprocesa likuma 128., 129., 130.pantā par

pierādījumu ticamību, attiecināmību, pieļaujamību, kā arī Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā un 19.panta trešajā daļā par saprātīgu šaubu

izslēgšanu par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamību vai neesamību.

[93.2] Tiesa atzīst, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības veiktas atbilstoši kriminālprocesuālajai kārtībai. Speciālās izmeklēšanas

darbības veiktas tiesiski un pamatoti, nepieciešamības gadījumā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 212.panta noteikumiem, saņemot izmeklēšanas

tiesneša lēmumus. Neatliekamības kārtībā veiktajām darbībām saņemta prokurora piekrišana, attiecīgi saņemot arī izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesa

nekonstatē tādus procesuālus pārkāpumus pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā, kas varētu ietekmēt pierādījumu pieļaujamību un krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu lietā.

[94] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 117.panta 6.punkta, 175.panta trešās daļas, 195.panta

pirmās daļas un 233.panta otrās daļas. Krimināllietā ir iegūti ticami, attiecināmi un pietiekami pierādījumi, lai atzītu par pierādītu /pers. A/ vainu

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā, 175.panta trešajā daļā, 195.panta pirmajā daļā un 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un 175.panta trešās daļas. Krimināllietā

ir iegūti ticami, attiecināmi un pietiekami pierādījumi, lai atzītu par pierādītu /pers. B/ vainu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un 175.panta trešajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Iztiesāšanas laikā, pārbaudot pierādījumus, tiesai neradās šaubas par apsūdzēto vainu, kas būtu vērtējamas par labu apsūdzētajiem, atbilstoši

Krimināllikuma 19.panta trešajai daļai.

[95] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, nosakot apsūdzētajiem soda veidu, tiesa ņem vērā katra apsūdzētā izdarīto noziedzīgo

nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzēto personības.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[95.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja vienu sevišķi smagu noziegumu (Krimināllikuma 117.panta 6.punkts), divus

smagus noziegumus (Krimināllikuma 195.panta pirmā daļa, 175.panta trešā daļa) un vienu mazāk smagu noziegumu (Krimināllikuma 233.panta otrā

daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. B/ izdarīja divus smagus noziegumus (Krimināllikuma 176.panta otrā daļa, 175.panta trešā

daļa).

[96] “Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu

ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas.” (A.Judins.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts.)

[97] Tiesa, nosakot sodu /pers. A/ par Krimināllikuma 117.panta 6.punktā un /pers. B/ par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, ņem vērā abu apsūdzēto prettiesisko darbību raksturu un kopumu, kad pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā svešas mantas

laupīšanas nolūkā devās uz privātmāju, pret cietušo /pers. C/ tika pielietota vardarbība un vardarbības piedraudējums, savukārt, lai laupīšanu sekmīgi

pabeigtu un atstātu notikuma vietu, /pers. E/ nodarīti smagi miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un izraisīja viņa nāvi. Savas mantiskās intereses

apsūdzētie vērtējuši augstāk kā citu tiesības savā mājoklī atrasties drošībā un augstāk par cilvēka dzīvību.

[97.1] Tiesa, nosakot sodu apsūdzētajiem par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ņem vērā, ka apsūdzētie,

lai arī nolieguši zādzības izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, tomēr faktiski atzinuši, ka zādzība izdarīta, piekrituši šajā daļā pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, izmantojot savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un

izvēlējušies vienkāršāka procesa veidu.

Taču tiesa to neatzīst par apsūdzēto atbildību mīkstinošu apstākli, kā to lūdza aizstāvji. “Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību

vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli.” (Senāta

Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā Nr.SKK-232/2008.)

[97.2] Tiesa, nosakot sodu /pers. A/ par Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ņem vērā, ka tas apdraud

tautsaimniecības intereses, iepludinot apritē noziedzīgi iegūtu naudu. Nosakot sodu par Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, ņem vērā sabiedrisko bīstamību, ka noziedzīgais nodarījums apdraud vispārējo drošību šaujamieroču un to munīcijas aprites un pielietošanas

jomā.

[98] Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus, atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam. Lai arī prokurore nelūdza konstatēt

atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli visos četros

noziedzīgajos nodarījumos tiesa atzīst, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo jaunus noziedzīgus nodarījumus /pers. A/

izdarīja nedzēstas sodāmības laikā.

Jautājums par atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu esamību nav noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājums. Tiesa var atzīt apstākļus

par atbildību pastiprinošiem arī tādā gadījumā, kad prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, kad prokurors

uzskata, ka konkrēts apstāklis nepastiprina apsūdzētā atbildību. (Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 25.aprīļa lēmums lietā SKK-

243/2008.)

[98.1] Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētājam /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta /dzīvesvietas adrese/, ir 7 klašu izglītību, neprecējies, apgādībā nav

nepilngadīgu personu, pirms apcietinājuma oficiālu darbu nestrādāja (lietas 6.sējuma 101.lapa), Rīgas Centrālcietuma raksturojums neitrāls, raksturots

apmierinoši (lietas 5.sējuma 148.lapa).

[98.2] Apsūdzētais/pers. A/ iepriekš sodīts ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2011.gada 2.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta

otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem 20 dienām, ar policijas kontroli uz 2 gadiem un mantas konfiskāciju. Atbrīvots pēc soda izciešanas

2016.gada 13.februārī (lietas 5.sējuma 150.-152., 153.-154.lapa), sodāmība nav dzēsta.

[99] Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus, atbilstoši Krimināllikuma 47.pantam. Lai arī prokurore nelūdza konstatēt

atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli abos noziedzīgajos

nodarījumos tiesa atzīst, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo jaunus noziedzīgus nodarījumus /pers. B/ izdarīja nedzēstas

sodāmības laikā.

[99.1] Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam /pers. B/ ir deklarētā dzīvesvieta /dzīvesvietas adrese/, ir vidējā tehniskā izglītība, neprecējies, apgādībā

nav nepilngadīgu personu, pirms apcietinājuma oficiālu darbu nestrādāja (lietas 6.sējuma 93.lapa), Rīgas Centrālcietuma raksturojums neitrāls (lietas

6.sējuma 50.lapa).

[99.2] Apsūdzētais/pers. B/ iepriekš sodīts ar Zemgales apgabaltiesas 2010.gada 8.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1panta otrās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem. 2015.gada 29.janvārī atbrīvots nosacīti pirms termiņa, neizciestais sods 1 gads

4 mēneši 11 dienas (lietas 6.sējuma 53.-64., 65.-66.lapa), sodāmība nav dzēsta.

[100] Tiesa soda noteikšanā, nodrošinot soda individualizāciju, vērtē katru apsūdzēto atsevišķi, ne tikai viņu kopīgās darbības, vērtē katra

apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, viņu attieksmi pret noziedzīgajiem nodarījumiem un lomu tajos.

Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu un apsūdzēto personības, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgās personas par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, resocializēt sodītās personas un panākt,

lai notiesātie un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas –, tiesa atzīst, ka apsūdzētajiem par katru noziedzīgo

nodarījumu piemērojams brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāja.

Tiesa atzīst, ka vienīgi brīvības atņemšanas soda veida piemērošana /pers. A/ un /pers. B/ ir vērsta uz soda mērķa sasniegšanu, turklāt

Krimināllikuma 117.panta 6.punkta un 176.panta otrās daļas sankcija cita soda veidu neparedz. Tiesas ieskatā Krimināllikuma 195.panta pirmās daļas

un 233.panta otrās daļas sankcijās paredzētie alternatīvie soda veidi neatbilstu ne izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturam, ne radītajam kaitējumam, ne

ziņām, kas iegūtas par apsūdzētā /pers. A/ personību, kā arī nesasniegs soda mērķi un nebūs lietderīgs soda veids.

[100.1] Tiesa atzīst, ka persona, kas izdara vairākus noziedzīgus nodarījumus, vērtējama bargāk nekā persona, kas izdara vienu noziedzīgu

nodarījumu un pirmo reizi. Nosakot soda veidu un mēru, tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajai atziņai, ka “persona, kas izdarījusi vairākus

noziedzīgus nodarījumus, parasti ar likumu aizsargātām interesēm nodara lielāku kaitējumu, tāpēc viņas prettiesiskajai darbībai kopumā ir smagāka

kaitīguma pakāpe. Arī pati vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka

sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm.” (U.Krastiņš, Noziedzīgs

nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000., 185.lpp.)

Pamatojoties uz personību raksturojošām ziņām par apsūdzētajiem, tiesa viņus vērtē negatīvi, kā personas ar augstu recidīva risku jauniem

noziedzīgajiem nodarījumiem, jo izskatāmajā lietā ir četri apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgie nodarījumi un divi /pers. B/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas

liecina par viņu noziedzīgu tendenci, nespēju atturēties no likumpārkāpumiem un liecina par to, ka personām ir izveidojusies nesodāmības sajūta.

Tiesa neatstāj bez ievērības, ka dotajā lietā inkriminētos noziedzīgos nodarījumus apsūdzētie izdarījuši nedzēstas sodāmības laikā, kā arī to, ka

noziedzīgais nodarījums pret cietušo /pers. C/ saistīts ar vardarbību un tās piedraudējumu, noziedzīgais nodarījums attiecībā pret /pers. E/, kurš zaudēja

dzīvību, bija cinisks un cietsirdīgs.

[100.2] Augstākā tiesa vairākkārt norādījusi, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina

ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. (Senāta

Krimināllietu departamenta 2011.gada 8.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-24/2011, 2014.gada 30.septembra lēmums lietā Nr.SKK-306/2014;

2015.gada 21.decembra lēmums lietā Nr.SKK-743/2015.)

Atbildību pastiprinošo apstākļu esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros, un liedz tiesai tiesības

piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā

paredzēto minimālo sodu. (Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmums lietā Nr.SKK01-74/06.)

[101] Krimināllikuma 117.panta 6.punkta un 176.panta otrās daļas sankcija kā obligātu paredz papildsoda – probācijas uzraudzības –

piemērošanu.

Nosakot papildsoda mēru, tiesa ņem vērā šajā spriedumā norādītos apstākļus, nodarījumu raksturu, smagumu, sabiedrisko bīstamību un apsūdzēto

personību, konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, un atzīst, ka apsūdzētajiem piemērojams maksimālais sankcijā noteiktais papildsoda – probācijas

uzraudzība – laiks, lai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas pilnvērtīgi nodrošinātu notiesāto uzvedības uzraudzību, veicinātu personu iespējas

atgriezties un iekļauties sabiedrībā, sekmētu personu resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

[102] Krimināllikuma 117.panta 6.punkta un 176.panta otrās daļas sankcija paredz papildsodu – mantas konfiskācija –, bet nenosaka to kā

obligāti piemērojamu sodu.

Prokurore papildsodu lūdza piemērot vienam no apsūdzētajiem, /pers. B/, norādot konkrētu konfiscējamo mantu – transportlīdzekli “Volkswagen

Passat”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bet nav pamatojusi iemeslus, kādēļ mantas konfiskācija būtu piemērojama.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo daļu mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts

īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu.

Apstāklis, ka kriminālprocesā mantai ir uzlikts arests, nav galvenais pamats apsūdzētajam piemērot papildsodu – mantas konfiskācija.

Kriminālprocesa likuma 361.panta pirmajā daļā noteiktie pamati aresta uzlikšanai mantai ir katrs patstāvīgs un piemērojams atsevišķi vai kopā, atkarībā

no konkrētiem lietas apstākļiem.

Vērtējot soda samērīgumu, tiesa secina, ka mantas konfiskācijas mērķis nav atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto, bet gan sodīt personu ar mantisko

piedziņu.

Tiesa vērtē izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, tie izdarīti mantkārīgā, nelikumīgas iedzīvošanās nolūkā, un atzīst, ka gan apsūdzētajam /pers.

B/, gan apsūdzētajam /pers. A/ papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojams, jo tiesas ieskatā noteiktais brīvības atņemšanas sods un papildsods

– probācijas uzraudzība – ir samērīgs un pietiekams katra apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam, radītajam kaitējumam un apsūdzēto

personībai, kā arī ir vērsts uz kriminālsoda mērķa sasniegšanu.

[102.1] Ņemot vērā, ka konkrētajā lietā ir pieteikta kaitējuma kompensācija, tiesa atzīst, ka krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam

arestētā manta novirzāma pieteikto kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanai. Gadījumā, ja tiesa nosaka papildsodu – mantas konfiskāciju –, šāda

konfiscētā manta nevar tikt novirzīta kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanai.

[103] Nosakot katram apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesa atzīst par iespējamu piemērot daļēju sodu saskaitīšanu,

kas ir labvēlīgāka apsūdzētajiem.

[104] Juridiskās palīdzības administrācija cietušajai /pers. C/ izmaksāja valsts kompensāciju 1075 euro, un cietušajai /pers. F/ izmaksāja valsts

kompensāciju 1075 euro (lietas 1.sējuma 241., 259.lapa).

Valsts kompensācija izmaksāta par Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kura rezultātā iestājās /pers.

E/ nāve.

Valsts kompensāciju prokurore uzturēja atbilstoši Kriminālprocesa likuma 456.panta trešajai daļai.

Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta 2.punktā noteikts, ka pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts

kompensāciju ir noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājoš u spriedumu. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu valsts kompensācija piedzenama no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā, jo tieši viņš izdarīja

Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[105] Cietusī/pers. C/ pieteica kompensāciju par mantisko zaudējumu 226 euro un morālo aizskārumu 50 000 euro. Mantiskā kaitējuma

kompensācija pieteikta par nozagtajām mantām, morālā kaitējuma kompensācija pieteikta par pārdzīvojumiem sakarā ar laupīšanu, kad saņēmusi

noduršanas un nosišanas draudus, un par dēla nāvi.

Cietusī/pers. F/ pieteica morālā aizskāruma kompensāciju 50 000 euro par pārdzīvojumiem saistībā ar notikušo un laulātā nāvi.

Kompensācijas pieteikumi iesniegti Kriminālprocesa likuma 351.pantā noteiktajā kārtībā.

Cietusī/pers. G/ kaitējuma kompensāciju nav iesniegusi.

[106] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā,

tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajai daļai cietušajam pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas

apmērs, bet nav pienākums pamatot morālā aizskāruma kompensācijas apmēru, tas tikai jānorāda.

[107] Tiesa ņem vērā, ka viens no Krimināllikuma 35.pantā nostiprinātajiem soda mērķiem ir taisnīguma atjaunošana.

“Krimināltiesību izpratnē ar taisnīguma atjaunošanu kriminālprocesā saprot pasākumus, kas orientēti uz noziedzīgā nodarījuma seku novēršanu un

ko veic pašas noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas – apsūdzētais, cietušais, sabiedrība, tādējādi panākot krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. (..) Taisnīguma atjaunošanas iespēja ir ietverta arī ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma

kompensācijas mehānismā, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.pantā noteiktajam ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko persona,

kura ar noziedzīgu nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālu aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu.” (V.Liholaja, Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2018, 167.lpp.-10.pkt.)

[108] Izskatāmajā krimināllietā tiesa konstatē cēloņsakarību starp apsūdzēto izdarītajām noziedzīgajām darbībām, to smagumu un radīto kaitējumu

cietušajai /pers. C/ un cietušajai /pers. F/, un uzskata, ka cietušajām pienākas atlīdzības saņemšana.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmo daļu kompensācijas apmēru šajā lietā nosaka, izvērtējot cietušo /pers. C/ un /pers. F/

pieteikumus, ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu smagumu un izdarīšanas raksturu, cietušajai /pers. C/ radīto mantisko zaudējumu, nodarītās fiziskās

ciešanas, cietušajām /pers. C/ un /pers. F/ radītā morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu.

[108.1] Atbilstoši Civillikuma 1635.panta pirmajai daļai, katrs tiesību aizskārums, proti, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums, dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Savukārt 1675.pants noteic, ka

vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar noziedzīgu rīcību nodarīts. Ievērojot solidāras

atbildības principu, ir nodrošinātas cietušās personas ar likumu garantētās procesuālās iespējas kaitējuma kompensācijas saņemšanai.

[109] Cietušās/pers. C/ pieteikto kompensāciju par mantisko zaudējumu 226 euro tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu, tās apmērs atbilst

laupīšanas rezultātā nozagto un neatgūto mantu vērtībai, kuras piederēja /pers. C/. Apsūdzētie ar savām darbībām nodarīja cietušajai /pers. C/ mantisko

zaudējumu, kas līdz tiesas dienai nav atlīdzināts. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam, /pers. C/ pieteiktā

mantiskā zaudējuma kompensācija piedzenama solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/, jo viņu personu grupā izdarītās laupīšanas rezultātā šāds

mantisks zaudējums radies.

[110] Ar morālo aizskārumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas saistītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Atzīstams, ka katrs noziedzīgs nodarījums cietušajai personai nodara arī morālo kaitējumu. Atlīdzības apmēru par

morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Tiesas ieskatā izskatāmajā lietā jāņem vērā /pers. A/ un /pers. B/ vienotais nodoms izdarīt laupīšanu un slepkavības izdarītāja ekscess.

Tiesa atzīst, ka nodalāms cietušajai /pers. C/ radies morālais aizskārums, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar laupīšanu, ko pēc iepriekšējas vienošanās

izdarījuši abi apsūdzētie. Lai arī noziedzīgo darbību kvalifikācija apsūdzētajiem par 2019.gada 20.jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir atšķirīga, tomēr

faktiskās darbības, izdarot laupīšanu mājā /nosaukums A/, tiesa atzīst par tādām, kas veiktas rīkojoties saskaņoti, ar vienotu nodomu izdarīt laupīšanu, un

konkrētajā gadījumā faktisko darbību atšķirīga kvalifikācija neizslēdz apsūdzēto solidāru atbildību par kaitējumu, kas radies laupīšanas rezultātā.

Tiesa atzīst, ka cietušajām /pers. C/ un /pers. F/ radies morālais aizskārums, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar apsūdzētā /pers. A/ Krimināllikuma

117.panta 6.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

[111] Tiesa, nosakot cietušo /pers. C/ un /pers. F/ labā morālās kaitējuma kompensācijas, vadās no Augstākās tiesas 2010./2011.gada tiesu

prakses apkopojuma “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” (turpmāk – Apkopojums) 3.pielikumā norādītajām vadlīnijām

morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai, un ievēro valsts ekonomikas izaugsmi no

2010./2011.gada un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.

[111.1] “Nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu, līdz ar to atlīdzinājums

demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar būt nesamērīgi mazs.” (Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības.

Autoru kolektīvs profesora R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. un 159.lpp.)

[111.2] “Tiesai ir tiesības lemt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru pēc sava ieskata, jo jautājuma komplicētības un individualitātes dēļ

likumā nav iespējams uzskaitīt visus gadījumus, kad kompensācija ir piešķirama un noteikt tās apmēru katrā konkrētā gadījumā. Vienlaikus likumā ir

norādīti vairāki kritēriji kompensācijas apmēra noteikšanai un kaitējuma kompensācija uzskatāma par atbilstīgu nodarījumam tikai tad, ja šie kritēriji ir

izvērtēti.” (Senāta Krimināllietu departamenta 2018.gada 28.marta lēmums lietā Nr.SKK-13/2018.)

Augstākā tiesa lēmumā ir izteikusies par nepieciešamību izvērtēt Apkopojuma 3.pielikumā norādītā morālā kaitējuma kompensācijas apmēra

aktualitāti. Tam par pamatu būtu jābūt virknei valsts ekonomikas un iedzīvotāju labklājības līmeņa rādītāju izvērtējumam, jo apkopojuma 3.pielikumā

norādītās kaitējuma kompensācijas summas ir attiecināmas uz nolēmumiem, kas stājušies spēkā 2008.-2010.gadā.

[112] Apkopojumā par Krimināllikuma 117.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu rekomendēts piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju no

14 228,72 euro līdz 71 143,59 euro, par Krimināllikuma 176.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, atkarībā no miesas bojājumiem, no 711,44 euro

līdz 9960,10 euro.

Tiesa atzīst, ka nosakāmās morālā kaitējuma kompensācijas maksimālo apmēru būtu iespējams piesaistīt valstī noteiktās minimālās mēnešalgas

apmēram, ievērojot, kas tas ir pieaudzis no Apkopojuma sagatavošanā izmantoto nolēmumu taisīšanas laika.

Apkopojuma sagatavošanā ir pētīti vairāk nekā 200 nolēmumi, kas tiesās taisīti laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam un ir stājušies spēkā. Laikā no

2007.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga valstī bija 120 lati (170,74 euro), laikā no 2008.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga bija 160 lati

(227,66 euro), laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim minimālā mēnešalga bija 180 lati (256,12 euro). 2019.gadā minimālā

mēnešalga bija 430 euro, no 2021.gada 1.janvāra minimālā mēnešalga valstī noteikta 500 euro. Tātad no 2009.gada līdz 2021.gadam minimālā alga

augusi gandrīz divas reizes.

[112.1] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pārmaiņas (inflācija) no 2009.gada decembra līdz 2021.gada janvārim ir

18.7 % (https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/pci/kalkulators).

Līdz ar to nav šaubu, ka morālās kompensācijas apmērs nosakāms lielāks kā Apkopojuma rekomendācijās izteiktais uz 2010./2011.gadu. Tiesas

ieskatā kaitējuma kompensācijas piesaistīšana minimālajai valstī noteiktajai mēnešalgai būtu pamatota, atbilstoša, saprotama un objektīvāka kā citu

kritēriju vērtēšana.

[112.2] Apkopojumā ietvertais maksimālais morālā kaitējuma kompensācijas apmērs par slepkavību pastiprinošos apstākļos noteikts

71 143,59 euro (50 000 lati), kas uz 2009.gadu atbilda aptuveni 277 valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummai (180×277=49 860 lati), savukārt

par laupīšanas izdarīšanu maksimālais kompensācijas apmērs noteikts 9960,10 euro (7000 lati), kas uz 2009.gadu atbilda aptuveni 38 valstī noteikto

minimālo mēnešalgu kopsummai (180×38=6800 lati).

No 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, kad tika izdarīti noziedzīgie nodarījumi, Latvijā minimālā mēnešalga bija 430 euro un

277 minimālo mēnešalgu summa sastāda 119 110 euro, savukārt 38 minimālo mēnešalgu summa sastāda 16 340 euro. Ņemot vērā minimālās algas

paaugstinājumu no 2021.gada 1.janvāra, maksimālais kompensācijas apmērs būtu atzīstams vēl lielāks.

[113] Tiesa konstatē, ka kopējā abu cietušo pieteiktā morālā aizskāruma kompensācija, tas ir, 100 000 euro nepārsniedz maksimālo apmēru, kas

rekomendēti Apkopojuma 3.pielikumā par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ņemot vērā minimālās algas attiecīgu palielinājumu uz noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas brīdi.

[114] Nosakot morālā kaitējuma kompensāciju, tiesa vērtē samērīguma principu, izvērtējot to kopā ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un

izdarīšanas raksturu, vērtējot, cik dziļš un publisks ir morālais aizskārums.

[115] Tiesa atzīst, ka apsūdzētie, izdarot laupīšanu, radījuši cietušajai /pers. C/ morālo aizskārumu. Nosakot kompensācijas apmēru par laupīšanas

rezultātā radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā, ka cietusī /pers. C/ personīgi viena pati atradās savā dzīvesvietā, kad tajā laupīšanas nolūkā ieradās apsūdzētie.

Turklāt ir pierādīts, ka laupīšanas laikā pret viņu, gados vecāku sievieti, agresiju vērsis fiziski spēcīgs vīrietis, kuram viņa nekādā veidā nespētu pretoties.

/pers. C/ tika ierobežota pārvietošanās brīvība, viņa nogāzta uz dīvāna, viņai sasietas rokas, aizlīmētas acis, izteikti draudi un izdarīts sitiens pa muguru,

tādējādi radot gan emocionālus pārdzīvojumus, gan arī fiziskas ciešanas. Tiesa ņem vērā, ka /pers. C/ nav nodarīti miesas bojājumi, tādējādi atzīst, ka

morālā kaitējuma kompensācija par laupīšanas izdarīšanu nav nosakāma Apkopojumā rekomendētajā maksimālajā apmērā.

Tiesa, ņemot vērā /pers. A/ un /pers. B/ kopīgo noziedzīgo darbību smagumu, kas vērstas uz laupīšanas izdarīšanu, un cietušajai /pers. C/ radītās

fiziskās un psihiskās ciešanas, atzīst, ka no apsūdzētajiem solidāri piedzenama kompensācija par /pers. C/ radīto morālo aizskārumu 8000 euro.

Šāds morālā kaitējuma kompensācijas apmērs tiesas ieskatā ir atbilstīgs un samērojams ar nodarīto kaitējumu un būs taisnīgs gandarījums par

cietušajai /pers. C/ laupīšanas rezultātā radīto morālo aizskārumu.

[116] /pers. A/ izdarīja ar laupīšanu saistītu slepkavību, tādējādi daļā par cietušajām /pers. C/ un /pers. F/ nodarīto morālo aizskārumu, kas radies

cēloņsakarībā ar /pers. E/ slepkavību un viņa nāves iestāšanos, atbildības pienākums gulstas uz /pers. A/.

/pers. B/ noziedzīgās darbības nav tiešā cēloniskā sakarā ar /pers. E/ nodarītajiem miesas bojājumiem un nāves iestāšanos, tādējādi /pers. B/ par to

nav atbildīgs un no /pers. B/ nav piedzenama morālā kaitējuma kompensācija par darbībām, kas saistītas ar dzīvības atņemšanu /pers. E/.

[117] Tiesa ņem vērā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, izdarīšanas raksturu, to, ka /pers. E/ bija cietušās /pers. C/ dēls un

cietušās /pers. F/ laulātais, kas sašauts viņu kopīgajā dzīvesvietā, laupīšanas nolūkā, cietušajām atrodoties turpat dzīvesvietā.

Tiesa pēc cietušās /pers. C/ un cietušās /pers. F/ uzklausīšanas tiesas sēdē secina, ka ar dēlu un laulāto dzīvoja kopīgā mājsaimniecībā sirsnīgās

attiecībās. Apsūdzētā/pers. A/ prettiesiskas rīcības rezultātā iestājušās neatgriezeniskas sekas. /pers. C/ un /pers. F/ radīts dziļš morāls aizskārums, jo abu

cietušo ikdienas dzīve pēc notikušā rit bez mīloša, gādīga dēla un laulātā. Sekas ir ilgstošas, kas turpinās cietušo dzīvē un ietekmē turpmākās dzīves

kvalitāti.

[117.1] Tiesa ņem vērā cietušās /pers. F/ pārstāvja zvērināta advokāta A.Zaviļeiska tiesas debatēs pausto par morālā aizskāruma publiskumu, kas

vērtējams caur /pers. E/ aktīvo sociālo dzīvi, kurā viņš bija dēls, brālis, vīrs, draugs un kolēģis, ļoti augsts profesionālis savā jomā, kas nekad nav liedzis

savu mīlestību tuviniekiem, palīdzību profesionālajā jomā saviem kolēģiem un ir bijis arī labs draugs. Visi cilvēki, ar kuriem /pers. E/ bija saistība, nes sevī

šo ciešanu artavu, zaudējot uz visiem laikiem /pers. E/ faktoru savā dzīvē.

[118] Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ izdarīja šāvienus /pers. E/ virzienā, kad pašam nepastāvēja reāls apdraudējums. Apsūdzētā rīcību tiesa vērtē kā

cinisku un cietsirdīgu, kad savas materiālās intereses apsūdzētais nostādīja augstāk par citas personas tiesībām uz dzīvību.

Morālā kaitējuma kompensācijai ir jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tai ne tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras

tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas

apmēru, tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka noteiktā summa būs taisnīgs apmierinājums cietušajam un ka tas dos pamatu samierināšanai starp aizskāruma

nodarītāju un cietušo kā starp saprātīgiem cilvēkiem. (Senāta Krimināllietu departamenta 2018.gada 28.marta lēmums lietā Nr.SKK-13/2018.)

[118.1] Ievērojot Augstākās tiesas izteiktās rekomendācijas par morālā kaitējuma kompensāciju un minimālās algas attiecīgu palielinājumu, ņemot

vērā katras cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 50 000 euro, kas kopumā ir 100 000 euro, tiesa atzīst, ka kompensācija par morālo aizskārumu,

kas ir tiešā cēloņsakarībā ar /pers. E/ nāves iestāšanos, kopumā par konstatētā nodarījuma faktu nosakāma 92 000 euro. Tiesas ieskatā šāds

kompensācijas apmērs nepārkāptu samērīguma principu, un dzīves laikā, strādājot, ir iespēja šādu kompensāciju atlīdzināt.

Nosakot šādu morālā kaitējuma kompensācijas apmēru par slepkavību pastiprinošos apstākļos, tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 117.pantā

paredzētais noziedzīgais nodarījums atbilstoši Krimināllikuma 7.panta piektajai daļai, ir sevišķi smags noziegums. Likumdevējs šāda rakstura noziedzīgus

nodarījumus uzskata par noziegumiem ar ļoti augstu bīstamības pakāpi, par ko liecina panta sankcijā noteiktais maksimālais soda apmērs, tas ir, var tikt

piespriests bargākais no Krimināllikumā paredzētajiem soda mēriem – mūža ieslodzījums. Noziedzīga nodarījuma apdraudējuma objekts ir cilvēka

dzīvība, kas ir pats nozīmīgākais apdraudējuma objekts Krimināllikumā. Ar slepkavības izdarīšanu iestājas neatgriezeniskas sekas, ir pārtrūkusi cilvēka

dzīvība. Turklāt konkrētajā gadījumā slepkavība izdarīta laupīšanas nolūkā, no lietā pierādītiem apstākļiem izriet, ka mērķis sekmīgi pabeigt laupīšanu un

atstāt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu tika nostādīts augstāk par cilvēka dzīvību.

[118.2] Tiesa atzīst, ka ar /pers. E/ nonāvēšanu cietušajai /pers. F/ radīts morālais aizskārums, jo viņa, būdama cilvēks, kurai vēl ļoti daudz dzīvē

izdarāms un piedzīvojams, zaudējusi gādīgu, mīlošu un mīlamu laulāto, kad kopā pavadīti teju 20 gadi, bija savi plāni un cerības, kad visa dzīve bija

pakārtota kopdzīvei, kas beidzās vienā brīdī, kaut bija pamats ticēt, ka tā nepārtrūks, un visu turpmāko dzīvi varēs dalīties ar savu laulāto ikdienas

emocijās un sadzīviskās situācijās. Šāvieni laulātā virzienā izdarīti viņas acu priekšā. Radīts neizmērojams sāpju dziļums, redzot mīļotā cilvēka ciešanas,

mīļotā cilvēka izdzišanu un nespējot palīdzēt, cerībā sagaidīt labas ziņas par atveseļošanos, bet saņemot ziņu par nāvi. Attiecīgi kaitējums par morālo

aizskārumu, kas radies /pers. E/ slepkavības rezultātā, cietušajai /pers. F/ nosakāms 50 000 euro.

[118.3] Tiesa atzīst, ka cietušajai /pers. C/ ar /pers. E/ nonāvēšanu radīts morālais aizskārums, jo viņa pāragri un traģiski zaudējusi dēlu, vistuvāko

cilvēku, kad mātei bija pamats ticēt, ka dēls viņu pārdzīvos. Ģimene dzīvoja kopā vienā mājsaimniecībā, bet pēc notikušā ģimene ir izjukusi un cietusī

/pers. C/ dzīvo viena.

Attiecīgi kaitējums par morālo aizskārumu, kas radies /pers. E/ slepkavības rezultātā, cietušajai /pers. C/ nosakāms 42 000 euro.

[119] Ievērojot Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā noteiktās prasības, kā arī Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto kriminālprocesa

principu – tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai, nosakot cietušā labā piedzenamo kompensācijas apmēru, jāņem vērā no valsts saņemtā kompensācija un

jāsamazina no apsūdzētā piedzenamā kaitējuma kompensācija atbilstoši saņemtajai valsts kompensācijai. (Senāta Krimināllietu departamenta

2020.gada 2.septembra lēmums lietā Nr.SKK-200/2020.)

Tiesa ņem vērā katrai cietušajai Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju 1075 euro un atzīst, ka cietušajām nosakāmās

morālā aizskāruma kompensācijas samazināmas par jau saņemtās valsts kompensācijas apmēru. Ņemot vērā, ka tīšu, prettiesisku /pers. E/ slepkavību

izdarīja /pers. A/, kompensācijas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam, piedzenamas no apsūdzētā /pers. A/.

Tiesa atzīst, ka noteiktais morālā kaitējuma atlīdzinājums no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajai /pers. C/ un cietušajai /pers. F/ ir atbilstīgs un

samērojams ar nodarīto kaitējumu. Nav šaubu, ka morālo aizskārumu pēc dēla un laulātā nāves nav iespējams mantiski novērtēt, pārdzīvojumus un

pārciestās sekas nav iespējams aizstāt ar naudu, taču, sniedzot cietušajām atbilstīgu atlīdzinājumu, ir iespējams sniegt gandarījumu, kaut nedaudz mazinot

emocionālās ciešanas un sāpes. Kompensācija būtība virzīta uz apsūdzētā un cietušo samierināšanos, tā ir iespēja katram pieņemt notikušo un sekas,

samierināties ar tām, izdarīt secinājumus un doties tālāk dzīvē.

[120] Tādējādi kopumā tiesa apmierina cietušās /pers. C/ pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju par 48 925 euro un cietušās /pers. F/ pieteikto

morālā kaitējuma kompensāciju par 48 925 euro. Pārējā daļā pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija par 1075 euro cietušajai /pers. C/ un par

1 075 euro cietušajai /pers. F/ nav nosakāma. Papildus morālais gandarījums cietušajām izpaužas arī tajā apstāklī, ka vainīgā persona par noziedzīgo

nodarījumu saņem atbilstošu sodu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

[120.1] Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensāciju atlīdzināšanu nosakāms termiņš 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un

uzliekams pienākums /pers. A/ un /pers. B/ iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu. Pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa beigām neatlīdzinātā kaitējuma kompensācija piedzenama piespiedu kārtā.

[121] Krimināllietā, ņemot vērā iespējamo mantas konfiskāciju un nepieciešamību nodrošināt mantisko jautājumu risināšanu, lai nodrošinātu

procesuālo izdevumu un cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu mantai. Tiesa ņem vērā, ka lietā

pieteikta kaitējuma kompensācija un atzīst, ka arests konkrētai mantai saglabājams kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildei, tādējādi nodrošinot

kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu un pēc kaitējuma kompensācijas segšanas, arests ir atceļams atbilstoši Kriminālprocesa likuma 366.panta

nosacījumiem.

[121.1] Nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi, atstājams negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 21.maija lēmums, ko apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas

tiesnesis 2020.gada 22.maijā, ar kuru uzlikts arests /pers. A/ īpašumā esošiem pieciem rokas pulksteņiem: “Casio G-Shock Multi Band 6, 20 Bar 5524”,

“Louis Erard Automatic 5 Bar Sapphire Crystal 266”, “Seiko GPS Solar 750331”; “Tissot 1853 T101417 A”; “Cartier 07304AM” (lietas 5.sējuma

146.lapa).

[122.2] Nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi, atstājams negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 1.jūnija lēmums, ko apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas

tiesnesis 2020.gada 1.jūnijā, ar kuru uzlikts arests /pers. B/ mantai: zelta gredzenam ar melnu akmeni (585 prove) (lietas 6.sējuma 43.lapa).

[122.3] Nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi, atstājams negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 31.janvāra lēmums, ko apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas

tiesnesis 2020.gada 4.februārī, ar kuru uzlikts arests /pers. B/ transportlīdzeklim “Volkswagen Passat”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

(lietas 6.sējuma 33.lapa).

[122.4] Nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi, atstājams negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas

pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 1.jūnija lēmums, ko apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas

tiesnesis 2020.gada 1.jūnijā, ar kuru uzlikts arests /pers. B/ mantai: rokas pulksteņiem “Tissot 1835 SKK-JA-23561”, “1870/970 Stainless Steel

Saphire Crystal” un “Rado Coupole 5 bar (50m) 673.3877.2 Swiss made 09043 Handerafted leather 484918” (lietas 6.sējuma 49.lapa).

[123] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 366.panta pirmās daļas 6.punktu, atceļams arests /pers. B/ nekustamajam īpašumam /adrese/, kas

uzlikts ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 31.janvāra lēmumu, ko

apstiprinājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnesis 2020.gada 4.februārī (lietas 6.sējuma 30.lapa), jo dzīvoklis ir /pers. B/

dzīvesvieta un vienīgais viņam piederošais nekustamais īpašums.

[124] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu izlemjama rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto

mantu, kā arī citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām.

[124.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu iznīcināmi:

- iepakojums (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar brūnu mikrosila pastas atlējumu no lauzuma vietas no mājas/nosaukums A/, 2.stāva

priekštelpas, un divi naži (glabājas pie krimināllietas);

- balta kartona kaste (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar maisiņu, divām sejas (galvas) maskām un nomazgājuma atlikumu (glabājas pie

krimināllietas) (lietas 1.sējuma 212.lapa);

- iepakojums (aploksne) (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar gaiši zilu lupatiņu (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējuma 60.lapa);

- iepakojums (aploksne) (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar mobilo telefonu “Nokia”, IMEI:/IMEI kods/ un IMEI:/IMEI kods/ un vienu

“Zelta Zivtiņa” SIM karti Nr./kartes numurs/, vienu “Nokia” bateriju BL-5C (glabājas pie krimināllietas);

- iepakojums (aploksne) ar zilu gumijas cimdu (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējuma 105.-106.lapa);

- iepakojums (kartona kaste) Nr./numurs/ (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar līmlentes fragmentiem ar matiem (glabājas pie

krimināllietas);

- iepakojums Nr./numurs/ (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar līmlentes fragmentiem (glabājas pie krimināllietas);

- iepakojums (aploksne) ar SIA “/SIA nosaukums/” čeku Nr./čeka numurs/, lietošanas instrukciju un servisa talonu (glabājas pie krimināllietas)

(lietas 5.sējuma 211.lapa);

- kartona kaste (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) ar divu automašīnu riepu pēdu ģipšu atlējumiem (glabājas VP RRP KrPP 1.biroja

1.nodaļas lietisko pierādījumu glabātuvē) (lietas 1.sējuma 183.lapa);

- divas melnas automašīnas riepas “Michelin 205/55 R16 91H 022539 02 06501-S DOT HC WC WDBX 4011” (glabājas VP RRP KrPP

1.biroja 1.nodaļas lietisko pierādījumu glabātuvē);

- lode ar koka šķilu no egles stumbra fragmenta (glabājas VP Kriminālistikas pārvaldē) (lietas 1.sējuma 152.lapa);

- lode no /pers. E/ līķa (glabājas VP Kriminālistikas pārvaldē) (lietas 1.sējuma 159.lapa).

[124.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu konteinerus Nr.284/2019.g., Nr.290/2019.g. (stikla burkas) ar

smaržu pēdām (eksperta atzinums Nr.2001418) (glabājas pie krimināllietas) atdot VP Kriminālistikas pārvaldes EB Odoroloģisko ekspertīžu nodaļai,

ievērojot tās lūgumu (lietas 3.sējuma 49.lapa).

[124.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu uzskatīt par iznīcinātām divas patronas, kas demontētas ekspertīzes

laikā (lietas 3.sējuma 64.lapa), un astoņas 6,35 mm “Browning” patronas, kas iznīcinātas ekspertīzes laikā (lietas 3.sējuma 64., 133.lapa).

[124.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13panta pirmo daļu un Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktu 6,35 kalibra pistoli

“Walther Mod.8 Nr.471699” (glabājas VP Kriminālpolicijas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā, reģistrācijas Nr.103/2020) (lietas 3.sējuma

64.lapa) konfiscēt un nodot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei.

[124.5] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13panta pirmo daļu un Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punktu konfiscējami un nododami

Valsts ieņēmumu dienestam:

- viena 10 turku liru nomināla banknote ar sērijas Nr.C033982772; divas 20 turku liru nomināla banknotes ar sērijas Nr.B932699610,

Nr.D019949338; divas 5 Bulgārijas nacionālās valūtas nomināla banknotes ar sērijas Nr.?K 7255388, Nr.?K 1718428; viena Bulgārijas nacionālās

valūtas nomināla banknote 50 Nr.?? 5510693; divas 20 Bulgārijas nacionālās valūtas nomināla banknotes ar sērijas Nr.?X 1046156, Nr.?X 6390551;

divas 10 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknotes ar sērijas Nr.203323298, Nr.215101596; viena 20 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknote ar

sērijas Nr.001765545; viena 50 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknote ar sērijas Nr.004268810; viena 100 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla

banknote ar sērijas Nr.190866120; divas 200 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknotes ar sērijas Nr.010026471, Nr.008412272, kas nodoti Valsts

policijas Finanšu pārvaldei (lietas 3.sējuma 103.-104.lapa);

- viena 5 latu nomināla banknote ar sērijas Nr.B9144662A; viena 10 Šrilankas rūpijas nomināla banknote ar sērijas Nr.M-547-562520; viena 20

Šrilankas rūpijas nomināla banknote ar sērijas Nr.M-167-457916; viena 50 Šrilankas rūpijas nomināla banknote ar sērijas Nr.V-12-728787; viena 100

Šrilankas rūpijas nomināla banknote ar sērijas Nr.U-179-621476, kas nodoti Valsts policijas Finanšu pārvaldei (lietas 3.sējuma 103.-104.lapa);

- 0,20 euro monēta (eksperta atzinums Nr./atzinuma numurs/) (glabājas pie krimināllietas);

- pulkstenis “Rotary Automatic” (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējums 14.-52.lapa);

- maisiņš ar juvelierizstrādājumiem (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējums 14.-52.lapa);

- viens pāris aproču pogas (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējuma 84.-86.lapa);

- 6 aproces un 3 mazas statuetes (glabājas pie krimināllietas) (lietas 3.sējuma 115.-117.lapa).

[125] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu, sakarā ar ietverto saturisko informāciju pie krimināllietas glabājami:

- DVD disks Nr.425, pielikums eksperta atzinumam Nr./atzinuma numurs/ (lietas 5.sējuma 251.lapa);

- DVD disks Nr.426, pielikums eksperta atzinumam Nr./atzinuma numurs/ (lietas 5.sējuma 53.lapa);

- četri cietie/ārējie diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem Nr.WCC2EK952693, WMC2E2871895, WCC2E4XXRYJS,

WMC2E2694997;

- DVD-R disks ar /pers. A/ veiktās kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes gaitas audio un video ierakstu (pielikums 2020.gada 1.jūnija

eksperta atzinumam Nr./atzinuma numurs/) (lietas 3.sējuma 86.lapa);

- disks ar 2020.gada 8.janvāra tiesas sēžu audio protokolu (lietas 5.sējuma 106.lapa);

- četri diski ar speciālo izmeklēšanas darbību – vietas audio kontrole un objekta jeb priekšmeta novērošana – veikšanas laikā iegūtajiem

rezultātiem;

- divpadsmit diski ar speciālo izmeklēšanas darbību – sarunas kontroles, audio un video kontroles un GPS datu ierakstiem;

- DVD disks ar liecinieces /pers. Z/ nopratināšanas gaitu (lietas 2.sējuma 23.lapa);

- divi DVD diski ar liecinieka /pers. AC/ nopratināšanas gaitu (lietas 2.sējuma 67.lapa);

- trīs DVD diski ar liecinieka /pers. AE/ nopratināšanas gaitu (lietas 2.sējuma 73.lapa);

- DVD-R ar balss atpazīšanu (lietas 1.sējuma 232.lapa);

- astoņi DVD-R diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem (lietas 2.sējuma 108.lapa, lietas 3.sējuma 143.lapa).

[126] Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiesas sēdēs, piemērojot un izvērtējot

drošības līdzekli – apcietinājumu, par ko radušies procesuālie izdevumi 405 euro, tas ir, 230 euro par aizstāvja J.Ķestera juridisko palīdzību (lietas

5.sējuma 95.lapa); 35 euro par aizstāvja A.Leičenko juridisko palīdzību (lietas 5.sējuma 107.lapa); 100 euro par aizstāves G.Burtnieces juridisko

palīdzību (lietas 5.sējuma 112.lapa); 40 euro par aizstāves O.Kalnačas juridisko palīdzību (lietas 5.sējuma 125.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 274.panta otro daļu, 368.panta piekto daļu /pers. A/ atbrīvojams no minēto procesuālo izdevumu samaksas,

un tie sedzami no valsts budžeta līdzekļiem.

[126.1] Apsūdzētajam/pers. A/ pēc viņa lūguma juridiskās palīdzības sniegšanai iztiesāšanā nodrošināts valsts aizstāvis. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu no /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 1780 euro par aizstāvja D.Zacmaņa

juridisko palīdzību pirmās instances tiesā (lietas 7.sējuma 29., 78., 148., 177., 199.lapa, lietas 8.sējuma 3., 95.-96., 136.-137.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu minētie procesuālie izdevumi piedzenami valsts ienākumos no apsūdzētā, jo tiesa

nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā un 368.pantā paredzētos gadījumus apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas.

Procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai nosakāms termiņš 30 dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzliekams pienākums /pers.

A/ iesniegt tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu par procesuālo izdevumu samaksu. Pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām nesamaksātie

procesuālie izdevumi piedzenami piespiedu kārtā

[126.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 274.panta otro daļu, 368.panta piekto daļu /pers. B/ atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas

50 euro par aizstāves U.Pētersones juridisko palīdzību pirmstiesas procesā tiesas sēdē, piemērojot drošības līdzekli – apcietinājumu (lietas 6.sējuma

18.lapa), un tie sedzami no valsts budžeta līdzekļiem.

[127] Apsūdzētajam/pers. A/ 2020.gada 8.janvārī piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 5.sējuma 99., 100.-105.lapa) – nodrošinot

sprieduma izpildi, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks

no 2020.gada 6.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[128] Apsūdzētajam/pers. B/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu, jo ar spriedumu par smaga nozieguma izdarīšanu

piespriests brīvības atņemšanas sods, nodrošinot sprieduma izpildi, piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums – sākot ar sprieduma pasludināšanas

brīdi līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. B/ brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks

no 2020.gada 6.janvāra līdz 2021.gada 8.janvārim un apcietinājumā pavadītais laiks no 2021.gada 19.marta līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 6.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 17

(septiņpadsmit) gadiem ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

gadiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 195.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)

gadiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers.

A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 20 (divdesmit) gadiem ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no

2020.gada 6.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. A/ atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) gadiem ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers.

B/ noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) gadiem ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Piemērot /pers. B/ drošības līdzekli – apcietinājumu – sākot ar sprieduma pasludināšanas brīdi līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitīt /pers. B/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no

2020.gada 6.janvāra līdz 2021.gada 8.janvārim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 19.marta līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju 2150 (divi tūkstoši viens simts

piecdesmit) euro. Noteikt Juridiskās palīdzības izmaksātās kompensācijas samaksas termiņu 30 dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, to

iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma

mērķis – valsts kompensācijas samaksa kriminālprocesā Nr.11352036319, un uzlikt pienākumu /pers. A/ iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā

dokumentus par kompensācijas atlīdzināšanu. Pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām neatlīdzinātā kompensācija piedzenama piespiedu kārtā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 226 (divi simti divdesmit seši) euro.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. C/ morālā kaitējuma kompensāciju 8 000 (astoņi tūkstoši) euro.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ morālā kaitējuma kompensāciju 40 925 (četrdesmit tūkstoši deviņi simti divdesmit pieci) euro.

Pārējā daļā par 1075 (viens tūkstotis septiņdesmit pieci) euro cietušās /pers. C/ morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. F/ morālā kaitējuma kompensāciju 48 925 euro (četrdesmit astoņi tūkstoši deviņi simti divdesmit pieci) euro.

Pārējā daļā par 1075 (viens tūkstotis septiņdesmit pieci) euro cietušās /pers. F/ morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas atlīdzināšanu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt

pienākumu /pers. A/ un /pers. B/ iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu. Pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa beigām neatlīdzinātā kaitējuma kompensācija piedzenama piespiedu kārtā.

Transportlīdzekli “BMW X3”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt. Transportlīdzekļa

konfiskācijas nodrošināšanai saglabāt tam uzlikto arestu līdz sprieduma izpildei par transportlīdzekļa konfiskāciju.

Saglabāt uzlikto arestu /pers. B/ transportlīdzeklim “Volkswagen Passat”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nodrošinot kaitējuma

kompensācijas piedziņas izpildi.

Saglabāt uzlikto arestu /pers. A/ mantai: rokas pulksteņiem “Casio G-Shock Multi Band 6, 20 Bar 5524”, “Louis Erard Automatic 5 Bar Sapphire

Crystal 266”, “Seiko GPS Solar 750331”; “Tissot 1853 T101417 A”; “Cartier 07304AM”, nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi.

Saglabāt uzlikto arestu /pers. B/ mantai: zelta gredzenam ar melnu akmeni (585 prove), nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi.

Saglabāt uzlikto arestu /pers. B/ mantai: rokas pulksteņiem “Tissot 1835 SKK-JA-23561, 1870/970 Stainless Steel, Saphire Crystal” un “Rado

Coupole 5 bar (50m) 673.3877.2 Swiss made, 09043 Handerafted leather 484918”, nodrošinot kaitējuma kompensācijas piedziņas izpildi.

Atcelt arestu nekustamajam īpašumam /adrese/, kas uzlikts ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja

1.nodaļas amatpersonas 2020.gada 31.janvāra lēmumu.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu samaksas, piemērojot un izvērtējot drošības līdzekli – apcietinājumu – pirmstiesas procesā, 405 (četri

simti pieci) euro par aizstāvju I.Ķestera, A.Leičenko, G.Burtnieces, O.Kalnačas juridisko palīdzību, un tos segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 1780 (viens tūkstotis septiņi simti astoņdesmit) euro par aizstāvja D.Zacmaņa juridisko

palīdzību pirmās instances tiesā.

Noteikt procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņu 30 dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas. Procesuālie izdevumi

iemaksājami Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300,

maksājuma mērķis – procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr.11352036319.

Uzlikt /pers. A/ pienākumu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā maksājumu apliecinošus dokumentus par procesuālo izdevumu samaksu. Pēc

sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām nesamaksātie procesuālie izdevumi piedzenami piespiedu kārtā.

Atbrīvot /pers. B/ no procesuālo izdevumu samaksas 50 (piecdesmit) euro par aizstāves U.Pētersones juridisko palīdzību pirmstiesas procesā,

piemērojot drošības līdzekli – apcietinājumu, un tos segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt lietiskos pierādījumus:

- iepakojumu ar brūnu mikrosila pastas atlējumu no lauzuma vietas un divus nažus; baltu kartona kasti ar maisiņu, divām sejas (galvas) maskām un

nomazgājuma atlikumu; iepakojumu ar gaiši zilu lupatiņu; iepakojumu ar mobilo telefonu “Nokia” un vienu “Zelta Zivtiņa” SIM karti, vienu “Nokia”

bateriju BL-5C; iepakojumu ar zilu gumijas cimdu; kartona kasti Nr.20-463-1 ar līmlentes fragmentiem un matiem; iepakojumu Nr.20-463-2 ar līmlentes

fragmentiem; iepakojumu ar SIA “Rippol” čeku, lietošanas instrukciju un servisa talonu (glabājas pie krimināllietas);

- kartona kasti ar divu automašīnu riepu pēdu ģipšu atlējumiem un divas melnas automašīnas riepas “Michelin” (glabājas VP RRP KrPP 1.biroja

1.nodaļas lietisko pierādījumu glabātuvē);

- lodi ar koka šķilu no egles stumbra fragmenta un lodi no /pers. E/ līķa (glabājas VP Kriminālistikas pārvaldē).

Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas lietiskos pierādījumus:

- konteinerus Nr.284/2019.g., Nr.290/2019.g. (stikla burkas) ar smaržu pēdām (glabājas pie krimināllietas) atdot VP Kriminālistikas pārvaldes

EB Odoroloģisko ekspertīžu nodaļai;

- 6,35 kalibra pistoli “Walther Mod.8 Nr.471699” (glabājas VP Kriminālpolicijas pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā, reģistrācijas

Nr.103/2020) konfiscēt un nodot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei;

- divas patronas, kas demontētas ekspertīzes laikā, un astoņas 6,35 mm “Browning” patronas, kas iznīcinātas ekspertīzes laikā, uzskatīt par

iznīcinātām.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās konfiscēt un nodot Valsts ieņēmumu dienestam lietiskos pierādījumus:

- vienu 10 turku liru nomināla banknoti ar sērijas Nr.C033982772; divas 20 turku liru nomināla banknotes ar sērijas Nr.B932699610,

Nr.D019949338; divas 5 Bulgārijas nacionālās valūtas nomināla banknotes ar sērijas Nr.?K 7255388, Nr.?K 1718428; vienu Bulgārijas nacionālās

valūtas nomināla banknoti 50 Nr.?? 5510693; divas 20 Bulgārijas nacionālās valūtas nomināla banknotes ar sērijas Nr.?X 1046156, Nr.?X 6390551;

divas 10 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknotes ar sērijas Nr.203323298, Nr.215101596; vienu 20 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknoti ar

sērijas Nr.001765545; vienu 50 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknoti ar sērijas Nr.004268810; vienu 100 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla

banknoti ar sērijas Nr.190866120; divas 200 Arābu Emirātu dirhēmu nomināla banknotes ar sērijas Nr.010026471, Nr.008412272 (nodoti Valsts

policijas Finanšu pārvaldei);

- vienu 5 latu nomināla banknoti ar sērijas Nr.B9144662A; vienu 10 Šrilankas rūpijas nomināla banknoti ar sērijas Nr.M-547-562520; vienu 20

Šrilankas rūpijas nomināla banknoti ar sērijas Nr.M-167-457916; vienu 50 Šrilankas rūpijas nomināla banknoti ar sērijas Nr.V-12-728787; vienu 100

Šrilankas rūpijas nomināla banknoti ar sērijas Nr.U-179-621476 (nodoti Valsts policijas Finanšu pārvaldei);

- 0,20 euro monētu, pulksteni “Rotary Automatic”, maisiņu ar juvelierizstrādājumiem, vienu pāri aproču pogas, 6 aproces un 3 statuetes (glabājas

pie krimināllietas).

Pēc sprieduma spēkā stāšanās pie krimināllietas glabājami: DVD disks Nr.425; DVD disks Nr.426; DVD-R disks ar kompleksās psiholoģiskās

poligrāfa ekspertīzes gaitas audio un video ierakstu; disks ar 2020.gada 8.janvāra tiesas sēžu audio protokolu; četri diski ar speciālo izmeklēšanas

darbību – vietas audio kontrole un objekta jeb priekšmeta novērošana – veikšanas laikā iegūtajiem rezultātiem; divpadsmit diski ar speciālo izmeklēšanas

darbību – sarunas kontroles, audio un video kontroles un GPS datu ierakstiem; četri cietie/ārējie diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem; DVD

disks ar liecinieces /pers. Z/ nopratināšanas gaitu; divi DVD diski ar liecinieka /pers. AC/ nopratināšanas gaitu; trīs DVD diski ar liecinieka /pers. AE/

nopratināšanas gaitu; DVD-R disks ar balss atpazīšanu; astoņi DVD-R diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Spriedums pasludināts un pieejams 2021.gada 19.martā.

Sprieduma tulkojuma krievu valodā pieejamības diena apsūdzētajam /pers. A/ 2021.gada 29.aprīlī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede