Court convicted defendant of robbery and theft, imposing 184 hours of forced labor with a suspended residence order.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of robbery under Article 176 and acquitted him of theft under Article 175 after a settlement was reached. The defendant was sentenced to 184 hours of forced labor, with the term reduced by two days of pre-trial detention. The court ordered the return of stolen property to the victims and imposed state costs for legal representation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. un 176. panti; Kriminālprocesa likuma 240., 367., 511.-514., 520.-529. panti: When a settlement is reached for a lesser offense but the defendant is convicted of a more serious crime, the court may impose a non-custodial sentence like forced labor and terminate proceedings for the settled charge.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11290012414
Lietas arhīva Nr. K22-0157-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā, 2014.gada 3.decembrī
Ludzas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Gunārs Strucinskis,
ar sekretāri Veroniku Geceviču,
tulci Jeļenu Muleri,
piedaloties prokurorei Sandrai Katkevičai,
zvērinātai advokātei Lolitai Vinogradovai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un
176.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un
konstatēja
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbības piedraudējumu (laupīšanu), proti:
2014.gada 7.martā ap plkst. 13.30 /pers. A/, atrodoties Ludzas novadā, Ludzā, Latgales ielā, pie bankas /Nosaukums A/, ieraudzīja ejam pa ielu
/pers. B/. Uzreiz, ar radušos svešas mantas nolaupīšanas nolūku, /pers. A/ pieskrēja no aizmugures klāt pie /pers. B/, satvēra viņu aiz kakla un, draudot
ar fizisku izrēķināšanos, pieprasīja viņam naudu 300 euro apmērā. /pers. B/ pateica, ka naudas viņam nav. Pēc tā /pers. A/, ieraudzījis, ka /pers. B/
turēja rokās mobilo telefonu, turpinot draudēt ar vardarbību, pieprasīja viņam mobilo telefonu. /pers. B/ nobijās un atdeva /pers. A/ savu mobilo telefonu
/Nosaukums B/ ar IMEI kodu: 352731056786472, 50 euro vērtībā, kurā atradās SIM karte /Nosaukums C/ 1,42 euro vērtībā un sava dzīvokļa
atslēgas 1,42 euro vērtībā. /pers. A/ SIM karti izņēma no mobilā telefona un izmeta, bet mobilo telefonu ieķīlāja lombardā „Lombards 24. lv” Ludzas
novada Ludzā par 20 euro, kurus iztērēja personīgajām vajadzībām.
Tādā veidā /pers. A/, piedraudējis ar vardarbību, nolaupīja /pers. B/ piederošo mantu 52,84 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), proti:
2014.gada 31.maijā ap plkst. 1.00 /pers. A/, atrodoties /pers. E/ dzīvesvietā /adrese/, Ludzas novadā, svešas kustamas mantas zādzības nolūkā,
slepeni paņēma istabā uz galda esošo, /pers. E/ piederošo mobilo telefonu „Samsung Galaxy S3” 600 euro vērtībā un atstāja notikuma vietu. Pēc tam šo
mobilo telefonu „Samsung Galaxy S3” /pers. A/ nodeva pirmstiesas procesā noskaidrotai personai, kura pēc /pers. A/ lūguma to 2014.gada 31.maijā
ieķīlāja lombardā. Tādā veidā /pers. A/ nozaga /pers. E/ piederošo mantu 600 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētu mazāk smagu noziegumu.
Apsūdzētais/pers. A/ un cietušais /pers. E/ noslēdza rakstisku izlīgumu krimināllietā. Cietušais norādīja, ka tas noslēgts labprātīgi, izlīguma sekas
viņam ir saprotamas, proti, ka tā apstiprināšanas gadījumā kriminālprocesu pret apsūdzēto par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēta
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var izbeigt un atbrīvot viņu no kriminālatbildības, kā arī cietušajam nav nekādu pretenziju pret apsūdzēto (lietas 3.sēj.,
15.lapa). Apsūdzētais/pers. A/ atzina savu vainu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēloja izdarīto.
Prokurore pauda viedokli, ka apsūdzētais atbrīvojams no kriminālatbildības un kriminālprocess izbeidzams par Krimināllikuma 175.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Tam piekrita cietušais un aizstāve.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktam procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kas izdarījusi
mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu pret īpašumu un nodarītais materiālais zaudējums
cietušajam atlīdzināts.
Tiesa noskaidroja izlīguma noslēgšanas apstākļus un uzskata, ka starp apsūdzēto /pers. A/ un cietušo /pers. E/ noslēgtais izlīgums ir pamatots, tas
atbilst Krimināllikuma 58.panta otrās daļas, Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punkta un 536.panta nosacījumiem. Izlīgums noslēgts
labprātīgi, cietušais saprot tā sekas, materiālais zaudējums ir atlīdzināts. Kriminālprocesa likuma 379.panta ceturtajā daļā paredzētie apstākļi, kas
nepieļauj kriminālprocesa izbeigšanu uz izlīguma pamata, nav konstatēti. Tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 175.panta
pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Līdz ar to šajā daļā kriminālprocesu var izbeigt uz izlīguma pamata un var /pers. A/ atbrīvot no
kriminālatbildības.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā atzina un izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, prokurore, cietušais /pers. E/ un aizstāve tam piekrita.
Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, uzskata, ka tie apstiprina apsūdzētā /pers. A/ vainu. Tāpēc, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma
499.panta pirmo un otro daļu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,
tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un viņš piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina
Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar visiem lietas materiāliem, to kopumā un
savstarpējā saistībā. Līdz ar to pierādījumu analīze un to uzskaitījums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu nav nepieciešami.
Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ darbības ir pareizi kvalificētas atbilstoši Krimināllikuma 176.panta pirmajai daļai.
Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību.
/pers. A/ izdarīja smagu noziegumu, apdraudot īpašuma intereses. Nolaupīto mantu kopējā vērtība ir neliela - EUR 52,84, kas turklāt atlīdzināta
cietušajam. /pers. A/ agrāk nav kriminālsodīts (krimināllietas Nr.11290012414 40.-41.lapa; krimināllietas Nr.11290026314 29.-31.lapa), aktīvu
administratīvu sodu nav (krimināllietas Nr.11290012414 40.lapa; krimināllietas Nr.11290026314 29.lapa ). Viņš nav narkologa un psihiatra uzskaitē
(lietas 3.sēj., 13., 18.lapa). /pers. A/ strādā algotu darbu, ir SIA /Nosaukums D/ palīgstrādnieks un saņem algu EUR 70 apmērā pēc nodokļu nomaksas,
apgādībā personu nav (krimināllietas Nr.11290026314 23., 37.lapa).
Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā par /pers. A/ norādīts, ka viņa uzvedības problēmas un bezatbildīgā rīcība, zemais tiesiskās
apziņas līmenis veicinājis noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Vecāku līdzdarbošanās dēla problēmu risināšanā ir uzskatāms kā resurss viņa pozitīvām
pārmaiņām. Noteicošie noziedzīgo nodarījumu veicinošie apstākļi ir nelietderīga brīvā laika pavadīšana, sociāli atbalstāmu interešu trūkums un laika
pavadīšana kopā ar personām, kuras nonākušas tiesībsargājošo institūciju redzeslokā. Pastāv augsts risks jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, ja
/pers. A/ turpinās saskarsmi ar līdzšinējiem paziņām un nemainīs savu uzvedību, attieksmi. Dienests nevērtē piespiedu darbu kā efektīvāko sodu (lietas
3.sēj., 5.-9.lapa).
Turklāt tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas atzīšana noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un
izdarītā nožēlošana. Atbilstoši Krimināllikuma 48.pantam viņam atbildību pastiprinošu apstākļu nav.
Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ka /pers. A/ izdarīja smagu noziegumu un tā rezultātā nodarīts materiālais
zaudējums 52,84 euro apmērā atlīdzināts, nolaupītās mantas atdotas cietušajiem, ir viņa atbildību mīkstinošs apstāklis, kā arī apsūdzētā personību –
/pers. A/ nav kriminālsodīts, aktīvu administratīvo sodu nav, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam piemērojams sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
/pers. A/ ir sodāms ar piespiedu darbu. Tiesas ieskatā piespiedu darba stundu apmērs viņam nosakāms tuvāk maksimālajam apmēram, jo apsūdzētajam
pastāv augsts risks jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.
Sankcijā noteiktais smagākais sods – brīvības atņemšana apsūdzētajam nav piemērojama, jo viņš var izciest sodu, atrazdamies sabiedrībā, un
Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi var sasniegt, apsūdzēto neizolējot. Naudas sods arī nav nosakāms, jo /pers. A/ ienākumi ir nelieli. Šī
iemesla dēļ likumā noteiktajā laikā nebūs nodrošināta iespēja naudas soda samaksai.
Apsūdzētajam nav piemērojams Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, jo lietā nav ziņu
par mantas esamību /pers. A/.
Apsūdzētais/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija aizturēts no 2014.gada 11.marta līdz 2014.gada 13.martam (krimināllietas
Nr.11290012414 30.lapa. Tādēļ aizturēšanas termiņš – divas dienas ieskaitāms soda termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo, ceturto un
piekto daļu, rēķinot astoņas stundas piespiedu darba kā vienu iepriekšējā apcietinājuma dienu, proti, soda termiņā ir ieskaitāmas 16 piespiedu darba
stundas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam lietiskie pierādījumi – mobilais telefons /Nosaukums B/, atslēga un
dzīvojamās telpas īres līgums - atdodami īpašumā cietušajam /pers. B/, bet mobilais telefons „Samsung Galaxy S3” atdodams īpašumā cietušajam /pers.
E/.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā /pers. A/ ir piedzenami procesuālie
izdevumi EUR 47,67 apmērā par advokātes juridisko palīdzību pēc norīkojuma.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514., 520., 527., 528. un 529.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200
(divsimt) stundām, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo, ceturto un piekto daļu /pers. A/ ieskaitīt soda termiņā viņa aizturēšanu no 2014.gada 11.marta līdz
2014.gada 13.martam – 2 (divas) dienas, rēķinot astoņas stundas piespiedu darba kā vienu iepriekšējā apcietinājuma dienu. Līdz ar to /pers. A/ jāizcieš
piespiedu darbs uz 184 (simt astoņdesmit četrām) stundām.
Drošības līdzekli /pers. A/ līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atstāt iepriekšējo – uzturēšanos noteiktā vietā.
Atbrīvot /pers. A/ no kriminālatbildības par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un izbeigt
kriminālprocesu šajā daļā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 47,67 (četrdesmit septiņu euro 67 centu) apmērā par advokātes juridisko
palīdzību pēc norīkojuma, nosakot viņam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vai par to var iesniegt prokurora protestu Latgales apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Ludzas rajona tiesā.
Tiesnesis G.Strucinskis