Legislator Case Law & Legislation
A420436711 / SKA-1200-14 AI generated

Court dismisses third-party status claim as administrative fact-finding lacks prejudicial impact on civil litigation.

Case Number A420436711 / SKA-1200-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the third-party status claim filed by a private individual against a tax dispute. The lower court correctly determined that the administrative proceeding's outcome would not legally affect the civil lawsuit regarding damages. Consequently, the court ruled that the individual lacked a sufficient legal interest to intervene.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 28. pants; Interese uz faktisko apstākļu novērtējumu administratīvā spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civillietā, nav tiesiska interese trešās personas pieaicināšanai, jo faktu novērtējums nav saistošs civiltiesā.

Keywords

AI generated
third party status administrative procedure civil litigation legal interest prejudicial impact tax dispute damages claim

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 28. pants
Administratīvā procesa likuma 323. pants
Administratīvā procesa likuma 324. pants
Civilprocesa likuma 96. pants
Civilprocesa likuma 97. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmuma lietā Nr.5-5/6-2009
Augstākās tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmuma lietā Nr.5-5/6-2009 12.1.punktu).

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420436711

Lietas arhīva Nr. SKA-1200-14

LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 22.oktobrī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Kakste

tiesnese D.Mita

tiesnese L.Slica

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ (/pers. A/) blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 2.septembra lēmumu, ar kuru

noraidīts /pers. A/ lūgums par trešās personas statusa piešķiršanu lietā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ iesniedza Administratīvajā apgabaltiesā lūgumu pieaicināt to kā trešo personu administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz

pieteicējas maksātnespējīgās SIA „Peltes īpašumi” pieteikumu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu.

[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 2.septembra lēmumu /pers. A/ lūgumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras

tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā. Tātad pieaicināšanas priekšnoteikums

ir, vai administratīvā procesa rezultātā iestādē vai tiesā „var tikt aizskartas” personas (trešās personas) subjektīvās tiesības vai tiesiskās intereses, t.i., vai

procesa ietvaros izdodamais administratīvais akts vai tiesas nolēmums var uzlabot vai pasliktināt trešās personas tiesisko stāvokli; konkrēta aizskāruma

iespējamība būtu pietiekoša. Tāpat, lai trešā persona varētu tikt pieaicināta lietā, ir pietiekoša viņas tiesiskā interese saglabāt esošo tiesisko vai faktisko

stāvokli.

[2.2] Izskatāmā administratīvā lieta ir ierosināta pēc pieteicējas pieteikuma par tāda Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai

uzlikts pienākums samaksāt nodokļu maksājumus valsts budžetā, kā arī par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam izdot pieteicējai labvēlīgu

administratīvo aktu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksāšanu. Līdz ar to tiesas nolēmumā tiks izvērtēts minētā pārsūdzētā lēmuma

tiesiskums un pamatotība, kā arī tas, vai pastāv apstākļi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai. Nav konstatējams, ka ar pārsūdzēto lēmumu

/pers. A/ būtu noteikts kāds tiesisks pienākums vai arī piešķirtas kādas tiesības, tādējādi secināms, ka iespējamais tiesas nolēmums saistībā ar pārsūdzēto

lēmumu /pers. A/ tiesiskās intereses neskars.

[2.3] Pieteicēja Rīgas apgabaltiesā ir cēlusi vairākas prasības pret /pers. A/ par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr pieteicējas un /pers. A/

savstarpējās civiltiesiskās attiecības nav lietas Nr.A420436711 pieteikuma priekšmets un tiesas nolēmums šajā lietā šīs civiltiesiskās attiecības nevar

tiesiski ietekmēt. Interese uz faktisko apstākļu noteiktu novērtējumu tiesas spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civilprocesā, nav tiesiska interese, jo

faktu novērtējumam administratīvās tiesas spriedumā nav prejudiciālas nozīmes civillietās. Civilprocesa likuma 96.pants, kas noteic pamatus atbrīvošanai

no pierādīšanas, neparedz, ka faktu novērtējums administratīvajā lietā ir saistošs tiesai, kas izskata civillietu. Tieši pretēji, Civilprocesa likuma 97.panta

otrā daļa paredz, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta otro un

trešo daļu vienīgi fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.

Savukārt fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši

procesa dalībnieki. Ņemot vērā iepriekš minēto, /pers. A/ lūgums par viņa pielaišanu lietā trešās personas statusā ir noraidāms.

[3] Par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu /pers. A/ ir iesniedzis blakus sūdzību, norādot, ka tiesas gala nolēmums administratīvajā lietā var

skart viņa tiesiskās intereses. Proti, ja ar gala nolēmumu lietā tiktu apmierināts pieteicējas pieteikums, tas liegtu pieteicējai attiecīgās apstrīdēto darījumu

nodokļu summas piedzīt no /pers. A/ civillietā.

Vienlaikus blakus sūdzībā lūgts atcelt Administratīvās rajona tiesas spriedumu administratīvajā lietā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Motīvu daļa

[4] Apgabaltiesas pamatojums secinājumam, ka /pers. A/ šajā lietā nevar būt par trešo personu, ir pareizs un pietiekams, tāpēc atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 286.panta trešajai daļai Augstākā tiesa tam pievienojas.

Apgabaltiesa pareizi secinājusi, ka interese uz faktisko apstākļu noteiktu novērtējumu tiesas spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civilprocesā, nav

tiesiska interese, lai personu atzītu par trešo personu lietā, jo faktu novērtējumam administratīvās tiesas spriedumā nav prejudiciāla nozīme civillietās.

Minētais norādīts arī Augstākās tiesas judikatūrā (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmuma lietā Nr.5-5/6-2009 12.1.punktu).

Prejudiciālas ietekmes trūkums nozīmē, ka šajā lietā taisīts pieteicējai labvēlīgs tiesas spriedums nerada pieteicējai šķērsli celt tiesā civilprasību pret

blakus sūdzības iesniedzēju par zaudējumu piedziņu. Savukārt blakus sūdzības iesniedzējs nav ierobežots civillietā norādīt uz pieteicējas vai tās

administratora atšķirīgo pozīciju to pašu darījumu tiesiskuma vērtējumā abos tiesas procesos.

[5] Jautājums par Administratīvās rajona tiesas sprieduma atcelšanu nav apspriežams, tā kā nav konstatējams pamats blakus sūdzības iesniedzēja

pielaišanai lietā trešās personas statusā, kā arī ievērojot blakus sūdzības tiesvedības robežas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 323.pantam.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

n o l ē m a

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 2.septembra lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese V.Kakste

Tiesnese D.Mita

Tiesnese L.Slica