Court dismisses third-party status claim as administrative fact-finding lacks prejudicial impact on civil litigation.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the third-party status claim filed by a private individual against a tax dispute. The lower court correctly determined that the administrative proceeding's outcome would not legally affect the civil lawsuit regarding damages. Consequently, the court ruled that the individual lacked a sufficient legal interest to intervene.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 28. pants; Interese uz faktisko apstākļu novērtējumu administratīvā spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civillietā, nav tiesiska interese trešās personas pieaicināšanai, jo faktu novērtējums nav saistošs civiltiesā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420436711
Lietas arhīva Nr. SKA-1200-14
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 22.oktobrī
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese V.Kakste
tiesnese D.Mita
tiesnese L.Slica
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ (/pers. A/) blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 2.septembra lēmumu, ar kuru
noraidīts /pers. A/ lūgums par trešās personas statusa piešķiršanu lietā.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ iesniedza Administratīvajā apgabaltiesā lūgumu pieaicināt to kā trešo personu administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz
pieteicējas maksātnespējīgās SIA „Peltes īpašumi” pieteikumu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu.
[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 2.septembra lēmumu /pers. A/ lūgumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras
tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā. Tātad pieaicināšanas priekšnoteikums
ir, vai administratīvā procesa rezultātā iestādē vai tiesā „var tikt aizskartas” personas (trešās personas) subjektīvās tiesības vai tiesiskās intereses, t.i., vai
procesa ietvaros izdodamais administratīvais akts vai tiesas nolēmums var uzlabot vai pasliktināt trešās personas tiesisko stāvokli; konkrēta aizskāruma
iespējamība būtu pietiekoša. Tāpat, lai trešā persona varētu tikt pieaicināta lietā, ir pietiekoša viņas tiesiskā interese saglabāt esošo tiesisko vai faktisko
stāvokli.
[2.2] Izskatāmā administratīvā lieta ir ierosināta pēc pieteicējas pieteikuma par tāda Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai
uzlikts pienākums samaksāt nodokļu maksājumus valsts budžetā, kā arī par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam izdot pieteicējai labvēlīgu
administratīvo aktu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksāšanu. Līdz ar to tiesas nolēmumā tiks izvērtēts minētā pārsūdzētā lēmuma
tiesiskums un pamatotība, kā arī tas, vai pastāv apstākļi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai. Nav konstatējams, ka ar pārsūdzēto lēmumu
/pers. A/ būtu noteikts kāds tiesisks pienākums vai arī piešķirtas kādas tiesības, tādējādi secināms, ka iespējamais tiesas nolēmums saistībā ar pārsūdzēto
lēmumu /pers. A/ tiesiskās intereses neskars.
[2.3] Pieteicēja Rīgas apgabaltiesā ir cēlusi vairākas prasības pret /pers. A/ par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr pieteicējas un /pers. A/
savstarpējās civiltiesiskās attiecības nav lietas Nr.A420436711 pieteikuma priekšmets un tiesas nolēmums šajā lietā šīs civiltiesiskās attiecības nevar
tiesiski ietekmēt. Interese uz faktisko apstākļu noteiktu novērtējumu tiesas spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civilprocesā, nav tiesiska interese, jo
faktu novērtējumam administratīvās tiesas spriedumā nav prejudiciālas nozīmes civillietās. Civilprocesa likuma 96.pants, kas noteic pamatus atbrīvošanai
no pierādīšanas, neparedz, ka faktu novērtējums administratīvajā lietā ir saistošs tiesai, kas izskata civillietu. Tieši pretēji, Civilprocesa likuma 97.panta
otrā daļa paredz, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta otro un
trešo daļu vienīgi fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.
Savukārt fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši
procesa dalībnieki. Ņemot vērā iepriekš minēto, /pers. A/ lūgums par viņa pielaišanu lietā trešās personas statusā ir noraidāms.
[3] Par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu /pers. A/ ir iesniedzis blakus sūdzību, norādot, ka tiesas gala nolēmums administratīvajā lietā var
skart viņa tiesiskās intereses. Proti, ja ar gala nolēmumu lietā tiktu apmierināts pieteicējas pieteikums, tas liegtu pieteicējai attiecīgās apstrīdēto darījumu
nodokļu summas piedzīt no /pers. A/ civillietā.
Vienlaikus blakus sūdzībā lūgts atcelt Administratīvās rajona tiesas spriedumu administratīvajā lietā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.
Motīvu daļa
[4] Apgabaltiesas pamatojums secinājumam, ka /pers. A/ šajā lietā nevar būt par trešo personu, ir pareizs un pietiekams, tāpēc atbilstoši
Administratīvā procesa likuma 286.panta trešajai daļai Augstākā tiesa tam pievienojas.
Apgabaltiesa pareizi secinājusi, ka interese uz faktisko apstākļu noteiktu novērtējumu tiesas spriedumā, kas sniegtu priekšrocības civilprocesā, nav
tiesiska interese, lai personu atzītu par trešo personu lietā, jo faktu novērtējumam administratīvās tiesas spriedumā nav prejudiciāla nozīme civillietās.
Minētais norādīts arī Augstākās tiesas judikatūrā (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 6.aprīļa lēmuma lietā Nr.5-5/6-2009 12.1.punktu).
Prejudiciālas ietekmes trūkums nozīmē, ka šajā lietā taisīts pieteicējai labvēlīgs tiesas spriedums nerada pieteicējai šķērsli celt tiesā civilprasību pret
blakus sūdzības iesniedzēju par zaudējumu piedziņu. Savukārt blakus sūdzības iesniedzējs nav ierobežots civillietā norādīt uz pieteicējas vai tās
administratora atšķirīgo pozīciju to pašu darījumu tiesiskuma vērtējumā abos tiesas procesos.
[5] Jautājums par Administratīvās rajona tiesas sprieduma atcelšanu nav apspriežams, tā kā nav konstatējams pamats blakus sūdzības iesniedzēja
pielaišanai lietā trešās personas statusā, kā arī ievērojot blakus sūdzības tiesvedības robežas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 323.pantam.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās
tiesas Administratīvo lietu departaments
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 2.septembra lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V.Kakste
Tiesnese D.Mita
Tiesnese L.Slica