Appeal court dismisses gift revocation claim where donor's representative, not the foundation, made defamatory statements.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the plaintiff's request to revoke a donation and claim damages for gross negligence. The court found that the foundation's founder and board member, not the foundation itself, made defamatory statements in interviews as a public official, and the foundation could not be held liable for these personal actions. Consequently, the lower court's decision to reject the claim was upheld based on the lack of legal basis for attributing the founder's conduct to the legal entity.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1919; Civil Procedure Law Section 432-434: A legal entity is not liable for the personal conduct of its founder or board member when such individual acts in a public capacity as a politician, thereby precluding a claim for gross negligence against the entity.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31348915
Lietas arhīva Nr. CA-0143-17/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2017.gada 30.novembrī
Zemgales apgabaltiesa:
tiesas sēdes priekšsēdētaja tiesnese A.Misiuna
tiesneses M.Terjuhana, D.Baltā
ar tiesas sēžu sekretāri E.Ahmedčiku
piedaloties lietas izskatīšanā prasītāja pilnvarotai pārstāvei zvērināta advokāta palīdzei /pers. E/, atbildētāja pārstāvjiem /pers. F/, /pers. G/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. H/ prasībā pret nodibinājumu “Līvu fonds” par dāvinājuma atcelšanu, naudas piedziņu sakarā ar /pers.
H/ apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
/pers. H/ tiesā cēla prasību pret nodibinājumu “Līvu fonds”, kurā lūdz atcelt prasītāja 2012.gada 25.jūlija dāvinājumu/ziedojumu 1138,30 euro
atbildētājam un piedzīt no atbildētāja par labu prasītajam 1238,47 euro, kas sastāv no pamatparāda 1138,30 euro un procentu parāda 100,17 euro
par laiku no 01.11.2014. līdz 19.08.2015.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 25.jūlijā prasītājs ir ziedojis atbildētājam 800 Ls (1138,30 euro) Līvu svētku organizēšanai – skatuves
izmaksu segšanai. Ziedojums tika veikts atsaucoties uz nodibinājuma “Līvu fonds” dibinātāja un valdes locekļa /pers. F/ telefonisku un rakstisku lūgumu.
Norādīts, ka nodibinājums tāpat kā citas juridiskās personas visas savas tiesiskās vai prettiesiskās darbības realizē un savu gribu un viedokli pauž
caur saviem likumīgajiem pārstāvjiem – dibinātājiem un valdes locekļiem. Līdz ar to ir atzīstams, ka arī rupju nepateicību par saņemto dāvinājumu,
nodibinājums var paust caur saviem likumīgajiem pārstāvjiem.
Pēc dāvinājuma/ziedojuma saņemšanas, nodibinājuma “Līvu fonds” dibinātājs un valdes loceklis /pers. F/ vairākkārt ir publiski presē izteicis
nomelnojošus apgalvojumus par dāvinātāju /pers. H/ saistībā ar viņa profesionālo darbību, tādejādi ceļot neslavu dāvinātājam gan kā fiziskai personai,
gan kā maksātnespējas procesa administratoram. /pers. F/ apgalvojumi nav balstīti uz pierādījumiem vai apstiprinātiem faktiem, tie pauž nepatiesas un
nomelnojošas baumas par dāvinātāju, tādejādi ceļot dāvinātājam neslavu. Prasītājs uzskata, ka /pers. F/ nosodījumu un nepamatotus nomelnojošus
apgalvojumus par dāvinātāju ir paudis arī nodibinājuma “Līvu fonds” vārdā tieši norādot arī uz dāvinātāja sniegto dāvinājumu/ziedojumu.
Norādīts, ka 2015.gada 6.augustā prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu, norādot, ka atsauc 25.07.2012. veikto dāvinājumu/ziedojumu un
lūdz nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 17.augustam, atmaksāt saņemto dāvinājumu/ziedojumu 800 Ls (1138,30 euro). Dāvinātie/ziedotie
naudas līdzekli nav atmaksāti.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka dāvinātie/ziedotie naudas līdzekli nav izlietoti
dāvinājumā/ziedojumā norādītajam mērķim, proti, nav izlietoti Līvu svētku organizēšanai – skatuves izmaksu segšanai.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1651., 1652., 1756., 1759., 1765., 1912., 1919., 1925., 1930., 1931.pantu.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā par prasību norādīts, ka prasību ir nepamatota un noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.
Atbildētājs – nodibinājums “Līvu fonds”, nekad nav paudis nepateicību pret dāvinātāju, t.i., pret prasītāju. Atbildētājs nav apvainojis prasītāju
vārdos vai darbos. Atbildētāja rīcībā nav informācijas, ka atbildētāja pārstāvji nodibinājuma “Līvu fonds” vārdā jebkad būtu publiski izteikušies vai
izdarījuši kādus paziņojumus vai apgalvojumus par prasītāju.
/pers. F/ izteikts personīgais viedoklis nav automātiski uzskatāms par kādas juridiskas organizācijas vai personu apvienības viedokli tikai tāpēc, ka
šai personai ir tiesības pārstāvēt šo organizāciju. Biedrību un nodibinājumu likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka biedrība neatbild par biedra saistībām.
Biedrs neatbild par biedrības saistībām. Līdz ar to izteikumi, nevar tikt piedēvēti nodibinājumam. Prasības pieteikumā norādītie /pers. F/, it kā prasītāju
nomelnojošie, apgalvojumi ir uzskatāmi par viedokli, nevis faktiem. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei.
Attiecībā uz dāvinājuma ar uzlikumu iespējamo atsaukumu, atbildētājs paskaidro, ka uzlikums ir pilnībā izpildīts. No policijas iestādēm izprasītie un
civillietas materiāliem pievienotie dokumenti apliecina saņemtās ziedojuma summas izlietošanu atbilstoši mērķim.
Ar Jelgavas tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu prasītāja prasība noraidīta.
Tiesa konstatēja, ka 2012.gada 25.jūlijā /pers. H/ ieskaitījis nodibinājuma “Līvu Fonds” bankas kontā 1138,29 euro (800 Ls), kā ziedojumu Līvu
svētkiem.
Ar pušu paskaidrojumiem nodibināts, ka ziedojuma mērķis ir bijis noteikts konkrētāks, proti, Līvu svētku skatuves izmaksu segšanai.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa secināja, ka pušu starpā ir noticis Civillikuma 1928.pantā definētais dāvinājums, t.i, dāvinājums ar uzlikumu.
Jelgavas tiesa konstatēja, ka 2012.gada vasarā nodibinājuma “Līvu fonds” organizētie Līvu svētki ir notikuši, līdz ar ko prasītājs var prasīt tikai
ziedoto naudas līdzekļu atgriešanu, ja atbildētājs nespēj pierādīt ziedoto naudas līdzekļu izlietojumu paredzētajam mērķim.
Tiesa norādīja, ka ar 2012.gada 27.jūlija pakalpojumu līgumu Nr.04/12 apstiprinās, ka nodibinājums “Līvu fonds”, kā pasūtītājs, un IK
“EXPROMT”, kā izpildītājs vienojušies, ka izpildītājs nodrošinās pasūtītāju ar tehnisko aprīkojumu – gaismas aparatūru, mobilo skatuvi un tās
uzstādīšanu un apkalpošanu pasākumā Mazirbē no 2012.gada 28.jūlija plkst.15.00 līdz 29.jūlija plkst.4.00. Līgumā noteikta pakalpojuma maksa 887,82
euro (424,20 Ls), ko pasūtītājs apņēmies pārskaitīt pēc faktūrrēķina Nr.2010.
Ar konta izrakstu apstiprinās, ka atbildētājs atbilstoši augstākminētā līguma noteikumiem veica samaksu IK “EXPROMT” 887,82 euro (624,20
Ls).
No SIA “DECIBEL” rēķina Nr.20/12 tiesa secināja, ka par 2012.gada 28.-29.jūlija pasākumu apskaņošanu nodibinājumam “Līvu fonds”
piestādīts rēķins 634,32 euro (445,80 Ls).
Tiesa konstatēja, ka SIA “DECIBEL” valdes priekšsēdētājs 2015.gada 5.maija izziņā apstiprina, ka saskaņā ar 27.07.2012. rēķinu Nr.20/12 no
nodibinājuma “Līvu fonds” ir saņemta pilna rēķinā norādītās summas 445,80 Ls apmaksa par apskaņošanas pakalpojumu nodrošināšanu 2012.gada
28.jūlijā Mazirbē notikušajos Līvu svētkos.
Novērtējot minētos dokumentus, tiesa atzina, ka atbildētājs ir pierādījis samaksu saistībā ar skatuves uzstādīšanu, apkalpošanu pasākumā “Līvu
svētki” 1522,13 euro apmērā, kas pārsniedz prasītāja ziedojuma apmēru.
Tiesa norādīja, ka samaksu civillietā var pierādīt ne tikai ar kvīti vai čeku, bet ar jebkuriem Civilprocesa likumā norādītajiem pierādīšanas
līdzekļiem, kas šoreiz ir darījuma partnera rakstveida apliecinājums izziņas veidā.
Jelgavas tiesa secināja, ka līgums ar SIA “DECIBEL” ir noslēgts un 172 euro (121 Ls) ir samaksāti vēl pirms prasītāja ziedojuma nodibinājumam
“Līvu fonds”, ko pierāda 2012.gada 24.jūlijā izrakstītais faktūrrēķins un konta izraksts, un norādīja, ka pamata apšaubīt, ka pārējā summa 462,15 euro
(324,80 Ls) ir samaksāta vēlāk, ievērojot to, ka rēķina apmaksas termiņš ir noteikts 27.07.2012.
Tā kā svētki notika visas dienas garumā un beidzās naktī ar zaļumballi, pirmās instances tiesa, ņemot vērā dzīvē gūtos novērojumus un loģikas
likumus (Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa), secināja, ka nav pamata apšaubīt atbildētāja pārstāvja apgalvojumu, ka Līvu svētku izmaksas bija
ievērojami lielākas par prasītāja ziedotajiem 1138,30 euro.
Novērtējot minēto, tiesa atzina, ka prasība par ziedoto naudas līdzekļu atprasījumu sakarā ar to neizlietošanu paredzētajam mērķim nav pierādīta,
līdz ar ko ir noraidāma.
Atsaucoties uz Civillikuma 1919.pantu, tiesa norādīja, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.
Tiesa norādīja, ka dāvinājuma (ziedojuma) atcelšanai ir nepieciešami neapstrīdami pierādījumi, ka tieši apdāvinātais ir izteicis rupjus apvainojumus
vārdos, kas būtu vērtējama kā rupja nepateicība.
Pirmās instances tiesa norādīja, ka /pers. F/ saskaņā ar Uzņēmumu reģistra izziņā norādīto informāciju ir viens no trijiem nodibinājuma “Līvu fonds”
valdes locekļiem, tomēr ar to ir nepietiekami, lai uzskatītu, ka /pers. F/ izteikumi prasītāja norādītajās intervijās būtu izteikti nodibinājuma “Līvu fonds”
vārdā.
Tiesa secināja, ka no prasītāja norādītā laikrakstā “Ir” publicētā raksta ievada izriet, ka interviju sniedz Saeimas izmeklēšanas komisijas Ķemeru
situācijas izvērtēšanai vadītājs /pers. F/. Savukārt portāla pietiek.com prasītāja norādītās intervijas virsraksts, kā arī ievaddaļa norāda uz to, ka interviju
sniedz jaunais konservatīvās partijas pārstāvis /pers. F/. Tiesas ieskatā minētais liecina par to, ka /pers. F/ ticis intervēts kā Saeimas izmeklēšanas
komisijas vadītājs un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, nevis kā nodibinājuma “Līvu fonds” amatpersona, un lasītājiem nav pamata uzskatīt, ka
/pers. F/ pārstāvētu nodibinājumu “Līvu fonds”. Līdz ar ko tiesa atzina, ka nodibinājums “Līvu fonds” nav cēlis neslavu prasītājam.
Novērtējot minēto, tiesa atzina, ka tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nodibinājums “Līvu fonds” būtu vārdos izteicis rupju
nepateicību prasītājam. Minētais ir pamats prasības noraidīšanai, neanalizējot vai rakstos minētie /pers. F/ izteikumi ir atzīstami par rupjiem
apvainojumiem.
Prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.
Sūdzībā norādīts, ka spriedumu prasītājs uzskata par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā sekojošu apsvērumu dēļ.
Prasītāja ieskatā nepamatots ir tiesas secinājums, ka SIA “DECIBEL” izsniegtā izziņa apliecina, ka samaksu par pasākuma apskaņošanu tā ir saņēmusi
tieši no nodibinājuma “Līvu fonds”, jo minētā izziņa nesatur informāciju, ka tieši nodibinājums “Līvu fonds” ir veicis samaksu par labu SIA “DECIBEL”.
Izziņa apliecina, ka SIA “DECIBEL” ir saņēmusi samaksu par nodibinājumam “Līvu fonds” izrakstīto rēķinu Nr.20/12. Citus pierādījumus apstāklim, ka
samaksu SIA “DECIBEL” ir veicis tieši nodibinājums “Līvu fonds”, atbildētājs nav iesniedzis. Līdz ar to SIA “DECIBEL” izsniegtā izziņa ir vērtējama
kritiski.
Prasītājs nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam par to, ka tiesai nav pamata izvērtēt citu ziedotāju ziedojumu izlietojumu.
Prasītājs norāda, ka tiesai ir jāvērtē visi lietā iesniegtie pierādījumi kopsakarā. Proti, no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir redzams, ka
nodibinājumam “Līvu fonds” ir radušās izmaksas pasākuma “Līvu svētki” organizēšanai 1070 euro apmērā. Pierādījumus par citiem izdevumiem
atbildētājs nav iesniedzis.
No lietas materiālos esošās konta izdrukas ir redzams, ka pasākuma “Līvu svētki” organizēšanai tika saziedoti naudas līdzekļi 1500 euro apmērā.
Tātad ziedoto naudas līdzekļu apmērs ir ievērojami lielāks, nekā iztērēto naudas līdzekļu apmērs, kas dod pamatu izdarīt secinājumu, ka atbildētājs nav
izlietojis ziedotos naudas līdzekļus ziedojumā paredzētajam mērķim. Pie šādiem apstākļiem tiesa nepamatoti atzina, ka prasītāja ziedotā nauda ir izlietota
paredzētajam mērķim, jo no lietas materiāliem to nav iespējams konstatēt.
Prasītājam nav piekļuves atbildētāja grāmatvedības dokumentiem, un atbildētājs ir tas, kam tika uzlikts pienākums izlietot ziedojumu ziedojumā
paredzētajam mērķim. Tādēļ tieši atbildētājam ir pienākums pierādīt ziedojumā noteiktā uzdevuma (mērķa) izpildi.
2013.gada maijā laikrakstā “Ir” publicēts raksts, kur /pers. F/ paustie apgalvojumi nav balstīti uz pierādījumiem vai apstiprinātiem faktiem, tie satur
nepatiesas un nomelnojošas baumas par dāvinātāju, tādejādi ceļot dāvinātājam neslavu. Minēto prasītāja ieskatā apliecina arī 2014.gada 8.oktobrī
interneta portālā pietiek.com publicētajā rakstā /pers. F/ sniegtās atbildes.
Prasītāja ieskatā nepamatota ir pirmās instances tiesas norāde, ka minētie raksti nav saistāmi ar nodibinājumu “Līvu fonds”, jo tajos /pers. F/ nav intervēts
kā nodibinājuma “Līvu fonds” biedrs, bet gan kā Saeimas deputāts un Jaunās konservatoru partijas biedrs. 2014.gada 8.oktobra intervijā /pers. F/
nodibinājuma “Līvu fonds” vārdā ir apliecinājis ziedojuma saņemšanu no prasītāja, kā arī izteicis komentāru par ziedojuma saņemšanas apstākļiem, proti,
attaisnojis sevis pārstāvētā nodibinājuma “Līvu fonds” ziedojuma pieprasījumu un ziedojuma pieņemšanu no prasītāja.
Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāta palīdze /pers. E/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās
norādītiem motīviem un pamata.
Atbildētāja pārstāvji /pers. F/ un /pers. G/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, prasību lūdza noraidīt.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka prasītāja
prasība ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā
likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Zemgales apgabaltiesa, novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka Jelgavas tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumā
ietvertais pamatojums, ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem pievienojas
pirmās instances tiesas veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma argumentācijai, to savā spriedumā neatkārtojot.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pamats, lai apmierinātu prasītāja prasību.
Prasītājs prasību par dāvinājuma atsaukšanu un naudas līdzekļu piedziņu no atbildētāja cēlis uz diviem patstāvīgiem pamatiem – sakarā ar
dāvināto/ziedoto naudas līdzekļu neizlietošanu paredzētajam mērķim un apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instance tiesa pareizi secinājusi, ka nav apstiprinājies neviens no prasītāja norādītajiem pamatiem
atbildētājam izdarītā dāvinājuma/ ziedojuma atsaukšanai.
Jelgavas tiesas secinājums par to, ka /pers. H/ ziedojuma mērķis bija Līvu svētku skatuves izmaksu segšana apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts.
Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem – 2012.gada 27.jūlija pakalpojuma līgumu (lietas 57.-58.lapa), 2012.gada 24.jūlija IK “EXPROMT”
faktūrrēķinu Nr.1210 (lietas 56.lapa), SIA “DECIBEL” 2012.gada 24.jūlija faktūrrēķinu Nr.20/12 pierādīts, ka atbildētāja organizēto svētku skatuves
izmaksas bija ne mazākas kā 1070 Ls (1522,47 euro).
Ar atbildētāja konta izrakstu (lietas 59.-60.lapa) un SIA “DECIBEL” valdes priekšsēdētāja parakstītu izziņu (lietas 61.lapa) pierādīts, ka
atbildētājs ir veicis samaksu pakalpojumu sniedzējiem par svētku skatuves uzstādīšanu un apkalpošanu un šīs samaksas apmērs pārsniedz prasītāja
ziedoto naudas summu.
Pretēji apelācijas sūdzībā norādītam, apelācijas instances tiesa atzīst, ka SIA “DECIBEL” izziņa apliecina, ka pilnu rēķinā Nr.20/12 norādītās
summas 445,80 Ls apmaksu sabiedrība saņēmusi no nodibinājuma “Līvu fonds”.
Līdz ar to apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka atbildētājs ir pierādījis dāvinājuma/ziedojuma izlietošanu
tam paredzētajam mērķim un norāda, ka atbildētājam izskatāmās lietas ietvaros nav jāpierāda visu nodibinājumam ziedoto naudas līdzekļu izlietošana.
Liecinieka /pers. J/ liecības nepierāda faktu, ka prasītāja dāvinājums/ziedojums netika izlietots tam paredzētajam mērķim. Ar liecinieka liecībām
apstiprinās fakts, ka viņš bija /pers. F/ kā deputāta palīgs, kas pildījis arī citus /pers. F/ uzticētos pienākumus, taču lieciniekam nodibinājuma “Līvu fonds”
dokumentācija nebija pieejama. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka liecinieks varētu sniegt objektīvas liecības par ziedojumiem atbildētājam un to
izlietojumu.
Attiecībā par otru dāvinājuma atsaukšanas tiesisko pamatu – apdāvinātā rupju nepateicību (Civillikuma 1919.pants) apelācijas instances tiesa
piekrīt atbildētāja apelācijas instances tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem par to, ka atbildētājs un /pers. F/ ir atšķirīgi tiesību subjekti un atbildētājs nevar
atbildēt par jebkādām /pers. F/ kā fiziskas personas darbībām.
Pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi laikrakstā “Ir” un portālā pietiek.com publicēto interviju saturu un pamatoti konstatējusi, ka tajās /pers. F/
ticis intervēts kā Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, nevis kā nodibinājuma “Līvu fonds” amatpersona. Apstāklis, ka /pers. F/
intervijās atbildēja uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar ziedotajiem naudas līdzekļiem nodibinājumam “Līvu fonds” nevar būt pamats tam, lai
izdarītu secinājumu, ka /pers. F/ intervijās izteicies nodibinājuma “Līvu fonds” vārdā.
Prasītāja norādītās publikācijas laikrakstā “Ir” un portālā pietiek.com publicētas interviju veidā, kur žurnālisti uzdeva /pers. F/ jautājums, bet /pers.
F/ sniedza atbildes. /pers. F/ interviju sniegšanas laikā bija politiķis, Saeimas deputāts, tātad publiska persona, kurai bija jāskaidro sabiedrībai tās pozīcija
par aktuālajiem jautājumiem, t.sk. maksātnespējas procesiem Latvijā. No publikācijām neizriet, ka /pers. F/ atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniedzis
fonda vārdā.
Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi visus lietā būtiskos apstākļus, pareizi piemērojusi materiālo un procesuālo
tiesību normas un pamatoti noraidījusi prasītāja prasību.
Tā kā prasība noraidāma, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem no prasītāja valsts labā piedzenami iepriekš nesamaksātie
izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kas apelācijas instances tiesā ir 4,31 euro.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, tiesas kolēģija
nosprieda
noraidīt /pers. H/ prasību pret nodibinājumu “Līvu fonds” par dāvinājuma atcelšanu, naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,31 euro.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, reģ. Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, konts Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: EKK 21499, kā arī dati personas un lietas identificēšanai (vārds, uzvārds,
personas kods, civillietas numurs).
Noteikt /pers. H/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Maksājuma apliecinošs dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, minētajā termiņā iesniedzams Zemgales apgabaltiesas
kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, kasācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 14.decembris.
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese M.Terjuhana
Tiesnese D.Baltā