Court dismisses complaint against police fine for parking less than 3 meters from road edge in residential zone.

Lietas Nr. 130043315

Lietas arhīva Nr. 1-0433-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

Rīgā, Abrenes ielā 3 rakstveida procesā izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes 2015.gada 08.aprīļa lēmumu Nr.D57/3-6/510926496/1, un

konstatēja:

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektors A.Mareckis 2015.gada 11. martā sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu- paziņojumu Nr.510926496 par to, ka 2015.gada 11. martā plkst.15:06 transportlīdzeklis /TL marka/, ar valsts

reģistrācijas numuru /TL numurs/ bija novietots stāvēšanai /adrese/,k-3, kur nav 3 metri līdz brauktuves pretējai malai, neievērojot Ceļu

satiksmes noteikumu (turpmāk - CSN) 4. un 135.4 punktā noteiktās prasības. Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 14910.panta piektās daļas 6.punkta.

/pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr. 510926496 apstrīdēja Rīgas

pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē un ar Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes priekšnieka 2015.gada 08.aprīļa

lēmumu Nr.D57/3-6/510926496/1 (turpmāk – Lēmums) Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektora /pers. C/

2015.gada 11. marta lēmums administratīvā pārkāpumā lietā Nr.510926496 atstāts negrozīts.

Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka 2015.gada 11. martā tika nofiksēts, ka transporta līdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/ ir novietots stāvēšanai pie nama /adrese/, k-3, Rīgā, pārkāpjot CSN 135.4 punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas APK

14910.panta piektās daļas 6.punktā. Par pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektors A.Mareckis

2015.gada 11. martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu- paziņojumu Nr.510926496 (turpmāk tekstā - Protokols), ievērojot

Ceļu satiksmes likuma 43.2panta „īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu”

nosacījumus un 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 182 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma

protokols - paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus.

Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka konkrētajā gadījumā administratīvā soda piemērošanas pamats ir Latvijas APK 149. 10pants

"Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana", kas ietilpst Latvijas APK desmitajā „a” nodaļā "Administratīvie pārkāpumi ceļa

satiksmē".

Izdarītā administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas pēc minētā Latvijas APK panta pamatota ar to, ka transportlīdzeklis bija

novietots stāvēšanai, neievērojot CSN 135.4.apakšpunktā noteiktās prasības, kas nosaka aizliegts apstāties un stāvēt vietās, kur

attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli

ir mazāks par 3 m.

Administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu ir paredzēta 149.10panta piektās daļas 6.punktā, kurā noteikts, ka stāvēšana

vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu

transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

No šī tiesības normas izriet, ka nepieciešams konstatēt:

1. vai transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai,

2. vai ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi.

Atbilstoši CSN 1.40 apakšpunktam, stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu

transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana

uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas

iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Šī tiesību norma kopā ar CSN 70.punktā minēto norāda, ka transportlīdzekļa apturēšana ir transportlīdzekļa vadātāja

manevrs, kas izdarīts ceļu satiksmē, līdz ar ko radušās attiecības Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 5.punkta

izpratnē.

Pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtajās fotogrāfijās, ko uzņēma policijas darbinieks ir redzams, ka netika veikta ne pasažieru

iekāpšana transportlīdzeklī vai izkāpšana no tā, ne kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, transportlīdzeklis

fiksēts fotogrāfijās bez vadītāja klātbūtnes. Policijas darbinieks ziņojumā norāda, ka izsaukumu uz adresi saņēma plkst.13.56,

darbu notikuma vietā uzsāka plkst.14.08., bet darbu pabeidza plkst.15.15. un pie transportlīdzekļa vadītājs nepienāca. Tādejādi

noskaidrots, ka 11.03.2015.plkst.15.06 transportlīdzeklis Volvo S 60 ar reģistrācijas numuru/TL numurs/ bija novietots

stāvēšanai.

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes darbinieki par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem

sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu- paziņojumu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.2panta pirmo daļu, kura

nosaka, ka ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas

vietā, personas kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu- paziņojumu.

Tā kā pieteicējs novietojot savu transportlīdzekli, bija ceļu satiksmes dalībnieks, uz viņu attiecināmas CSN 4.punktā un

135.4.apakšpunktā minētās prasības par stāvēšanas aizliegumu vietās, kur attālums starp pretējo brauktuves malu un apturētu

transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem. Secinot, ka transportlīdzekļa vadītājs nav ievērojis stāvēšanas aizliegumu, policijas

darbinieks pamatoti saucis pie administratīvās atbildības pamatojoties uz Latvijas/pers. B/ 149.10panta piektās daļas 6.punktu.

2015.gada 30.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Lēmumu. Sūdzības

iesniedzējs norāda, ka automašīna bija novietota stāvēšanai, kur ir dzīvojamā zona. /adrese/ k-3 teritorijā, no visām pusēm ir

uzstādīta ceļazīme Nr.528 "Dzīvojamā zona", līdz ar ko nav saprotama Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes

inspektora A.Marecka rīcība sastādot pārkāpumu protokolu. CSN 13.nodaļa "Ceļu satiksme dzīvojamās zonās" paredz

atsevišķus izņēmumus no CSN vispārējās kārtības attiecībā uz satiksmi dzīvojamās zonas teritorijā. CSN 155.punkts nosaka,

ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās; ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir

aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu

braukšanu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka VOLVO netraucēja ne gājēju, ne citu transportlīdzekļu pārvietošanos, kas esot norādīts

jau Lēmumā, jo attālums no Volvo līdz brauktuves pretējai malai bija 2,45m. Sūdzības iesniedzējs secina, ka netika traucēta ne

gājēju pārvietošanās, ne citu transportlīdzekļu braukšana. Ja tiktu pārkāptas CSN 155.punkta prasības, attiecīgi būtu

piemērojams Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 4.punkts, jo tad būtu radusies cita administratīvā pārkāpuma

kvalifikācijas. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka likumdevējs ir paredzējis, ka CSN 135.4.punkta prasība nav attiecināma

dzīvojamās zonas teritorijā, līdz ar to šajā gadījumā trūkst administratīvā pārkāpuma sastāva. Sūdzības iesniedzējs izdara

atsauci uz Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 26.februāra spriedumu lietā Nr.A42570607, ar kuru tika atcelts

Daugavpils pašvaldības policijas lēmums, ar kuru Ļ.V. tika sodīts par transportlīdzekļa novietošanu dzīvojamās zonas vietā, kur

no transportlīdzekļa līdz brauktuves pretējais apmalei bija mazāk nekā 3m. "Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas

automašīna bija novietota stāvēšanai daudzdzīvokļu nama, Daugavpilī, Lāčplēša ielā 3, pagalmā. Tā kā pieteicējas

automašīnas bija novietota daudzdzīvokļu nama pagalmā, tad tās novietojums pagalmā bija jāvērtē, vadoties no CSN

13.nodaļas tiesību normām, un nebija tiesiska pamata piemērot CSN 135.4.punktu.

Sūdzības iesniedzējs lūdz pilnībā atcelt Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes 2015.gada 08.aprīļa lēmumu

Nr.D57/3-6/510926496/1 par administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.510926496.

Iestādes pārstāvis savā paskaidrojumā norāda, ka ņemot vērā CSN 155.punktā un 153.punktā noteikto dzīvojamās zonas

būtību, dzīvojamās zonas pagalmos ietvertais īpašais regulējums ir atzīstams par papildus nosacījumu vispārīgām apstāšanās

un stāvēšanas prasībām (CSN 11.nodaļa), nevis kā vispārīgo prasību izslēdzošs nosacījums. Tādējādi dzīvojamās zonās ir

jāievēro gan vispārīgie CSN 11.nodaļā noteiktie stāvēšanas un apstāšanās noteikumi, gan papildus arī CSN 155.punktā

noteiktais. Pretējā gadījumā, proti, ja CSN 155.punkts būtu jāuzskata par speciālo tiesību normu, kas izslēdz vispārīgās CSN

11.nodaļā noteiktās tiesību normas, tad, pirmkārt, tas būtu pretrunā ar 1968.gada 08.novembra Konvencijas par ceļu satiksmi

23.pantā „Apstāšanās un stāvēšana” noteiktajām obligātajām prasībām, kurām līgumslēdzējas puses nedrīkst paredzēt

izņēmumus; otrkārt, šāda situācija būtu pretrunā ar dzīvojamo zonu noteikšanas mērķi un, treškārt, tas novestu pie

nepieļaujamas situācijas, kad transportlīdzekļu vadītājs transportlīdzekli varētu atstāt jebkurā vietā, līdz ar to pieteicēja vaina

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta un lietā nav konstatējami apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, pamatojoties uz LAPK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

paziņots.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādīto, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un iestādes sniegtos

paskaidrojumus, secina, ka apstrīdētais lēmums atstājams negrozīts un sūdzība noraidāma.

Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējam ar 2015.gada 11.martā Administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu

Nr.510926496 uzlikts naudas sods EUR 40 apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība, par kuru paredzēta Latvijas APK

149.10panta piektās daļas 6.punktā. Minētajā protokolā-paziņojumā norādīts, ka nav ievēroti Ceļu satiksmes noteikumu

135.4.punktā noteiktās prasības.

CSN 135.4.punkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa

apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 6.punktu par stāvēšanu vietās, kur attālums starp brauktuves

nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim

metriem – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ bija novietojusi stāvēšanai transportlīdzekli /TL marka/ S 60 ar reģistrācijas numuru /TL

numurs/, 2015.gada 11. martā administratīvā pārkāpuma protokolā - paziņojumā Nr.510926496 norādītajā vietā un laikā, bet pastāv

strīds par to, vai vietai, kur sūdzības iesniedzējs bija novietojis stāvēšanai savu transportlīdzekli attiecināms CSN 155.punkts, kas

nosaka, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās; ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir

aizņemtas transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu un

vai sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par CSN 135.4.punkta pārkāpumu.

No lietas materiāliem pievienotajām fotogrāfijām, kā arī izmantojot maps.google.com un interaktīvo Rīgas karti interneta vietnē

rigaskarte.lv, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs transportlīdzekli ir novietojis uz brauktuves.

Pārkāpuma faktu pierāda Protokols un pārkāpuma vietā un brīdī uzņemtās fotogrāfijas. CSN 135.4.punktā ir noteikts, ka ir

aizliegts apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3m. Tādējādi

ir noskaidrots, ka ir izdarīts CSN 135.4.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas APK 149. 10panta 5.daļas 6.punktā.

Par Latvijas APK 149.10 panta 5.daļas pārkāpumiem ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - četrdesmit euro.

Tas nozīmē to, ka konstatējot attiecīgo pārkāpumu, Iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta

soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju. Tādējādi Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes

darbiniekiem nav pienākums vērtēt piemērojamā soda apmēru un veidu, jo likums nosaka tikai vienu soda veidu un apmēru.

Tādējādi, ņemot vērā Latvijas APK nosacījumus, izvērtējot piemērojamā soda apmēra samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma raksturu,

netiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi un tiek vērtēts tikai tas, ka ir izdarīts attiecīgs administratīvais

pārkāpums, par ko ir paredzēts administratīvais sods četrdesmit euro apmērā.

Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai

aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības

vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību Latvijas APK izpratnē

atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai.

CSN 13.nodaļa (153.-158.punts) nosaka speciālu regulējumu ceļu satiksmei dzīvojamās zonās un šo noteikumu 155.punkts

nosaka, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās; ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir

aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

Kā izriet no administratīvā pārkāpuma materiāliem, tad pašvaldības policijā tika saņemts ziņojums par to, ka transportlīdzekļi pie

nama /adrese/ k-3, Rīgā, novietoti stāvēšanai, traucējot pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, proti, administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma

Nr.510926496, fotofiksācijas, Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes 2015.gada 08.aprīļa lēmumu Nr.D57/3-6/510926496/1, tad

2015.gada 11.martā Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes darbinieki saņēma izsaukumu par to, ka adresē /adrese A/, k-

3, transportlīdzekļi ir novietoti stāvēšanai, traucējot pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Rīgas pašvaldības policijas

Vidzemes pārvaldes darbinieki, ierodoties norādītajā adresē, konstatēja, ka transportlīdzeklis /TL marka/ S 60 ar reģistrācijas numuru

/TL numurs/ ir novietots stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 135.4.punktu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas APK

149.10panta 5.daļas 6.punktā.

Par doto pārkāpumu Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektors A.Mareckis 2015.gada 11. martā sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu- paziņojumu Nr.510926496, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.2panta nosacījumus un Ministru

kabineta noteikumu Nr.182 „Kartība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” nosacījumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 1.daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šī panta 4.daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes inspektors administratīvo

pārkāpumu fiksējis un sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu sakarā ar saņemto izsaukumu, kas norāda uz to,

ka šāda transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai ir traucējusi pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā

pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par administratīvā pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai

protokola neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.

Apskatot fotouzņēmumu oriģinālus, kas pievienoti lietai CD formātā, tiesai nerodas šaubas, ka attālums no stāvēšanai novietotā

transportlīdzekļa līdz brauktuves pretējai malai ir mazāks par 3 m. Fotoattēli un administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums

saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu ir pierādīšanas līdzekļi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 10panta 5.daļas 6.punkta, ir jāpierāda, ka persona

novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai vietā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai

pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m.

Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkts nosaka, ka transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju

pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Ceļu satiksmes noteikumu 135.4.punkta mērķis ir nodrošināt, lai netiktu traucēta

citu transportlīdzekļu pārvietošanās un ņemot vērā Ceļu satiksmes noteikumu 155.punktā un Ceļu satiksmes noteikumu 153.punktā

noteikto dzīvojamās zonas būtību, dzīvojamās zonas pagalmos ietvertais īpašais regulējums ir atzīstams par papildus nosacījumu

vispārīgām apstāšanās un stāvēšanas prasībām (Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļa), nevis kā vispārīgo prasību izslēdzošs

nosacījums. Tādējādi dzīvojamās zonās ir jāievēro gan vispārīgie Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļā noteiktie stāvēšanas un

apstāšanās noteikumi, gan papildus arī Ceļu satiksmes noteikumu 155.punktā noteiktais. Līdzīgos lietas apstākļos, analoģisku

juridisko novērtējumu devusi Rīgas apgabaltiesa 2015.gada 17.augusta spriedumā lietā Nr.130058414.

Tas, ka /pers. A/ pauž atšķirīgu viedokli par Ceļu satiksmes noteikumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu Rīgas

pašvaldības policijas pārvaldes 2015.gada 08.aprīļa lēmumu Nr.D57/3-6/510926496/1, ar kuru atstāts negrozīts 2015.gada 11.marta

lēmums par administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma Nr.510926496 piemērošanu.

Tas apstāklis, ka /pers. A/ automašīna bija novietota stāvēšanai dzīvojamā zonā, neatceļ CSN prasības par to, ka aizliegts

apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves

malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m.

Tiesa secina, ka gan policijas inspektors sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu, gan iestāde, pieņemot

lēmumu, konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu,

procesuālo normu regulējumu,

Tiesa atzīst, ka Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa

atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Tā kā lēmumā ietvertais pilnībā ietver motīvāciju par sūdzība iesniedzēja iebildumiem, bet iestāde ņem vērā tādus argumentus,

kurus atzīst par pamatotiem, tiesa saskaņā ar LAPK 289.13 trešo daļu pilnībā pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai un atzīst, ka

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā dēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Pamatojoties uz minēto un Latvijas APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes

2015.gada 08.aprīļa lēmumu Nr.D57/3-6/510926496/1.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Feldmane