Court dismisses appeal against speeding fine, ruling driver must verify speed limits despite road works and obscured signs.

ECLI:LV:RIRT:2020:0218.1A33123219.3.S

Lieta Nr.1A33123219

Lietvedības Nr.1A-0610-20/17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2020.gada 18.februārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Dreimane izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Valsts

Policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. A.Loca 2019.gada 1.augusta lēmumu Nr.20/3/3-1512

“Par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13959957”.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2018.gada 4.jūlijā VP GKPP SDP SUKB FN sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu

Nr. GA13959957 (turpmāk-Protokols-lēmums), par to, ka 2019.gada 27.maijā plkst.21:23 transportlīdzeklis Lexus RX 350 ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47 ar ātrumu 65 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar

braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 17-29-010-013), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja

braukšanas ātrums ir mazāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu - 62 km/h.

Ir pārkāpts 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā - CSN) 101.punkts.

Par šo pārkāpumu Iestādes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma

(turpmāk CSL) 43.6 panta otro un trešo daļu un LAPK 149.8panta ceturto daļu un Sūdzības iesniedzējai uzlikusi naudas sodu 40 euro apmērā.

Nepiekrītot protokolam-lēmumam (turpmāk arī Sākotnējais lēmums), Sūdzības iesniedzēja likumā noteiktā kārtībā to pārsūdzējusi, iesniedzot

sūdzību Iestādei, un savā sūdzībā norādot, ka Protokolā-lēmumā norādītajā ceļa posmā nav bijusi ātruma ierobežojošā zīme 50 km/h, bet uz šajā ceļa

posmā bijis atļautais ātrums 70 km/h (lietas 7.-8.lapa).

Izskatot sūdzības iesniedzēja sūdzību, Iestāde ar lēmumu sūdzību noraidījusi, bet Protokolu-lēmumu, jeb Sākotnējo lēmumu atstājusi

negrozītu, norādot, ka LAPK 286.panta otrā daļa nosaka - augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Iestāde lēmumu pamatojusi uz LAPK 244.pantu, 272.pantu, 243.pantu, CSL 43.4pantu, tos citējot.

Iestāde lēmumā konstatējusi, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai izmantota ātruma kontroles mērierīce GATSO RT4

(sērijas Nr.l7-29-010-013), kurai ir veikta verifikācija un minētā mērierīce atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981

“Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām, kā arī minētās mērierīces

faktisko derīgumu apliecina Latvijas nacionālā metroloģijas centra izsniegtais atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.E0435V19, kurā norādīts, ka

konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no 2019.gada 14.maija līdz 2020.gada 13.maijam.

Iestāde secinājusi, ka 2019.gada 27.maijā plkst.21.23 transportlīdzekļa LEXUS RX 350 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

braukšanas ātrums Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47 fiksēts ar ātruma kontroles mērierīci GATSO RT4 (sērijas Nr.l7-29-010-013), kas atbilst

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar to mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli, un

transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem

atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta ātruma

kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma

kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par

fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un

braukšanas virziens. Attēla datu josla norāda datus tikai par braukšanas joslu, kurā fiksēts izdarīts pārkāpums.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola-lēmuma

pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas

instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek veikta

attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi Ņr.018/14 atļautais braukšanas Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47

ir 50 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu tuvojošiem transportlīdzekļiem vienlaicīgi trīs

braukšanas joslās.

Ātruma kontroles mērierīces GATSO RT4 fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2019.gada 27.maijā

plkst.21.23 transportlīdzeklim, kurš tuvojas ātruma mērīšanas sistēmai pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Konkrētajā

gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kurš atrodas otrajā braukšanas joslā

(skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas) un tuvojas mērīšanas sistēmai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secinājusi, ka nav pamata apšaubīt 2019.gada 27.maijā .plkst.21.23 fiksēto braukšanas ātrumu 62 km/h,

ņemot vērā iekārtas kļūdu, un to, ka tas fiksēts tieši transportlīdzeklim LEXUS RX 350 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Fiksētais transportlīdzekļa LEXUS RX 350 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātruma mērījums 2019.gada 27.maijā

plkst.21.23, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 62 km/h, līdz ar to secināms, ka atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 12 km/h. Atbildība par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem apdzīvotā vietā paredzēta LAPK 149.8panta ceturtajā daļā.

Iestāde attiecībā uz iesniedzējas argumentu, ka ceļa posmā Krasta ielā - pirms un pēc apgriešanās manevra nebija izvietota ceļa zīme ar

atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h, tādējādi viņai kā autovadītājai, veicot apgriešanās manevru, nebija norādes par atļauto braukšanas

ātrumu 50 km/h, paskaidrojusi, ka saskaņā ar CSN 2.3.punktu, apdzīvota vieta - apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar

519. vai 555. ceļa zīmi, bet izbraukšana - ar 520. vai 556.ceļa zīmi. CSN 101.punktā noteikts, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas

ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Ja apdzīvotā vietā, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, uz tās brauktuves nav uzstādīta cita ātruma ierobežojošā

ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam ir jāievēro CSN 101.punkta prasības un jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h.

Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstuli (Nr.DS-19-1262-nd), no 2019.gada 15.aprīļa plkst. 10.22 Krasta ielas posmā virzienā

no Salu tilta uz Dienvidu tiltu ir veiktas pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas, nosakot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu līdz 50 km/h un pagaidu

satiksmes organizācijas izmaiņas minētajā Krasta ielas posmā ir plānotas aptuveni līdz 2019.gada jūlija vidum.

Kā arī no Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstules (Nr.DS-19-1988-nd) izriet, ka no 2019.gada 15.aprīļa plkst. 12.00 Krasta ielā virzienā

no Dienvidu tilta uz Salu tiltu ir veiktas pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas, nosakot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu līdz 50 km/h un pagaidu

satiksmes organizācijas izmaiņas minētajā Krasta ielas posmā ir plānotas aptuveni līdz 2019.gada jūlija beigām.

Izvērtējot Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstulei (Nr.DS-19-1988-nd) pievienoto satiksmes organizācijas shēmu Krasta ielā, posmā no

Dienvidu tilta uz Salu tiltu, redzams, ka ierobežojošā ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma ierobežojums” 50 km/h kopā ar ceļa zīmi Nr.736 “Iepriekšējs

norādītājs pārkārtoties” un papildzīmi Nr.801 “Attālums līdz objektam” 50 m uzstādīta brauktuves abās pusēs.

Iestāde atsaukusies un citējusi CSN 99.punktā noteikto, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos

ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši

redzamību braukšanas virzienā), CSL 19.panta pirmajā daļā noteikto, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu

prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā

arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes režīms ir pamatots ar drošības apsvērumiem un šo režīmu neievērojot, apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem rodas

automātiski.

Iestāde lēmumā atzinusi, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana apdzīvotā vietā par 12 km/h ir rupjš CSN pārkāpums, īpaši ņemot vērā to, ka

uz ceļa tiek veikti remontdarbi.

Iestāde secinājusi, ka pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā, Krasta ielā ir saskaņotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vienlaicīgi Iestāde lēmumā norādījusi, ka satiksmes organizācijas izmaiņas saistītas ar seguma atjaunošanas darbiem Krasta ielā, līdz ar to,

transportlīdzekļu vadītājiem rūpīgi jāseko uz Krasta ielas izvietotajām ceļa zīmēm un ceļu horizontālajiem apzīmējumiem.

Iestāde lēmumā norādījusi, ka vadītājai konkrētajā situācijā bija pienākums pārliecināties par to, kāds atļautais braukšanas ātrums ir minētajā ceļa

posmā, tas, ka vadītāja neievēroja ātrumu ierobežojošo ceļa zīmi 50 km/h, neatceļ CSN 101.punktā noteikto transportlīdzekļa vadītājam noteikto

pienākumu, ievērot apdzīvotā vietā atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h un nevar būt par pamatu, lai lemtu par pieņemtā lēmuma administratīvajā lietā

Nr.GA13959957 atcelšanu.

Transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, personai, kas uzņēmusies tā vadību, ir jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas,

neapdraudot pārējo satiksmes dalībnieku drošību. Piedaloties satiksmē ar transportlīdzekli, vadītājam jāvadās pēc CSN prasībām.

Iestāde lēmumā vērsusi uzmanību uz to, ka vadītājai konkrētajā situācijā nebija tiesiska pamata uzskatīt, ka atļautais braukšanas ātrums minētajā

ceļa posmā ir 70 km/h, it īpaši tāpēc, ka pēc iesniedzējas norādītā zīme 70 km/h bija pārklāta ar melnu maisu.

Attiecībā uz iesniedzējas pausto, ka veicot apgriešanās manevru, nebija norādes par papildus paskaidrojošo zīmi “radars”, Iestāde

paskaidrojusi, ka - Krasta ielā, braukšanas virzienā no centra, aiz Salu tilta brauktuves abās pusēs ir uzstādītas ceļa zīmes Nr.323 “Maksimālā ātruma

ierobežojums” 50 km/h ar pievienotu papildzīmi Nr.853 “Fotoradars”. Tas, ka šī papildzīme nav redzama veicot apgriešanās manevru, nedot tiesības

transportlīdzekļa vadītājai pārkāpt maksimālā ātruma ierobežojumu.

Iestāde sūdzības iesniedzējai norādījusi, ka /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājai, kura ir ieguvusi transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ir jāzina un

jāievēro Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un ceļa zīmju prasības.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus

(administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GAl3959957, ar fotoradaru fiksēto informāciju, /pers. A/ sūdzību, stacionārās ātruma mērīšanas

sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi), VP GKPP SDP uzskata, ka saskaņā ar CSL 43. 6panta trešajā daļā noteikto, /pers. A/ kā transportlīdzekļa

LEXUS RX 350 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniecei administratīvais sods par LAPK 149.8panta ceturtajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu piemērots pamatoti un administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.GAl3959957 sastādīts atbilstoši CSL 43. 6panta

prasībām.

Iestāde atsaukusies un citējusi LAPK 32.pantā noteikto, ņemot vērā LAPK 149.8panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un CSL

43. panta trešās daļas nosacījumu, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro sankcijā paredzēto

minimālo naudas sodu, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt administratīvo

sodu (lietas 20.-23.lapa).

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzības iesniedzēja to pārsūdzējusi tiesā.

Sūdzībā norādīti analoģiski argumenti kādi norādīti sūdzībā par Sākotnējo lēmumu.

Norādīts, ka viņai kā autovadītājam, veicot apgriešanās manevru, braucot no Maskavas ielas - Ķengaraga puses, un pēc apgriešanās, uzsākot

braukt Dienvidu tilta virzienā, izbrauktuvē uz Bausku, nebija norādes par atļauto braukšanas ātrumu “50 km/h”, kā arī ar papildus zīmi “radars”.

Savukārt, policija 01.08.2019 Lēmumā norāda, ka (skat. 5.lpp., 6.rindk.) “saskaņā ar CSN 23.punktu, apdzīvota vieta - kurā iebraukšana

apzīmēta ar 519. vai 555.ceļa zīmi, bet izbraukšana ar 520. vai 556. ceļa zīmi. CSN 101.punktā norādīts, ka apdzīvotās vielās visu. transportlīdzekļu

braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Ja apdzīvotā vietā, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, uz tās brauktuves nav uzstādīta cita ātruma

ierobežojošā zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro CSN 101.punkta prasības un jābrauc ar ātrumu, nepārsniedzot 50 km/h.

Norādīts, ka piekrīt šim vispārīgajam CSN 101.punktam, taču tieši šajā ceļa posmā Krasta ielā pie 47 nama, pirms remontdarbu uzsākšanas

atļautais braukšanas ātrums bija 70 km/h (nevis 50 km/h), šis fakts viņai esot labi zināms, jo šo ceļa maršrutu veic diezgan regulāri, tā kā tas ir ceļš no

darba uz mājām. Un tādēļ, braucot stingri turējusies pie tā, lai nepārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h.

Savukārt, ja, uzsākot remontdarbus, ceļa posmā tiek mainīts atļautais braukšanas ātrums, tad jaunajai maksimālo braukšanas ātrumu noteicošajai

ceļa zīmei ir jābūt uzstādītai visās vietās, kur sānu ceļi izved uz galveno braukšanas ceļu. vēl jo vairāk, ja šajā posmā ir uzstādīts ātruma kontroles

mēraparāts – stacionārais fotoradars.

Lēmumā attiecībā uz šo norādīts, ka Krasta ielā, braukšanas virzienā no centra, aiz Salu tilta brauktuves abās pusēs ir uzstādīta ceļa zīme Nr.323

“Maksimālais ātruma ierobežojums 50 km/h ar Pievienotu papildzīmi Nr.853 “Fotoradars”.

Attiecībā uz šo, vēlas paskaidrot, ka pirms remontdarbu veikšanas iepriekš minētās ceļa zīmes tik tiešām bija izvietotas, kā arī bija izvietota iepriekš

minētā ceļa zīme ar papildus zīmi “fotoradars”, arī vietā, kur es veicu apgriešanās manevru.

Ņemot vērā to, ka labi atceras, to nejēdzību Krasta ielas remonta laikā, kad vairākas ceļa zīmes bija demontētas vai aizklātas ar melniem maisiem,

jaunu ceļa zīmju izvietošanu utt., tad, lai iegūtu pierādījumus par savā sūdzībā minētajiem faktiem, veikusi pieejamās informācijas meklēšanu interneta

vietnēs. Rezultātā, es noskatījusies 2019.gada 06. jūnija raidījuma “Bez tabu” sižetu (turpmāk - Sižets), kas tika veidots par līdzīgu tēmu, proti, Krasta

ielas remontu un tā laikā izvietotām ceļa zīmēm, un kāda iedzīvotāja administratīvo sodu par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Šajā gadījumā jāatzīst, ka

sižets veidots par faktu, kad viens un tas pats radars fiksējis ātruma pārsniegšanas faktu, taču sižetā transportlīdzekļa pārvietošanās maršruts bija cits,

tādējādi, cēloņsakarība ar sižetā minētajiem faktiem par ceļa zīmju nepārskatāmu izvietošanu, šajā gadījumā neveidojās, jo es pārvietojos pa citu

maršrutu. Vienlaicīgi ar šo, vērš uzmanību, ka sižets pārraidīts 6.jūnijā un tajā vairāki nozares eksperti sniedz savus skaidrojumus un dalās ar viedokļiem.

Lai kvalitatīvi sagatavotu šādu sižetu, kad ir vairāki interventi no dažādām institūcijām un iestādēm, ir nepieciešams gan vienoties par interviju laikiem, gan

nepieciešams laiks video montāžai. Sižeta laikā redzamie video ieraksti no Krasta ielas ir uzņemti tieši tajās dienās, kad fotoradars fiksējis viņas

pārkāpumu.

Savukārt, rūpīgi izanalizējusi sižetā minētos attēlus un video ierakstus, ir pārliecinājusies un ieguvusi konkrētus pierādījumus, ka ceļa zīme Nr.323

“Maksimālais ātruma ierobežojums 50 km/h ar pievienotu papildiezīmi Nr. 853 “Fotoradars”, ceļa posmā no apgriešanās vietas līdz fotoradara atrašanās

vietai nav uzstādīta (skatīt pielikumā esošu sižeta video analīzi CD formātā).

Lietā nav strīda par to, ka viņa ir pārkāpusi atļauto braukšanas ātrumu, jo piekrīt Lēmumā minētajam, ka, ja apdzīvotā vietā, apgriežoties

braukšanai pretējā virzienā, uz tās brauktuves nav uzstādīta cita ātruma ierobežojošā zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro CSN 101.punkta

prasības un jābrauc ar ātrumu, nepārsniedzot 50 km/h”.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43 6 pantam un 2014.gada 15.aprīļa MK noteikumu Nr.200 “Tehnisko līdzekļu (foto iekārtu vai video iekārtu)

izmantošanas kārtība” 9. punktam, transportlīdzekļu vadītāju informēšanai pirms vietām, kur paredzēts uzstādīt stacionāros tehniskos līdzekļus, saskaņā

ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, uzstāda attiecīgas ceļa zīmes. Pielikumā esošais video pierādījums konkrēti apliecina faktu, ka attiecībā uz tiem

vadītājiem, kuri veic apgriešanas manevru, ceļu satiksmes dalībniekus informējoša ceļa zīme par pārkāpumu fiksēšanu ar radaru, nebija uzstādīta. Šo

faktu papildus apliecina Latvijā pazīstams satiksmes eksperts /pers. L/, kurš savā intervijā konkrēti norāda uz ceļa zīmju neesamību un autovadītāju

neinformēšanu par satiksmes izmaiņām, tieši veicot apgriešanās manevru.

Tādējādi, lietā ir strīds par to, vai pieļaujamā veidā pieņemts Lēmums, kad konstatēts fakts, ka ir būtiski mainīta ceļu satiksmes organizācija

konkrētajā ceļa posmā, taču autovadītājs, kurš veic apgriešanās manevru likumā paredzētajā kārtībā nav informēts par ātruma kontroles ierīces darbību,

Nav strīda, ka es bieži pārvietojos pa šo ceļa posmu un man zināms fakts, ka dotajā ceļa posmā ir uzstādīts stacionārais radars. Tiesiskās paļāvības

princips un, likumā paredzētā prezumpcija par informējošas ceļa zīmes par pārkāpumu fiksēšanu ar stacionāro radaru izvietošanas nepieciešamību,

kopsakarā ar acīmredzamu faktu par nopietniem ceļa remonta darbiem, ļauj man pamatoti secināt, ka uzstādītais fotoradars faktiski nedarbojās, tas ir

nefiksē pārkāpumus.

Attiecībās ar valsts institūcijām, paļaujas uz to, ka par ceļu satiksmi atbildīgās institūcijas izpildīs savu pienākumu pienācīgā veidā, informēt mani par

veiktajām izmaiņām ceļu satiksmes organizēšanā. Tādējādi, nepastāvot ceļa zīmei par braukšanas ātrumu 50 km/h un informējošai ceļa zīmei par

pārkāpumu fiksēšanu ar radaru, kopsakarā ar faktu, ka pirms remonta uzsākšanas šajā ceļa posmā ātruma ierobežojums bija noteiks 70 km/h, pamatoti

pieļāva, ka braukšanas ātrums nav mainīts un radars nedarbojas, tas ir, nefiksē pārkāpumus (lietas 24.-27.lapa)

2019.gada 27.augustā ar Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu nolemts pieņemt Sūdzības iesniedzējas iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 18.februārī.

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2019.gada

15.septembrim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzībā norādītos argumentus un pārsūdzēto Iestādes lēmumu, tiesa uzskata, ka Iestādes

lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Izvērtējot Iestādes lēmumu, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka Iestādes lēmuma pamatojums ir pareizs un atbilst lietā

noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Lietā nav strīda par to, ka Protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā tika vadīts un fiksēts Sūdzības iesniedzējai piederošais transportlīdzeklis.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka Protokolā-lēmumā norādītajos apstākļos sūdzības iesniedzējas vadītais transportlīdzeklis brauca ar ātrumu 62 km/h

(ņemot vērā iekārtas pieļaujamo kļūdu).

Lietā sūdzības iesniedzēja apstrīd to, vai Protokolā-lēmumā norādītajā ceļa posmā un laikā, kurā fiksēts ātruma pārkāpums, pastāvēja ātruma

ierobežojums 50 km/h, un norādījusi, ka viņas sūdzībai pievienotais CD disks ar ierakstu no televīzijas raidījuma “Bez tabu” sižeta pierāda faktu, ka

attiecībā uz tiem vadītājiem, kuri veic apgriešanas manevru, ceļu satiksmes dalībniekus informējoša ceļa zīme par pārkāpumu fiksēšanu ar radaru, nebija

uzstādīta, un ceļa zīme Nr.323 “Maksimālais ātruma ierobežojums 50 km/h ar pievienotu papildzīmi Nr. 853 “Fotoradars”, ceļa posmā no apgriešanās

vietas līdz fotoradara atrašanās vietai nav uzstādīta.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas argumentam, kas būtu pamats atbrīvot viņu no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu sekojošu

apsvērumu dēļ.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, attiecībā uz sūdzībā minēto argumentu, uzskata, ka lietā ir iegūti pietiekami, attiecināmi un ticami

pierādījumi tam, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi CSN 101.punktu.

CSN 101.punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Ja apdzīvotā vietā, apgriežoties

braukšanai pretējā virzienā, uz tās brauktuves nav uzstādīta cita ātruma ierobežojošā ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam ir jāievēro CSN 101.punkta

prasības un jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz 50 km/h.

Lietā nav strīda, ka Rīga ir apdzīvota vieta un Protokolā-lēmumā norādītajā laikā un vietā notika ceļu remonta darbi.

Ar lietā esošo 2019.gada 7.maija Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstuli Nr.DS-19-1262-nd un tai pievienotajām satiksmes organizācijas

shēmām ir pierādīts fakts, ka no 2019.gada 15.aprīļa plkst.10.22 Krasta ielas posmā virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu ir veiktas pagaidu satiksmes

organizācijas izmaiņas, nosakot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu līdz 50 km/h un pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas minētajā Krasta ielas

posmā ir plānotas aptuveni līdz 2019.gada jūlija vidum (lietas 15.- 17.lapa).

Ar 2019.gada 10.jūlija Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstuli un tai pievienoto satiksmes organizācijas shēmu Krasta ielā, Rīgā, pie

Tirdzniecības centra Mols ar Nr.DS-19-1988-nd, pierādīts, ka no 2019.gada 15.aprīļa plkst. 12.00 Krasta ielā virzienā no Dienvidu tilta uz Salu tiltu ir

veiktas pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas, nosakot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu līdz 50 km/h un pagaidu satiksmes organizācijas izmaiņas

minētajā Krasta ielas posmā ir plānotas aptuveni līdz 2019.gada jūlija beigām.

No Rīgas domes Satiksmes departamenta vēstulei Nr.DS-19-1988-nd pievienotās satiksmes organizācijas shēmas Krasta ielā, posmā no Dienvidu

tilta uz Salu tiltu, redzams, ka ierobežojošā ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma ierobežojums” 50 km/h kopā ar ceļa zīmi Nr.736 “Iepriekšējs

norādītājs pārkārtoties” un papildzīmi Nr.801 “Attālums līdz objektam” 50 m, ir uzstādītas brauktuves abās pusēs.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi Ņr.018/14 atļautais braukšanas Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47

ir 50 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu tuvojošiem transportlīdzekļiem vienlaicīgi trīs

braukšanas joslās (lietas 3.-5.lapa).

Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīti Protokolā-lēmumā fiksētie apstākļi un sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par

CSN 101.punkta pārkāpumu par ko paredzēta atbildība pēc LAPK 149.8 panta ceturtās daļas.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina un pievienojas Iestādes secinājumam, ka atbilstoši LAPK 243.panta

ceturtajai daļai – protokolā fiksētās ziņas ir pierādītas.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav iegūti tādi pierādījumi, kuri varētu radīt tiesai šaubas par tiem apstākļiem, kuri konstatēti

administratīvā pārkāpuma protokolā.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka satiksmes organizācijas izmaiņas saistītas ar seguma atjaunošanas darbiem Krasta ielā, līdz ar

to, transportlīdzekļu vadītājiem rūpīgi jāseko uz Krasta ielas izvietotajām ceļa zīmēm un ceļu horizontālajiem apzīmējumiem, un vadītājai konkrētajā

situācijā bija pienākums pārliecināties par to, kāds atļautais braukšanas ātrums ir minētajā ceļa posmā, tas, ka vadītāja neievēroja ātrumu ierobežojošo

ceļa zīmi 50 km/h, neatceļ CSN 101.punktā noteikto transportlīdzekļa vadītājam noteikto pienākumu, ievērot apdzīvotā vietā atļauto braukšanas ātrumu

50 km/h un nevar būt par pamatu, lai lemtu par pieņemtā lēmuma administratīvajā lietā Nr.GA13959957 atcelšanu, un sūdzības iesniedzējai konkrētajā

situācijā nebija tiesiska pamata uzskatīt, ka atļautais braukšanas ātrums minētajā ceļa posmā ir 70 km/h, it īpaši tāpēc, ka pēc iesniedzējas norādītā zīme

70 km/h bija pārklāta ar melnu maisu.

Saskaņā ar LAPK 243.panta devīto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku

līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējas iesniegtais CD disks ar raidījuma “Bez tabu” sižetu nav izmantojams kā pierādījums konkrēti skatāmajā lietā

un nevar būt attiecināms uz konkrēti skatāmo administratīvā pārkāpuma lietu.

Tā kā tiesai nav radušās šaubas par to, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi inkriminēto administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta

LAPK 149.8 panta ceturtajā daļā, un viņa sodīta pamatoti, ievērojot sankcijā noteikto, kā arī ņemot vērā, ka Iestāde ir izvērtējusi sūdzības iesniedzējas

izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus, kā arī sīki analizējusi sūdzības iesniedzējas iebildumus, izdarot

atsauces uz konkrētām Ceļu satiksmes noteikumu un LAPK normām, tiesa uzskata, ka Iestādes lēmums atbilst LAPK noteikumiem un tā atcelšanai nav

pamata.

Tiesas ieskatā, pie apstākļiem, ka Sūdzības iesniedzējai ir uzlikts panta sankcijā paredzētais konstantais naudas sods 40 euro apmērā, nav tiesiskas

nepieciešamības izvērtēt atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un uzliktā soda samērīgumu.

Līdz ar to sūdzības iesniedzēja sūdzība kā nepamatota noraidāma, bet Iestādes lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.17 panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a

Atstāt negrozītu, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i. A.Loca 2019.gada 1.augusta

Lēmumu Nr.20/3/3-1512 “Par pārsūdzēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13959957”, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas rajona tiesas kancelejā, tas ir, no

2020.gada 18.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese M.Dreimane