Court dismisses administrative offense case where defendant's injury and disability prevented intentional absence from military training.

Lietas arhīva Nr. 1-0112-19/42

ECLI:LV:ZRT:2019:0221.173011219.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2019.gada 21.februārī

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

2019.gada 14.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa kārtības policijas nodaļas amatpersona sastādīja /pers. A/ (turpmāk -

Persona) administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC332366 par to, ka 2018.gada 21.augustā plkst.12.00 Persona neieradās uz rezerves karavīru

militārajām mācībām Zemessardzes 3. Latgales brigādē, Latgales brigādes štābā, Dzintara ielā 7, Rēzeknē, norādot, ka ar šādām savām darbībām

Persona izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 200. 1panta pirmajā

daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē Persona paskaidroja, ka bija saņēmusi 2018.gada 9.februāra pavēsti par rezerves karavīra iesaukšanu uz militārajām mācībām

2018.gada 21.augustā. 2018.gada 20.jūlijā viņam izdarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, par ko uzsākts kriminālprocess. Darba nespēja bijusi no

2018.gada jūlija līdz 2018.gada decembrim. Par šo faktu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav paziņojis, jo aizmirsis.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no 2019.gada 14.janvāra administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC332366, Personas paskaidrojumiem, iesniegtajiem

medicīnas dokumentiem un pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā tiesa atzīst, ka administratīvā

pārkāpuma lietvedība izbeidzama tālāk norādīto motīvu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Lietā ir sekojoši pierādījumi.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC332366, no kura izriet, ka Persona ar tā saturu ir iepazīstināta, protokola eksemplāru saņēma (2.lapa).

2018.gada 18.decembra Lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā norādīts, ka Persona 2018.gada 21.augustā

neieradās uz rezerves karavīru militārajām mācībām Latgales brigādes štābā, Rēzeknē (3.lapa).

Paziņojums, kurā norādīts, ka Persona, neieradās uz 2018.gada rīkotajām militārajām mācībām, pavēstē noteiktajā laikā un vietā (4.-6.lapa).

2018.gada 9.februāra pavēste Nr.2/2.14-39/188 par rezerves karavīra iesaukšanu uz militārajām mācībām, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz

Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus

iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.779)

21. un 22.punktu, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2017.gada 5.decembra pavēli Nr.25/DV “Par NBS 2018.gada plāna ieviešanu”,

Persona tiek iesaukta aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru militārajām mācībām Zemessardzes 3.Latgales brigādē (plānotas no 21.08.2018. līdz

03.09.2018. (ieskaitot)) un Personai jāierodas uz rezerves karavīru militārajām mācībām 2018.gada 21.augustā plkst.12.00, Zemessardzes 3.Latgales

brigādes štābā Rēzeknē (7.lapa).

Izraksts no stacionārā pacienta medicīniskās kartes, kur norādīts, ka no 2018.gada 31.jūlija līdz 2018.gada 2.augustam Persona bijusi stacionārā

VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Izrakstā norādīts, ka trauma 2018.gada 20.jūlijā (slimnieks piekauts). No 2018.gada 20.jūlija līdz

31.jūlijam ārstējies Ogres slimnīcā (18.-19.lapa).

Darbnespējas lapas “A” un “B” par laika periodu no 2018.gada 20.jūlija līdz 12.decembrim (20.-26.lapa).

Administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi pārkāpums var tikt

uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts Latvijas APK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts – persona, kas izdarījusi

administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem, administratīvā pārkāpuma sastāvs

neveidojas.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 10.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas

darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi seku iestāšanos.

Latvijas APK 11.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi

savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku

iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka Personas darbībās nav Latvijas APK 200. 1panta pirmajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāva, tas ir Personas darbībās nav konstatēta pārkāpuma subjektīvā puse nodoma vai neuzmanības veidā.

Tiesa atzīst, ka Persona nav apzināti izvairījusies no savu kā rezerves karavīra pienākumu pildīšanas, jo lietā ir iesniegtu dokumenti, kas pierāda, ka

pārkāpuma izdarīšanas laikā Personai bija izdarīti miesas bojājumi un tai bija ilgstoša darba nespēja.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 289.13pantu, 289.16pantu,

no s p r ie d a :

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr.173011219 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC332366) attiecībā uz /pers. A/,

personas kods /personas kods/, par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1panta pirmajā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā.

Pilns spriedums tiks sastādīts un pieejams 2019.gada 27.februārī.

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška