Court convicts defendant of theft by entry and imposes 70 hours of compulsory labor without confiscation.

Lietas Nr. 11903050614

Lietas arhīva Nr. K12-0362-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2015.gada 9.martā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese G.Simoņuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Sakoviču, tulci S.Djatlo

piedaloties prokuroram S.Grigorjevam

un aizstāvim V.Kudiņam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā. Tiesa

k o ns t at ē ja

/pers. E/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) ar iekļūšanu glabātuvē, un proti:

2014.gada 18.novembrī, starp plkst. 20:00 un 21:00 /pers. E/, zādzības nolūkā, piegāja pie šķūņa, kurš atrodas pēc adreses: /adrese A/, ar esošo

viņam atslēgu atvēra dotā šķūņa durvis, iekļuva tajā, no kurienes slepeni nolaupīja /pers. F/ piederošo sekojošo mantu:

-elektrisko ēveli „Klauss” 30 euro vērtībā.

-elektrisko leņķa slīpmašīnu „Klauss” 20 euro vērtībā.

-elektrisko figūrzāģi „Klauss” 20 euro vērtībā.

-elektrisko slīpmašīnu „Bort” 28 euro vērtībā.

-elektrisko urbjmašīnu „Fermi” 20 euro vērtībā.

-elektrisko būvniecības fēnu „VĒRTO” 15 euro vērtībā.

-elektrisko tecīlu „Bench Grinder” ar diviem diskiem 20 v euro ērtībā.

-elektrisko ierīci zāģu ķēžu asināšanai „????? 9” 40 euro vērtībā.

-elektrisko stacionāro urbjmašīnu „Schmit Fuchs” 60 euro vērtībā.

-baltu polimēra maisu bez vērtības.

-30 pludiņus, katrs 1 euro vērtībā, uz kopējo summu 30 euro.

Bet pavisam viņš nolaupīja uz kopējo summu 283 euro.

Tādā veidā, /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas pierādījumus un

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza tiesas izmeklēšanā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot ka tiesas sēdē izskaidrotās pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas viņam ir saprotamas.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. E/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas, kā Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā

paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu

un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot vērā

apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, pret kuru neiebilda cietušais un kuru atbalstīja prokurors un aizstāvis, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma neveikt pierādījumu pārbaudi lietā.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude nav veikta, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze un to uzskaitījums

spriedumā nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu objektīvo un

subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas.

Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgs nodarījums klasificējams, kā smags

noziedzīgs nodarījums.

/pers. E/ iepriekš nav kriminālsodīts, 2014.gada saukts pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu (lietas 42.-44.lapa),

nestrādā, iztiek no gadījuma darbiem, viņa apgādībā ir mazgadīga meita (lietas 41.lapa).

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma smagumu un raksturu – izdarīts smags noziedzīgs nodarījums, kas vērsts

pret īpašumu, cietušajam nodarītais kaitējums– cietušajam nozagtas mantas par kopējo summu 283 euro, visa nozagtā manta cietušajam atgriezta.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka apsūdzētājam piespriežams sods piespiedu darbu veidā, kā to paredz Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

sankcija. Šāds soda veids gan dos labumu sabiedrībai, ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamajos darbos savas dzīvesvietas

apvidū, gan dos iespēju apsūdzētajam pārdomāt savas darbības un turpmāk neizdarīt likumpārkāpumus.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli ir atzīstama - vainas pilnīga atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Apsūdzētā atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Bez tam tiesa ņem vērā arī apsūdzētā sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties vienkāršāko un ekonomiskāko procesa veidu.

Ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, piespiedu darba ilgums nosakāms

tuvāk panta sankcijā paredzētajai minimālajai robežai.

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais alternatīvais papildsods – mantas konfiskācija, apsūdzētajam nav piemērojams, jo konfiscējamā

manta viņam nav konstatēta.

Pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas laikā drošības līdzeklis apsūdzētajam netika piemērots un ņemot vērā, ka tiesa nekonstatē

apsūdzētā pretdarbību kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, nav pamata izvēlēties un piemērot viņam drošības līdzekli līdz spriedums stāsies

likumīgā spēkā.

Tiesas sēdē cietušais /pers. F/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 283 euro apmērā neuzturēja, norādot, ka visa nozagtā manta viņam tika atgriezta un

nekādu mantiska rakstura pretenziju pret apsūdzēto nav.

Līdz ar ko tiesai nav pamat lemt par kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Tiesas sēdē /pers. E/ aizstāvību veica zvērināts advokāts Valdis Kudiņš, kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem

Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” pienākas

samaksa par juridisko palīdzību 46,96 euro apmērā, kas veicama no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts

līdzekļiem, ir atzīstama par procesuāliem izdevumiem. Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas

nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Ņemot vērā, ka /pers. E/ ir atzīstams par vainīgu viņam inkriminēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lietā nav ziņu, ka viņa mantiskais stāvoklis

izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem, no /pers. E/ valsts labā ir piedzenama samaksa par aizstāvja juridisko

palīdzību 46,96 euro apmērā.

Lietiskie pierādījumi - elektoinstrumenti, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam, uzskatāmi par atdotiem cietušajam

/pers. F/.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530. panta, tiesa

n o s p r

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz 70

(septiņdesmit) stundām bez mantas konfiskācijas.

Līdz sprieduma stāšanas likumīgā spēkā drošības līdzekli /pers. E/ neizvēlēties.

Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja piedalīšanos tiesa sēdēs 46,96 euro (četrdesmit seši euro 96 centi).

Noteikt /pers. E/ termiņu labprātīgai spriedumu izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

dienas.

Lietiskos pierādījumus – elektroinstrumentus uzskatīt par atdotiem cietušā /pers. F/ rīcībā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – t.i. no 2015.gada 10.martā,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese G.Simoņuka