Court convicts two defendants of theft while adjusting sentencing for prior convictions and probation terms.

Lietas Nr. 11170014511

Lietas arhīva Nr. K14-0009-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē, 2016.gada 9.septembrī

Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese G.Širaka

ar sekretārēm L.Dzeni, A.Avotiņu, E.Karpoviču,

piedaloties prokuroriem A.Circenam, H.Brasovam,

zvērinātiem advokātiem I.Krampužai, A.Podrezam, A.Koktai, V.Lipskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu krimināllietu /pers. K/, personas kods /personas kods/, un /pers. L/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas.

Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. K/ un /pers. L/ krimināllietā Nr.11170014511 tiesai nodoti apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas.

Tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī prokurors H.Brasovs, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 462.panta nosacījumiem, grozīja apsūdzību, norādot, ka

ar 2013.gada 1.aprīli stājušās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, līdz ar to /pers. K/ un /pers. L/ inkriminētās noziedzīgās darbības kvalificējamas pēc

Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, izslēdzot no apsūdzības satura „atkārtotību”.

Tiesa konstatēja: apsūdzētie /pers. K/ un /pers. L/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu

(zādzību), sekojošos apstākļos: /pers. K/, nosacīta brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā arī būdams iepriekš izdarījis zādzību, un /pers. L/, arī

būdams iepriekš izdarījis zādzību, vienojās par zādzības izdarīšanu, nozogot automašīnu, to izjaucot detaļās un pārdodot detaļas. Īstenojot savu

noziedzīgo nodomu, mantkārīgu tieksmju vadīti, /pers. K/ un /pers. L/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās 2011.gada 8.maija vakarā ar viņu

rīcībā esošo automašīnu aizbrauca uz Gulbenes novada Stradu pagasta Stāķiem, kur pie mājas /adrese/ novietoja savu automašīnu, bet paši devās pa

Stāķiem meklēt mašīnu, ko varētu nozagt. Saskaņoti darbojoties, /pers. K/ palika stāvēt sardzē un vērot, vai kāds nenāk, lai vajadzības gadījumā varētu

brīdināt, bet /pers. L/ devās meklēt piemērotu automašīnu, līdz izvēlējās /pers. M/ piederošo automašīnu VW Passat Variant reģ. Nr. /reģ.nr./, kas bija

novietota pie mājas Stāķi 17. /pers. L/ ar līdzpaņemtajiem instrumentiem atvēra automašīnas durvis, iekļuva mašīnā, un pēc tam, savienojot vajadzīgajā

kombinācijā aizdedzes vadus, to iedarbināja, tad tajā iesēdās arī /pers. K/, un viņi aizbrauca līdz viņu rīcībā esošajai automašīnai. /pers. K/, saskaņā ar

iepriekšējo vienošanos, ar savā rīcībā esošo automašīnu brauca /pers. L/ pa priekšu, bet /per.L/ sekoja ar nozagto automašīnu. Tādā veidā /pers. K/ un

/pers. L/ personu grupā pēc vienošanās naktī no 2011.gada 8.uz 9.maiju, pirmstiesas izmeklēšanā precīzu laiku nebija iespējams noskaidrot, slepeni

nozaga minēto /pers. M/ piederošo automašīnu Ls 1800 vērtībā, par šādu summu nodarot cietušajam kaitējumu, un tajā atrodošās /pers. O/ piederošās

mantas: 15 mūzikas diskus par kopējo vērtību Ls 37,50, automašīnas remontatslēgu komplektu Ls 30 vērtībā, atslēgu Ls 15 vērtībā, tādējādi nodarot

cietušajai /pers. O/ materiālo kaitējumu Ls 82,50 apmērā. /pers. K/ un /pers. L/ izdarītās zādzības rezultātā cietušajiem tika nodarīts kopējais materiālais

kaitējums Ls 1882,50 apmērā. Ar nozagto automašīnu /pers.K/un /pers. L/ rīkojās kā ar sev piederošu, aizdzina to uz Baltinavu, kur novietoja /pers. K/

garāžā, tad to izjauca, daļu detaļu pārdeva.

Ar iepriekš minētajām darbībām – svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, apsūdzētie

/pers. K/ un /pers. L/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzēto smagu noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī cietušais /pers. M/ pēc viņa 09.05.2011. iesnieguma un 11.05.2011. sniegto liecību nolasīšanas (pēc cietušā

lūguma) liecināja, ka Balvos, tiekoties ar /pers.K/ un viņa māti personīgi, ticis veikts izlīgums, un viņi norēķinājušies, bet no mantām neko neesot atguvuši.

Viņš esot ticies ar /pers.K/ māti, faktiski, cik tiesas sēdes bijušas, tik viņš ticies ar /pers. K/ māti. Viņš arī esot jautājis viņai, kā zādzība izdarīta, bet viņa

neko konkrētu nestāstīja. Atceroties sarunu ar /pers.K/ māti, kad viņa stāstīja, ka dēlam bijis piedāvāts, lai vainu uzņemas uz sevis, lai būtu viens

vainīgais, bet viņi zādzību darījuši kopā. Tā esot dēls stāstījis. Saruna bijusi pēc tiesas sēdes, bet pēc kuras – nepateikšot. Par zādzības apstākļiem ne

/per.K/, ne viņa māte neko nav stāstījuši, un viņš neatceroties, vai saruna bija tad, kad daļa zaudējumu jau bija segta. Neatceroties, kādiem konkrēti

vārdiem /pers.K/ māte stāstīja, bet doma bijusi tāda, ka dēls stāstījis, ka noziegumu izdarījis kopā, bet /pers.L/ piedāvājis, lai /pers.K/ uzņemas vainu uz

sevis. Viņš (cietušais) nepateikšot vārds vārdā, kā viņš teicis tajā tiesas sēdē, un viņam neesot nekāda ieraksta. /pers.K/ māte nosauca pers.L/ uzvārdu

un viņa stāstīja, ka dēls nebija viens vainīgs, ka abi divi piedalījās zādzībā. Divatā ar /pers.L/. Uzvārdu nosauca. Neatceroties, ko /pers. K/ māte liecināja

tiesā. Viņš nezinot, varbūt viņa vienkārši negribēja to stāstīt tiesā. Saruna ar /pers. K/ māti bijusi šeit pat tiesas mājā, varbūt uz trepēm. Neatceroties, pēc

kuras tiesas sēdes tas bija. Sarunai klāt neviena nebija. Saruna bija pirms izlīguma Paskaidro, ka zādzības dienā mašīnu pie mājas novietoja viņa (cietušā)

māte. Mašīna bija uz iepriekšējās īpašnieces vārda, viņš nezinot, kāpēc mašīna nebija pārreģistrēta, varbūt sākumā visa nauda nebija samaksāta. Mašīnu

pircis viņš mātei. Nauda par mašīnu bija samaksāta, bet nebija pārreģistrēta CSDD, reāli mašīna piederējusi viņiem (/pers. o un M/). Apstiprina, ka esot

saņēmis naudas summu 1800 Ls, apstiprinot visu, kas ir rakstīts izlīgumā (tiesas sēdes protokols – 3.sējuma lietas 43.lapa; 2015.gada 14.janvāra tiesas

sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā Nr.11170014511- 3.sējuma lietas 46.lapa).

Tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī apsūdzētais /pers. K/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas neatzina

(tiesas sēdes protokols -3.sējuma 43.lietas lapa), bet tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma

175.panta otrās daļas atzina daļēji, norādot, ka celto apsūdzību saprotot, savu vainu atzīstot automašīnas nozagšanā, bet ne personu grupā ar /pers. L/.

Paskaidro, ka zādzība bijusi 2011.gada vasarā, naktī, vairāk tā kā vakarpusē, kad viņš devies ar tēvam piederošo automašīnu uz Gulbenes rajonu,

Stāķiem, kur bija automašīna “Volkswagen Passat”, kuru viņš nozadzis un aizdzinis uz tēvam piederošajām garāžām, tur noslēpis, un pats vienos naktī,

kad autobuss iet, devies atpakaļ uz Gulbeni, lai paņemtu tēva mašīnu, tad devies atpakaļ uz Baltinavu, tad to mašīnu jaucis laukā. Pēc divām dienām (vai

nedēļām) atbrauca pārbaudīt un atrada automašīnu, un apcietināja.

Uz prokurora jautājumiem /pers. K/ paskaidro, ka uz Stāķiem braucis ar tēva mašīnu no savām mājām /adrese/. Vakarpuse – tas nozīmē, vēl

nebija pilnīga nakts, vēl nebija 12. Braucis, lai noskatītu automašīnu, kuru varētu nozagt un izjaukt detaļām. Nezinot, kad viņam šī doma ienākusi prātā.

Nebija doma tieši par Stāķiem, braucis uz Gulbeni, aptuveni skatoties. Vienkārši Stāķi bija mierīga, nomaļa vieta, esot tur bijis kādreiz ar tēvu. Ar tēvu

vispār esot pus Latviju apbraukājis. Stāķos atstājis mašīnu pie vecas veikala ēkas. Pāri ceļam daudzstāvu māju pagalmā stāvējis sarkans “Volkswagen

Passat” universālis. Apskatījies apkārt, vai nav neviena, uzlauzis durvis. Rokturim ir slēdzenes vieta: to izņemot ar skrūvgriezi, ir elektroniska lieta, kuru

pagriežot mašīna atveras. Tālāk ātri izņemas spidometrs, ieliekas čips, izlaužas aizdedze un aizbrauc. Spidometru var izņemt, atgriežot vairākas paneļa

skrūves. Noņēmis vienu štekeri, ielicis čipu, kurš bijis viņa rīcībā, ieslēdzas aizdedze, viņam atliekot tikai izvilkt slēdzenes serdi, lai stūre nebloķētos. Nav

ne jausmas, kur čips ir tagad. Čipu nopircis caur paziņām, pat ne paziņām, vienkārši sen piedāvāja nopirkt, neatceroties, par kādu summu iegādājies.

Čips ir elektroniska ierīce, lai apietu mašīnas drošības sistēmas, aizdedzes elektrosistēmu. Čips ir no plastmasas, abās pusēs pa štekeram un notīts ar

izolentu. Viņš esot izdomājis apvainot /pers. L/, lai mazinātu savu vainu. Teicis, ka esot divatā nozaguši, jo domājis, ka tad, tīri iespējams, pat tikšot

sveikā cauri. To izdomājis, kad viņu no Madonas pagaidu aizturēšanas pārveda uz Gulbeni. Liecinājis, ka /pers. L/ ir zadzis, jo zinājis, ka viņam ir bijušas

problēmas ar tieši tādu nodarbošanos, tiesas lietas, nezinot, varbūt tās bija baumas, bet uz to brīdi viņš tā domājis. Neatceroties, kā iepazinies ar /pers.

L/, bet pieļaujot, ka viņi bija tikušies kaut kādās kompānijās, bija dzirdēts no citiem cilvēkiem par viņu. Nekādu attiecību nebija, konflikta arī nē.

Zādzības stāstu pats izdomājis, liecinājis policijā vienu reizi. Kad nonācis izolatorā, izdomājis, ka vairs par /pers. L/ neliecināšot, sapratis, ka tas neko

nemainīs, un pirms pirmās tiesas uzrakstījis iesniegumu prokuroram. Prokuratūrā liecinājis to pašu, ko policijā. Bijusi liecību pārbaude uz vietas, stāstījis

par apstākļiem, bet teicis, ka to darījis /pers. L/. Bijusi konfrontēšana ar Rinaldu. Neatceroties, ko tur teicis. Iesniegumā prokuroram rakstījis, ka

nevēloties apsūdzēt nevainīgu cilvēku. Kad viņu iesēdināja (apcietināja), pirmajā momentā domājis tikai par to, kā tikt ārā no cietuma, tās bijušas

emocijas, bailes. Pēc tam samierinājies un apjēdzis, ko esot piedarījis. Pēc iznākšanas no cietuma ar /pers.L/ neesot runājis, viņš ar viņu arī nē. Pēc tēva

mašīnas braucis ar autobusu no Baltinavas uz Gulbeni, pēc tam uz Stāķiem kājām. Cik maksāja biļete, neatceroties, autobuss iet pēc vieniem naktī. Uz

/pers. L/ jautājumu /pers. K/ paskaidro, ka zadzis naudas dēļ.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmo punktu, tiesa, pēc prokurora lūguma, lai noskaidrotu pirmstiesas pratināšanas laikā sniegtajās

/pers. K/ liecībās radušās pretrunas, nolasa /pers. K/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības (1.sējuma 65.-66., 71., 73.lietas lapa; 2.sējuma 25.lietas

lapa).

Apsūdzētais /pers. K/ pēc liecību nolasīšanas, paskaidro, ka liecības neatbilst patiesībai, jo viņš esot gribējis izvairīties no atbildības. Liecības esot

pierakstītas pēc viņa teiktā, stāstu esot pats izdomājis. Par tikšanām neesot izdomāts, saskarsme ar /pers.L/ esot bijusi, bet viņš neatceroties, ko viņi

darījuši, bet noteikti ne kriminālā jomā. Viņš īsti neatceroties par tām krimināllietām Balvos, domājot, ka tās 2011.gadā beidzās, un viņš (/pers.K/) ticis

notiesāts. Tā sanāk, ka esot nepatiesību stāstījis, ka viņš ar /pers. L/ Balvos iepriekš kopā zaguši.

Savukārt pirmstiesas izmeklēšanā dotajās liecībās kā aizdomās turētais /pers. K/ 2011.gada 23.maijā liecinājis, ka 2011.gada maija sākumā,

mēneša pirmajā pusē divatā ar paziņu /pers.L/ (uzvārdu nezinot, pēc izskata čigāntautības izskatās, dzīvojot it kā Rīgā pie paziņām) ar viņa (/pers. K/)

automašīnu (tēva mašīnu) braukuši no Balviem uz Gulbeni, lai nozagtu kaut kādu mašīnu, ko pēc tam izjauktu detaļās un detaļas pārdotu atsevišķi.

Nekāda konkrēta mašīna viņiem neesot bijusi noskatīta. Norāda, ka maršrutu, kur braukt, viņam esot teicis /pers.L/, jo viņš tur esot bijis, kur viņi

braukuši zagt. Iebraukuši Gulbenē no Balvu puses, braukuši garām veikalam “Super Neto” līdz Rīgas ielai, pa Rīgas ielu pa kreisi līdz T veida

krustojumam, tajā pa kreisi, garām atjaunotajai muižai, izbraukuši no Gulbenes un braukuši pa asfalta ceļu līdz nokļuvuši pie diviem ciematiem

(nosaukumus neatceroties, jo bijis tur pirmo reizi). Iebraukuši 2.ciematā, /pers.L/ licis nolikt mašīnu pie tur esošā veikala ceļa labajā pusē. /pers.L/ arī

teicis viņam palikt tajā apvidū, lai vaktētu, nāk kāds vai ne. Pats /pers.L/ devies ar kājām pāri ceļam uz daudzdzīvokļu mājām, lai nozagtu kādu mašīnu

(kaut ko no VW vai Audi, jo /pers.L/ esot bijis no šo marku mašīnām čips “pielaišanai”- t.i., aizdedzei), un /pers.L/ līdzi bijis “varatoks”- kaut kas līdzīgs

atmūķētājam, bet viņš (/pers.K/) palicis novērot apkārtni pie vienas no daudzdzīvokļu māju stūriem. Tas viss noticis naktī, pēc pusnakts (precīzu

pulksteni pateikt nezinot). Pirms tam /pers.L/ viņam arī izstāstījis maršrutu kā izbraukt laukā no Gulbenes- kad viņš (/pers.K/) brauks pa priekšu ar savu

mašīnu, bet /pers.L/- aiz viņa ar nozagto mašīnu- iebraucot Gulbenē nogriezties krustojumā pa labi uz “Rēzekne 88” pirms atjaunotās muižas, uzbraucot

kalnā, kalnā krustojumā atkal pa labi, tā izbraucot no Gulbenes uz Rēzeknes pusi. /pers.L/ staigājis pa māju pagalmiem, meklēdams piemērotu mašīnu,

ko nozagt, līdz izvēlējies VW Passat – “garo”, sarkanā krāsā, jo a/m stāvējusi tumšā vietā, un tai bijusi oriģinālā signalizācija. Pie šīs mašīnas /pers.L/

nokļuvis ejot cauri pagalmiem, bet viņš (/pers.K/)- ejot pa otru mājas pusi (galu), tuvāk galvenajam ceļam, kas veda caur šo ciematu. Mašīnā /pers.L/

iekļuvis praktiski 5 minūšu laikā, taču viņš ( /pers.K/) tumsā neredzējis-kā, jo atradies no /pers.L/ 30-40 metru attālumā pie mājas stūra, bet palaist ar

čipu mašīnu /pers.L/ mēģinājis gandrīz veselu stundu, jo bijis jāņem laukā spidometrs, čips bijis jāiesprauž kaut kādos spidometra vados, bet precīzāk

viņš nezinot pateikt, jo pēc tam par to palaišanu viņam stāstījis /pers.L/, jo pats viņš (/pers.K/) tuvāk zagtajai mašīnai negājis.Visu to stundu viņš

(/pers.K/) stāvējis un vaktējis pie mājas stūra, lai kāds nenāktu. /pers.L/ pats vadījis mašīnu prom no notikuma vietas, bet viņš (/pers.K/) braucis pa

priekšu ar savu mašīnu pa maršrutu laukā no Gulbenes uz Rēzeknes pusi. Turklāt no notikuma vietas /pers.L/viņu (/pers.K/) ar nozagto mašīnu aizvedis

līdz viņa (/pers.K/) mašīnai- 200-300 metru attālumā, un, braucot mašīnā, redzējis, ka ir bijis spidometrs, un tas ir ielikts atpakaļ priekšējā panelī, bet

šķībi. Braukuši viņi pa ceļu – Gulbene- Rēzekne līdz Lazdukalnam, caur Skujatniekiemuz Baltinavu, lai nozagto automašīnu noliktu viņa (/pers.K/) garāžā,

lai pēc tam to izjauktu. Nolikuši mašīnu VW viņa (/pers.K/) garāžā, iebraucot pa sānu durvīm. Pēc tam viņš aizvedis /pers.L/ uz Balviem uz autobusu.

/pers. K/ paskaidrojis, ka pašu /pers.L/ pazīstot apmēram 1 mēnesi, iepazinušies Rēzeknē, klubā-smēķējot laukā pie kluba. Jau iepriekš /pers.L/ viņam

esot teicis, ka zogot visu kaut ko (pārsvarā mašīnas). Pirms viņi kopā ar /pers.L/ nozaguši a/m VW Passat Variant, viņi tikuši veikuši citas zādzības

kopā, pārsvarā Balvu rajonā (1.sējuma 65.-66.lietas lapa).

Nopratināts kā aizdomās turētais 2011.gada 24.maijā, /pers. K/ liecinājis, ka savu liecību, ko sniedzis 23.05.2011. kā aizturētais, paturot spēkā,

papildinājumu, labojumu neesot. Izdarīto nožēlojot, savu vainu atzīstot pilnībā (1.sējuma 71.lietas lapa).

Savukārt, nopratināts kā aizdomās turētais papildus 2011.gada 11.augustā, /pers. K/ liecinājis, ka liecību, ko sniedzis kā aizturētais 23.05.2011.,

paturot spēkā, labojumu neesot. Liecību, ko sniedzis kā aizdomās turētais 2011.gada 24.maijā, paturot spēkā, labojumu neesot. Izdarīto ļoti nožēlojot,

savu vainu atzīstot pilnībā. Esot nolēmis un apņēmies vairāk noziedzīgus nodarījumus neizdarīt, vēloties pabeigt mācības koledžā, atrast darbu, sākt segt

cietušajam radīto materiālo zaudējumu. 2011.gada maija sākumā kopā ar paziņu /pers.L/ (uzvārdu nezinot) nozaguši automašīnu VW Passat, “garo”,

sarkanā krāsā, lai pēc tam to izjauktu detaļām, un detaļas pārdotu atsevišķi, tā iegūstot naudu savam patēriņam. Automašīna, ko nozaguši, atradusies

Gulbenes raj., ciematā, pie daudzdzīvokļu mājas, pie pašas ēkas, laikam pie fasādes puses. Pašu automašīnas uzlaušanu, iekļūšanu tajā veicis /pers.L/,

kamēr viņš (/pers.K/) stāvējis uz vakts. Mašīnu uz Baltinavu, uz viņa (/pers.K/) garāžu vadījis /pers.L/. Nozagto mašīnu viņš (/pers.K/) izjaucis viens pats

detaļās, izņemot motortelpu, mašīnas detaļas palikušas viņa (/pers. K/) garāžā Baltinavā. Par to, ka kopā ar /pers.L/ veikuši zādzību, nevienam neko

neteicis. Sīkāk liecināt nezinot (1.sējuma lietas 73.lapa).

Augstāk aprakstītās liecības par maršrutu, pa kuru /pers. K/ kopā ar /pers. L/ ieradušies Gulbenē, lai dotos nozagt automašīnu, kā arī vietu vietu,

no kuras tika nozagta automašīna VW Passat Variant, valsts numurs /reģ.nr./, no Gulbenes novada Stradu pagasta Stāķi 17 pagalma, /pers. K/ ir

apstiprinājis liecību pārbaudē uz vietas 2011.gada 15.augustā un tam pievienotajās fototabulās. Liecību pārbaudes laikā /pers. K/ parādījis gan /pers. L/

ceļu (starp pagalmiem) pa labi gar māju /adrese/, pa kuru zagt mašīnu devies /pers. L/, gan pats savu maršrutu pa kreisi gar māju /adrese/, pa taciņu, pa

kuru devies viņš (/pers.K./) pats, kā arī parādījis daudzdzīvokļu māju Stāķos, pie kuras atradusies automašīna VW Passat Variant, kuru viņi ar /pers. L/

nozaguši, parādījis arī vietu pie mājas, pie ieejas kāpnēm, kur tieši atradusies minētā automašīna (1.sējuma lietas 74.,75.-82.lapa).

Tiesa par ticamām uzskata /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā 2011.gada 23.maijā (1.sējuma lietas 65.-66.lapa), 2011.gada 24.maijā (1.sējuma

lietas 71.lapa) un kā aizdomās turētā sniegtās liecības 2011.gada 11.augustā (1.sējuma lietas 73.lapa), kuras viņš pilnībā apstiprinājis protokolā par

liecību pārbaudi uz vietas 2011.gada 15.augustā (1.sējuma lietas 74., 75.-82.lapa), konfrontēšanas protokolā 2011.gada 15.augustā (1.sējuma lietas

83.lapa). Turklāt liecībās detalizēti izklāstīta nozieguma veikšanas kārtība, veids, tālākā rīcība...

Analoģiskas liecības /pers. K/ kā apsūdzētais devis arī prokuratūrā 2011.gada 3.oktobrī pēc apsūdzības uzrādīšanas, norādot, ka apsūdzība viņam

saprotama un ka viņš kā apsūdzētais vēlas sniegt liecību (1.sējuma lietas 167., 168.-169.lapa).

Un tikai pēc liecību sniegšanas 2011.gada 3.oktobrī prokuratūrā, /pers. K/ 06.10.2011. uzrakstījis iesniegumu prokurorei, kurā lūdzis izsaukt viņu

uz sarunu, jo viņš vēloties mainīt savas liecības (1.sējuma lietas 186.lapa). /pers. K/ iesniegums tiesai, kurā norādīts, ka viņš “…vēlas atzīties sekojošā

lietā- šajā noziegumā, kuru izskata šī tiesa, noziegumu esot veicis viens pats, līdz ar to esot apmelojis /pers. L/, lūdz tiesai un /pers. L/ piedošanu par

nepatiesajām liecībām, kuras esot devis iepriekš, savu vainu atzīstot pilnībā un ļoti nožēlojot”, tiesā saņemts 2012.gada 29.februārī (2.sējuma lietas

25.lapa).

Savukārt ne pirmās instances tiesā, lietu iztiesājot citā tiesas sastāvā, tiesas sēdē 2013.gada 13.maijā (tiesas sēdes protokols – 2.sējuma lietas

124.-126.lapa), ne tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī (tiesas sēdes protokols – 4.sējuma lietas 12.-15.lapa) apsūdzētais /pers. K/ nesniedza pietiekami

ticamu un pamatotu liecību maiņas pamatojumu, norādot, ka: “Es izdomāju apvainot /pers. L/, lai mazinātu savu vainu. Teicu, ka esam divatā nozaguši, jo

domāju, ka tad, tīri iespējams, pat tikšu sveikā cauri. Es to izdomāju, kad mani no Madonas pagaidu aizturēšanas pārveda uz Gulbeni. Es liecināju, /pers.

L/ ir zadzis, jo es zināju, ka viņam ir bijušas problēmas ar tieši tādu nodarbošanos, tiesas lietas, nezinu, varbūt tās bija baumas, bet uz to brīdi es tā

domāju. Liecības neatbilst patiesībai, jo es gribēju izvairīties no atbildības…” (2016.gada 26.aprīļa tiesas sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā

Nr.11170014511 - 4.sējuma lietas 40.-41.lapa). Tiesa nesaskata loģisku skaidrojumu tam, kāpēc /pers. K/ apmelot /pers. L/, jo personu grupa ir

atbildību pastiprinošs apstāklis, un liecinot par nozieguma izdarīšanu divatā-personu grupā, /pers. K/ ir liecinājis nelabvēlīgi sev.

Tāpat tiesa ņem vērā to, ka pirmās instances tiesā, lietu iztiesājot citā tiesas sastāvā, tiesas sēdē 2013.gada 24.janvārī, tas ir –jau pēc tam, kad

/pers. K/ 06.10.2011. bija uzrakstījis iesniegumu prokurorei, kurā lūdzis izsaukt viņu uz sarunu, jo viņš vēloties mainīt savas liecības (1.sējuma lietas

186.lapa), gan pēc /pers. K/ iesnieguma tiesai, kas saņemts tiesā 2012.gada 29.februārī (2.sējuma lietas 25.lapa), piedaloties /pers. K/ aizstāvim

zvērinātam advokātam G.Sīmanim, apsūdzētais /pers. K/ norādījis, ka celto apsūdzību saprotot un sevi atzīstot par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta

otrās daļas, juridiskajai kvalifikācijai piekrītot, cietušo /pers. M/ – 1800 Ls un /pers. O/- 82,50 Ls apmērā pieteiktās kompensācijas atzīstot (tiesas sēdes

protokols – 2.sējuma lietas 77.lapa; pielikums tiesas sēdes protokolam krimināllietā Nr.11170014511 – 2.sējuma lietas 79.lapa).

Tiesa uzskata, ka vēlāk – tiesas sēdē sniegtajām /pers. K/ liecībām ir zemāka ticamība, jo uzreiz pēc notikušā viņš nav sagatavojies savai

aizstāvībai, nav izvēlējies savu aizstāvības pozīciju, taktiku, līdz ar to nav ticis ietekmēts.

Tādējādi sākotnēji apsūdzētais /pers. K/ faktiski ir atzinis savu vainu visā viņam uzrādītajā apsūdzībā. Izvērtējot apsūdzētā /pers. K/ liecības, tiesa

atzīst, ka /pers. K/ šī brīža attieksme pret apsūdzību ir viņa izraudzītā aizstāvības taktika, kādu viņš realizē, nolūkā mazināt savu vainas pakāpi un attaisnot

savu rīcību. Tiesa vērtē apsūdzētā /pers. K/ sniegtās liecības tiesas izmeklēšanas laikā kā mēģinājumu izvairīties no atbildības.

Bez paša apsūdzētā /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām un paskaidrojumiem tiesas sēdē, viņa vaina apsūdzībā norādītajā

noziegumā ir pierādīta arī ar rakstiskajiem pierādījumiem lietā, liecinieku liecībām.

Automašīnas VW Passat Variant (1.sējuma lietas 4.lapa) zādzības izdarīšanu apstiprina NŽ:476 no 09.05.2011. par to, ka no pagalma Gulbenes

novada Stradu pagastā Stāķi 17 laikā no 09.05.2011. plkst.00.00 – 09.05.2011. plkst.09.00 nozagta /pers. M/ piederošā automašīna VW Passat

Variant, reģistrācijas numurs GS 1045 (1.sējuma lietas 2.lapa), bet automašīnas VW Passat Variant, reģistrācijas numurs /reģ.nr./, piederība /pers. M/

apstiprināta ar liecinieces /pers. AA/ liecībām tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī, kurās viņa liecināja, ka automašīna bijusi VW Passat sarkanā krāsā,

numuru neatceroties, automašīna tikusi pārdota, bet neesot tikusi pārrakstīta uz /pers. M/ vārda, jo mutiski vienojušies par to, ka samaksa tiks veikta pa

daļām, un kad tiks veikta pēdējā samaksa, tad mašīna tiks pārrakstīta. Nauda tikusi samaksāta, cik- neatceroties, bet pārrakstīšana neesot notikusi, jo

notikusi automašīnas zādzība. Mašīna bijusi tehniskā kārtībā, slēgušās visas durvis, mašīnu varēja atslēgt ar centrālo atslēgu un tā tikusi slēgta ar pulti-

atslēga bijusi kā pults, bet vai tā skaitās signalizācija, viņa nezinot (tiesas sēdes protokols – 3.sējuma lietas 44.lapa); cietušā /pers. M/ 2011.gada 9.maija

iesnieguma protokols par automašīnas VW Passat Variant, reģistrācijas numurs /reģ.nr./(1.sējuma lietas 4.lapa), zādzību laikā no plkst.24.00 līdz 9.00 no

/adrese/, automašīna atradusies pie mājas pretī dzīvokļa logiem, automašīna bijusi aprīkota ar signalizāciju un tās durvis bijušas aizslēgtas (1.sējuma

3.lietas lapa), un cietušā /pers. M/ gan pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības (1.sējuma lietas 7.lapa), gan tiesas sēdē (tiesas sēdes protokols – 3.sējuma

lietas 43.lapa; 2015.gada 14.janvāra tiesas sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā Nr.11170014511- 3.sējuma lietas 46.lapa); cietušās /pers. O/

pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības (1.sējuma lietas 9., 11.lapa); automašīnas VW Passat Variant 20.05.2011. apskates darbnīcās “Rīts” Baltinavas

pagasts, Baltinavas novads protokols un tam pievienotās fototabulas (1.sējuma lietas 13.,14.-24.lapa); no liecinieka /pers. AB/ 22.08.2011. izņemto

mantu- automašīnas detaļu apskates protokols un tam pievienotās fototabulas (1.sējuma lietas 39.-40.,41.-48.lapa). Cietušais /pers. M/ apstiprināja, ka

esot saņēmis ar 2011.gada maija mēnesī viņam piederošās automašīnas zādzības rezultātā nodarītos zaudējumus 1800 Ls apmērā no /pers. K/.

Automašīnas zādzības izdarīšanas faktu no /adrese/pagalma apstiprina arī konfrontēšanas protokols starp apsūdzētajiem /pers. K/ un /pers. L/

2011.gada 15.augustā, kur /pers. K/ paskaidrojis, ka 2011.gadā uz 9.maiju viņi ar /pers.L/ bijuši miestā Gulbenes rajonā, lai nozagtu automašīnu, ko viņi

arī abi, kopīgi darbojoties, izdarījuši. Nozagtā automašīna bijusi VW Passat sarkanā krāsā, mašīna stāvējusi pie daudzstāvu mājas. Mašīnā iekļuvis

/pers.L/, viņš (/pers.K/) tikmēr stāvējis uz vakts. No notikuma vietas nozagto mašīnu prom vadījis /pers.L/. Mašīnu novietojuši garāžā pie viņa (/pers.K/)

Baltinavas novadā. Pēc tam pēc /pers.L/ lūguma šo nozagto mašīnu viņš (/pers.K/) izjaucis detaļās, lai tās pārdotu. /pers.L/ teicis, ka dabūšot detaļām

pircēju. Nodoms nozagt mašīnu radies viņiem ar /pers.L/ kopīgi (1.sējuma lietas 83.lapa).

Savukārt to, ka apsūdzētais /pers. K/ ir piedalījies automašīnas zādzības izdarīšanā, apstiprina lietā noskaidrotie fakti, ka apsūdzētais /pers. K/

lieciniekam /pers. AD/Malnavas koledžas kopmītnēs pārdevis automašīnas ugunsdzēšamo aparātu sarkanā krāsā; automašīnas aptieciņu ar uzrakstu

“Record”, “Hartman”; atstarojošo vesti spilgti dzeltenā krāsā celefāna iepakojumā un domkratu uz vienas atspiežamās kājas “Bilstein” (liecinieka /pers.

AD/ 29.08.2011. nopratināšanas protokols -1.sējuma lietas 54.-55.lapa), kas savukārt apstiprināts ar no liecinieka /pers. AD/ 29.08.2011. izņemto

mantu apskates protokolu un tam pievienotajām fototabulām (1.sējuma lietas 56.,57.-59.lapa), kā arī tas, ka apsūdzētais /pers. K/ lieciniekam /pers.

AB/- attālam radiniekam iedevis paglabāt a/m VW Passat vienas sānu – labās puses priekšējās durvis sarkanā krāsā; stūri ar visiem slēdžiem; salona

iekšējo priekšējo paneli; spidometra paneli; drošības spilvenu; salona apsildes iekārtu ar motoriņu; 3 gab. vadības blokus; bāgāžas nodalījuma kreisās

puses sānu paneli; logu tīrītāju mehānismu ar motoriņu; 2 gab. saules aizsargus; 4 durvju eņģes; galveno bremžu cilindru; rokas bremzes rokturi; 4 gab.

salona apgaismes lukturus un bagāžas nodalījuma dekoratīvo metāla uzliku (liecinieka /pers. AB/ 22.08.2011. nopratināšanas protokols un tam

pievienotās fotogrāfijas - 1.sējuma lietas 35.,36.-36.-37.lapa), kas savukārt apstiprināts ar no liecinieka /pers. AB/ 22.08.2011. izņemto mantu -

automašīnas detaļu apskates protokolu un tam pievienotajām fototabulām (1.sējuma lietas 39.-40., 41.-48.lapa). Par iepriekš minēto mantu pārdošanu

/pers. AD/ un iepriekš minēto mantu nodošanu glabāšanā /pers. AB/ savās liecībās pirmstiesas izmeklēšanā 15.08.2011. norādījis /pers. K/ (1.sējuma

lietas 84.lapa).

Liecinieks /pers.AB/tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī liecināja, ka pēc /pers. K/ lūguma pieņēmis glabāšanā automašīnas detaļas, detaļas /pers. K/

atvedis ar savu mašīnu. Detaļas /pers. K/ salicis pie viņa (/pers.AB/) garāžā, izlicis visu, kas viņam bijis mašīnā līdzi, detaļas – durvis – bijušas sarkanas

un viņam liekoties, ka bijusi arī stūre, un uz stūres – VW zīme. Ko /pers. K/ atvedis, tas arī bijis, visas atdevis policijai, bet kur viņš to ņēmis, cik ilgi būs

jāglabā – par to neinteresējies. Numuru uz detaļām nebijis. Detaļas pie viņa pastāvējušas kādas 2-3 nedēļas (tiesas sēdes protokols – 3.sējuma lietas

44.lapa; 2015.gada 14.janvāra tiesas sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā 11170014511).

Liecinieks /pers.AD/tiesas sēdē apliecināja, ka pēc /pers. K/ piedāvājuma kādreiz iegādājies vai uz bartera kaut kādas mašīnas lietas, vai

piedāvāja, vai vienkārši sarunājuši – neatceroties. Tas bijis skolas laikā, varbūt gada vidū, pirms kādiem četriem gadiem. Bijis domkrats, dzēšamais

aparāts, magnetola. Ko iegādājies, to arī nodevis policijai. /pers.K/ stāstījis, ka uzpērk lētākas mašīnas, remontē. Viņš zinājis, ka viņam (/pers.K/) ir

garāžas. Vēl starp mantām bijusi aptieciņa. Viņš (/pers.AD/) ņēmis to, kā pašam mašīnā nebijis. Varbūt viņš kādu mantu tālāk pārdevis, bet to tagad

vairs neatceroties. Par mašīnas zagšanu /pers. K/ neko nestāstījis (tiesas sēdes protokols – 3.sējuma lietas 44.lapa; 2015.gada 14.janvāra tiesas sēdes

audioieraksta atšifrējums krimināllietā 11170014511).

Tiesa atzīst par pierādītu apsūdzētā /pers. K/ vainu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā.

Apsūdzētais /pers. L/ tiesas sēdē 2015.gada 14.janvārī savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas neatzina

(tiesas sēdes protokols -3.sējuma 43.lietas lapa), neatzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas arī tiesas sēdē

2016.gada 26.aprīlī, norādot, ka celto apsūdzību saprotot, savu vainu neatzīstot, liecību nesniegšot, bet uz jautājumiem atbildēšot. Uz prokurora

uzdotajiem jautājumiem, /pers. L/ paskaidro, ka noliegt to, ka /pers. K/ esot redzējis, nevarot. Saistība varētu būt tāda, ka viņa tēvs strādā uz meža

mašīnas un viņš (/pers. L/) kādreiz nodarbojies ar mežizstrādi. Varbūt tādā veidā kādreiz ir saskarsme bijusi. Arī tad, kad viņš ( /pers. L/) atradies

apcietinājumā zem Aizkraukles rajona tiesas sprieduma un tiesas sēdēs. Viņš (/pers. L/) ar viņu (/pers. K/) nerunājuši, nejautājis, kāpēc viņš (/pers. K/)

viņu (/pers. L/) aprunā, jo baidījies, ka tas varētu tikt kvalificēts kā spiediens. Paskaidro, ka viņam (/pers. L/) ir bijušas vairākas tiesas, arī vairākas

notiesājošas tiesas. Tobrīd viņš atradies apcietinājumā zem Aizkraukles rajona tiesas lēmuma par akumulatora zādzību no automašīnas, un uz šo brīdi ir

Augstākās tiesas lēmums, ka viņu nevajadzēja apcietināt. Viņam (/pers.L/) esot bijušas vairākas tiesas par automašīnu zādzībām, un šī informācija nav

slepena, cilvēki runā. Cik sapratis, tad /pers.K/ tā bijusi pirmā reize apcietinājumā, un tā esot loģiska rīcība – ja viņš (pers. L/) nonāktu apcietinājumā,

kāpēc nepateikt, ka vainīgs /pers. G/, nevis viņš (/pers.L/) pats, un tad viņš (/pers.L/) būtu palīdzējis atklāt noziegumu. Skaidro, ka /pers. AG/ esot brālis,

kurš dzīvojot netālu no /pers. K/, un iespējams, caur šiem paziņām šī informācijas plūsma bija nonākusi. Viņam (/pers.L/) esot stāstīts, ka šis /pers.AG/

un /pers. K/ vienā skolā mācījušies. Viņš (/pers.K/) pazīstot /pers. AH/. Tās bijušas viņa (/pers.L/) domas, ka /pers. AG/ ietekmējis /pers.K/. /pers. AH/

varēja izstāstīt /pers. AG/ par viņa (/pers.L/) sodāmībām, un tā kā /pers. AG/ un /pers.K/ir kursabiedri, tad viņi varēja satikties un izrunāties. 2011.gadā,

kad notika zādzība, viņš (/pers.L/) dzīvojis ar meiteni, viņiem bijis bērns, īrējuši dzīvokli Ģertrūdes ielā (Rīgā). Viņš (/pers. L/) jau to neslēpis, bet neviens

jau nevar pateikt, ka tieši tajā brīdī viņš (/pers.L/) bijis bārā vai vēl kur, kur ir video. Ja būtu bijuši neapstrīdami pierādījumi, ka bijis citā vietā, būtu

norādījis (tiesas sēdes protokols -4.sējuma 14.lietas lapa; 2016.gada 26.aprīļa tiesas sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā 11170014511-

4.sējuma lietas 41.lapa).

Tiesa norāda arī uz to, ka pirmās instances tiesā, lietu iztiesājot citā tiesas sastāvā, tiesas sēdē 2013.gada 24.janvārī apsūdzētais /pers. L/ nav

atzinis sevi par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, nav atzinis cietušo /pers. M/ un /pers. O/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas (tiesas

sēdes protokols 2.sējuma 77., 80.lapa), un tiesas sēdē 2013.gada 13.maijā, lietu iztiesājot citā tiesas sastāvā, ir sniedzis liecības (tiesas sēdes protokols -

2.sējuma 125.lietas lapa; 2013.gada 13.maija tiesas sēdes audioieraksta atšifrējums krimināllietā 11170014511- 3.sējuma lietas 38.lapa), kuras samērā

būtiski atšķiras no /pers. L/ tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī dotajām atbildēm uz prokurora uzdotatajiem jautājumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanā kā aizdomās turētais /pers. L/ 2011.gada 29.jūlijā, izmantojot savas kā aizdomās turētā tiesības, izvēlējies šai

kriminālprocesā uz doto brīdi liecības nesniegt, norādot, ka arī nevēloties piedalīties citās izmeklēšanas darbībās ar viņa piedalīšanos (1.sējuma lietas

121.lapa), arī prokuratūrā, nopratināts kā apsūdzētais, /pers. L/ liecinājis, ka gramatiski apsūdzību saprotot, bet savu vainu apsūdzībā neatzīstot, izmanto

savas likumā paredzētās tiesības un liecības apsūdzētā statusā nesniedz (1.sējuma lietas 172.lapa).

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā /pers. K/ paziņojumu tiesas sēdē par to, ka viņš viņam inkriminēto noziegumu - /pers. M/ piederošās automašīnas VW

Passat Variant reģ. Nr./reģ.nr./ zādzību, izdarījis viens pats bez līdzapsūdzētā /pers. L/ piedalīšanās, neuzskata to par ticamu un vērtē tikai kā mēģinājumu

palīdzēt līdzapsūdzētajam izvairīties no atbildības, kā arī pašam izvairīties no atbildības:

/pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā vairākas reizes sīki, detalizēti sniedzis paskaidrojumus par automašīnas VW Passat Variant reģ.

Nr./reģ.nr./ zādzību, kuru izdarījis kopā ar /pers. L/, arī nozieguma izdarīšanas vietā norādot kur un ko katrs darījis – (1.sējuma lietas 65.-66., 71., 73.,

74., 75.-82., 83., 168.-169.lapa);

savu liecību maiņu apsūdzētais /pers. K/ pamato - norādot, ka apvainot /pers. L/ izdomājis, lai mazinātu savu vainu, esot gribējis izvairīties no

atbildības, tāpēc teicis, ka zaguši divatā, turklāt tad, kad viņš ticis aizturēts, pirmajā momentā domājis tikai par to, kā tikt ārā no cietuma, tās bijušas

emocijas, bailes; tiesas ieskatā apsūdzētā arguments ir sadomāts un ir pretrunā ar tiesas izmeklēšanā noskaidrotajiem zādzības izdarīšanas apstākļiem, jo

/pers. K/ ticis aizturēts 2011.gada 22.maijā (1.sējuma lietas 64.lapa), pirmo liecību kā aizturētais /pers. K/ sniedzis 2011.gada 23.maijā, bet jau

2011.gada 24.maijā /pers. K/ atbrīvots no ĪAV (1.sējuma lietas 69.lapa) un viņam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīves vietā

(1.sējuma lietas 72.lapa). Taču arī pēc tam gan 2011.gada 11.augustā, sniedzot papildus liecības kā aizdomās turētais, gan veicot liecību pārbaudi uz

vietas 2011.gada 15.augustā, gan konfrontēšanā ar /pers. L/ 2011.gada 15.augustā, gan arī sniedzot liecības kā apsūdzētais 2011.gada 3.oktobrī, /pers.

K/ joprojām sniedzis detalizētus paskaidrojumu par automašīnas VW Passat Variant reģ. Nr./reģ.nr./ zādzību kopā ar /pers. L/. Tiesa nesaskata loģiskus

iemeslus /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā doto liecību grozīšanai tādēļ, ka pirmstiesas izmeklēšanā, norādot, ka zaguši divatā ar /pers. L/, /pers. K/

gribējis izvairīties no atbildības, mazināt savu vainu, jo gan /pers. K/, gan /pers. L/ bija ļoti labi zināms, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā

ir vainu pastiprinošs apstāklis un lielāks sods ir paredzēts tieši par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā;

tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. K/ paskaidrojumi tiesas sēdē nav ticami arī tā iemesla dēļ, ka minētās automašīnas zādzības izdarīšana tādā

veidā, kā to paskaidro /pers. K/ (uz Stāķiem braucis ar tēva mašīnu no savām mājām /adrese/. Vakarpuse – tas nozīmē, vēl nebija pilnīga nakts, vēl

nebija 12. Braucis, lai noskatītu automašīnu, kuru varētu nozagt un izjaukt detaļām. Nezinot, kad viņam šī doma ienākusi prātā. Nebija doma tieši par

Stāķiem, braucis uz Gulbeni, aptuveni skatoties. Vienkārši Stāķi bija mierīga, nomaļa vieta, esot tur bijis kādreiz ar tēvu. Stāķos atstājis mašīnu pie vecas

veikala ēkas. Pāri ceļam daudzstāvu māju pagalmā stāvējis sarkans “Volkswagen Passat” universālis. Apskatījies apkārt, vai nav neviena, uzlauzis durvis.

Rokturim ir slēdzenes vieta: to izņemot ar skrūvgriezi, ir elektroniska lieta, kuru pagriežot mašīna atveras. Tālāk ātri izņemas spidometrs, ieliekas čips,

izlaužas aizdedze un aizbrauc. Spidometru var izņemt, atgriežot vairākas paneļa skrūves. Noņēmis vienu štekeri, ielicis čipu, kurš bijis viņa rīcībā,

ieslēdzas aizdedze, viņam atliekot tikai izvilkt slēdzenes serdi, lai stūre nebloķētos), faktiski atbilst /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā dotajiem

paskaidrojumiem par to, ka…pēc tam par automašīnas palaišanu viņam stāstījis /pers. L/, jo pats viņš (/pers.K/) tuvāk zagtajai mašīnai negājis, mašīnā

/pers. L/ iekļuvis praktiski 5 minūšu laikā, taču /pers. K/ tumsā neredzējis-kā, jo atradies no /pers. L/ 30-40 metru attālumā pie mājas stūra, bet palaist ar

čipu mašīnu /pers. L/ mēģinājis gandrīz veselu stundu, jo bijis jāņem laukā spidometrs, čips bijis jāiesprauž kaut kādos spidometra vados. Šajā

sakarībā tiesa norāda uz to, ka savās piermstiesas izmeklēšanā dotajās liecībās apsūdzētais /pers. K/ savas liecības ir sniedzis pirmajā personā, kā

piemēram: es, mēs, tādējādi norādot uz darbībām, kuras veicis viņš pats vai kopā ar /pers. L/, taču tiesas sēdē, pēc “Apskatījos apkārt, vai nav neviena,

uzlauzu durvis”, /pers. K/ pāriet uz darbības procesa aprakstu ciešamajā kārtā trešajā personā, un konkrēti: “Rokturim ir slēdzenes vieta; to izņemot ar

skrūvgriezi, ir elektroniska lieta, kuru pagriežot mašīna atveras. Tālāk ātri izņemas spidometrs, ieliekas čips, izlaužas aizdedze un aizbrauc. Spidometru

var izņemt, atgriežot vairākas paneļa skrūves…”, līdz ar to nenorādot, ka konkrētās darbības ir veicis tieši viņš pats, bet gan stāsta kā šīs konkrētās

darbības būtu veicamas. Līdz ar to tiesa secina, ka konkrētās darbības nav veicis pats /pers. K/;

tiesa konstatē pretrunas arī paša apsūdzētā /pers. K/ izteikumos tiesas sēdē – sākotnēji /pers. K/ paskaidrojis, ka zādzība bijusi 2011.gada vasarā,

naktī, vairāk tā kā vakarpusē, kad viņš devies ar tēvam piederošo automašīnu uz Gulbenes rajonu, Stāķiem, kur bija automašīna “Volkswagen Passat”,

kuru viņš nozadzis un aizdzinis uz tēvam piederošajām garāžām, tur noslēpis, un pats vienos naktī, kad autobuss iet, devies atpakaļ uz Gulbeni, lai

paņemtu tēva mašīnu, taču uz prokurora, tiesas jautājumiem /pers. K/ paskaidro, ka uz Stāķiem braucis ar tēva mašīnu no savām mājām /adrese/

vakarpusē – tas nozīmē, vēl nebija pilnīga nakts, vēl nebija 12. Pēc tēva mašīnas braucis ar autobusu no Baltinavas uz Gulbeni, kas iet pēc vieniem naktī,

pēc tam uz Stāķiem kājām….” Tiesa netic šādai apsūdzētā /pers. K/ liecībai, jo, kaut arī pieņemot, ka /pers. K/ no Baltinavas izbrauca ap plkst.22.30 -

23.00, tad Gulbenē viņš varēja nokļūt ātrākais ap plkst. 23.30 - 00.00, savukārt atpakaļ Baltinavā, kaut vai izdarot automašīnas zādzību 5 minūšu laikā,

kas reāli nebija iespējams, jo automašīna bija aizslēgta, un kā savās liecībās norādīja /pers. K/, viņam bija jāuzlauž durvis- izņemot ar skrūvgriezi

rokturim slēdzenes vietu, pagriežot elektronisku lietu, mašīna atveras, tad tālāk ātri jāizņem spidometrs, jāieliek čips, kā rezultātā tiek izlauzta aizdedze un

tikai tad var braukt, nokļūt uz plkst. 1.00 naktī faktiski nav iespējams, turklāt ņemot vērā arī to, ka nozagtā automašīna vēl bija jāiedzen tēvam

piederošajā garāžā, jānoslēpj tur, un pašam jānokļūst līdz autobusam, kas no Baltinavas izbraucot pēc plkst.1.00. Šajā sakarībā patiesībai atbilst /pers.

K/ pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības par to, ka “…nolikuši mašīnu VW viņa (/pers.K/) garāžā, iebraucot pa sānu durvīm, pēc tam viņš (/pers.K/)

aizvedis /pers. L/ uz Balviem uz autobusu”;

tiesa atzīst, ka /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības apstiprinās pat niansēs: par “apmēram pirms nedēļas pirms minētās automašīnas

zādzības kopā ar /pers.L/Balvos arī izdarījuši zādzību, no automašīnas Audi 6 nozaguši automagnetolu” (1.sējuma lietas 168.lapa), jo kā tas redzams no

tiesai pieejamās informācijas Sodu Reģistrā, tad tiešām pret /pers. L/ 05.05.2011. ir ticis uzsākts kriminālprocess Nr.11110013711 pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, /pers. L/ atzīts par aizdomās turēto 04.08.2011. (uzziņa par personas kriminālprocesiem SR -4.sējuma lietas 29.-30.lapa), kā arī

no tiesai pieejamās informācijas Sodu Reģistrā redzams, ka pret /pers. K/ 21.03.2011. uzsākts kriminālprocess Nr.11110007111 pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, /pers. K/ atzīts par aizdomās turēto 27.05.2011., 10.06.2011. krimināllieta Nr.11110007111 nosūtīta uz Balvu rajona tiesu un

20.11.2011. Balvu rajona tiesa apvienojusi krimināllietu Nr.11110007111 un krimināllietu Nr.11110013711, apvienotajām lietām piešķirot

Nr.11110007111 (uzziņa par personas kriminālprocesiem SR -4.sējuma lietas 19.-22.lapa).

Tiesa noraida šādas apsūdzētā /pers. K/ liecības, secinot, ka šādi paskaidrojumi sniegti saistībā ar otra apsūdzētā vēlēšanos izvairīties no jebkādas

atbildības.

Apsūdzētais /pers. L/ tiesas sēdē norādīja, ka 2011.gadā, kad notika zādzība, viņš dzīvojis ar meiteni, viņiem bijis bērns, īrējuši dzīvokli Ģertrūdes

ielā (Rīgā). Viņš (/pers.L/) jau to neslēpis, bet neviens jau nevar pateikt, ka tieši tajā brīdī viņš bijis bārā vai vēl kur, kur ir video. Ja būtu bijuši

neapstrīdami pierādījumi, ka bijis citā vietā, būtu norādījis (tiesas sēdes protokols -4.sējuma 14.lietas lapa; 2016.gada 26.aprīļa tiesas sēdes

audioieraksta atšifrējums krimināllietā 11170014511- 4.sējuma lietas 41.lapa).

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 6.punktu, /pers. L/ aizdomās turētā statusā bija pienākums

norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā viņš atradās citā vietā (alibi), vai arī norādīt uz kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem. No

lietas materiāliem redzams, ka pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā apsūdzētais /pers. L/ izmantoja savas tiesības nesniegt paskaidrojumus. Pirmstiesas

procesā no 2011.gada 29.jūlija, kad /pers. L/ atzīts par aizdomās turēto noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas

(1.sējuma 120.lapa) līdz pat tiesas sēdei 2016.gada 26.aprīlī, apsūdzētais nenorādīja uz savu alibi, nelūdza nopratināt sakarā ar alibi nevienu personu.

Tikai tiesas sēdē 2016.gada 26.aprīlī /pers. L/ norādīja, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies kopā ar meiteni, taču nenosaucot ne meitenes

vārdu, uzvārdu, vienlaicīgi paskaidrojot, ka “Ja būtu bijuši neapstrīdami pierādījumi, ka bijis citā vietā, būtu norādījis”. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa

nonāk pie secinājuma, ka apsūdzētajam /pers. L/ nav alibi par to, ka viņš 2011.gada naktī no 8. uz 9.maiju nav atradies apsūdzībā norādītajā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas vietā. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais savu alibi izvirzīja tikai tiesas sēdē, lai izvairītos no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu.

Arī Augstākās Tiesas Senāts 2013.gada 5.jūnija lēmumā lietā Nr.SKK -298/2013 norādījis uz to, ka no brīža, kad personai paziņots, ka tā

atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā, vai uz

Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Vienlaikus tiesa vadās arī pēc Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturtās daļas, kur noteikts, ka uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību,

kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja

persona uz šādiem apstākļiem vai alibi nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai

tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana

saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

Neraugoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, tiesai nav radušās nekādas šaubas, ka /pers. L/ izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu.

Uz apstākļiem, kas būtu pretrunā ar šādiem tiesas secinājumiem un atbilstoši likumam uzliktu tiesai pienākumu dot spriedumā tiem attiecīgu

vērtējumu, /pers. L/ nenorādīja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 19.pantu, visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību. Taču konkrētajā gadījumā tiesas izmeklēšanas laikā vispār nav radušās nekādas šaubas par apsūdzētā vainu, nerunājot jau par saprātīgām

šaubām, līdz ar ko tiesai nav pamata analizēt jautājumu par šaubu novēršanu. Faktiski ar katru veikto izmeklēšanas darbību tikai nostiprinājās tiesas

pārliecība par to, ka /pers. L/ pamatoti inkriminēta minētā nozieguma izdarīšana.

Ņemot vērā, ka /pers. L/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina, bet, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības,

atteicās liecināt, atbildot tikai uz jautājumiem, kā arī nepaskaidroja, kādā daļā vainu neatzīst, tiesa, analizējot pierādījumus, vadās pēc principa, ka /pers.

L/ noliedz visas apsūdzībā norādītās darbības.

Tiesa uzskata par pilnīgi pierādītu apsūdzētā /pers. L/ vainu Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanaā.

Atzīstot abu apsūdzēto /pers. K/ un /pers. L/ vainu pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko

kvalifikāciju, kā tas konstatēts spriedumā, par atbilstošu attiecīgajām Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētie /pers. K/ un /pers. L/ ir

sodāmi.

Nosakot sodu apsūdzētajiem /pers. K/ un /pers. L/, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, t.i., ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto personību, viņu atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. K/ un /pers. L/ pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas ir izdarījuši smagu noziegumu.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. K/ personību tiesa konstatēja, ka viņš agrāk sodīts: 2011.gada 20.janvārī ar Balvu rajona tiesas spriedumu pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, 125.panta pirmās daļas, 50.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, piemērojot Krimināllikuma

55.pantu, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem (1.sējuma lietas 110.-112.lapa); 2011.gada 2.novembrī ar Balvu rajona tiesas spriedumu

pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un 2 mēnešiem bez mantas konfiskācijas, saskaņā ar Krimināllikuma

51.panta pirmo daļu, šim sodam pievienota daļa no neizciestā soda pēc Balvu rajona tiesas 2011.gada 20.janvāra sprieduma un galīgais sods noteikts

brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 2 mēnešiem bez mantas konfiskācijas, soda izciešanas termiņš skaitāms no 02.11.2011. un soda izciešanas termiņā

ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 26.05.2011. līdz 02.11.2011. (2.sējuma lietas 134.-136.lapa). Atbrīvojies no soda izciešanas 18.04.2013.

pirms termiņa, neizciestais sods 3 mēneši 8 dienas, sodāmība nav dzēsta (2.sējuma lietas 101.-104.lapa). Neprecējies, apgādājamo personu nav, ir

patstāvīga dzīves vieta (1.sējuma lietas 97., 96.lapa).

Par atbildību mīkstinošu apstākli /pers. K/, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu, atzīstams tas, ka vainīgais labprātīgi

atlīdzinājis cietušajiem ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ko apliecina lietā esošais izlīgums ar cietušo /pers. M/ (2.sējuma lietas 130.lapa) un ar

/pers. O/ (2.sējuma lietas 131.lapa), un ko apstiprina arī maksājuma uzdevumi (2.sējuma lietas 117., 118., 119., 120., 132., 133.lapa). Ņemot vērā

apstākli, ka apsūdzētais savu vainu atzīst daļēji, tiesa neatrod apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Par atbildību pastiprinošu apstākli /pers. K/, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu, atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, /pers. K/ ir nosakāms galīgais sods pēc vairākiem spriedumiem, jo noziedzīgo nodarījumu, par

kuru viņš tiek tiesāts šajā kriminālprocesā, /pers. K/ izdarījis pirms Balvu rajona tiesas 2011.gada 2.novembra sprieduma spēkā stāšanās.

Tiesa uzskata, ka /pers. K/ pēc abiem spriedumiem noteiktie sodi ir daļēji saskaitāmi un soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais

laiks skatāmajā kriminālprocesā no 2011.gada 22.maija (1.sējuma lietas 64.lapa) līdz 2011.gada 24.maijam – 2 dienas (1.sējuma lietas 69.lapa), un pēc

Balvu rajona tiesas 2011.gada 2.novembra sprieduma izciestais brīvības atņemšanas sods no 2011.gada 2.novembra līdz 2013.gada 18.aprīlim- 1 gads

5 mēneši 16 dienas, apcietinājumā pavadītais laiks no 2011.gada 26.maija līdz 2011.gada 2.novembrim – 5 mēneši 6 dienas, kopā 1 gads 10 mēneši 24

dienas.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, paša apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, to, ka viņš ir sapratis izdarītā nozieguma sekas, tās

izvērtējis, jaunus noziedzīgus nodarījumus- pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma cietas- vairs nav izdarījis, pilnībā viens pats (lai arī ar mātes palīdzību)

atlīdzinājis cietušajiem nodarīto kaitējumu, ņemot vērā aizstāvja, cietušā /pers. M/, apsūdzības uzturētāja viedokli par nosakāmo sodu, kā arī ņemot vērā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedrisko bīstamību, tiesa uzskata, ka apsūdzētais ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanu, kas atbilst izdarītā

noziedzīgā nodarījuma smagumam un apsūdzētā personībai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā

kārtībā, sods nosakāms tikai brīvības soda atņemšanas veidā, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods nosakāms tikai reāla brīvības atņemšanas soda veidā, jo

jaunus noziegumus apsūdzētais ir izdarījis ar Balvu rajona tiesas 20.01.2011. spriedumu noteiktajā pārbaudes laikā.

Drošības līdzekli /pers. K/ – uzturēšanās noteiktā vietā (1.sējuma lietas 72.lapa) - saglabāt līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. L/ personību, tiesa konstatē, ka /pers. L/ agrāk 6 reizes sodīts, pēdējās reizes 2011.gada 15.septembrī

Aizkraukles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atbrīvots no

iepriekšējā apcietinājuma IVP Rīgas Centrālcietuma 10.02.2012.; 2015.gada 6.augustā Rēzeknes tiesā pēc Kriminaļlikuma 175.panta otrās daļas,

175.panta trešās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 3 mēnešiem,

piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 8 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā 26.05.2016.

(4.sējuma lietas 25.-38.lapa).

Tiesa neatrod ne apsūdzētā /pers. L/ atbildību mīkstinošus apstākļus (saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu), ne apsūdzētā atbildību pastiprinošus

apstākļus (saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu).

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, /pers. L/ ir nosakāms galīgais sods pēc vairākiem spriedumiem, jo noziedzīgo nodarījumu, par

kuru viņš tiek tiesāts šajā kriminālprocesā, /pers. L/ izdarījis pirms Rēzeknes tiesas 2015.gada 6.augusta sprieduma spēkā stāšanās.

Tiesa uzskata, ka /pers. L/ pēc abiem spriedumiem noteiktie sodi ir daļēji saskaitāmi.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Ievērojot abu apsūdzēto mantisko stāvokli, to, ka lietā nav ziņu par aresta uzlikšanu apsūdzēto mantai, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 175.panta

otrās daļas sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, /pers. K/ un /pers. L/ nav piemērojams.

Ne cietušais /pers. M/, ne cietusī /pers. O/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas (1.sējuma lietas 8. un 12.lapa) par kopējo summu 1882,50 Ls

tiesas izmeklēšanā neuzturēja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu, 368.pantu, solidāri no abiem apsūdzētajiem /pers. K/ un /pers. L/

piedzenami procesuālie izdevumi- summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai- tas ir procesuālie izdevumi par lietiskā pierādījuma- automašīnas

VW Passat, daļējā izjauktā stāvoklī ar VIN Nr. /numurs/ sarkana krāsā, bez valsts reģistrācijas numura, glabāšanu IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrā,

kas, saskaņā ar krimināllietā iesniegtajiem aprēķiniem, sastāda 921,90 Ls jeb 1311,75 EUR (2.sējuma lietas 58., 59., 106., 107.lapa).

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 527., 528., 529., 530.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. K/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā,

un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas;

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot ar šo spriedumu noteikto sodu un sodu pēc Balvu rajona tiesas 2011.gada

2.novembra sprieduma, galīgo sodu pēc spriedumu kopības noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 2 (diviem) mēnešiem un 5 (piecām) dienām,

bez mantas konfiskācijas.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2011.gada 22.maija līdz 2011.gada 24.maijam, pēc Balvu rajona tiesas 2011.gada

2.novembra sprieduma izciesto brīvības atņemšanas sodu no 2011.gada 2. novembra līdz 2013.gada 18.aprīlim, apcietinājumā pavadīto laiku no

2011.gada 26.maija līdz 2011.gada 2.novembrim, kopā 1 gads 10 mēneši 24 dienas.

Drošības līdzekli /pers. K/ – uzturēšanās noteiktā vietā saglabāt līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

/pers. L/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā,

un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas;

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot ar šo spriedumu noteikto sodu un sodu pēc Rēzeknes tiesas 2015.gada 6.augusta

sprieduma, galīgo sodu pēc spriedumu kopības noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas;

piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Drošības līdzekli /pers. L/ līdz spriedums stāsies spēkā nenoteikt.

Lietisko pierādījumu VW Passat Variant ar v/n /reģistrācijas numurs/ reģistrācijas apliecību ar Nr./numurs/, kas glabājas pie krimināllietas – glabāt

kopā ar krimināllietu.

Lietisko pierādījumu automašīnu VW Passat, daļēji izjauktā stāvoklī, ar VIN Nr. /numurs/, sarkanā krāsā, bez valsts reģistrācijas numura, kas

glabājas IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrā- iznīcināt.

Lietiskos pierādījumus- labās puses priekšējās durvis, stūri ar visiem slēdžiem, salona iekšējo priekšējo paneli, spidometra paneli, drošības

spilvenu, salona apsildes iekārtu ar motoriņu, 3 gab. vadības blokus, bagāžas nodalījuma kreisās puses sānu paneli (sastāv no 2 daļām), logu tīrītāju

mehānismu ar motoriņu, 2 gab. saules aizsargus, 4 gab.durvju eņģes, galveno bremžu cilindru, rokas bremzes rokturi, 4 gab. salona apgaismes lukturus,

bagāžas nodalījuma dekoratīvo metāla uzliku, automašīnas aptieciņu, atstarojošo vesti, automašīnas ugunsdzēšamo aparātu, domkratu, kas glabājas VP

Vidzemes RP Gulbenes iecirkņa lietisko pierādījumu glabātuvē- iznīcināt.

Piedzīt solidāri no /pers. K/, personas kods /personas kods/, un /pers. L/, personas kods /personas kods/, Nodrošinājuma valsts aģentūras labā

procesuālos izdevumus 921,20 LS jeb 1311,75 EUR (viens tūkstotis trīs simti vienpadsmit eiro un 75 centi) par lietiskā pierādījuma automašīnas VW

Passat, daļēji izjauktā stāvoklī, ar VIN Nr. /numurs/, sarkanā krāsā, bez valsts reģistrācijas numura, glabāšanu IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kas

ieskaitāmi – valsts kase, TRELLV22, norēķinu konts LV86TREL2140651020000. Apmaksas dokumentā obligāti norādīt krimināllietas Nr.

11170014511 NVA lietas Nr. /reģ.nr./, EKK 21499.

Noteikt /pers.K/un /pers. L/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksas atlīdzību- 30 dienas termiņu, skaitot no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2016.gada

23.septembra, sūdzību iesniedzot Gulbenes rajona tiesā.

Tiesnese G.Širaka