Court dismisses director's damages claim against insolvent company for failure to provide documents.

Lietas arhīva Nr. C-0473-17/4

ECLI:LV:RZRT:2017:1024.C32179816.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 24.oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

ar tiesas sēdes sekretāru R.Andrējevu,

piedaloties prasītāja pārstāvei zvērināta advokāta palīdzei A.Staltmanei, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam K.Kalsnavam,

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 10.oktobrī izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. C/ (/pers. C/) par

zaudējumu piedziņu,

Aprakstošā daļa

Maksātnespējīgā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” (tuprmāk arī – prasītāja) 2016.gada 4.janvārī cēlusi Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesa prasību pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu, kurā pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1215/2012 “Par

jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 5.pantu, 7.panta 2.punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.864/2007

“Par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām” 4.panta pirmo daļu, Maksātnespēja likuma 72.1 pantu, Komerclikuma 169.panta pirmo

daļu, likuma “Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu, Civillikuma 20.pantu, 1635.pantu, 1770.pantu, 1779.pantu, lūdz tiesu:

1. piedzīt no /pers. C/, par labu maksātnespējīgai SIA “/Nosaukums A/” zaudējumus 327 518,73 EUR apmērā;

2. noteikt maksātnespējīgai SIA “/Nosaukums A/” tiesības saņemt likumiskos procentus no parāda summas 327 518,73 EUR apmērā līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 12.martā zvērinātu advokātu birojs “VILGERTS” iesniedza Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā

maksātnespējas procesa pieteikumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punktu, kurā lūdza pasludināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/Nosaukums A/” maksātnespējas procesu.

2015.gada 13.martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pārbaudot maksātnespējas procesa pieteikumu un tam pievienotos dokumentus,

konstatēja, ka Kreditora pieteikumā norādītie apstākļi atbilst Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punktā noteiktajai maksātnespējas procesa pazīmei,

proti, parādnieks nav nokārtojis parādsaistības, no kurām pamatparāda summa pārsniedz 4 268,00 EUR un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī

kreditors ir nosūtījis parādniekam brīdinājumu par nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks trīs nedēļu

laikā nav izpildījis saistības un nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu. Līdz ar to Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pieņēma lēmumu lietā

Nr.C32227415 ierosināt parādnieka maksātnespējas procesa lietu.

2015.gada 7.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pieņēma spriedumu maksātnespējas procesa lietā Nr.C3222741513, ar kuru tika

apmierināts kreditora iesniegtais pieteikums un pasludināts parādnieka maksātnespējas process. Par parādnieka administratoru tika iecelts Miks

Meijubers. 2015.gada 10.aprīlī tika izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā par parādnieka maksātnespējas procesu. Līdz ar to kreditoru prasījumu

iesniegšanas termiņš atbilstoši Maksātnespējas likuma 73.panta pirmajai daļai bija līdz 2015.gada 10.maijam.

2015.gada 16.aprīlī administrators pieņēma lēmumu, ar kuru atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem par parādnieka pārstāvi noteica

parādnieka vienīgo valdes locekli /pers. C/. 2015.gada 17.aprīlī administrators nosūtīja atbildētājam pieprasījumu Nr.170415/177, kurā lūdza atbildētāju

sniegt tā rīcībā esošās ziņas par parādnieku, kā arī nodot parādniekam piederošās un valdījumā un/vai turējumā esošās mantas sarakstu,

organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī citus Maksātnespējas likuma 70.pantā noteiktos dokumentus. 2015.gada 24.aprīlī

administrators nosūtīja atbildētājam atkārtotu pieprasījumu Nr.240415/181. Līdz pat šā prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim atbildētājs parādnieka

dokumentus atbilstoši Maksātnespējas likuma 70.panta otrajai daļai administratoram nav nodevis.

2015.gada 5.jūnijā administrators sagatavoja parādnieka operatīvo bilanci par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 5.jūnijam.

Operatīvajā bilancē ietvertajā vadības ziņojumā norādīts, ka atbildētājs nav nodevis administratoram visus parādnieka dokumentus.

2015.gada 8.jūnijā administrators sagatavoja parādnieka mantas pārdošanas plānu. Parādnieka mantas pārdošanas plāns sagatavots,

pamatojoties uz informāciju par parādnieku, kas saņemta no publiskajiem reģistriem un parādnieka grāmatvedes.

Saskaņā ar administratora rīcībā esošo informāciju parādniekam pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes gabala, kurš atrodas /adrese/,

zemes gabala kadastra Nr./numurs A/, ko saskaņā ar parādnieka mantas pārdošanas plānu ir paredzēts pārdot izsolē.

2015.gada 7.jūlijā administrators sagatavoja maksātnespējas procesa administratora sākotnējās darbības pārskatu juridiskās personas

maksātnespējas procesā. Pārskatā norādīts, ka tā sagatavošanas brīdī atbildētājs joprojām nav nodevis visus parādnieka dokumentus.

2015.gada 16.jūlijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts paziņojums par parādniekam piederošā Nekustamā

īpašuma pirmo izsoli. Pirmā izsole notika 2015.gada 18.augustā plkst. 15.00 Rīgā, Elizabetes ielā 63-5, kuras laikā Nekustamais īpašuma netika pārdots.

2015.gada 10.septembrī Latvijas Vēstnesī tika publicēts paziņojums par parādniekam piederošā Nekustamā īpašuma otro izsoli, kas notika

2015.gada 14.oktobrī.

2015.gada 3.decembrī administrators trešo reizi nosūtīja atbildētājam un atbildētājam pilnvarotajam pārstāvim vēstuli Nr.031215/229 ar

atkārtotu lūgumu atbildētājam līdz 2015.gada 14.decembrim sniegt administratoram visu parādnieka maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju,

tajā skaitā visus parādnieka dokumentus, kas apliecina jebkāda veida saistību ar uzņēmumiem - sabiedrību ar ierobežotu atbildību SIA “/Nosaukums

B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/”.

2015.gada 16.decembrī administrators saņēma e-pastu no atbildētāja, kurā norādīta atbildētāja attieksme par vairākiem ar lietu nesaistītiem

jautājumiem, pēc būtības nesniedzot atbildi uz pieprasījumu. Tādējādi līdz šā prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā atbildētājs joprojām nav sniedzis

nekādu informāciju un/vai pamatojošos dokumentus par SIA “/Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/” izsniegtajiem

aizdevumiem, to pamatojumu, nosacījumiem un aizdevumu apmaksas stāvokli, lai gan administratora rīcībā ir parādnieka bankas konta pārskati, no

kuriem var secināt, ka parādnieks veicis naudas pārskaitījumus saistītajām sabiedrībām, kurās atbildētājs ir bijis vienīgais dalībnieks un valdes loceklis,

proti, SIA “/Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/”, lai gan administratoram nav nodoti aizdevuma līgumi, vai citi dokumenti,

kas pamatotu šādu maksājumu veikšanu saistītajām sabiedrībām.

2015.gada 22.decembrī administrators sagatavoja parādnieka kreditoru prasījumu reģistru. Saskaņā ar parādnieka kreditoru reģistrā norādīto

informāciju, kopējais kreditoru prasījumu apmērs pret parādnieku ir 327 518,73 EUR.

Prasītāja papildus norāda, ka SA “/Nosaukums B/” 2011.gada 26.maijā tika pasludināts maksātnespējas process, kas 2012.gada 23.oktobrī tika

izbeigts, ņemot vērā /Nosaukums B/mantas neesamību. 2012.gada 12.novembrī F-??? tika likvidēts. Atbildētājs bija /Nosaukums B/dibinātājs un

vienīgais dalībnieks. Atbildētājs līdz /Nosaukums B/maksātnespējas procesa uzsākšanai bija tās valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību

atsevišķi. /Nosaukums C/ tika likvidēta 2014.gada 29.oktobrī. Tās dibinātājs un vienīgais dalībnieks, kā arī valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt

sabiedrību atsevišķi bija atbildētājs.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav nodevis administratoram parādnieka dokumentus un publiskajos reģistros pieejamā informācija, kā arī dokumenti,

kurus administratoram nodevusi parādnieka grāmatvede, neļauj administratoram gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un to pamatojumu, kā

arī esošās mantas stāvokli, tādējādi administratoram nav iespēja nodrošināt efektīvu juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu

sasniegšanu.

Ievērojot visu iepriekš minēto, administrators parādnieka tiesisko interešu aizsardzības nolūkā parādnieka vārdā vēršas tiesā ar prasību par

parādniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums, dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina. Atbilstoši Civillikuma 1779.panta noteikumiem katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

No minētajām tiesību normām vispārīgi izriet cietušā prasījuma tiesības par zaudējumu atlīdzināšanu no aizskārēja. Attiecībā uz maksātnespējas procesu

un komercsabiedrībām pastāv arī speciāls regulējums, kurā noteiktas prasījuma tiesības par zaudējumu atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 pantu kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas

procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka

darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. No minētās tiesību normas izriet parādnieka tiesības

prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no atbildētāja, ja tas nav nodevis administratoram parādnieka grāmatvedības dokumentus.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb

atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu

esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteikts, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tiesu praksē

norādīts, ka Komerclikuma 169.pantā lietotie jēdzieni “kā krietns un rūpīgs saimnieks” ir atklāti (nenoteikti juridiskie) jēdzieni jeb ģenerālklauzulas, kuru

satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotajā ziņā. Tātad atbildētājam kā parādnieka valdes loceklim bija jārīkojas kā krietnam un rūpīgam

saimniekam un jāievēro normatīvajos tiesību aktos noteiktie pienākumi.

Maksātnespējas likuma 70.pantā noteikts parādnieka pārstāvja pienākums sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku. Saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 70.panta otro daļu parādnieka pārstāvim ir pienākums nodot administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos,

personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā

termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Parādnieka pārstāvja pienākums ir arī sagatavot nododamās mantas un dokumentu sarakstu.

Par parādnieka pārstāvi parādnieka maksātnespējas procesā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 68.panta pirmās daļas 1.punktu administrators

noteica atbildētāju, kurš maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī bija parādnieka vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt parādnieku

atsevišķi. Tādējādi tieši atbildētājs saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu

saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu. Ievērojot minēto, atbildētājam saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 70.pantu bija pienākums nodot administratoram visu parādnieka mantu un dokumentus, turklāt tas bija jāizdara ne vēlāk kā 10 dienas pēc

parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas, proti, līdz 2015.gada 17.aprīlim.

Atbildētājs nav izpildījis Maksātnespējas likuma 70.pantā noteikto pienākumu un nav nodevis administratoram visus parādnieka dokumentus ne

Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, ne arī pēc atkārtotiem administratora lūgumiem līdz pat šā prasības pieteikuma sagatavošanas brīdim. Iepriekš

minētais ir norādīts arī parādnieka operatīvās bilances vadības ziņojumā, parādnieka mantas pārdošanas plānā un pārskatā.

Administratora rīcībā ir tikai tie parādnieka grāmatvedības dokumenti, kurus administratoram pēc tā lūguma nodeva parādnieka grāmatvede. Taču

šie dokumenti nav pietiekami, lai ļautu administratoram gūt skaidru priekšstatu par parādnieka noslēgtajiem darījumiem un parādnieka mantas sastāvu.

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka atbildētājs ir rīkojies prettiesiski, neievērojot Maksātnespējas likuma 70.pantā noteikto pienākumu, tas ir,

nenododot administratoram visus parādnieka dokumentus, tajā skaitā dokumentus, kas pamatotu saistītajām personām veikto pārskaitījumu pamatojumu

un nosacījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrā daļa

nosaka, ka 72.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā

atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka Maksātnespējas likuma 72.1 pantā ietverta zaudējumu prezumpcija, atbilstoši kurai prezumētā zaudējumu

summa ir uzskatāma par atlīdzināmiem zaudējumiem, iekams nav pierādīts pretējais.

Atbilstoši kreditoru prasījumu reģistram parādniekam maksātnespējas procesā ir 6 kreditori, kuru kopējais prasījumu pamatparāda apmērs ir 327

518,73 EUR.

Jāņem vērā, ka joprojām noris parādnieka maksātnespējas process un vēl nav apstiprināts akts par Nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, tādējādi

šobrīd nav iespējams noteikt, kādā apmērā tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ievērojot minēto, norādāms, ka zaudējumu apmērs atbilstoši

Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajai daļai tiks precizēts, ja no Nekustamā īpašuma pārdošanas izdosies segt daļu kreditoru prasījumus Parādnieka

maksātnespējas procesa ietvaros.

Administratora vispārīgajos pienākumos saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26.pantu ietilpst pienākums nodrošināt efektīvu juridiskās personas

maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, proti, veicināt parādnieka saistību izpildi, no parādnieka mantas sedzot kreditoru prasījumus un, ja

iespējams, veicināt maksātspējas atjaunošanu. Lai šos mērķus sasniegtu, administrators maksātnespējas procesa ietvaros, cita starpā, pieņem, reģistrē un

pārbauda kreditoru prasījumus, atgūst debitoru parādus un veic tiesiskās darbības citas parādnieka mantas atgūšanai, kā arī izvērtē un ceļ tiesā prasības

pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Ja administratoram netiek nodoti maksātnespējīgās sabiedrības dokumenti, tas sarežģī iespēju izvērtēt kreditoru prasījumu pamatotību un

sabiedrības slēgto darījumu tiesiskumu. Tādējādi tiek apgrūtināta Maksātnespējas likumā noteikto administratora pienākumu izpilde un juridiskās

personas maksātnespējas procesa mērķu sasniegšana, jo administratoram nav iespēja konstatēt nepamatotu parādnieka aktīvu samazinājumu un atgūt

prettiesiski atsavinātu parādnieka mantu, lai to izmantotu parādnieka saistību izpildei un apmierinātu parādnieka kreditoru prasījumus.

Atbildētājs nav nodevis parādnieka dokumentus, un no informācijas, kas ir administratora rīcībā, nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par

parādnieka veikto darījumu pamatojumu un mantas stāvokli. Taču administratoram ir pamatotas aizdomas par to, ka atbildētājs nav rīkojies kā krietns un

rūpīgs saimnieks un ir noslēdzis parādniekam saimnieciski neizdevīgus darījumus kā rezultātā parādniekam radīti zaudējumi, un šāds aktīvu samazinājums

ir iemesls, kāpēc parādnieks novests līdz maksātnespējai.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Maksātnespējas likuma 72.1 pantā ietverto zaudējumu prezumpciju, secināms, ka atbildētāja prettiesiskās

bezdarbības rezultātā, kas izpaudās kā Maksātnespējas likumā un likumā “Par grāmatvedību” noteikto pienākumu nepildīšana, nenododot

administratoram parādnieka dokumentus, ir prezumējams, ka parādniekam ir radušies zaudējumi 327 518,73 EUR apmērā.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 12.janvāra lēmumu tiesa nolēma apmierināt prasītājas pieteikumu par prasības nodrošināšanu un

SIA “/Nosaukums A/” labā apķīlāt maksājumus, kuri /pers. C/ pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās

finanšu institūcijās, prasības nodrošinājuma summai nepārsniedzot 327 518,73 EUR.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 15.marta lēmumu tiesa nolēma atcelt ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses

2016.gada 12.janvāra lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu.

Atbildētājs /pers. C/2016.gada 30.septembrī iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs paskaidro, ka prasība argumentēta ar pieņēmumu, ka atbildētājs nav izpildījis Maksātnespējas likuma 70.pantā noteikto pienākumu un nav

nodevis prasītājam maksātnespējīgās sabiedrības SIA “/Nosaukums A/” grāmatvedības dokumentus - aizdevumu līgumus ar SIA “Sia /Nosaukums B/”, SIA

“/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/”, līdz ar to iestājas atbildētāja pienākums segt zaudējumus saskaņā ar Maksātnespējas likuma 72.1 pantu.

Kā jau konstatēts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2016.gada 15.marta lēmumā, pirmšķietami ir iestājies noilgums prasības celšanai pēc

Maksātnespējas likuma 72.1 panta. Papildus šim apstāklim, atbildētājs vēlas norādīt, ka prasība ir noraidāma arī citu, turpmāk minēto apstākļu dēļ.

Prasītājs ir apgalvojis, ka viņa rīcībā nav sabiedrības aizdevumu līgumi ar SIA “Sia /Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/”.

Tomēr sabiedrība kopš 2009.gada bija piesaistījusi juridisko pakalpojumu sniedzēju ZAB “Vilgerts”, kurš cita starpā nodrošināja virkni dokumentu

sastādīšanu, tostarp arī tādu, kas bija iekļaujami sabiedrības grāmatvedībā. ZAB “Vilgerts” ir sabiedrības maksātnespējas procesa, tātad ari prasītāja prasības

pieteikuma finansētājs. Minētie aizdevumu līgumi faktiski bija ZAB “Vilgerts” rīcībā, proti, ZAB “Vilgerts” 2011.gadā nodrošināja to iesniegšanu SIA “Sia

/Nosaukums B/” maksātnespējas administratoram, tātad tiem bija jābūt sabiedrības grāmatvedībā. Iespējams, ZAB “Vilgerts” iepriekšminētā nolūka dēļ šos

aizdevumu līgumus no sabiedrības grāmatvedības bija izņēmis, un nebija atlicis atpakaļ, taču atbildētājam nav zināms patiesais iemesls, kādēļ prasītājs

nevarēja konstatēt šos aizdevumu līgumus sabiedrības grāmatvedības dokumentu vidū, ko pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas 2015.gadā

prasītājam nodeva sabiedrības grāmatvedis. Taču prasītājam ir skaidrs, ka sabiedrības grāmatvedim, atspoguļojot minētos aizdevumus sabiedrības gada

pārskatā, bija pienākums to veikt pienācīgi rūpīgi, godīgi un objektīvi, tostarp arī pārliecinoties par aizdevumu līgumu un citu attaisnojumu dokumentu faktisko

esamību.

Ievērojot to, ka sabiedrības grāmatvedību 2009.-2011.gada periodā (kad tika īstenoti aizdevumu darījumi) veda sertificēts revīzijas un grāmatvedības

pakalpojumu sniedzējs SIA „Merhels Revidenti Konsultanti”, biznesa konsultantu tīkla CBA Cross Border Associates biedrs, nevar būt šaubu, ka dokumenti,

uz kā pamata tika veikti grāmatvedības ieraksti par sabiedrības aizdevumu izsniegšanu, reāli eksistēja. Pretējā gadījumā grāmatvedis, veicot grāmatojumu bez

atbilstoša attaisnojuma dokumenta, būtu pārkāpis virkni revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas regulējošajās normas un standartus (skat.,

piemēram, likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 28.pantu, Profesionālu grāmatvežu Ētikas kodeksa 100.5., 110.1., 110.2., 130.1.punktu, 200.starptautiskā

revīzijas standarta: Neatkarīga revidenta vispārējie mērķi un revīzijas veikšana atbilstoši starptautisko revīzijas standartu prasībām 11.punktu). Turklāt

sabiedrības grāmatvedību pēc ZAB “Vilgerts” ieteikuma 2013.gadā pārņēma /pers. K/ un viņai piederošā komercsabiedrība SIA “/Nosaukums E/”, kas

vienlaikus sniedza grāmatvedības pakalpojumus arī vairākām ZAB “Vilgerts” piederošajām komercsabiedrībām. Līdz ar to ZAB “Vilgerts” bija jānodrošina,

lai ZAB “Vilgerts” izņemtie un izmantotie sabiedrības grāmatvedības dokumenti (tostarp aizdevuma līgumi) nonāktu sabiedrības jaunā grāmatveža rīcībā. Ja

tas netika nodrošināts, būtu jākonstatē sabiedrības profesionālo konsultāciju pakalpojumu sniedzēju nepienācīga pienākumu izpilde, nevis atbildētāja kā

sabiedrības bijušā valdes locekļa atbildība.

Abu augstāk minēto iemeslu dēļ, proti, ka atbildētājs nevar būt atbildīgs par prasības pieteikumā minētajām nepilnībām sabiedrības grāmatvedībā (ja

tādas patiešām bija) un ka konkrētajai prasībai ir iestājies noilgums, konstatējams, ka prasība nav pamatota, tāpēc atbildētājs lūdz tiesu prasību noraidīt pilnībā.

2016.gada 28.novembrī atbildētājs /pers. C/ iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumu par prasību, kurā papildus norāda, ka līdz 2013.gada vidum SIA

“/Nosaukums A/” grāmatvedību veda sertificēts revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs SIA “Merhels Revidenti Konsultanti”, savukārt pēc tam –

SIA “/Nosaukums E/”. Visi prasības pieteikumā minētie darījumi bija iekļauti grāmatvežu sastādītajos gada pārskatos, tāpēc atbildētājam nebija šaubu, ka

darījumus pamatojošie dokumenti (aizdevumu līgumi) bija grāmatvežu rīcībā. Atbildētājs informēja par šiem faktiem prasītāju. Aizdevumu līgumus sastādīja

ZAB “Vilgerts”, kas bija izņēmis tos no sabiedrības grāmatvedības, un šobrīd no komunikācijas izvairās. Līdz ar to atbildētājs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs

saimnieks un veicis visas iespējamās darbības (norīkojis grāmatvežus, centies sazināties ar juridisko pakalpojumu sniedzēju), lai nodrošinātu prasības

pieteikumā minēto dokumentu nonākšanu administratora rīcībā. Pie šādiem apstākļiem, kā arī, ņemot vērā noilgumu, atbildētājs nevar tikt atzīt par civiltiesiski

atbildīgu. Turklāt sabiedrībai nekad nav bijis ne apgrozījuma, ne darbinieku. Līdz ar to nav saprotams, kādus vēl dokumentus administrators vēlas saņemt.

Administrators ir pārdevis izsolē sabiedrības vienīgo aktīvu – zemesgabalu par summu 64 500 EUR, izsoles akts ir apstiprināts 2015.gada 14.oktobrī.

Atbildētāja sākotnējo investīciju apmērs par zemesgabala iegādi bija 376 000 EUR, ko atbildētājs neatguva. Tieši šis apstāklis veido kreditoru prasījumu

reģistrā norādīto zaudējumu summu, nevis atbildētāja rīcība, līdz ar to nav konstatējama cēloņsakarība starp sabiedrības nesegtajiem prasījumiem un

atbildētāja rīcību.

Tiesa sēdē prasītāja pārstāve zvērināta advokāta palīdze A.Staltmane prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem

argumentiem. Norādīja, ka nav nozīmes tam, ka atbildētājs ir vai nav Latvijas iedzīvotājs, ne arī tam, ka grāmatvedības vešanā bija piesaistīts

ārpakalpojums, jo atbildētājs kā sabiedrības amatpersona bija atbildīgs par grāmatvedību un par tās dokumentu nodošanu administratoram. Ja

dokumenti atradās pie grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja, atbildētājam bija jāsaglabā kopijas. Ir konstatēts fakts, ka atbildētājs nav nodevis

dokumentus. Prasības pieteikumā minētie aizdevuma līgumi attiecas uz sabiedrības mantas stāvokli arī tad, ja tie slēgti agrāk kā 3 gadus pirms

maksātnespējas procesa pasludināšanas. SIA “/Nosaukums C/” tika likvidēta, neatmaksājot aizdevumu.

Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts K.Kalsnavs tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos minētajiem argumentiem, un

norādīja, ka atbildētājs ir izdarījis visu, lai nodrošinātu sabiedrības grāmatvedības vešanu atbilstoši likumam, proti, piesaistījis profesionālu grāmatvedības

pakalpojumu sniedzēju. Atbildētājam tas nav jādara pašam, atsevišķos gadījumos uzņēmuma vadītājs nemaz nedrīkst to darīt pats. Nav pamata apgalvot,

ka administratora rīcība nebūtu dokumentu, jo prasījuma tiesības, kas bija uzņēmuma aktīvos, tika identificētas un nekādi zaudējumi nav radušies. Visa

informācija ir gada pārskatos. Zaudējumus administrators prasa piedzīt citā lietā, un šī prasība var būt rezultatīva. Nav cēloņsakarības starp dokumentu

nenodošanu un neapmierinātajiem kreditoru prasījumiem. Sabiedrības bija viens galvenais aktīvs – nekustamais īpašums, kas tika pārdots izsolē par EUR

60000. Atbildētājs nav vainīgs, ka zemi realizēja par tik zemu cenu.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 7.aprīļa spriedumu ir pasludināts SIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas process (lietas

10.-14.lapa).

Ar administratora 2016.gada 16.aprīļa lēmumu par parādnieka pārstāvi MSIA “/Nosaukums A/” maksātnespējas procesā noteikts bijušais

valdes priekšsēdētājs /pers. C/ (lietas 15.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam; valdes un

padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai; valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja

pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks; valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ka viņš rīkojies labā ticībā.

Judikatūrā nostiprināta atziņa, ka maksātnespējas procesa administratora, kas darbojas attiecīgās komercsabiedrības vārdā, prasības pret

tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu, tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta

nosacījumiem tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem

pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Nekādiem pierādījumiem

nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums, taču, lai

sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam

nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu

iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma. (sk. Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 15.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-101/2014).

Prasība pret /pers. C/ ir celta kā pret bijušo SIA “/Nosaukums A/” bijušo valdes priekšsēdētāju, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma

72. pantu, kura pirmā daļa noteic, ka parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja

maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru

priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajā daļā ir nostiprināta zaudējumu prezumpcija, kas paredz, ka par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek

uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas

procesa ietvaros.

Minētā norma ir saistīta ar citām Maksātnespējas likuma normām, kas uzliek administratoram virkni pienākumu: šī likuma 65.panta normām

par administratora pienākumu veikt parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju (2.punkts), pārņemt savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu,

kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (4.punkts), atgūt debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas

parādnieka mantas atgūšanai (6.punkts), 96., 97., 98.panta normām, kas uzliek administratoram pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā

prasību šajos pantos paredzētajos gadījumos, kā arī pienākumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 99.pantu atprasīt parādu segšanai samaksāto summu

atdošanu. Šo pienākumu izpildei administratoram neapšaubāmi ir nepieciešami parādnieka dokumenti, kas attiecās uz parādnieka mantu un darījumiem.

Tieši tādēļ dokumentu neiesniegšana vai nepilnīga iesniegšana no parādnieka pārstāvja puses ir uzskatāma par prettiesisku rīcību, kas dod

maksātnespējīgajai personai tiesības uz zaudējumu atlīdzību, turklāt zaudējumu apmēra noteikšanai ar Maksātnespējas likuma 72.1 panta otro daļu ir

noteikta prezumpcija.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 17.aprīlī administrators nosūtīja atbildētājam pieprasījumu Nr.170415/177, kurā lūdza

atbildētāju sniegt tā rīcībā esošās ziņas par parādnieku, kā arī nodot parādniekam piederošās un valdījumā un/vai turējumā esošās mantas sarakstu,

organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī citus Maksātnespējas likuma 70.pantā noteiktos dokumentus (lietas 16.-18.lapa).

Savukārt 2015.gada 24.aprīlī administrators nosūtīja atbildētājam atkārtotu pieprasījumu Nr.240415/181 (lietas 20.-22.lapa).

2015.gada 3.decembrī administrators nosūtīja atbildētājam un atbildētājam pilnvarotajam pārstāvim vēstuli Nr.031215/229 ar atkārtotu

lūgumu atbildētājam līdz 2015.gada 14.decembrim sniegt administratoram visu parādnieka maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju, tajā skaitā

visus parādnieka dokumentus, kas apliecina jebkāda veida saistību ar uzņēmumiem –SIA SIA “/Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA

“/Nosaukums D/” (lietas 32.lapa).

Kā izriet no prasības pieteikuma, administrators neapgalvo, ka vispār nebūtu saņēmis no sabiedrības grāmatvedības dokumentus. Prasības

pieteikumā ir norādīts, ka dokumentus nodeva sabiedrības grāmatvedis (prasības pieteikuma 7.punkts). Taču prasītājs norāda, ka nodotie dokumenti nav

bijuši pietiekami, lai gūtu priekšstatu par mantas stāvokli, īpaši par aizdevumiem SIA “Sia /Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums

D/”.

Vienlaikus no lietas materiāliem redzams, ka SIA “/Nosaukums A/” vienīgie pamatlīdzekļi bija nekustamais īpašums, par kuru informācija

administratoram bija pieejama un kas saskaņā ar prasības pieteikumā un 2016.gada 19.janvāra Ziņojumā par mantas neesamību (lietas 92.-94.lapa)

norādīto pārdots izsolē, savukārt informācija par aizdevumiem SIA “Sia /Nosaukums B/”, SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums C/” ar norādītām

procentu likmēm bija iekļauta gada pārskatos (sk. gada pārskati, lietas 81.-90.lapa, 162.-196.lapa), kā arī minētā informācija izriet no SIA

“/Nosaukums A/” konta pārskata (lietas 34.-36.lapa, 202.-207.lapa).

Atbildētājs, iebilstot pret prasību, norādījis, ka grāmatvedības vešanu uzticējis grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, proti, līdz 2013.gada vidum SIA

“/Nosaukums A/” grāmatvedību veda sertificēts revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs SIA “Merhels Revidenti Konsultanti”, savukārt pēc tam –

SIA “/Nosaukums E/”, par ko lietā strīda nav. Atbildētājs informējis administratoru, ka instruējis grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju nodot visus dokumentus

administratoram (sk.e-pasta vēstule ar tulkojumu, lietas 95.-101.lapa).

Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka nav nozīmes apstāklim, ka grāmatvedības dokumentus nenodeva pats atbildētājs

personīgi, jo no Maksātnespējas likuma 72.1 panta pirmās daļas neizriet šāds personisks valdes locekļa pienākums. Grāmatvedības dokumentu

nodošanu valdes locekļa vietā var veikt arī cita persona, kā tas bija arī šajā gadījumā, kad to nodrošināja sabiedrības grāmatvedis, kam atbildētājs bija

uzticējis sabiedrības grāmatvedības vešanu un tam nepieciešamo grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu.

Tāpat tiesa atzīst, ka atbildētāja rīcība, uzticot grāmatvedības vešanu līdz sertificētam revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu

sniedzējam SIA “Merhels Revidenti Konsultanti” un SIA “/Nosaukums E/”, un dodot rīkojumu grāmatvežiem nodot dokumentus administratoram atbilst

krietna un rūpīga saimnieka rīcībai. Likums neuzliek par pienākumu valdes priekšsēdētājam pašam personiski vest uzņēmuma grāmatvedību.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums; 1771.pantu zaudējums var būt vai nu

tāds, kas jau cēlies; 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt cietušā tagadējās mantas samazinājums, kas dod tiesību uz atlīdzību; 1779.pantu katram ir

pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Civillikuma vispārējie noteikumi par delikttiesisko atbildību paredz

trīs civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) prettiesiska vainojama rīcība, 2) kaitējuma esamība un 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un

kaitējumu (Torgāns, K. Līgumu un deliktu tiesību problēmas. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013., 135. lpp.). Judikatūrā pausts viedoklis, ka lai

apmierinātu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jākonstatē, ka vienlaikus pastāv visi minētie priekšnoteikumi (Augstākās tiesas Senāta

2013.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKC– 83/2013), un primārais lietā noskaidrojamais jautājums ir par zaudējumu esamības faktu un to apmēru

(Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKC– 376/2011).

Maksātnespējīgās sabiedrības zaudējumu esamības un tā apmēra noteikšanai, tiesas ieskatā vērā ņemams ka Civillikuma 1770.pants, kas

paredz, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, un kā tas vairākkārt arī atzīts judikatūrā, tad zaudējumu apmērs, kas

piedzenams maksātnespējīga uzņēmuma labā, samērojams ar kreditoru mantisko interešu un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu

nodrošināšanai nepieciešamajiem naudas līdzekļiem (AT Senāta 2006.gada 1.novembra spriedumā lietā Nr. SKC- 584, 2010.gada 29.septembra

spriedumu lietā Nr. SKC – 184; 2014.gada 17.marta spriedumu lietā SKC- 0128).

Dokumentu nenodošana administratoram ir uzskatāma par prettiesisku darbību, taču tā pati par sevi nerada zaudējumus un nav

konstatējams cēloniskais sakars starp dokumentu nenodošanu un zaudējumiem. Tāpat informācijas nesniegšana administratoram nepierāda zaudējumu

esamību (Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 14.jūlija spriedums lietā Nr.PAC-0223).

No SIA “/Nosaukums A/” kreditoru prasījumu reģistra izriet, ka tieši pats atbildētājs /pers. C/ ir lielākais sabiedrības kreditors, kura

kreditora prasījuma apmērs ir EUR 300969,01 (aptuveni 91% no kopējās kreditoru prasījumu summas).

No lietā iesniegtajiem SIA “/Nosaukums A/” gada pārskatiem izriet, ka sabiedrībai nav bijis ne apgrozījuma, ne darbinieku, sabiedrībai ir

piederējis nekustamais īpašums - zemesgabals. Minētais īpašums ir pārdots izsolē par summu 64 500 EUR, izsoles akts ir apstiprināts 2015.gada

14.oktobrī.

Administratora rīcībā ir sabiedrības konta pārskati, kas apliecina aizdevuma saistības pastāvēšanu ar SIA “/Nosaukums B/”, SIA

“/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/” un uz kuru pamata administrators varētu pieprasīt aizdevumu atmaksu, savukārt, ja tas nav iespējams šo

uzņēmumu maksātnespējas vai likvidācijas dēļ un ja administrators uzskata, ka šādu aizdevumu izsniegšana bija pretēja sabiedrības interesēm, tie nav

atgūstami un tāpēc radīja zaudējumu sabiedrībai, viņš var celt attiecīgu zaudējumu atlīdzības prasību pret sabiedrības valdes locekli. Taču konkrētā

prasība ir celta uz citiem pamatiem – sakarā ar dokumentu nenodošanu.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka prasītāja apgalvojums par dokumentu trūkumu nav cēloniskā sakarībā ar sabiedrības

kreditoriem radītiem zaudējumiem, turklāt nav pamata arī atzīt, ka SIA ‘/Nosaukums A/” dokumenti ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu

par prasītāja darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas

Apkopojot visu minēto, tiesa atzīst, ka prasība uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem nevar tikt apmierināta.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 190., 193., 194.pantu, tiesa

nosprieda:

Noraidīt pilnībā maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums A/” prasību pret /pers. C/ (/pers. C/) par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2017.gada 7.novembra, Rīgas

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese D.Kantsone

Pilns spriedums faktiski sastādīts 2017.gada 9.novembrī. Saskaņā ar Civilrpocesa likuma 415.panta otro daļu, ja pasludināts saīsināts spriedums,

pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants). Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma,

sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

Tiesnese D.Kantsone