Legislator Case Law & Legislation
11400047813 / K11-0041-14 AI generated

Court convicted four defendants of attempted theft and one of burglary, sentencing them to compulsory labor and fines.

Case Number 11400047813 / K11-0041-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted four defendants of attempted theft and one defendant of burglary, finding them guilty based on evidence of a coordinated break-in. The defendants argued regarding the specifics of their actions and the extent of the damage caused, but the court upheld the findings of fact. Consequently, the court imposed compulsory labor sentences, fines, and ordered the confiscation of stolen goods and destruction of evidence.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 15.panta 4.daļa; 175.panta 3.daļa; 110.panta 2.daļa: The court established that a group acting in premeditation constitutes attempted theft when they enter a residence to steal but fail due to external factors, while separate entry for theft constitutes burglary.

Keywords

AI generated
attempted theft burglary group crime compulsory labor confiscation of property criminal liability premeditation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 15.panta 4.daļa
D/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas, 175.panta 3.daļas,
Krimināllikuma 175.panta 3.daļa
Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar īslaicīgu
Krimināllikuma 110.panta 2.daļa
H/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas,
Krimināllikuma 51.panta 1.daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11400048713

11400069213

Lietas arhīva Nr.K11-0268-13

K11-0041-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2014.gada 23.janvārī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis H.Brasovs

ar sekretāri S.Vilciņu

piedaloties prokuroram A.Šūlmeisteram

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu

/pers. D/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas, 175.panta 3.daļas,

/pers. E/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas, 175.panta 3.daļas, 110.panta

2.daļas,

/pers. F/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas,

/pers. G/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas,

/pers. H/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas,

konstatēja:

/pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenas

nolaupīšanas (zādzības) mēģinājumu, iekļūstot telpā.

2013.gada 15.augustā ap plkst.16:00 /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarīja

mēģinājumu slepeni nozagt mantas no /pers. J/ piederošās mājas /Nosaukums/, Amatas novada Drabešu pagastā.

Minētajā laikā /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ netālu no mājas /Nosaukums/ lietoja alkoholiskos dzērienus. Alkohola

lietošanas laikā /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ kopīgi radās nodoms iekļūt mājā /Nosaukums/ un no mājas telpām nozagt

kādas vērtīgas mantas, kuras pēc tam varētu pārdot. Realizējot visu kopīgo nodomu izdarīt svešu mantu zādzību, /pers. D/, /pers. E/,

/pers. F/ un /pers. G/ aizgāja līdz mājai /Nosaukums/, pēc kā /pers. F/ ar akmeni izsita stiklu vienam no mājas pirmā stāva logiem. Kad

loga stikls bija izsists, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ caur šo logu, kā arī otru no iekšpuses atvērtu logu, iekļuva mājas

telpās. Atrodoties mājas telpās, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ tur meklēja vērtīgas mantas, pēc kā mājas priekštelpā

ieraudzīja apkures katlu, kuru nolēma nozagt. Apkures katla un citu mantu zādzību no mājas telpām /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un

/pers. G/ līdz galam neizdarīja no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ, jo apkures katlu viņi nevarēja izkustināt un aiznest, kā arī viņus

iztraucēja mājas apkārtnē sadzirdēta skaņa, tāpēc no notikuma vietas /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ aizbēga.

Tādā veidā /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, mantkārīgu tieksmju vadīti, no /pers.

J/ piederošās mājas mēģināja slepeni nozagt /pers. J/ piederošas mantas, tai skaitā, apkures katlu Ls 350 (EUR 498,01) vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ izdarīja Krimināllikuma 15.panta 4.daļā un 175.panta 3.daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Bez tam, /pers. D/ un /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu

(zādzību), iekļūstot telpā.

2013.gada 15.augusta vakarā ap plkst.23:00, /pers. D/ un /pers. E/, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarīja svešas

mantas slepenu zādzību no /pers. J/ piederošās mājas /Nosaukums/, Amatas novada Drabešu pagastā.

Minētajā laikā /pers. D/ un /pers. E/, abi atrodoties alkohola ietekmē, nolēma vēlreiz iekļūt mājā /Nosaukums/ un no mājas telpām

nozagt mantas, kuras pēc tam varētu pārdot. Realizējot abu kopīgo nodomu izdarīt svešas mantas zādzību, /pers. D/ un /pers. E/

aizgāja līdz mājai /Nosaukums/ un caur iepriekš atvērtu logu iekļuva mājas telpās. Atrodoties mājas telpās, /pers. D/ un /pers. E/ tur

atrada vairākus iepakojumus ar grīdas laminātu, kuru nolēma nozagt. /pers. D/ un /pers. E/ paņēma vienā no mājas istabām

novietotos 20 m2 tumši brūnas krāsas grīdas laminātu Ls 120 (170,74 EUR) vērtībā, kā arī 10m2 gaiši brūnas krāsas grīdas laminātu

Ls 50 (71,14 EUR) vērtībā, kuru caur logu izcēla no mājas telpām un nogādāja savās dzīvesvietās.

Tādā veidā /pers. D/ un /pers. E/, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, mantkārīgu tieksmju vadīti, no /pers. J/ piederošās

mājas slepeni nozaga /pers. J/ piederošo grīdas laminātu Ls 170 (241,89 EUR) vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Bez tam, /pers. E/ un /pers. H/ saudzēšanas laikā, neatļautā vietā, ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem patvaļīgi ķēra zivis valsts

īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

2013.gada 21.novembrī ap plkst.20:00, /pers. E/, personu grupā ar /pers. H/, saudzēšanas laikā, neatļautā vietā, ar aizliegtiem

rīkiem un paņēmieniem patvaļīgi ķēra zivis valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorijā.

Minētajā vakarā /pers. E/ un /pers. H/, abi būdami alkohola ietekmē, vienojās par patvaļīgu zivju ķeršanu Kumadas upē. Līdzi paņemot

divus zivju duršanai speciāli izgatavotus žebērkļus, mākslīgās gaismas avotus - lukturus un mugursomas, /pers. E/ un /pers. H/ aizgāja

līdz Kumadas upei Amatas novada Drabešu pagasta Ieriķu apkārtnē. Lai realizētu abu kopīgo nodomu patvaļīgi noķert zivis, /pers. E/

un /pers. H/ pārvietojās pa upes gultni un ar žebērkļiem mēģināja nodurt zivis. Tādā veidā /pers. E/ un /pers. H/ patvaļīgi noķēra vienu

zivi - taimiņu, kuru nodūra /pers. H/. /pers. E/ un /pers. H/ ar patvaļīgi noķerto taimiņu no Kumadas upes gāja uz savu dzīvesvietu, viņus

aizturēja policijas darbinieki.

Konkrētajā gadījumā /pers. E/ un /pers. H/zivis patvaļīgi ķēra Gaujas nacionālā parka teritorijā, bet 2009.gada 30.aprīlī pieņemtā

„Gaujas nacionālā parka likuma” 1.panta 1.daļā ir noteikts, ka „Gaujas nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas

teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē.”

/pers. E/ un /pers. H/ zivis patvaļīgi ķēra saudzēšanas laikā, jo 2007.gada 2.maijā izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr.295

„Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 28. un 28.1.punktos ir noteikts, ka „...aizliegts zvejot un iegūt... zivis, vēžus un

nēģus šādos laikos: lašus un taimiņus - visu gadu..”, kā arī 2009.gada 22.decembrī izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr.1498,

„Makšķerēšanas noteikumi” 22., 22.2. un 22.2.1. punktos ir noteikts, ka „Aizliegts iegūt: lašus un taimiņus: iekšējos ūdeņos visu

gadu...”.

/pers. E/ un /pers. H/ zivis patvaļīgi ķēra arī neatļautā vietā, jo „Noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” 29. un 29.1.punktos

ir noteikts, ka „Visu gadu aizliegts zvejot... šādās vietās: visās upēs un kanālos...”.

/pers. E/ un /pers. H/ zivis patvaļīgi ķēra arī ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem, jo „Noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos

ūdeņos” 26.3.punktā ir noteikts, ka „..aizliegts: iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu..., duramos

rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskas vielas.”

Šādā veidā /pers. E/, personu grupā ar /pers. H/, saudzēšanas laikā, neatļautā vietā, ar aizliegtiem rīkiem un paņēmieniem īpaši

aizsargājama dabas teritorijā patvaļīgi noķerot vienu taimiņu, nodarīja zivju resursiem materiālos zaudējumus Ls 500 (711,44 EUR)

apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. E/ un /pers. H/ izdarīja Krimināllikuma 110.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušā Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis /pers.P/pirmstiesas procesā pieteica kaitējuma kompensāciju par valstij nodarīto

materiālo zaudējumu Ls 500 (pieci simti lati), bet tiesas sēdē uzturēja kaitējuma kompensācijas pieteikumu par summu 711,44 EUR

(septiņi simti vienpadsmit euro 44 centi).

Apsūdzētie /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ tiesas sēdē atzina savu vainu pilnībā visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā,

neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, /pers. E/ un /pers. H/ atzina

par pamatotu Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja uzturēto kaitējuma kompensāciju. Apsūdzētie izteica lūgumu lietā neizdarīt

pierādījumu pārbaudi.

Cietušā Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis /pers.P/ un cietušās /pers. J/ pārstāve/pers.K/

neiebilda pret šādu procesuālo kārtību.

Prokurors A.Šūlmeisters atzina, ka lietā ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi un nav nepieciešams

izdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tā kā apsūdzētie /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ atzina savu vainu visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā, /pers. E/ un

/pers. H/ neapstrīdēja savu pienākumu atlīdzināt cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav

radušās šaubas par apsūdzēto vainu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, apsūdzētie pieteica lūgumu par pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi,

vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā

var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta

3.daļasnosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzēto vainu par pierādītu, noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par

atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētie ir sodāmi.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.pantaprasībām,

ņemot vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personības, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā smags noziegums, bet

Krimināllikuma 110.panta 2.daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2.daļu par apsūdzēto /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ atbildību mīkstinošiem

apstākļiem atzīstama vaļsirdīga atzīšanās, izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1. un 12.punktu apsūdzēto /pers. D/, /pers. F/ atbildību pastiprinošie apstākļi ir

noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē, /pers. D/ tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, bet

/pers. F/ tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu reālo kopību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 12.punktu apsūdzēto /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ atbildību pastiprinošais apstāklis ir

noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē. /pers. G/ un /pers. H/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas par

atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā.

/pers. D/ agrāk 2 (divas) reizes tiesāts, pēdējo reizi 2013.gada 20.novembrī Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta

1.daļas, 262.panta 2.daļas, 312.panta sodīts ar piespiedu darbu uz 270 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5

gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2013.gada 3.decembrī./sēj.1 l.l.128-132/ Pēdējā gada laikā administratīvi sodīts

2013.gada 24.maijā pēc Ceļu satiksmes likuma 18.panta 2.daļas pārkāpumu ar naudas sodu Ls 60, naudas sods nav nomaksāts.

Nav nomaksāti arī 2009. un 2012.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Ņemot vērā, ka iepriekš piemērotie naudas sodi nav

nomaksāti, kopš pēdējā soda piemērošanas dienas nav pagājis gads, uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. D/ atzīstams par

administratīvi sodītu personu. /sēj.1 l.l.135-136/ /pers. D/ psihiatriskā un narkoloģiskā kabineta reģistrā nesastāv. /sēj.1 l.l.133, 134,

161/ /pers. D/ ir deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/, /Nosaukums/. /pers. D/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /sēj.1

l.l.125-127/ Noteiktas darba vietas /pers. D/ nav, pēc paša apsūdzētā paskaidrojumiem, strādā gadījuma darbus.

/pers. E/ agrāk nav tiesāts. /sēj.1 l.l.119/ Pēdējā gada laikā administratīvi sodīts 2013.gada 26.februārī pēc Latvijas APK 171.panta

1.daļas, izteikts brīdinājums. Nav nomaksāts 2011.gadā uzliktais administratīvais naudas sods. Ņemot vērā, ka kopš pēdējā soda

piemērošanas nav pagājis gads, uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. E/ atzīstams par administratīvi sodītu personu. /sēj.1 l.l.120-121/

/pers. E/ nav precējies, apgādājamo personu nav. Ir faktiskā un deklarētā dzīvesvieta /adrese/. /sēj.1 l.l.115-118/ /pers. E/ psihiatriskā

kabineta reģistrā nesastāv. /sēj.1 l.l.161/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu, pēc paša vārdiem strādā gadījuma darbus.

/pers. F/ tiesāts 2012.gada 9.jūlijā Aizkraukles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta 1.daļas, 262.panta 2.daļas, sodīts ar

piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā

2012.gada 24.jūlijā. Piespiedu darbs izpildīts 2013.gada 2.jūnijā. /sēj.1 l.l.143-144/ Pēdējā gada laikā /pers. F/ nav saukts pie

administratīvās atbildības, bet nav nomaksāti 2011. un 2012.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Latvijas APK 38.pants nosaka,

ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi

jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka administratīvie sodi nav nomaksāti, /pers. F/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu

uzskatāms par administratīvi sodītu personu. /sēj.1 l.l.147/ /pers. F/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/. Faktiskā dzīvesvieta /adrese/.

/pers. F/ nav precējies, apgādājamo personu nav. Dzīvo faktiskā laulībā, ģimenē pieci nepilngadīgi bērni. /sēj.1 l.l.140-142/ /pers. F/

psihiatriskā kabineta reģistrā nesastāv. /sēj.1 l.l.161/ /pers. F/ strādā SIA /Nosaukums/ par palīgstrādnieku un mācās /izglītības

iestāde/ 9.klasē.

/pers. G/ agrāk 2 (divas) reizes tiesāts, pēdējo reizi 2008.gada 11.martā Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 126.panta 2.daļas

3.punkta, 231.panta 2.daļas sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 8 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 gadu. Spriedums stājies

likumīgā spēkā 2008.gada 5.augustā. Ar Valmieras rajona tiesas 2009.gada 18.decembra lēmumu /pers. G/ atbrīvots nosacīti pirms

termiņa uz 4 mēnešiem 10 dienām. Sodāmības dzēstas un juridiski viņš atzīstams par nesodītu personu. /sēj.1 l.l.154-158/ Pēdējā

gada laikā /pers. G/ nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav nomaksāti 2012.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi.

Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda

izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka administratīvie sodi nav nomaksāti, /pers. G/ uz

krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu. /sēj.1 l.l.159/ /pers. G/ psihiatriskā kabineta reģistrā

nesastāv. /sēj.1 l.l.161/ /pers. G/ ir deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/. /pers. G/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /sēj.1

l.l.150-153/ Noteiktas darba vietas /pers. G/ nav, pēc paša apsūdzētā paskaidrojumiem, strādā gadījuma darbus.

/pers. H/ agrāk nav tiesāts. /sēj.2 l.l.81/ Pēdējā gada laikā /pers. H/ nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav nomaksāti

2002. un 2012.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi

sodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā,

ka administratīvie sodi nav nomaksāti, /pers. H/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu.

/sēj.2 l.l.82/ /pers. H/ psihiatriskā kabineta reģistrā nesastāv. /sēj.2 l.l.83/ /pers. H/ nav precējies, apgādājamo personu nav. Ir faktiskā

un deklarētā dzīvesvieta /adrese/. /sēj.2 l.l.76-80/ Noteiktas darba vietas /pers. H/ nav, pēc paša apsūdzētā paskaidrojumiem, strādā

gadījuma darbus.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzēto personību raksturojošām ziņām, viņu

attieksmes pret izdarīto, ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 110.panta 2.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai arestu, vai ar

piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Ievērojot to, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā nav iestājušās smagas sekas, /pers. F/ par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu agrāk

nav noteikts brīvības atņemšanas sods, /pers. E/ un /pers. H/ nav tiesāti, bet /pers. G/ sodāmība ir dzēsta un juridiski viņš atzīstams

par nesodītu personu, tiesa atzīst, ka par konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētajiem sodu iespējams noteikt piespiedu

darbu veidā. Tā kā lietā konstatēti gan atbildību mīkstinoši, gan atbildību pastiprinoši apstākļi, sods nosakāms tuvāk pantu sankciju

vidējai robežai. Krimināllikuma 175.pantā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija nav piemērojams, jo likums paredz, ka

spriedumā norādāma konkrētā konfiscējamā manta, bet lietā nav informācijas par tādu apsūdzētajiem piederošu mantu, kas būtu

pakļaujama konfiskācijai. /pers. D/, kurš iepriekš jau divas reizes par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu sodīts ar piespiedu darbu

tuvu maksimālajai robežai, sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, jo apsūdzētā faktiskā rīcība liecina par to, ka ar iepriekš

piemērotajiem sodiem nav panākts likumā noteiktais soda mērķis, tas ir, atturēt vainīgo personu no jaunu noziegumu izdarīšanas.

Vienlaikus tiesa secina, ka ir pamats piemērot Krimināllikuma 55.pantu un piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja tiesas

noteiktajā pārbaudes laikā /pers. D/ izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. Lai

motivētu /pers. D/ turpmāk ievērot likumus, viņam uzliekams par pienākumu nemainīt dzīves vietu bez Valsts probācijas dienesta

piekrišanas, laikā no plkst.23.00 līdz 07.00 atrasties savā dzīvesvietā, piedalīties probācijas programmās saskaņā ar probācijas

dienesta amatpersonu norādījumiem.

Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. D/ un /pers. E/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļu, piespriestos

sodus daļēji saskaitot.

/pers. D/ noziedzīgos nodarījumus, par kuriem tiek saukts pie kriminālatbildības, izdarījis pirms Cēsu rajona tiesas 2013.gada

20.novembra sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar ko galīgais sods pēc spriedumu kopības /pers. D/ nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta 5.daļu. Piespiedu darba soda izciešanā ieskaitāms sods, kas daļēji izciests pēc iepriekšējā sprieduma, tas

ir, 44 (četrdesmit četras) piespiedu darba stundas, kā arī papildsoda termiņš, kas izciests no 2012.gada 3.decembra līdz 2014.gada

22.janvārim.

/pers. F/, kurš konkrētajā lietā inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izdarījis pēc Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 24.jūlija

sprieduma taisīšanas, galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnībā

pievienojot papildsodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Apsūdzētie /pers. E/ un /pers. H/ tiesas sēdē atzina savu pienākumu atlīdzināt cietušajam Dabas aizsardzības pārvaldei nodarīto

kaitējumu EUR 711,44 apmērā. Izlemjot jautājumu par cietušā pārstāvja pieteikumu par kaitējuma kompensācijas piedziņu, tiesa

vadās pēc attiecīgajām likuma normām.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas

pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām

ciešanām un mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Minētās prasības cietušais ir

ievērojis. Kriminālprocesa likuma 352.panta 4.daļā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam

kompensācijas apmēram, kā tas konstatēts arī šajā lietā. Arī Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļa nosaka, ka gadījumos, kad

atbildētājs pilnībā atzinis prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa

vadījusies. Konkrētajā gadījumā tas ir Civillikuma 1635.pants, kur noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi

neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ņemot vērā, ka apsūdzētie /pers. E/ un /pers. H/, kuri ar šo spriedumu tiek atzīti par vainīgiem tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,

atzina pieteikumu par kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā, tiesai nav šaubu par iesniegto aprēķinu pamatotību, kaitējuma

kompensācijas pieteikums ir apmierināms.

Izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, tiesa vadās pēc Kriminālprocesa likuma 240.pantaprasībām.

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīki konfiscējami, bet lietas, kurām nav vērtības, iznīcināmas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem)

mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt

brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu galīgo sodu pēc spriedumu kopības, šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnībā

pievienojot sodu, kas noteikts ar Cēsu rajona tiesas 2013.gada 20.novembra spriedumu, noteikt brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem)

mēnešiem, piespiedu darbu uz 270 (divi simti septiņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem)

gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriestobrīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja /pers. D/ 1 (viena) gada 4 (četru) mēnešu

pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu

izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

/pers. D/ uzlikt par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas; laikā no plkst.23.00 līdz 07.00

atrasties savā dzīvesvietā; piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu piespriesto piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi.

/pers. D/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai un nosacītā soda pārraudzībai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piespiedu darba soda izciešanā /pers. D/ ieskaitīt sodu, kas daļēji izciests pēc pirmā sprieduma, tas ir, 4 4 (četrdesmit četras)

piespiedu darba stundas, papildsodā – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ieskaitīt laiku no 2013.gada 3.decembra līdz

2014.gada 22.janvārim.

/pers. E/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 120 (viens

simts divdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām, bez

mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 110 (viens simts desmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt

piespiedu darbu uz 240 (divi simti četrdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

/pers. E/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

/pers. F/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 120 (viens

simts divdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta 1.daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam pievienojot papildsodu, kas nav izciests pēc

Aizkraukles rajona tiesas 2012.gada 9.jūlija sprieduma, galīgo sodu /pers. F/ noteikt piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit)

stundām, bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) mēnešiem 2 (divām) dienām.

/pers. F/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. F/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

/pers. G/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 175.panta 3.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens

simts) stundām, bez mantas konfiskācijas.

/pers. G/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. G/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

/pers. H/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 110 (viens simts desmit) stundām.

/pers. H/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu

teritoriālajā struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. H/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt solidāri no /pers. E/ un /pers. H/ par labu valstij kompensāciju par zivju resursiem nodarīto kaitējumu 711,44 EUR (septiņi

simti vienpadsmit euro 44 centi), saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr. LV11TREL1060161013100,

Latvijas Banka, saņēmēja BIC kods TRELLV22.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus:

- grīdas laminātu 30 m2, kas glabājas pie cietušās pārstāves /pers.K/, uzskatīt par atdotu cietušajai /pers. J/;

- mobilo telefonu /Nosaukums/, kas nodots SIA /Nosaukums/ īpašnieka rīcībā, uzskatīt par atdotu SIA /Nosaukums/;

- DNS nomazgājumu uz vates tampona, kas glabājas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa lietisko

pierādījumu glabātuvē Cēsīs, Piebalgas ielā 89, iznīcināt;

- divus zivju duršanai speciāli izgatavotus žebērkļus, divus lukturus, cimdus, akumulatoru, nazi ar maksti, kas glabājas Valsts

policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa lietisko pierādījumu glabātuvē Cēsīs, Piebalgas ielā 89, iznīcināt;

- vienu taimiņu, kurš iznīcināts, uzskatīt par iznīcinātu.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis: H.Brasovs