Court fully allows small claims debt recovery against defendant who admitted liability in writing.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for debt recovery against the defendant. The defendant admitted the claim in writing, eliminating the need for a hearing. Consequently, the court awarded the principal debt, a contractual penalty, court costs, and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. panta 5. daļa; Civillikuma 1587. pants: When a defendant fully admits a claim, the court's reasoning section cites only the legal basis, and the judgment is rendered based on the admitted facts and applicable statutes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C24136515
Lietas arhīva Nr. C-1365-15/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2015. gada 28.maijā
Ogres rajona tiesa: tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova
rakstveida procesā izskatīja civillietu Ogres novada pašvaldības aģentūras „Ogres namsaimnieks” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu
pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
2015.gada 21.aprīlī prasītāja Ogres novada pašvaldības aģentūra „Ogres namsaimnieks” iesniedza tiesā prasības pieteikumu maza apmēra
prasībā par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/, kurā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.panta 2., 3. punktu,
Civillikuma 1587.,1590., 1716.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas kopējo prasības summu 667,43 EUR, valsts nodevu 1001,11 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir /adrese/ īpašniece. 2000.gada 10.janvārī ar atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas
un apsaimniekošanas līgums.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2015.gada 24.aprīlī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar pievienotajiem dokumentiem un paskaidrojuma veidlapa. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
2015.gada 5.maijā Ogres rajona tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasību atzīst pilnā apmērā.
Atbildētāja nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to pusēm paziņots, ka lieta
tiks izskatīta rakstveida procesā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,
kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, kas noteic, ka {..} Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu
daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies, tiesa spriedumā iekļauj tikai atsauci uz normatīvajiem aktiem.
Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam
katrai pusei ir pret otru tiesība par līguma izpildīšanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā
īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski
nav atdalāmi.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-3. punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3)
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus
obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa
īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina
dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1)
kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas
uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu.
Tiesa atzīst, ka ir pamatota un apmierināma prasītājas prasība par parāda 666,40 EUR par laika periodu no 2013.gada
01.septembra līdz 2015.gada 28.februārim, piedziņu no atbildētājas.
Pamatota arī prasība daļā par līgumsoda 1,03 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada
31.decembrim, piedziņu no atbildētājas.
Civillikuma 1716.pants (likuma redakcija, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra) noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti
noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem
no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 1,03 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada
01.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Saskaņā ar minēto tiesību normu prasītājas labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi– samaksātā valsts nodeva 100,11 EUR
apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, kopā 104,81 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi 7,32 EUR apmērā par prasības pieteikuma
noraksta un tiesas paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Tā kā prasītāja pirms prasības celšanas samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 EUR, nesamaksātā summa 2,62 EUR piedzenama valsts labā no atbildētājas.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājai nosakamas tiesības saņemt no
atbildētājas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos 6% apmērā no nesamaksātās pamatparāda summas 666,40 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 193., 195., 204.1, 250.18, 250.25, 250.27. pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ogres novada pašvaldības aģentūrai „Ogres namsaimnieks”, reģistrācijas
Nr.90010402651, parādu 666,40 EUR, līgumsodu 1,03 EUR un tiesas izdevumus 104,81 EUR, kopā- 772,24 EUR (septiņi simti septiņdesmit divi
euro un 24 centi), samaksu veicot uz prasītājas kontu /konta numurs/ SEB bankā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,62 EUR (divi euro
un 62 centi), kuri iemaksājami (kvīts par apmaksu iesniedzama Ogres rajona tiesas kancelejā):
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lieta Nr. C 24136515).
Noteikt Ogres novada pašvaldības aģentūrai „Ogres namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.90010402651, tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus)
procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas 666,40 EUR līdz sprieduma izpildei jeb izsoles dienai.
Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ogres rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) Ž.Gaigale- Prudņikova