Court dismisses appeal against administrative fine for improper flag raising, ruling the error was not material.

NORAKSTS

Lieta Nr.142207711

1-1240-12/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2012.gada 20.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.K., personas kods

/personas kods/, pieteikuma par Jelgavas novada pašvaldības administratīvās komisijas

2011.gada 17.maija lēmuma Nr.139AK43/JD000278 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 4.maijā Jelgavas novada pašvaldības policijas inspektors sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.JD000278 (turpmāk – protokols) par to, ka N.K.

(turpmāk – pieteicēja) 2011.gada 4.maijā plkst.14.40 nav pacēlusi Latvijas valsts karogu

pie dzīvojamās ēkas /adrese/ (turpmāk – ēka), tādejādi pārkāpjot Latvijas valsts karoga

likuma 7.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumu Nr.412

„Likuma „Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi

Nr.412) 11.punktu.

Ar Jelgavas novada pašvaldības administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētājs)

2011.gada 17.maija lēmumu Nr.139AK43/JD000278 (turpmāk – Lēmums) par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.43panta pirmās daļas

pārkāpumu pieteicējai izteikts brīdinājums. Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Pieteicēja ir pārkāpusi Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmo daļu un

Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.405 „Latvijas valsts karoga likuma

piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.405) 10.punktu.

Sastādot protokolu, piemērota spēku zaudējusi tiesību norma – Noteikumi Nr.412,

taču pārkāpuma būtība tāpēc nemainās. Ar Lēmumu šī pārrakstīšanās kļūda ir labota.

[1.2] Pieteicējai kā ēkas īpašniecei bija pienākums pacelt Latvijas valsts karogu

4.maijā. Taču viņa Latvijas valsts karogu pacēla, pārkāpjot Noteikumu Nr.405 8. un

9.punktā noteikto kārtību, jo karoga kāts bija iesprausts sētas nožogojuma metāla caurulē,

tā kā remonta dēļ ēkai nav karoga turētāja vai masta.

Pieteicēja paskaidrojumos apstiprina izdarīto pārkāpumu.

[1.3] LAPK 201.43panta pirmā daļa paredz piemērot konstantu sodu, līdz ar to

atbildētājam netiek dota izvēles brīvība soda apmēra noteikšanā. Piemērot LAPK 21.pantu

nav lietderīgi.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2011.gada 27.jūnijā pieteicēja vērsās ar pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā minēti šādi apsvērumi.

[2.1] Sastādot protokolu, tika piemērota spēku zaudējusi tiesību norma. Līdz ar to ir

pamats administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai. Nav tiesiska pamata pieļauto

kļūdu uzskatīt par acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu un Lēmumā to labot.

[2.2] Pieteicēja apzināti neignorēja prasības par Latvijas valsts karoga izkāršanu.

Ēkas remonta dēļ pie tās fasādes nebija karoga turētāja vai karoga masta, tāpēc karogs tika

pacelts sētas nožogojuma metāla caurulē. Šī objektīvā iemesla dēļ pieteicēja nevarēja

ievērot karoga lietošanas prasības.

[3] 2011.gada 22.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja

paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu, balstoties uz Lēmumā

norādītajiem argumentiem.

[4] Pieteikumā (lietas 4.lapa) pieteicēja ir lūgusi lietu izskatīt rakstveida procesā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu un 245.pantu,

tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus, tiesa atzīst, ka

pieteikums nav pamatots.

[6] Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 201.43panta

pirmo daļu, kas noteic, ka par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu

Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās

vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida

vai kārtības pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība,

kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Atbilstoši

LAPK 272.pantam institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka personu var saukt pie administratīvās

atbildības un piemērot administratīvo sodu tikai tad, ja viņas rīcībā ir konstatēts un

pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Turklāt tiesai jāpārbauda arī tas, vai

administratīvā soda piemērošanā ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi.

Lai atzītu, ka pieteicēja pie administratīvās atbildības saukta pamatoti, konkrētajā

gadījumā jākonstatē, ka viņa ir pārkāpusi Ministru kabineta noteikto Latvijas valsts karoga

pacelšanas veidu vai kārtību.

[7] Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts,

objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena šīm pazīmēm iztrūkst, atzīstams,

ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa konstatē, ka LAPK 201.43pants ir iekļauts LAPK Sevišķās daļas nodaļā, kurā

apkopoti administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā, kas apdraud noteikto

pārvaldes kārtību. Tātad LAPK 201.43panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma

sastāvu veido: objekts – pārvaldes kārtība; objektīvā puse – Latvijas valsts karoga

nepacelšana vai tā pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšana; subjekts – ēkas valdītājs vai

turētājs, vai tā pilnvarota persona; subjektīvā puse – ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīts pārkāpums.

Izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka pieteicējas rīcībā ir pierādīts

LAPK 201.43panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[7.1] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir ēkas īpašniece (lietas 20.lapa), tātad

viņa ir administratīvā pārkāpuma subjekts.

[7.2] Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmo daļu viena no Latvijas

valsts karoga lietošanas dienām ir 4.maijs. Atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 22.panta

pirmās daļas 2.punktam Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Latvijas valsts karoga lietošanas kārtība regulēta Noteikumu Nr.405 III nodaļā.

Atbilstoši Noteikumu Nr.405 8. un 9.punktam, ja karogu lieto pie ēkas fasādes, to visā

platumā (vertikālo malu) piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā pie ēkas fasādes

piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5

metriem no zemes. Ja karogu lieto karoga mastā, karoga augšējo malu nostiprina mastā ne

zemāk par 6 metriem no zemes tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5

metriem no zemes.

Lietā nav strīda par to, ka 2011.gada 4.maijā Latvijas valsts karogs pie ēkas bija

pacelts, tā kātu iespraužot sētas nožogojuma metāla caurulē. Minēto apstiprina un pierāda

notikuma vietā uzņemtie fotoattēli (lietas 18.lapa), pieteicējas paskaidrojums (lietas 22.,

26.lapa) un protokols (lietas 17.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja neievēroja

normatīvi noteikto Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību.

Latvijas valsts karoga likuma 20.pants paredz, ka par Latvijas valsts karoga

zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, kā arī par Latvijas valsts karoga lietošanas

kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pierādītu objekta un objektīvās puses klātbūtni

pieteicējas izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.

[7.3] Tiesas ieskatā pieteicēja pārkāpumu ir izdarījusi apzināti. To apstiprina

pieteicējas mērķtiecīgās darbības, lietojot Latvijas valsts karogu neatbilstošā kārtībā, kā arī

nolaidīgā rīcība, pēc ēkas remonta darbu paveikšanas nenodrošinot to ar karoga kāta

turētāju vai mastu. Nesen pabeigtos ēkas remontdarbus tiesa neuzskata par objektīvu

iemeslu, lai nepildītu normatīvajos aktos ietvertos pienākumus. Pieteicējai kā ēkas

īpašniecei ir jāuzņemas atbildība par šādas rīcības sekām.

[8] Tiesa nesaskata, ka atbildētājs administratīvā pārkāpuma lietvedībā būtu pieļāvis

procesuālas kļūdas, kuru dēļ administratīvā pārkāpuma lietvedība būtu izbeidzama.

Tā kā LAPK 201.43panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par

Ministru kabineta noteikto Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu,

taču pati kārtība šajā tiesību normā nav konkretizēta, proti, nav atklāts prettiesiskās

darbības saturs, piemērojot administratīvo sodu, atbildētājam bija pienākums atklāt

konkrēto tiesību normu, ko pieteicēja ir pārkāpusi.

Tiesa konstatē, ka protokolā norādīta tiesību norma, kas ir zaudējusi spēku, taču

Lēmumā atbildētājs ir atklājis pareizu pārkāpto tiesību normu, proti, Noteikumu Nr.405 8.

un 9.punktu. Tiesas ieskatā atbildētājam nebija nepieciešamības uzskatīt protokolā

nepareizi norādīto tiesību normu par pārrakstīšanās kļūdu, jo tā pēc būtības tāda nav. Taču

protokols ir viens no administratīvā pārkāpuma pierādīšanas līdzekļiem, kurā jābūt

atspoguļotiem faktiem par izdarīto pārkāpumu. Savukārt institūcijai (amatpersonai), kurai

LAPK noteikta kompetence izskatīt administratīvā pārkāpuma lietā gūtos pierādījumus un

uzlikt sodu, pašai ir pienākums lietas faktiskos apstākļus subsumēt atbilstošām tiesību

normām.

Kļūdaini vai nepareizi norādītas tiesību normas protokolā par administratīvo

pārkāpumu nevar būt par pamatu vēlāk pieņemtā lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā

atcelšanai (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada

5.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-317 [22] punktu).

Izskatāmajā gadījumā tiesa secina, ka Lēmumā, izvērtējot administratīvo

pārkāpumu un uzliekot sodu, atbildētājs ir atsaucies uz atbilstošām, spēkā esošām tiesību

normām. No Lēmuma satura nepārprotami ir saprotams, par kāda normatīvā regulējuma

pārkāpumu pieteicēja ir saukta pie administratīvās atbildības.

[9] Tā kā LAPK 201.43panta pirmās daļas sankcija paredz konstantu soda apmēru –

brīdinājumu, soda piemērošanā lietderības apsvērumi nebija jāizdara.

Saskaņā ar LAPK 21.pantu, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju

no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Tiesa neuzskata, ka būtu pamats pieteicējas nodarījumu atzīt par maznozīmīgu.

Paceļot Latvijas valsts karogu tādejādi, ka tā kāts tiek iesprausts sētas nožogojuma metāla

caurulē, pieteicēja ne tikai pārkāpa karoga lietošanas noteikumus, šāda rīcība tiesas ieskatā

robežojas pat ar tā zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu.

[10] Balstoties uz [7] – [9] secināto, tiesa secina, ka, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 244.panta nosacījumi, pierādījumi novērtēti,

pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā.

Administratīvais sods piemērots atbilstoši pārkāpuma sastāvam un normas sankcijai. Līdz

ar to Lēmums ir likumīgs un pamatots administratīvais akts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt N.K. pieteikumu.

Atstāt negrozītu Jelgavas novada pašvaldības administratīvās komisijas 2011.gada

17.maija lēmumu Nr.139AK43/JD000278.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2012.gada 20.janvārī