Court dismissed defendant's appeal and allowed Latvenergo's small claims electricity bill recovery suit.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and fully granted the plaintiff's small claims action for unpaid electricity costs. The plaintiff, Latvenergo, sued an individual for a debt of over 1,400 euros arising from electricity consumption between 2009 and 2011, citing specific regulations and contract terms. The court found the defendant liable for the principal debt, contractual penalties, and statutory interest, ordering payment along with court costs.
Legislator headnote
AI generatedMinistry of Cabinet Regulations on Electricity Trading and Use; The court held that a consumer remains liable for electricity consumption debts and associated penalties when failing to pay within the statutory period or breach contractually agreed terms.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29629814
C-2619/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015. gada 19. februārī
RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA
tiesnese S. Hrebtova
izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
AS „Latvenergo” (turpmāk-prasītājs) 2014. gada 23.jūlijā iesniedza tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. D/
(turpmāk-atbildētājs).
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir parāds par patērēto elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/, laikā no 2009.gada 11.novembra
līdz 2011.gada 3.martam par summu 1227,78 euro, nokavējuma procenti 30,76 euro, likumiskie procenti 224,63 euro.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 11.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgti līgumi Nr.1011874075 un Nr.1011874185
(turpmāk-līgumi) par elektroenerģijas piegādi ( divi komercuzskaites skaitītāji) dzīvoklim /adrese/.
Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot 21.07.2009. LR MK „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu”
Nr.793 ( kas bija spēkā laika posmā no 29.07.2009. līdz 14.12.2011.) un 29.11.2011. LR MK „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu”
Nr.914 (kas ir spēkā no 15.12.2011.) prasības un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.
Saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un Līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā
datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša
beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.
Atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā par laika posmu līdz 2011.gada 3.martam ir
izveidojies parāds par faktiski patērēto elektroenerģiju 1227,78 euro.
Saskaņā ar Līgumu 3.2.4.punktu, Civillikuma 1716.pantu atbildētājam ir aprēķināts līgumsods 30,76 euro un pamatojoties
uz Civillikuma 1765.pantu likumiskie procenti 224,63 euro.
2011.gada 2.jūnijā atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu, taču uz brīdinājumu atbildētājs nereaģēja un līdz
prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību
aizskārumu, kā rezultātā prasītājam ir radušies zaudējumi nesamaksātās parāda summas, līgumsoda un likumisko procentu
apmērā, kopā 1483,17 euro.
Pamatojoties uz 21.07.2009. Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.793 29., 31., 32.punktu,
29.11.2011. Ministru kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.914 27., 32.punktu, Civillikuma 1587., 1763., 1765., 1811.,
2107., 2109.pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 1227,78 euro, līgumsodu par līgumu 30,76 euro apmērā,
likumiskos procentus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, valsts nodevu 222,48 euro, kopā lūdz piedzīt 1710,35 euro (viens tūkstotis
septiņi simti desmit lati 35 centi).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2014. gada 25.jūlijā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, 2014.gada 17.oktobrī
uz deklarēto dzīvesvietu, nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu
civilprocesuālajām tiesībām.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2015. gada 26.janvārī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3. punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas,
saskaņā ar minētā panta otro daļu tas apstāklis, ka dokumenti atgriezti atpakaļ tiesā, pats par sevi neietekmē paziņošanas faktu.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā
apmērā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.
No prasības pieteikuma un tam klāt pievienotiem dokumentiem secināms, ka prasītājs kļūdaini norādījis atbildētāja uzvārdu /uzvārds/, jo no
VMIS datu bāzes redzams, ka atbildētāja, kura personas kods ir /personas kods/, uzvārds ir /uzvārds/. Tiesa secina, ka ir ieviesusies drukas kļūda, taču
minētā kļūda neietekmē lietas izskatīšanu.
No lietas materiāliem seko, ka 2009.gada 11.novembrī starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgti Līgumi Nr.1011874075 un Nr.1011874185 par
elektroenerģijas piegādi, lietošanu un samaksu /adrese/, Rīgā (lietas 8.-9.lapa), saskaņā ar kuriem prasītājs apņēmies piegādāt atbildētājam
elektroenerģiju, bet atbildētājs apņēmies katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā
apjomā samaksāt to līdz tā paša mēneša beigām.
No 14.03.2011. rēķiniem Nr.200516852717 un Nr.200516851925 seko, ka objektā /adrese/ par laika posmu no 2009.gada 11.novembra līdz
2011.gada 3.martam ir patērēta elektroenerģija un parāds kopsummā sastāda 1227,78 euro, līdz ar to summa apmaksai sastāda 1227,78 euro. (lietas
10.-11.lapa)
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko
kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā
ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un
tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz
kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz
par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
2009.gada 11.novembra līgumos Nr.1011874075 un Nr.1011874185 3.2.4.punktā noteikts, ka rēķina apmaksas kavējuma
gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15% apmērā no parāda summas.
Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu saskaņā ar 2009.gada 11.novembra līgum u Nr.1011874075 un Nr.1011874185
noteikumiem par laika posmu no 2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim, kas sastāda 30,76 euro. (lietas 12.lapa)
Saskaņā ar Ministru Kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” Nr.793 (spēkā no 29.07.2009 līdz 15.12.2011)
29.punktu un saskaņā ar Ministru Kabineta „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” Nr.914 (spēkā no 15.12.2011) 27.punktu
atbildētājam bija pienākums norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu, kā arī veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam
norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu
atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma
1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo
daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No likumisko procentu aprēķina seko, ka par rēķinu Nr.200516852717 prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus laika
periodā no 2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim un likumiskie 6% gadā no parāda summas 920,16 euro sastāda
168,35 euro. (lietas 13.lapa)
No aprēķina par rēķinu Nr.200516851925 seko, ka prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus laika periodā no
2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim un likumiskie 6% gadā no parāda summas 307,62 euro sastāda 56,28 euro.
(lietas 12.lapa)
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir tiesīgs pieprasīt no atbildētāja likumisko nokavējuma procentu samaksu, kuru apmērs
saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto aprēķinu par laiku no 2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim kopsummā sastada
224,63 euro.
No lietas materiāliem seko, ka 02.06.2011.g. prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda apmaksu līdz 2011.gada 15.jūnijam, vienlaicīgi brīdinot
atbildētāju, ja brīdinājumā norādītajā termiņā parāda summas netiks apmaksātas, tiks celta tiesā prasība par parāda un valsts nodevas piedziņu, kā arī tiks
piedzīti ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi. (lietas 14.-15. lapas)
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un veiktos aprēķinus, jo atbildētājs nekādus iebildumus pret prasību nav cēlis, nav
apstrīdējis prasītāja izrakstītos rēķinus un pierādījumus par samaksu nav iesniedzis, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir
piedzenams galvenais parāds 1227,78 euro par patērēto elektroenerģiju dzīvoklī /adrese A/, līgumsods 30,76 euro, likumiskie procenti 224,63 euro,
kopā 1483,17 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 222,48 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi – 4,70 euro par pavēstu un prasības pieteikuma piegādi, kopā tiesas izdevumi 227,18 euro.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (par trīs sūtījumiem, jo viena
sūtījuma cena saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir 1,57 euro). Lietā ir veikti pieci pasta sūtījumi – nosūtīts prasības pieteikuma noraksts
atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi un uz deklarētās dzīvesvietas adresi, nosūtīts paziņojums par lietas ievešanu prasītājam, nosūtīti
paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības dienu pusēm, līdz ar ko papildus veikti divi sūtījumi 3,14 euro, kas
nav apmaksāti. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta
pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1 pantiem, tiesa
no s pri e da
Prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, parādu par patērēto
elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/ par laika periodu no 2009.gada 11.novembra līdz 2011.gada 3.martam 1227,78 euro apmērā, līgumsodu 30,76 euro
par laika periodu no 2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus 224,63 euro par laika periodu
2011.gada 13.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim, kopā parādu 1483,17 euro (viens tūkstotis četri simti astoņdesmit trīs euro 17
centi), kā arī piedzīt tiesas izdevumus 227,18 euro (divi simti divdesmit septiņi euro 18 centi), bet pavisam kopā piedzīt 1710,35 euro (viens tūkstotis
septiņi simti desmit euro 35 centi).
Piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,14 euro (trīs euro 14 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot maksājumā šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu
administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā C29629814/C-2619/15. Maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt /pers. D/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.
gada 19.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese S. Hrebtova