Court finds defendant guilty of resisting police and orders fine plus reimbursement for breath test costs.

Lietas Nr. 168020717

Lietas arhīva Nr. 1-0207-17/13

SPRIEDUMS

2017.gada 3.jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese A. Buliņa

ar tiesas sēdes sekretāri L.Zemi

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk - VP RRP) Rīgas Kurzemes

iecirkņa Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 9.rotas kārtībnieka /amatpersona/ 2017.gada 18.jūnijā sastādītais

administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 337576 un tam pievienotie administratīvās lietas materiāli par to, ka 2017.gada 18.jūnijā, plkst.15:59, Rīgā,

Dagmāras ielas 9 nama pagalmā /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām prasībām to dienesta

pienākumu pildīšanas laikā, mēģināja aizbēgt, pretojās aizturēšanai, vicinājās ar rokām, vairākkārtīgi atteicās nosaukt savus personas datus. Veikta

alkohola koncentrācijas pārbaude, /pers. A/ izelpojamā gaisā konstatētas 3,90 promiles.

[2] Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā– Latvijas APK) 175.panta

par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam

vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Sastādot protokolu /pers. A/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināts ar protokola saturu un

izsniegts protokola eksemplārs, par ko /pers. A/ ir parakstījies administratīvā pārkāpuma protokolā PC 337576.

[3] No lietas materiāliem esošās uzziņas lapas redzams, ka 2017.gada 21.jūnijā /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīta tiesas pavēste uz

administratīvā protokolā norādīto faktiskās dzīvesvietas adresi, kas vienlaicīgi ir arī personas deklarētās dzīvesvietas adrese.

Atbilstoši Paziņošanas likuma 1.panta un 4.panta regulējumam, administratīvajā procesā fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās

dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem

apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu 2017.gada 3.jūlijā plkst.09:45, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā neieradās, paziņojums par neierašanās iemesliem vai

lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts.

Ievērojot, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturtās daļas nosacījumus,

nosūtot tiesas pavēsti, norādot datumu, laiku un vietu, kur jāierodas, bet /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt

lietas izskatīšanu, tiesa nolemj lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās, secinot, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanā.

M o t īv u da ļa

[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

175.pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

[5.1] Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas

darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās pakļauties policijas darbinieka likumīgajai prasībai, tad ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma

protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175. pantā.

Minētās tiesību normas dispozīcija ietver divus pamatnosacījumus, kuriem ir jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības

saskaņā ar šo tiesību normu, proti, ir jākonstatē, vai kāds no minētajā tiesību normā norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta

pienākumu pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu vai prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai

prasībai.

[5.2] Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās konstatējama Latvijas APK 175.panta paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

objektīvā puse, jānoskaidro, vai policijas darbinieka prasības nosaukt personas datus bija likumīgas.

[6] Arī atbilstoši likuma “Par policiju” tvērumam nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši

likumīgi. Likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai

devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Saskaņā ar

šā likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu, policijas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu

izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus. Atbilstoši minētā likuma 1.punktam, policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.

[6.1] Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta 1., 6. un 11.punktu policijas darbinieku pienākums ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos,

parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst un

pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem, kā arī

regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus,

visām personām ir obligāti jāizpilda un par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK

175.pantā.

[7] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 337576 2017.gada 18.jūnijā sastādīts par to, ka 2017.gada 87.jūnijā plkst.15:59 Rīgā,

Dagmāras ielas 9 nama pagalmā, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, kategoriski atteicās nosaukt savus personas

datus, kā arī mēģināja aizbēgt un fiziski pretojās aizturēšanai (lietas 5.lapa).

[8] 2017.gada 18.jūnija Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes inspektora A.Smuļko ziņojumā norādīts, ka 2017.gada 18.jūnijā

plkst.15:40 saņemts izsaukums par to, ka Dagmāras ielā 9, Rīgā, nama pagalmā vairākas personas lieto alkoholu. Plkst.15:49 policijas darbinieki,

izmantojot dienesta automašīnu, ieradušies minētajā adresē un konstatēja piecas aptuveni 30-50 gadu vecas personas, kuras sēdēja pie nama Dagmāras

ielā 9 uz soliņa. Pieejot personām klāt policijas darbinieki konstatēja, ka vienam no vīriešiem rokās ir alkoholiskā dzēriena iepakojums “Džons”, kā arī

zem galda atradās stikla degvīna iepakojums ar tilpumu 1 litrs. Policijas darbinieki stādījās priekšā kā Rīgas pašvaldības policijas darbinieki un

izskaidroja savu ierašanās iemeslu. Lūdza personām nosaukt savus personas datus vai uzrādīt savus personu apliecinošus dokumentus. Četras no piecām

personām nosauca savus personas datus, bet brīdī, kamēr tika noskaidroti personu dati, viens no vīriešiem, kuram rokās atradās alkoholiskā dzēriena

iepakojums “Džons”, piecēlās kājās un mēģināja aizskriet no notikuma vietas. Kārtībnieks /amatpersona/ nekavējoties panāca vīrieti un, pielietojot fizisku

spēku, pieturēja vīrieti ar rokām. Pieskrienot kārtībniekam /amatpersona/ klāt, inspektors pielietoja fizisku spēku un noguldīja vīrieti uz zemes, uzliekot

roku dzelžus, lai vīrietis nevarētu nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem. Vīrietis tika aizturēts plkst.15:59. Automašīnas videokameru darbības zonā

vīrietis tika pārmeklēts un viņam visas esošās mantas tika izņemtas un iesaiņotas aploksnē. Vīrietim tika palūgts nosaukt personas datus, bet persona

kategoriski atteicās. Plkst.15:56 adresē ieradās inspektori /amatpersona/ un /amatpersona/ atbalsta sniegšanai. Vairākkārtīgi pieprasot vīrietim nosaukt

savus personas datus, viņš kategoriski atteicās, pasūtot policijas darbiniekus “trīs mājas tālāk”. Policijas darbinieks /amatpersona/ izskaidroja vīrietim, ka

atsakoties nosaukt savus personas datus, vīrietis, pamatojoties uz Latvijas APK 175.pantu, tiks nogādāts Valsts policijā. Vīrietis atkārtoti kategoriski

atteicās nosaukt personas datus, pasūtot /amatpersona/ “nokārtot dabiskās vajadzības”. Plkst.16:29 darbs adresē tika pabeigts un policijas darbinieki

devas uz Daugavgrīvas ielu 34A, uz Valsts policijas iecirkni. Plkst.16:40 vīrietis tika nodots Valsts policijas jaunākajam inspektoram M.Pitkevičam-

Boldirevam. Pārrunu laikā ar Valsts policiju, vīrietis tomēr nosauca savus personas datus- /pers. A/, personas kods /personas kods/ (lietas 7.-8.lapa).

[9] Tiesai nav šaubu, ka Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes darbinieki pildīja savus dienesta pienākumus, nodrošinot sabiedrisko

kārtību Rīgas Kurzemes rajona iecirkņa teritorijā, jo to nepārprotami pierāda Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes inspektora A.Smuļko lietas

materiālos esošā ziņojuma saturs (lietas 7.-8.lapa). Tāpat no ziņojumā norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka policijas darbinieku darbības un prasības,

pildot dienesta pienākumus, bija likumīgas un pamatotas.

[10] Tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieka /amatpersona/ ziņojuma patiesumu. Lietas izskatīšanas laikā netika konstatēti pierādījumi, kas

norādītu uz policijas darbinieku ieinteresētību /pers. A/ apmelošanā, to, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti konkrētā administratīvā

pārkāpuma konstatēšanā.

[11] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 atzina par

pareizu viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir

jāizpilda (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-454/2006

10.punktu). Šis apgalvojums atbilst arī likuma „Par policiju” 22.panta trešajai daļai, proti, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša

jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

[11.1] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka norādītajos apstākļos policijas darbinieku /amatpersona/ un /amatpersona/ darbības un

prasības – nosaukt savu personas datus - bija likumīgas un pamatotas un /pers. A/ bija jāpakļaujas šīm likumīgajām policijas darbinieka prasībām,

turklāt, /pers. A/ nebija jāpretojas bēgot un fiziski pretojoties personas pārbaudei.

[12] Tiesa norāda, ka tiesu praksē atzīts, ka vārds „ļaunprātīgi” apzīmē vainas formu Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.

Personas rīcība atzīstama par ļaunprātīgu Latvijas APK 175.panta izpratnē, ja persona pārkāpumu izdarījusi ar nodomu (sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8, 15.punktu, 2006.gada 21.janvāra sprieduma lietā AA 179-06/8 10.punktu).

[13] Pēc lietas materiālu pārbaudes, tiesai nerodas saprātīgas šaubas par to, ka /pers.A/rīkojās ļaunprātīgi, kad nepakļāvās policijas darbinieku

likumīgajām prasībām.

[13.1] Rezumējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ 2017.gada 18.jūnijā, plkst.15:59 ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām

prasībām, pildot dienesta pienākumus. Tāpat atzīstams, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK 175.panta. Atbilstoši panta

sankcijai, par šo pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

[14] Latvijas APK 22.panta norādīts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt, uzliekot sodu,

saskaņā ar Latvijas APK kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais

stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

[15] Par Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēts naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo

arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu, netika konstatēti.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst tos, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.

[16] Pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturo tas, ka /pers. A/ nav Latvijas Republikas teritorijā deklarētas

dzīvesvietas adreses, pēdējā gada laikā administratīvi sodīts nav, ziņu par ienākumiem nav, ziņu par apgādībā esošām personām nav (lietas 5., 17.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos nav atrodami citi /pers. A/ personību raksturojoši dati.

Izvērtējot personību raksturojošus apstākļus kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļiem, tiesa uzskata, ka /pers. A/

piemērojams sods 30,00 euro apmērā.

Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā, ka persona pēdējā gada laikā administratīvi nav sodīta, kā arī ņem vērā administratīvā pārkāpuma raksturu

un izdarīšanas apstākļus. Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs par konkrēto pārkāpumu un netiks pazaudēta tā audzinošā un

atturošā nozīme Latvijas APK 22.panta izpratnē, jo kā jau lēmumā konstatēts administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, bet arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu.

[17] Latvijas APK 274.pantā ietverts noteikums, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz

izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Saskaņā ar Latvijas APK 258.panta trešo daļu, persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm un 2008.gada 2.jūnija Ministru

kabineta noteikumu Nr.394 14.punktā noteikts, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes

izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Protokolam pievienotas mēraparāta AlcoQuant 6020 A107474 izdrukas, kas apliecina pārbaudes veikšanu 2017.gada 18.jūnijā, kuras rezultātā

pārkāpēja izelpojamā gaisā konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 3,90 promiles. Tādejādi, tiesa nosaka pārbaudes izdevumu apmēru 15,65 euro,

kas pārkāpējam jāatlīdzina pārbaudes veicējam.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6., 289.7pantu, 289.13 pantu un 289.15 pantu tiesa

no s pri e da :

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 30,00 euro (trīsdesmit euro 00 centi) apmērā.

Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase,

NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL LV22; maksājuma mērķis: naudas sods

Pārdaugavas tiesai, lieta Nr.168020717. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā,

Daugavgrīvas ielā 58, 109.kabinetā.

Ja spriedums netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot spriedumu zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola ietekmes noteikšanai veikto pārbaudi

15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi).

Izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi 15,65 euro (piecpadsmit euro 65 centi), /pers. A/ jāsamaksā 30

dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā:

Saņēmējs: Valsts policija

Reģistrācijas Nr. 90000099040

Banka: Valsts kase

Bankas kods: TRELLLV22

Konta Nr.LV96TREL2140091033000

Maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokols Nr. PC337576).

Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā Rīgā, Gaujas ielā 15.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena - 2017.gada 3.jūlijā.

Tiesnese A. Buliņa